Nepiekusīsim, labu darīdami

”DZĪVOJIET krietni (godīgi) pagānu starpā,” mudināja apustulis Pēteris. (1. Pētera 2:12.) Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”krietni”, apzīmē kaut ko ”skaistu, cēlu, godājamu, teicamu”. Mūsdienās varētu likties neiespējami no cilvēkiem kopumā sagaidīt cēlu un godājamu rīcību. Tomēr Jehovas kalpi lielākoties ir spējuši sekot Pētera padomam, un viņi visā pasaulē ir pazīstami ar savu priekšzīmīgo dzīvesveidu.

Tas ir kaut kas īpašs, jo šajos ”grūtajos laikos” mēs saskaramies ar dažādām problēmām. (2. Timotejam 3:1.) Ik dienas mēs esam pakļauti pārbaudījumiem un izjūtam pretestību mūsu kristīgā dzīves veida dēļ. Daži pārbaudījumi ir tikai īslaicīgi, turpretī citi ir ilgstoši un pat kļūst arvien smagāki. Tomēr apustulis Pāvils aicināja kristiešus: ”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:9.) Bet kā ir iespējams darīt labu, sastopoties ar nopietniem pārbaudījumiem un atklātu naidu?

Kas palīdz darīt labu

”Cēla, godājama, slavējama” rīcība ir cieši saistīta ar to, kāds ir iekšējais cilvēks jeb cilvēka sirds stāvoklis. Tāpēc nevainojama rīcība pārbaudījumos un grūtībās nav nejauša. Šādi cilvēks spēj rīkoties tāpēc, ka diendienā visās dzīves jomās seko Bībeles principiem. Apskatīsim, kas mums var palīdzēt vienmēr darīt labu.

Veidosim tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum. Lai paciestu netaisnīgu izturēšanos, ir nepieciešama pazemība. Cilvēks, kas ir augstās domās par sevi, diez vai panestu pāridarījumus. Bet Jēzus ”pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei”. (Filipiešiem 2:5, 8.) Sekojot viņa paraugam, mēs nepagursim svētajā kalpošanā. (Ebrejiem 12:2, 3.) Mums pazemīgi jāpaklausa brāļiem, kam ir uzticēts vadīt mūsu draudzi, un jābūt gataviem ar viņiem sadarboties. (Ebrejiem 13:17.) Mums arī jāmācās uzskatīt citus ”augstākus par sevi”, pievēršot viņu vajadzībām vairāk uzmanības nekā savējām. (Filipiešiem 2:3, 4.)

Paturēsim prātā, ka Jehova mūs mīl. Mums jābūt pārliecinātiem, ka Jehova ”ir un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Viņš patiesi interesējas par mums un vēlas, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. (1. Timotejam 2:4; 1. Pētera 5:7.) Atceroties, ka nekas nevar mazināt Dieva mīlestību pret mums, mēs spēsim izturēt pārbaudījumus. (Romiešiem 8:38, 39.)

Pilnībā paļausimies uz Jehovu. Mums ir nepieciešama paļāvība uz Jehovu, it īpaši tad, ja pārbaudījumi ir ilgstoši vai apdraud mūsu dzīvību. Mums ir pilnībā jāpaļaujas, ka Jehova neļaus mūs ”pārbaudīt pāri par [mūsu] spējām” un vienmēr ”darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varam panest”. (1. Korintiešiem 10:13.) Ja paļausimies uz  Jehovu, mēs spēsim saglabāt drosmi, pat nonākot nāves briesmās. (2. Korintiešiem 1:8, 9.)

Būsim neatlaidīgi lūgšanās. Sirsnīgām lūgšanām ir ārkārtīgi liela nozīme. (Romiešiem 12:12.) Lūgšanas ir viena no iespējām, kā mēs varam tuvoties Jehovam. (Jēkaba 4:8.) No savas pieredzes mēs zinām, ka ”viņš klausa mūs, ja ko lūdzam”. (1. Jāņa 5:14.) Ja Jehova pieļauj, ka mūsu uzticības pārbaudījums turpinās, mēs varam lūgt, lai viņš mums palīdz izturēt. (Lūkas 22:41—43.) Lūgšanas mums palīdz saprast, ka mēs nekad neesam vieni un ar Jehovas atbalstu mēs vienmēr būsim uzvarētāji. (Romiešiem 8:31, 37.)

Pārbaudītā ticība ir teicama un godājama

Laiku pa laikam visi kristieši ”skumst dažādos pārbaudījumos”, bet mēs nedrīkstam ”piekust labu darīdami”. Kad mums klājas grūti, mūs var stiprināt apziņa, ka mūsu pārbaudītā ticība galu galā ”izrādīsies teicama, slavējama un godājama”. (1. Pētera 1:6, 7.) Izmantosim visu, ko Jehova ir sagādājis mūsu ticības stiprināšanai. Ja mums ir vajadzīga personiska palīdzība, mēs varam griezties pie tiem, kas kristiešu draudzē ir iecelti par ganiem, skolotājiem un padomdevējiem. (Apustuļu darbi 20:28.) Regulāri apmeklēsim draudzes sapulces, kas mūs ”paskubina uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24.) Katru dienu lasot Bībeli un to studējot, mēs spēsim saglabāt modrību un būsim garīgi stipri. Mūsu garīgumu stiprina arī regulāra līdzdalība kristīgajā kalpošanā. (Psalms 1:1—3; Mateja 24:14.)

Jo vairāk mēs izjutīsim Jehovas mīlestību un gādību, jo lielāka būs mūsu vēlēšanās būt ”dedzīgiem labos darbos”. (Titam 2:14.) Paturēsim prātā, ka tas, ”kas pastāv līdz galam, ..tiks izglābts”. (Mateja 24:13.) Tāpēc cieši apņemsimies ”nepiekust labu darīdami”.

[Izceltais teksts 29. lpp.]

Mums ir pilnībā jāpaļaujas, ka Jehova neļaus mūs ”pārbaudīt pāri par [mūsu] spējām” un vienmēr ”darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varam panest”

[Attēli 30. lpp.]

Garīga aktivitāte mums palīdz stāties pretī pārbaudījumiem