Vai jūs sarunājaties ar saviem ģimenes locekļiem?

”MĒS vairs neprotam sarunāties ar saviem tuviniekiem,” bija secināts poļu nedēļas izdevumā Polityka. ASV dzīvesbiedri risina saturīgas sarunas vidēji tikai sešas minūtes dienā. Pēc speciālistu domām, tieši nepietiekama domu apmaiņa ir vainojama pusē visu šķiršanās gadījumu.

Bet kā ir ar sarunām vecāku un bērnu starpā? Lielākoties tās ir nevis sarunas, bet izprašņāšana: ”Kā gāja skolā? Ko dara draugi?” Tāpēc iepriekšminētajā žurnālā bija jautāts: ”Kā lai mūsu bērni iemācās veidot ciešas emocionālas saites?”

Ir skaidrs, ka māka sarunāties nerodas pati par sevi. Ko mēs varētu darīt, lai to izkoptu? Kristus māceklis Jēkabs ir devis svarīgu padomu: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties.” (Jēkaba 1:19.) Lai risinātu patīkamas sarunas, mums ir uzmanīgi jāklausās un nav jāpārtrauc sarunas biedrs vai jāsteidzas ar secinājumiem. Tāpat ir jāuzmanās no negatīvām piezīmēm, kas var apslāpēt sarunu. Mēs varam mācīties arī no Jēzus, kurš uzdeva taktiskus jautājumus, lai uzzinātu, kas ir klausītāja sirdī, un nodibinātu ar viņu kontaktu, nevis lai viņu izprašņātu. (Salamana Pamācības 20:5; Mateja 16:13—17; 17:24—27.)

Uzņemsimies iniciatīvu un risināsim sarunas ar saviem ģimenes locekļiem, ņemot vērā Bībeles labos padomus. Tā mēs varam likt pamatu ciešām, sirsnīgām attiecībām, kas mums būs dārgas visa mūža garumā.