Atšķirīga attieksme pret darbu

”Pie darba! Pie darba! Ir bezgalīgs prieks zināt, ka mums joprojām ir ko darīt.” (Rakstniece Katrīna Mensfīlda, 1888—1923.)

VAI jūs pievienojaties iepriekšminētajiem jūsmīgajiem vārdiem? Kāda ir jūsu attieksme pret darbu? Varbūt jūsu acīs darbs līdzinās gariem un tumšiem posmiem starp bezrūpīgām nedēļas nogalēm? Vai varbūt darbs jums ir kļuvis par aizraušanos, kas robežojas ar atkarību?

Vairums cilvēku lielāko daļu nomoda stundu veltī darbam. Darbs var noteikt cilvēka dzīves vietu un dzīvesveidu. Daudzi nāk pie atziņas, ka no jaunības līdz aiziešanai pensijā darbs ir tas, kas visvairāk ietekmē viņu dzīvi. Daudziem cilvēkiem darbs sniedz lielu gandarījumu, savukārt citu acīs darba vērtību nosaka ienākumi vai stāvoklis, kādu darbs nodrošina. Vēl citi uzskata, ka darbs nav nekas vairāk kā līdzeklis laika aizpildīšanai vai pat laika izšķiešana.

Ir cilvēki, kas strādā, lai dzīvotu, bet ir arī tādi, kas dzīvo, lai strādātu. Nereti gadās arī tā, ka cilvēki mirst darbā vai kādu ar darbu saistītu apstākļu dēļ. Piemēram, saskaņā ar kādu nesenu Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu, darbs izraisa vairāk slimību un nāves gadījumu ”nekā kari, narkomānija un alkoholisms kopā ņemti”. Atsaucoties uz šo ziņojumu, Londonas laikrakstā The Guardian bija rakstīts: ”Ik gadu vairāk nekā divi miljoni cilvēku mirst vai nu darbā gūtu traumu, vai darba izraisītu slimību dēļ.. [..] ..putekļi, ķīmiskas vielas, troksnis un radiācija izraisa vēzi, sirds slimības un insultu.” Bērnu ekspluatācija un piespiedu darbs ir vēl divas no nepievilcīgajām mūsdienu parādībām, kas saistītas ar darbu.

Turklāt pastāv parādība, ko psihologs Stīvens Berglass sauc par ”pārnovas izdegšanu”. Viņš apraksta centīgu darbinieku, kas, sasniedzis savas karjeras virsotni, nejūt neko citu kā vien ”hronisku nemieru, stresu, nomāktību vai pat depresiju, ko izraisa sajūta, ka darbs vai karjera ir kā slazds, no kura viņš nevar izbēgt un kurā atrodoties nav iespējams arī izjust gandarījumu”.

Centīgs darbs vai darba mānija?

Mūsdienās, kad daudzi cilvēki garas stundas ir aizņemti darbā, ir noderīgi zināt atšķirību starp cītīgu darbu un darbaholismu.  Daudzi darbaholiķi darbavietu uzskata par drošu piestātni bīstamā un neprognozējamā pasaulē, savukārt čakli strādnieki darbu uzskata par svarīgu pienākumu, kas var sniegt gandarījumu. Cilvēks, kam darbs ir kļuvis par māniju, pieļauj, ka darbs no viņa dzīves izspiež visu pārējo, turpretī centīgs strādnieks zina, kad ir pienācis laiks izslēgt datoru, pievērst domas kaut kam citam un būt klāt, piemēram, savas kāzu gadadienas atzīmēšanā. Strādājot virsstundas, darbaholiķis izjūt gandarījumu un emocionālu pacēlumu, ko nevar teikt par cītīgu darbinieku.

Mūsdienu sabiedrībā, kur tiek slavināta pilnīga nodošanās darbam, atšķirība starp čaklu darbu un darba māniju ir izplūdusi. Modemi, mobilie telefoni un peidžeri var nojaukt robežu starp darbu un mājām. Apstākļos, kad ikviena vieta var būt darbavieta un jebkurš laiks var tikt veltīts darbam, gadās, ka cilvēki sevi nostrādina līdz nāvei.

Kur daudzi meklē atvieglojumu? Sociologi ir saskatījuši tendenci, ka cilvēki, kam ir liela darba slodze un kas izjūt stresu, cenšas ieviest garīgumu darbavietā un nodoties gan darbam, gan reliģijai. Laikrakstā San Francisco Examiner bija rakstīts, ka ”garīguma un darba apvienošana ir kļuvusi par tādu kā sabiedrisku parādību”.

Par Silīcija ieleju, augsto tehnoloģiju meku, kas atrodas ASV, kādā izdevumā nesen bija teikts: ”Priekšnieki skaita brīvās vietas darbavietu autostāvvietās, kamēr darbinieku atlaišana turpinās, bet stāvlaukumos pie vietām, kur vakaros notiek Bībeles nodarbības, brīvu vietu trūkst.” Lai arī par ko šī tendence liecinātu, daudzi cilvēki visā pasaulē ir nākuši pie atziņas, ka Bībele pozitīvi ietekmē attieksmi pret darbu un līdz ar to sekmē līdzsvarotāku skatījumu uz dzīvi.

Kā Bībele var palīdzēt izveidot līdzsvarotu attieksmi pret darbu? Vai ir kādi Bībeles principi, kas var palīdzēt pārvarēt grūtības, ar kādām mūsdienās nākas sastapties darbā? Šie jautājumi ir apspriesti nākamajā rakstā.