Darbs — prieka avots vai smags slogs?

”Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais.. baudīt visus labumus par savām pūlēm?” (Salamans Mācītājs 2:24.)

”DARBA dienas beigās es esmu pilnīgi bez spēka.” Šādi kādā nesen veiktā aptaujā, raksturodami to, kā viņi ļoti bieži jūtas, izteicās aptuveni trešā daļa aptaujāto. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā, kādos saspringtos apstākļos daudziem jāstrādā — darba diena kļūst aizvien garāka, aizvien vairāk darba jāņem uz mājām, turklāt daudziem ir priekšnieks, kas visai reti pasaka kādu atzinīgu vārdu.

Kopš masveida ražošanas ieviešanas daudzi jūtas kā skrūvītes lielā bezpersoniskā mehānismā. Jaunas idejas un radoša pieeja bieži vien tiek slāpētas, un tas, saprotams, ietekmē cilvēku attieksmi pret darbu. Tieksmi izrādīt personisku  ieinteresētību un sasniegt izcilību savā darbā ir ļoti viegli nomākt, un, ja tā notiek, cilvēkam var izveidoties dziļa nepatika pret darbu.

Pārbaudīt savu attieksmi

Mēs ne vienmēr spējam mainīt apstākļus, taču mēs varam mainīt savu attieksmi. Ja mēs atklājam, ka mums kaut kādā mērā ir negatīva attieksme pret darbu, būtu labi pārdomāt, kāds ir Dieva viedoklis par darbu un kādi principi būtu jāņem vērā. Daudzi cilvēki ir pārliecinājušies, ka pārdomas par šiem jautājumiem ir palīdzējušas gūt lielāku prieku un gandarījumu darbā.

Dievs veic izcilus darbus. Iespējams, jūs nekad neesat domājis, ka Dievs strādā, taču šādi viņš sevi ir atklājis jau ar pirmajiem vārdiem Bībelē. 1. Mozus grāmata sākas ar vēstījumu par to, kā Dievs Jehova radīja debesis un zemi. (1. Mozus 1:1.) Varam padomāt par dažādajiem pienākumiem, kādus Dievs uzņēmās, veikdams radīšanas darbus, — projektētāja, organizatora, inženiera, mākslinieka, materiālu speciālista, projektu vadītāja, ķīmiķa, biologa, zoologa un valodnieka —, turklāt šeit nosaukti tikai nedaudzi. (Salamana Pamācības 8:12, 22—31.)

Kāds bija Dieva paveiktais darbs? Bībelē sacīts, ka tas bija ”labs”, ”ļoti labs”. (1. Mozus 1:4, 31.) Radītais ”daudzina Dieva godu”, un arī mums ir jāslavē Dievs. (Psalms 19:2; 148:1.)

Taču debesu un zemes, kā arī pirmo cilvēku radīšana nebija vienīgie Dieva darbi. Jehovas Dēls, Jēzus Kristus, sacīja: ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas.” (Jāņa 5:17.) Jehova turpina darboties, rūpēdamies par savām radītajām būtnēm, gādādams par radīto un glābdams savus uzticīgos kalpotājus. (Nehemijas 9:6; Psalms 36:7; 145:15, 16.) Noteiktu uzdevumu veikšanai viņš pat izmanto cilvēkus, kas tiek saukti par ”Dieva darba biedriem”. (1. Korintiešiem 3:9.)

Darbs var sniegt prieku. Vai tad Bībelē nav norādīts, ka darbs ir lāsts? Lasot 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 17. līdz 19. pantu, var rasties iespaids, ka Dievs sodīja dumpiniekus Ādamu un Ievu, likdams viņiem strādāt. Paziņodams spriedumu pirmajiem cilvēkiem, Dievs Ādamam sacīja: ”Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes.” Vai no šiem vārdiem izriet, ka darbs ir kaut kas slikts?

Nē, tie nozīmēja, ka Ādama un Ievas nepaklausības dēļ paradīzes dārza paplašināšana tajā laikā vairs nebija iespējama. Dievs nolādēja zemi. Lai iegūtu no zemes dzīvei nepieciešamo, cilvēkam bija smagi jāstrādā un jālej sviedri. (Romiešiem 8:20, 21.)

Bībelē darbs ir parādīts nevis kā lāsts, bet gan kā vērtīga dāvana. Kā bija minēts iepriekš, pats Dievs ļoti daudz dara. Radīdams cilvēkus pēc sava tēla, Jehova tiem dāvāja spējas un varu valdīt pār citām radībām uz zemes. (1. Mozus 1:26, 28; 2:15.) Šis uzdevums cilvēkiem tika dots pirms tam, kad Dievs izteica 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 19. pantā rakstītos vārdus. Ja darbs būtu lāsts un ļaunums, Jehova nekādā ziņā nebūtu mudinājis cilvēkus strādāt. Noam un viņa ģimenei bija daudz darba gan pirms, gan pēc plūdiem. Arī Jēzus mācekļi tika mudināti strādāt. (1. Tesaloniķiešiem 4:11.)

Taču mūsdienās, kā mēs visi zinām, darbs var būt smaga nasta. Spriedze, risks, vienmuļība, vilšanās, konkurence, krāpšana un netaisnības ir tikai daži no ”ērkšķiem un dadžiem”, kas ir saistīti ar darbu. Taču darbs pats par sevi nav lāsts. Bībelē, Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 13. pantā, darbs un tā augļi ir saukti par Dieva dāvanu. (Skat. informāciju ”Kā tikt galā ar darba radītu stresu”.)

Ar savu darbu mēs varam godāt Dievu. Kvalitatīvi un izcili paveikts darbs vienmēr tiek atzinīgi vērtēts. Kā parādīts Bībelē,  kvalitāte ir viens no svarīgiem darba aspektiem. Dievs pats visu dara izcili. Viņš mums ir devis dažādus talantus un spējas, un viņš vēlas, lai mēs tos izmantotu labiem mērķiem. Piemēram, kad senie izraēlieši cēla saiešanas telti, Jehova atsevišķus cilvēkus, piemēram Becaleēlu un Oholiābu, pildīja ar gudrību, sapratni un zināšanām, kas viņiem palīdzēja paveikt darbus, kas prasīja īpašu māksliniecisku meistarību un amata prasmi. (2. Mozus 31:1—11.) Tas parāda, ka Dievs ļoti interesējās par to, kā viņiem sokas darbs.

Šīm domām būtu jāietekmē mūsu viedoklis par savām spējām un darba iemaņām. Mums tās būtu jāuzskata par dāvanām no Dieva, nevis par kaut ko pašsaprotamu. Tāpēc kristiešiem ir izteikts mudinājums strādāt tā, it kā viņu paveikto vērtētu Dievs: ”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23.) Dieva kalpiem  ir pavēlēts labi veikt savu darbu, tā padarot kristīgo vēsti pievilcīgāku gan darba biedriem, gan citiem cilvēkiem. (Skat. informāciju ”Bībeles principu izmantošana darbavietā”.)

Ņemot vērā to, ka ar savu darbu mēs varam godāt Dievu, būtu labi pārdomāt, cik labi un centīgi mēs veicam savu darbu. Vai Dievam būtu prieks par mūsu veikumu? Vai mēs esam apmierināti ar to, kā mēs pildām mums uzticētos pienākumus? Ja tā nav, mums ir iespēja kaut ko labot. (Salamana Pamācības 10:4; 22:29.)

Līdzsvarot darbu un garīgumu. Kaut arī cītīgs darbs ir slavējams, ir vēl kāds būtisks aspekts, kas palīdz gūt prieku darbā un dzīvē. Tas ir garīgums. Ķēniņš Salamans, kas bija daudz paveicis un arī baudījis bagātu un ērtu dzīvi, nonāca pie atzinuma: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.)

It visā, ko darām, mums jāņem vērā Dieva griba. Varam padomāt: vai mūsu darbi ir saskaņā ar viņa gribu vai pret to? Vai mēs cenšamies iepriecināt Dievu vai arī domājam tikai  par to, kā izdabāt savām vēlmēm? Ja mēs ignorēsim Dieva gribu, mēs galu galā piedzīvosim izmisuma, vientulības un tukšuma radītās sāpes.

Tiem vadītājiem, kas cieš no spēku izsīkuma, psihologs Stīvens Berglass iesaka ”atrast kaut ko tādu, kas viņus aizrautu, un veltīt tam laiku”. Nav vērtīgākas nodarbošanās par kalpošanu Tam, kurš mums ir dāvājis prasmes un spējas darīt vērtīgus darbus. Darot darbu, kas iepriecina mūsu Radītāju, mēs paši izjutīsim prieku. Jēzum Jehovas uzticētais darbs bija kā ēdiens — tas viņam deva spēku, apmierinājuma sajūtu un atspirdzinājumu. (Jāņa 4:34; 5:36.) Tāpat varam paturēt prātā, ka Dievs, visizcilāko darbu veicējs, aicina mūs kļūt par viņa ”darba biedriem”. (1. Korintiešiem 3:9.)

Ja mēs kalpojam Dievam un garīgi augam, mēs esam labāk sagatavoti sava darba un pienākumu veikšanai. Darbavietā nereti nākas sastapties ar dažādām grūtām situācijām, konfliktiem un ļoti prasīgu attieksmi, taču dziļa ticība un garīgums var dot spēku, kas nepieciešams, lai kļūtu par labākiem darbiniekiem vai darba devējiem. No otras puses, daudzas negatīvas parādības šajā bezdievīgajā pasaulē mums var palīdzēt saskatīt jomas, kurās mums būtu jāaug ticībā. (1. Korintiešiem 16:13, 14.)

Kad darbs būs svētība

Tie, kas tagad cītīgi kalpo Dievam, var raudzīties nākotnē, kad Dievs būs atjaunojis paradīzi un visā zemē tiks veikts vērtīgs darbs. Jehovas pravietis Jesaja par dzīvi tajā laikā pravietoja: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. ..mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.” (Jesajas 65:21—23.)

Darbs tajā laikā patiešām būs svētība. Ikvienam, kas tagad mācās, kāda ir Dieva griba, un darbojas saskaņā ar to, ir iespēja būt starp pravietojumā minētajiem cilvēkiem un vienmēr rast ”prieku visos savos pūliņos”. (Salamans Mācītājs 3:13, VDP.)

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Dievs veic izcilus darbus: 1. Mozus 1:1, 4, 31; Jāņa 5:17

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Darbs var būt prieka avots: 1. Mozus 1:28; 2:15; 1. Tesaloniķiešiem 4:11

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Ar savu darbu mēs varam godāt Dievu: 2. Mozus 31:1—11; Kolosiešiem 3:23

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Līdzsvarot darbu un garīgumu: Salamans Mācītājs 12:13; 1. Korintiešiem 3:9

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

KĀ TIKT GALĀ AR DARBA RADĪTU STRESU

Medicīnas speciālisti uzskata, ka stress ir viens no riska faktoriem, kas saistīts ar darbu. Tas var izraisīt čūlu, depresiju un pat novest līdz pašnāvībai. Japānā šai parādībai ir īpašs termins — karosi, kas nozīmē ”nāve pārslodzes dēļ”.

Stresu var izraisīt vairāki ar darbu saistīti faktori, piemēram, darbalaika vai apstākļu maiņa, problēmas ar priekšniecību, pienākumu vai darba veida maiņa, pensijas vecuma tuvošanās vai atlaišanas draudi. Daudzi cenšas aizbēgt no stresa, mainot darbu vai apstākļus. Citi mēģina tikt galā ar stresu, apspiežot negatīvās emocijas, taču tās izlaužas citās dzīves jomās, visbiežāk ģimenē. Vēl citiem stress izraisa depresiju un nomāktību.

Kristiešiem ir viss nepieciešamais, lai viņi spētu tikt galā ar darba izraisītu stresu. Bībelē ir rakstīti daudzi pamatprincipi, kas var palīdzēt izturēt grūtības un pat gūt labumu garīgā un emocionālā ziņā. Piemēram, Jēzus sacīja: ”Nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu.” Tikko minētie vārdi mudina domāt par šīsdienas, nevis par rītdienas grūtībām. Paklausot šim padomam, ir vieglāk izvairīties no problēmu pārspīlēšanas, kas vienīgi vairotu spriedzi. (Mateja 6:25—34.)

Kristiešiem ir svarīgi paļauties uz Dieva spēku, nevis uz savējo. Brīžos, kad mums šķiet, ka mūsu spēki drīz būs galā, Dievs mūsu sirdis var pildīt ar mieru un prieku un dot gudrību, kas mums palīdzēs tikt galā ar jebkurām grūtībām. ”Topiet stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā,” rakstīja apustulis Pāvils. (Efeziešiem 6:10; Filipiešiem 4:7.)

Visbeidzot var paturēt prātā to, ka pat saspringti apstākļi var dot labumu. Grūtības mūs var pamudināt vērsties pie Jehovas — meklēt viņu un paļauties uz viņu. Tāpat tās mūs var mudināt arī turpmāk attīstīt kristīgas īpašības un spēju izturēt grūtus apstākļus. Pāvils rakstīja: ”Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība — pastāvību, pastāvība — cerību.” (Romiešiem 5:3, 4.)

Tāpēc var teikt, ka pat stress var veicināt garīgu izaugsmi, nevis būt par izmisuma un bēdu cēloni.

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

BĪBELES PRINCIPU IZMANTOŠANA DARBAVIETĀ

Kristieša rīcība un uzvedība darbā var padarīt Bībeles vēsti pievilcīgāku gan viņa darba biedriem, gan citiem cilvēkiem. Vēstulē Titam apustulis Pāvils tiem, kas strādā kāda pakļautībā, deva padomu, lai tie ”paklausa saviem kungiem visās lietās, lai tie ir patīkami, nerunā pretim, nezog, bet lai parāda pilnīgu uzticību, ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Titam 2:9, 10.)

Piemēram, lūk, ko kāds uzņēmējs atrakstīja uz Jehovas liecinieku galveno pārvaldi: ”Es jums rakstu, jo gribu algot Jehovas lieciniekus. Es vēlos viņus pieņemt darbā, jo droši zinu, ka viņi ir godīgi, patiesi un uzticami un ka viņi nekad nevienu neapkrāps. Jehovas liecinieki ir vienīgie, kam es patiešām uzticos. Lūdzu, palīdziet.”

Keila, kāda kristiete, strādā par sekretāri privātskolā. Reiz darbā bija noticis pārpratums un kāda darba kolēģe viņu nolamāja vairāku skolēnu klātbūtnē. ”Man bija ļoti jādomā par to, lai neapkaunotu Jehovas vārdu,” stāsta Keila. Nākamās piecas dienas Keila pārdomāja, kā, izmantojot Bībeles principus, atrisināt radušos situāciju. Viens no šādiem principiem ir minēts Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 18. pantā: ”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Viņa savai kolēģei pa elektronisko pastu aizsūtīja vēstuli, kurā atvainojās par to, ka starp viņām bija izveidojušās saspringtas attiecības. Keila uzaicināja kolēģi pēc darba aprunāties un noskaidrot pārpratumu. Kad viņas bija izrunājušās, Keilas darba biedrene atmaiga un atzina Keilas gudro pieeju problēmas atrisināšanā. Viņa sacīja Keilai: ”Tas noteikti ir kaut kā saistīts ar tavu reliģiju.” Atvadoties viņa Keilu sirsnīgi apskāva. Kādu secinājumu izdarīja Keila? ”Izmantojot Bībeles principus, mēs nekad nekļūdīsimies.”

[Attēls 4., 5. lpp.]

Daudzi strādājošie jūtas kā skrūvītes lielā bezpersoniskā mehānismā

[Norāde par autortiesībām]

Japan Information Center, Consulate General of Japan in NY

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Zemeslode: NASA photo