Sekmīga sludināšana valstī, kurā darbojušies agrīnie kristieši

ITĀLIJA, kas pēc apveida atgādina Vidusjūrā iemērktu zābaku, ir valsts, kuras reliģiskā un kultūras dzīve ir spēcīgi ietekmējusi pasaules vēsturi. Ar savu skaisto, daudzveidīgo dabu, slavenajiem mākslas darbiem un lielisko virtuvi tā piesaista miljoniem tūristu. Turklāt šajā valstī ar labiem panākumiem norit bībeliskās izglītības darbs.

Romu, kas savulaik bija varenas lielvalsts galvaspilsēta, patiesā kristietība pirmo reizi acīmredzot sasniedza, kad jūdi un prozelīti, kas mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos bija kļuvuši par kristiešiem, atgriezās mājās no Jeruzalemes. Kad ap 59. gadu apustulis Pāvils pirmo reizi ieradās Itālijā, viņš piekrastes pilsētā Puteolos ”sastapa brāļus”. (Apustuļu darbi 2:5—11; 28:11—16.)

Kā jau Jēzus un apustuļi bija paredzējuši, pirmā gadsimta otrajā pusē daļa Jēzus sekotāju pakāpeniski novērsās no patiesās kristietības. Taču mūsdienās pirms pašreizējās ļaunās sistēmas beigām patiesie Jēzus mācekļi ir izvērsuši labās vēsts sludināšanu visā pasaulē — un arī Itālijā. (Mateja 13:36—43; Apustuļu darbi 20:29, 30; 2. Tesaloniķiešiem 2:3—8; 2. Pētera 2:1—3.)

Necils sākums

1891. gadā Čārlzs Teizs Rasels, kas tajā laikā pārraudzīja Bībeles pētnieku (tagadējo Jehovas liecinieku) veikto sludināšanas darbu, pirmo reizi apmeklēja vairākas Itālijas pilsētas. Viņš atzina, ka šim braucienam nebija gaidīto rezultātu: ”Mēs neredzējām nekā, kas viestu cerības uz jebkādu garīgu ražu Itālijā.” 1910. gada pavasarī brālis Rasels vēlreiz ieradās šajā valstī un kādā sporta zālē, kas atradās Romas centrā, teica bībelisku runu. Kāda bija itāliešu atsaucība? ”Kopumā var teikt, ka sapulce mums sagādāja vilšanos,” rakstīja brālis Rasels.

Pirmajos gadu desmitos labās vēsts sludināšana Itālijā vērsās plašumā diezgan lēni. Daļēji tas bija izskaidrojams ar to, ka fašistiskās diktatūras gados Jehovas liecinieki tika vajāti. Šajā laikā Itālijā nebija vairāk par 150 Jehovas lieciniekiem, un lielākā daļa no tiem Bībeles patiesību bija uzzinājuši no radiniekiem vai draugiem, kas dzīvoja ārzemēs.

Straujš progress

Pēc Otrā pasaules kara uz Itāliju tika nosūtīti vairāki misionāri, bet, kā liecina valsts arhīvos atrastie dokumenti, augstas kārtas Vatikāna pārstāvji griezās pie valdības ar lūgumu misionārus izraidīt. Līdz ar to gandrīz visi misionāri bija spiesti atstāt valsti.

Taču, par spīti visiem šķēršļiem, Itālijas iedzīvotāji jau sāka plūst uz Jehovas pielūgsmes ”kalnu”. (Jesajas 2:2—4.) Gadu gaitā Jehovas liecinieku skaits šajā valstī ir strauji pieaudzis. 2004. gadā lielākais labās vēsts  sludinātāju skaits bija 233 527, kas nozīmē, ka liecinieku attiecība pret kopējo iedzīvotāju skaitu bija 1 pret 248. 3049 Itālijas Jehovas liecinieku draudzēs Kristus nāves atceres vakaru togad apmeklēja 433 242 cilvēki. Pēdējā laikā sevišķi labus augļus ir nesusi sludināšana vairākām konkrētām iedzīvotāju grupām.

Sludināšana daudzās valodās

Itālijā ir ieradušies miljoniem imigrantu no Āfrikas, Āzijas un Austrumeiropas cerībā uzlabot savu dzīves līmeni, atrast labāku darbu vai paglābties no dažādām nelaimēm.

Lai spētu šiem cilvēkiem sniegt garīgu palīdzību, daudzi vietējie Jehovas liecinieki ir apguvuši tādas svešvalodas kā albāņu, amharu, arābu, bengāļu, ķīniešu, pandžabu, singalu un tagalu. Kopš 2001. gada lieciniekiem, kas vēlas sludināt citās valodās, tiek rīkoti valodu kursi. Pēdējo trīs gadu laikā šos kursus, kuru ietvaros varēja iemācīties 17 dažādas valodas, ir beigušas 79 grupas — kopumā 3711 Jehovas liecinieki. Ar šo kursu palīdzību ir bijis iespējams izveidot un stiprināt 146 draudzes un 274 grupas, kurās runā 25 valodās, un daudziem godprātīgiem cilvēkiem ir pavērusies iespēja dzirdēt labo vēsti un mācīties Bībeli. To spilgti apliecina tālāk minētais gadījums.

Kāds Jehovas liecinieks uzsāka sarunu par Bībeli ar Džordžu, kas bija ieradies no Indijas un runāja malajalu valodā. Kaut arī Džordžam bija grūtības ar darbu, viņš ar prieku piekrita sistemātiski mācīties Bībeli. Pēc dažām dienām Valstības zālē ieradās Džordža draugs Gils, kas arī bija indietis, taču runāja pandžabu valodā, un izteica vēlēšanos uzsākt līdzīgas nodarbības. Gils ar Jehovas lieciniekiem iepazīstināja savu draugu Dāvidu — indieti, kura dzimtā valoda ir telugu —, un arī šis vīrietis drīz vien sāka mācīties Bībeli. Mājā, kurā dzīvoja Dāvids, mitinājās vēl divi indieši, Sonijs un Šubašs, un arī viņi novērtēja iespēju apgūt Bībeles zināšanas.

Pagāja dažas nedēļas, un Jehovas lieciniekiem piezvanīja kāds marathu valodā runājošs vīrietis, vārdā Dalips, kas sacīja: ”Es esmu Džordža draugs. Vai jūs nevarētu mācīt Bībeli arī man?” Pēc tam Bībeles zināšanas sāka apgūt Sumits, kas runā tamilu valodā, un piezvanīja vēl kāds Džordža draugs ar lūgumu pēc Bībeles stundām. Visbeidzot kopā ar Džordžu Valstības zāli apmeklēja jaunietis, vārdā Makss, un arī izteica vēlēšanos mācīties Bībeli. Patlaban jau notiek sešas Bībeles nodarbības, un četras ir plānots uzsākt drīzumā. Mācības notiek angļu valodā, taču tajās tiek izmantotas publikācijas hindi, malajalu, marathu, pandžabu, tamilu, telugu un urdu valodā.

Nedzirdīgie ”dzird” labo vēsti

Itālijā dzīvo vairāk nekā 90 tūkstoši nedzirdīgu cilvēku, un pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū Jehovas liecinieki sāka pievērst uzmanību tam, lai mācītu Bībeles patiesību arī viņiem. Viss sākās ar to, ka daži nedzirdīgi Jehovas liecinieki iemācīja itāliešu zīmju valodu sludinātājiem, kuri vēlējās piedalīties šajā kalpošanas veidā. Tad arvien vairāk nedzirdīgo sāka parādīt interesi par Bībeles mācībām. Patlaban 15 draudzēs un 52 grupās kristiešu sapulces notiek zīmju valodā un tās apmeklē vairāk nekā 1400 cilvēku.

 Sākumā sludināšana nedzirdīgajiem Itālijas iedzīvotājiem galvenokārt balstījās uz atsevišķu Jehovas liecinieku iniciatīvu. Bet 1978. gadā Jehovas liecinieku Itālijas filiāle sāka nedzirdīgajiem organizēt kongresus. Tā paša gada maijā tika paziņots, ka gaidāmajā starptautiskajā kongresā Milānā programma tiks tulkota arī zīmju valodā. Pirmais rajona kongress zīmju valodā notika 1979. gada februārī Milānas kongresu namā.

Kopš tā laika Itālijas filiāle rūpējas par nedzirdīgo cilvēku garīgo labklājību, mudinot pēc iespējas daudzus sludinātājus apgūt un pilnveidot zīmju valodas prasmi. Sākot ar 1995. gadu, speciālie pionieri (pilnas slodzes sludinātāji) tiek sūtīti uz zīmju valodas grupām, lai palīdzētu nedzirdīgajiem lieciniekiem iemācīties prasmīgi sludināt un organizēt kristiešu sapulces. Lai kongresos atvieglotu programmas vērošanu, trīs kongresu namos ir uzstādītas jaunākās paaudzes video sistēmas. Nedzirdīgo apmācīšanai ir sagatavotas arī videokasetes, kurās ir ierakstītas kristīgās publikācijas zīmju valodā.

Citiem nav palicis nepamanīts, cik labi Jehovas liecinieki gādā par nedzirdīgo cilvēku garīgajām vajadzībām. Itālijas Nedzirdīgo savienības žurnālā P@role & Segni bija citēti fragmenti no vēstules, ko bija atsūtījis kāds katoļu monsinjors: ”Nedzirdība ir saistīta ar daudzām grūtībām, jo nedzirdīgam cilvēkam ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts. Piemēram, šāds cilvēks pats var sekmīgi nokļūt līdz baznīcai, bet, lai saprastu, kas dievkalpojuma laikā tiek lasīts, runāts vai dziedāts, viņam ir vajadzīga tulka palīdzība.” Kā bija teikts raksta turpinājumā, prelāts ”ar nožēlu atzina, ka baznīcas joprojām nav gatavas piedāvāt šādu palīdzību, un norādīja, ka Jehovas liecinieku Valstības zālēs par nedzirdīgajiem rūpējas labāk nekā baznīcā”.

 Labā vēsts tiek sludināta cietumniekiem

Vai cilvēks var būt brīvs, atrazdamies cietumā? Jā, jo Dieva Raksti spēj garīgā ziņā atbrīvot tos, kas atzīst Rakstos teikto un izmanto to savā dzīvē. Vēsts, ko Jēzus pasludināja ”cietumniekiem”, atbrīvoja no grēka un viltus reliģijas. (Jāņa 8:32; Lūkas 4:16—19.) Itālijā ir gūti ļoti labi rezultāti, sludinot cietumos. Gandrīz 400 Jehovas liecinieku ir saņēmuši varas iestāžu atļauju apmeklēt cietumus un piedāvāt ieslodzītajiem garīgu palīdzību. Ja neskaita katoļu baznīcu, Jehovas liecinieki ir pirmā organizācija, kas lūdza un saņēma šādu atļauju.

Bībeles vēsts atsaucīgus cilvēkus sasniedz pa visdažādākajiem ceļiem. Reizēm cietumnieki par Jehovas liecinieku veikto bībeliskās izglītības darbu pastāsta citiem ieslodzītajiem, un kāds no viņiem palūdz tikšanos ar sludinātājiem. Citreiz meklēt kontaktus ar Jehovas lieciniekiem cietumniekus pamudina viņu ģimenes locekļi, kas paši ir sākuši mācīties Bībeli. Pat cietumnieki, kuriem ir piespriests mūža ieslodzījums par slepkavību vai kādu citu smagu noziegumu, ir nožēlojuši savu rīcību un pašos pamatos izmainījuši savu dzīvi. Bībeles zināšanu ietekmē viņi ir nolēmuši dot solījumu kalpot Dievam Jehovam un kristīties.

Vairākos cietumos Jehovas lieciniekiem ir iespējams teikt uz Bībeli balstītas publiskās runas, atzīmēt Jēzus nāves atceres vakaru un rādīt videofilmas par bībeliskām tēmām. Parasti šie pasākumi ir ļoti labi apmeklēti.

Jehovas liecinieki arī izplata žurnālus, kuros ir aplūkotas praktiskas, ieslodzītajiem noderīgas tēmas. Starp šādiem žurnāliem ir, piemēram, 2001. gada 8. maija Atmostieties!, kurā bija iztirzāts jautājums ”Vai noziedznieki var mainīties?”, un 2003. gada 8. aprīļa Atmostieties! par tēmu ”Ko darīt, ja bērns lieto narkotikas?”. Cietumos ir izplatīti tūkstošiem žurnālu eksemplāru, un patlaban ar ieslodzītajiem tiek vadīti vairāki simti Bībeles nodarbību. Arī daži cietumsargi ir parādījuši interesi par Bībeles vēsti.

Ieguvis no varas iestādēm speciālu atļauju, cietumnieks, vārdā Kostantīno, tika kristīts Valstības zālē Sanremo. Šajā pasākumā bija klāt 138 vietējie Jehovas liecinieki. ”Es izjutu brāļu mīlestību vēl nebijušā mērā,” būdams acīm redzami aizkustināts, pēc kristīšanās sacīja Kostantīno. Vietējā laikrakstā varēja lasīt cietuma priekšnieka vārdus: ”Mēs ar lielāko prieku.. piešķīrām šo atļauju. Ir vērts pievērst uzmanību jebkam, kas var veicināt cietumnieka sociālo, personisko un garīgo rehabilitāciju.” Kostantīno sievu un meitu ir patīkami pārsteidzis tas, kā Bībeles zināšanu ietekmē ir mainījusies Kostantīno dzīve. ”Mēs lepojamies ar viņu, ka viņš ir spējis izdarīt tik lielas izmaiņas. Tagad Kostantīno attiecībās ar cilvēkiem tiecas pēc miera un arvien vairāk rūpējas par mums. Mēs atkal spējam viņam uzticēties un viņu cienīt.” Kostantīno sieva un meita arī ir sākušas mācīties Bībeli un apmeklēt kristiešu sapulces.

Serdžo ir notiesāts par zādzību, bruņotu laupīšanu, narkotiku kontrabandu un slepkavību, un viņam jāatrodas ieslodzījumā līdz 2024. gadam. Kad Serdžo trīs gadus bija mācījies Bībeli un ievērojami izmainījis savu dzīvi, viņš nolēma kristīties. Serdžo bija piecpadsmitais cietumnieks, kas Elbas salas Porto  Acurro cietumā kļuva par kristītu Jehovas liecinieku. Dažu ieslodzīto klātbūtnē viņu kristīja pārnēsājamā baseinā cietuma sporta laukumā.

Leonardo, kas izcieš 20 gadu ilgu cietumsodu, saņēma īpašu atļauju, lai kristītos Valstības zālē Parmā. Intervijā vietējam laikrakstam Leonardo izteica vēlēšanos ”paskaidrot, ka lēmumu kļūt par Jehovas liecinieku viņš pieņēma nevis tādēļ, lai ātrāk tiktu laukā no cietuma, bet lai apmierinātu savas garīgās vajadzības”. Leonardo sacīja: ”Savā dzīvē es esmu izdarījis neskaitāmas kļūdas, bet tagad tas ir palicis pagātnē. Es esmu mainījies. Protams, tas nav noticis vienas dienas laikā, un vēl ir daudz kā tāda, kas man sevī ir jāmaina.”

Salvatore, kas ir notiesāts par slepkavību, atrodas Spoleto stingrā režīma cietumā. Viņa kristīšanās, kas notika cietuma sienās, uz daudziem atstāja dziļu iespaidu. Kā izteicās Spoleto cietuma priekšnieks, ”ja kāds vēlas izdarīt izvēli, kas mudina uz labāku dzīvesveidu, to noteikti vajag veicināt, jo labumu iegūst ne tikai cietums, bet visa sabiedrība”. Redzot, cik ļoti Salvatore ir mainījies, arī viņa sieva un meita tagad apmeklē Jehovas liecinieku sapulces. Un kāds cietumnieks, kam Salvatore sludināja, jau ir kļuvis par kristītu Jehovas kalpotāju.

Itālija bija viena no valstīm, kurā izplatījās agrīnā kristietība. (Apustuļu darbi 2:10; Romiešiem 1:7.) Šajā zemē, kur labo vēsti sludināja Pāvils un citi kristieši, arī pašreizējā pļaujas laikā arvien vairāk cilvēku pievienojas Dieva tautai. (Apustuļu darbi 23:11; 28:14—16.)

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ITĀLIJA

Roma

[Attēli 15. lpp.]

Bitonto kongresu nams un itāliešu zīmju valodas draudze Romā

[Attēls 16. lpp.]

Bībeles patiesība cietumniekus garīgā ziņā atbrīvo

[Attēli 17. lpp.]

Valstī, kurā darbojās agrīnie kristieši, sludināšana joprojām vēršas plašumā