Vecāki, gādājiet par ģimenes vajadzībām

”Ja kāds negādā par savējiem.., tad viņš ir aizliedzis ticību.” (1. TIMOTEJAM 5:8.)

1., 2. a) Kāpēc ir prieks redzēt ģimenes, kas kopā apmeklē kristiešu sapulces? b) Kādi ir daži no iemesliem, kāpēc ģimenēm nav viegli paspēt laikā uz sapulci?

KAD jūs pirms sapulces sākuma raugāties uz kristiešu draudzi, jūs droši vien redzat, kā tīri un kārtīgi ģērbti bērni zālē ieņem vietu blakus vecākiem. Vai nav patīkami vērot, kāda mīlestība valda šajās ģimenēs — mīlestība pret Jehovu un mīlestība citam pret citu? Taču cilvēkam no malas ir viegli aizmirst, cik daudz pūļu tiek ieguldīts, lai ģimene paspētu uz sapulci laikā.

² Vairākums vecāku visu dienu ir ļoti aizņemti, un sapulču vakaros darāmā ir vēl vairāk. Ir jāpaspēj sagatavot vakariņas, apdarīt dažus darbus, un bērniem jāpabeidz skolā uzdotie mājasdarbi. Vislielākā slodze ir vecākiem, jo viņiem ir jāparūpējas, lai visi būtu tīri un paēduši un laikus apģērbušies. Protams, ar bērniem visnepiemērotākajos brīžos var notikt kaut kas negaidīts. Vecākais spēlēdamies uzplēš bikses. Jaunākais izgāž šķīvi ar ēdienu. Bērni sāk ķīvēties. (Salamana Pamācības 22:15.) Tā, lai gan vecāki visu ir rūpīgi izplānojuši, kaut kas var noiet greizi. Tomēr ģimene gandrīz vienmēr ierodas Valstības zālē krietni pirms sapulces sākuma. Kāds prieks ir to redzēt nedēļu pēc nedēļas, gadu no gada un vērot, kā bērni izaug par Jehovas kalpotājiem!

3. Kā var zināt, ka Jehova ļoti augstu vērtē ģimenes?

³ Lai gan vecāku pienākumu pildīšana reizēm ir grūta, pat nogurdinoša, Jehova vecāku pūles vērtē ļoti augstu. Jehova ir tas, kas ir iedibinājis ģimeni. Tātad, kad vecāki cenšas pareizi pildīt viņiem uzticētos pienākumus ģimenē, viņi godā Visuma augstāko Valdnieku. (1. Korintiešiem 10:31.) Tāpēc būtu labi pārdomāt, ko Jehova ir uzdevis vecākiem. Šajā rakstā būs runa par to, kādā ziņā ir jāgādā par ģimeni. Pievērsīsim uzmanību trim jomām, kādās Dievs ir licis vecākiem gādāt.

Gādāt materiālā ziņā

4. Kādu kārtību Jehova ir izveidojis, lai tiktu apmierinātas bērnu vajadzības?

⁴ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8.) Ko Pāvils domāja ar vārdu ”kāds”? Ģimenes galvu, kas parasti ir tēvs. Arī sievietei  Dievs ģimenē ir uzticējis godpilnu pienākumu — sieva ir vīra palīdze. (1. Mozus 2:18.) Bībeles laikos sievietes bieži palīdzēja vīriem gādāt par ģimeni. (Salamana Pamācības 31:13, 14, 16.) Bet mūsu laikos aizvien pieaug tādu ģimeņu skaits, kurās ir tikai viens no vecākiem. * Daudzi kristieši, kas vieni audzina bērnus, dara patiešām apbrīnojamu darbu, gādādami par bērniem. Protams, ja ģimenē ir abi vecāki un tēvs ir ģimenes galva, tas ir lieliski.

5., 6. a) Ar kādām grūtībām jāsastopas tiem, kas cenšas apgādāt ģimeni? b) Kāds viedoklis par laicīgo darbu palīdz kristiešiem sagādāt ģimenei iztiku?

⁵ Par kādu gādāšanu ir runa Pirmajā vēstulē Timotejam, 5. nodaļas 8. pantā? Konteksts liecina, ka Pāvils runāja par ģimenes apgādāšanu materiālā ziņā. Lai pildītu šo pienākumu, tēvam bieži vien jāpārvar daudz šķēršļu. Ekonomiskas grūtības, atlaišana no darba, augsts bezdarba līmenis, dzīves dārdzība — ar to var sastapties visā pasaulē. Kā tēvs var tikt galā ar šādām grūtībām?

⁶ Viņam jāpatur prātā, ka viņš pilda pienākumu, ko viņam uzdevis Dievs Jehova. Dieva iedvesmotie Pāvila vārdi liecina, ka cilvēks, kas ir spējīgs pildīt šo pienākumu, bet to nedara, ir pielīdzināms tādam, kas ir ”aizliedzis ticību”, tāpēc kristietis visiem spēkiem cenšas nekļūt Dieva acīs par tādu cilvēku. Pasaulē ir daudz cilvēku, kam trūkst dabisko mīlestības jūtu pret ģimenes locekļiem. (2. Timotejam 3:1, 3.) Neskaitāmi tēvi izvairās no savu pienākumu pildīšanas, un viņu dēļ ģimenes nonāk neapskaužamā situācijā. Kristīgi vīri nepārņem šo bezjūtīgo, vienaldzīgo attieksmi pret ģimenes vajadzībām. Pretēji daudziem saviem darbabiedriem, kristieši pat visvienkāršāko darbu uzskata par cienījamu un svarīgu, jo, to darot, viņi var apgādāt ģimeni un būt patīkami Dievam.

7. Kāpēc vecākiem būtu jāpārdomā Jēzus paraugs?

⁷ Vīriem ir arī derīgi pārdomāt, kā ir rīkojies Jēzus. Bībelē Jēzus pravietiski ir nosaukts par ”Mūžīgo tēvu”. (Jesajas 9:5, 6.) Būdams ”pēdējais Ādams”, Jēzus ir aizstājis ”pirmo cilvēku, Ādamu,” un kļuvis par tēvu tiem cilvēkiem, kas tic. (1. Korintiešiem 15:45.) Pretēji Ādamam, kas bija egoistisks tēvs un meklēja tikai savu labumu, Jēzus ir ideāls tēvs. Bībelē par viņu rakstīts: ”No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis.” (1. Jāņa 3:16.) Jēzus labprātīgi ziedoja savu dzīvību citu cilvēku labā. Taču viņš arī ikdienā daudzās mazās lietās pierādīja, ka citu cilvēku vajadzības viņam ir svarīgākas nekā savējās. Vecākiem ir jācenšas būt tikpat pašaizliedzīgiem.

8., 9. a) Ko vecāki var mācīties no putniem, kas pašaizliedzīgi gādā par mazuļiem? b) Kā daudzi kristieši, kam ir bērni, apliecina, ka ir ļoti pašaizliedzīgi?

⁸ Vecāki var daudz ko mācīties par nesavtīgu mīlestību no vārdiem, ko Jēzus teica Dieva nepaklausīgajai tautai: ”Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem.” (Mateja 23:37.) Jēzus izmantotais salīdzinājums liek iztēloties, kā cāļu māte sargādama izpleš savus spārnus pār cālēniem. Vecāki var mācīties no tā, kā putnēnu māte instinktīvi metas aizsargāt bērnus, pakļaujot pati sevi briesmām. levērības cienīgi ir arī tas, ko putni dara katru dienu. Putni, kuriem ir izšķīlušies mazuļi, nemitīgi šaudās no barības ieguves vietas uz ligzdu un atpakaļ. Pat tad, kad vecāki jau tuvu pagurumam, viņi nepārstāj likt putnēnu plaši atvērtajos knābjos barību — putnēni to zibenīgi norij  un parasti prasa vēl. Daudzas no Jehovas radībām, rūpējoties par saviem mazuļiem, apliecina, ka tām piemīt instinktīva gudrība. (Salamana Pamācības 30:24.)

⁹ Arī kristieši, kam ir bērni, rīkojas apbrīnojami pašaizliedzīgi. Viņi drīzāk ir ar mieru ciest paši nekā pieļaut, ka ar viņu bērniem notiek kaut kas slikts. Turklāt viņi ik dienu veltī lielas pūles, lai apgādātu bērnus ar nepieciešamo. Daudzi vecāki katru dienu agri ceļas un augu dienu strādā smagu vai vienmuļu darbu, lai nodrošinātu bērniem iztiku. Viņi ļoti cenšas, lai bērniem būtu pilnvērtīgs uzturs, tīras drēbes, labas mājas un lai tie saņemtu vajadzīgo izglītību, un viņi par to rūpējas dienu no dienas, gadu no gada. Šāda pašaizliedzība un izturība noteikti iepriecina Jehovu. (Ebrejiem 13:16.) Tomēr vecāki neaizmirst, ka ir arī vēl svarīgākas jomas, kādās jāgādā par bērniem.

Gādāt garīgā ziņā

10., 11. Kādas ir vissvarīgākās cilvēku vajadzības, un kas kristiešiem jādara pirmām kārtām, lai šajā ziņā gādātu par bērniem?

¹⁰ Vēl svarīgāk nekā apgādāt ģimeni materiāli ir gādāt par to garīgā ziņā. Jēzus teica: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4; 5:3.) Ko vecāki var darīt, lai gādātu par bērniem garīgi?

¹¹ Runājot par šo jautājumu, droši vien nevieni citi Bībeles panti nav citēti tik bieži kā 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 5. līdz 7. pants. Lūdzu, atveriet Bībeli un izlasiet šos pantus. Ievērojiet, ka vecākiem pirmām kārtām pašiem ir jānostiprina attiecības ar Dievu Jehovu — vecākiem jāmīl Dievs un jāklausa viņam. Tātad vecākiem rūpīgi jāiedziļinās Dieva vārdos, regulāri jālasa Bībele un jāpārdomā lasītais, lai labi izprastu un iemīlētu Jehovas ceļus, viņa principus un likumus. Viņi gūs daudz dziļu un vērtīgu Bībeles atziņu, kas liks izjust prieku, kā arī godbijību un mīlestību pret Jehovu, un viņiem būs daudz kas, ko stāstīt saviem bērniem. (Lūkas 6:45.)

12. Kā vecāki var sekot Jēzus paraugam, ja ir runa par Bībeles mācību skaidrošanu bērniem?

¹² Garīgi stipri vecāki var sekmīgi darīt to, kas ieteikts 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 7. pantā, proti, katrā izdevīgā gadījumā bērniem ”piekodināt” jeb ”atgādināt” (LB-65r) Jehovas vārdus. Jehova labi zina, ka mums visiem, un bērniem jo sevišķi, dzirdētais ir jāatkārto, lai to iegaumētu. Tādēļ arī Jēzus, mācīdams cilvēkus, izmantoja atkārtošanu. Piemēram, lai  iemācītu saviem sekotājiem būt pazemīgiem un atmest lepnību un sāncensību, viņš atrada dažādus veidus, kā to atkārtot. Viņš runāja ar mācekļiem par šo jautājumu, izmantoja uzskatāmu piemēru un beigās pat pats parādīja, ko nozīmē būt pazemīgam. (Mateja 18:1—4; 20:25—27; Jāņa 13:12—15.) Ļoti būtiski ir tas, ka Jēzus nekad nezaudēja pacietību. Līdzīgi arī vecākiem ir jāatrod veidi, kā mācīt bērniem svarīgus jautājumus, un pacietīgi jāatkārto Jehovas principi, līdz bērni tos ir sapratuši un sāk izmantot savā dzīvē.

13., 14. Kādās reizēs vecāki var mācīt bērniem Bībeles patiesību, un kādu materiālu viņi var izmantot?

¹³ Brīnišķīga iespēja mācīt bērnus ir ģimenes Bībeles nodarbībās. Regulāras nodarbības, kas notiek priecīgā gaisotnē, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina ģimenes garīgumu. Kristiešu ģimenes visā pasaulē labprāt izmanto savās nodarbībās Jehovas organizācijas izdoto literatūru un nodarbībās ņem vērā bērnu vajadzības. Lielisks palīglīdzeklis ir grāmata Mācieties no Izcilā Skolotāja, kā arī Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes *. Taču bērnus var mācīt ne tikai ģimenes Bībeles nodarbībās vien.

¹⁴ Kā liecina 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 7. pants, vecākiem ir daudz iespēju pārrunāt ar bērniem garīgus jautājumus. Kad ģimene kopā brauc uz kaut kurieni, dara dažādus darbus un atpūšas, vecāki var rast izdevību gādāt par bērniem garīgā ziņā. Protams, nav visu laiku jārunā tieši par Bībeli, taču ir jārūpējas, lai sarunas būtu pozitīvas un tām būtu garīga ievirze. Piemēram, žurnālā Atmostieties! var lasīt daudz rakstu par dažādām tēmām, un tie var dot bagātīgu vielu sarunām par Jehovas radīto dzīvnieku pasauli, par skaistām vietām uz zemes un par brīnišķīgo kultūru un dzīvesveidu daudzveidību. Šādas sarunas var rosināt bērnus vairāk lasīt uzticamā un gudrā kalpa grupas piedāvāto literatūru. (Mateja 24:45—47.)

15. Kā vecāki var panākt, lai bērni sāktu uzskatīt kristīgo kalpošanu par interesantu un vērtīgu darbu?

¹⁵ Sarunas ar bērniem palīdz vēl kādā ziņā. Kristiešu bērniem ir jāiemācās stāstīt par savu ticību citiem. Runājot par kādu interesantu domu no Sargtorņa vai Atmostieties!, vecāki var saistīt to ar sludināšanu. Piemēram, bērnam var pavaicāt: ”Vai nebūtu brīnišķīgi, ja vēl vairāk cilvēku  uzzinātu šo faktu par Jehovu? Kā tev šķiet, ko mēs varētu teikt, lai kāds par to ieinteresētos?” Šādas sarunas var rosināt bērnu interesi par to, kā dalīties ar citiem tajā, ko viņi uzzina. Tad, kad bērni dodas kopā ar vecākiem sludināt, viņi redz, kā pārrunātos jautājumus stāstīt citiem. Bērni var ieraudzīt, ka sludināšana ir interesants darbs, kas sniedz lielu gandarījumu un prieku. (Apustuļu darbi 20:35.)

16. Ko bērni var iemācīties, klausoties vecāku lūgšanas?

¹⁶ Vecāki rūpējas par bērnu garīgumu arī tad, kad saka lūgšanas. Jēzus mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu, un viņš daudz reižu lūdza kopā ar tiem. (Lūkas 11:1—13.) Iedomājieties, cik daudz viņi iemācījās, pievienojoties lūgšanā pašam Jehovas Dēlam! Tāpat arī bērni daudz ko var iemācīties no vecāku lūgšanām. Piemēram, viņi var saprast, ka Jehova vēlas, lai mēs runātu ar viņu brīvi, no sirds un uzticētu viņam visas savas rūpes un bažas. No vecāku lūgšanām bērni var saprast vēl kādu svarīgu faktu, proti: viņiem ir iespējams izveidot attiecības ar savu debesu Tēvu. (1. Pētera 5:7.)

Gādāt emocionālā ziņā

17., 18. a) Kā Bībelē ir uzsvērts, ka ir svarīgi izrādīt bērniem mīlestību? b) Kas tēviem jāmācās no Jehovas, ja ir runa par mīlestības izrādīšanu bērniem?

¹⁷ Protams, bērniem ir arī izteiktas emocionālās vajadzības. Bībelē ir uzsvērts, ka vecākiem noteikti ir jāapmierina arī šīs bērnu vajadzības. Piemēram, jaunākām sievietēm ir teikts ”mīlēt.. bērnus”. (Titam 2:4.) Tas ir ļoti saprātīgi. Ja bērnam izrāda mīlestību, viņš iemācās mīlēt, un bērnībā saņemtā mīlestība viņam nāk par labu visu turpmāko dzīvi. Savukārt mīlestības neizrādīšana bērnam ir ļoti nesaprātīga rīcība. Tā dziļi sāpina bērnu un liecina par nevēlēšanos līdzināties Jehovam, kas mums parāda bezgala lielu mīlestību par spīti mūsu trūkumiem. (Psalms 103:8—14.)

¹⁸ Jehova pirmais ir paudis mīlestību pret saviem bērniem uz zemes. Pirmajā Jāņa vēstulē, 4. nodaļas 19. pantā, rakstīts, ka ”viņš ir mūs pirmais mīlējis”. Tas īpaši ir jāņem vērā tēviem, un viņiem pirmajiem ir jāizrāda bērniem mīlestība. Bībelē tēviem dots padoms nekaitināt bērnus, ”lai tie netop bailīgi”. (Kolosiešiem 3:21.) Nav daudz kā tāda, kas bērnus sarūgtinātu tik ļoti kā sajūta, ka vecāki viņus nemīl un nevērtē atzinīgi. Tēviem, kas nelabprāt izpauž bērniem savas jūtas, būtu jāatceras, kā ir rīkojies Jehova. Jehova pat runāja no debesīm, lai izteiktu savam Dēlam atzinību un mīlestību. (Mateja 3:17; 17:5.) Tas noteikti ļoti iepriecināja Jēzu. Arī bērniem vecāku izteiktie mīlestības un atzinības apliecinājumi, kas nāk no sirds, iedveš paļāvību un drosmi.

19. Kāpēc ir svarīga pārmācība, un pēc kāda līdzsvara tiecas kristīgi vecāki?

¹⁹ Protams, vecāku mīlestībai jāizpaužas ne tikai vārdos vien — par mīlestību pirmām kārtām liecina darbi. Gādāšana par bērniem materiālā un garīgā ziņā ir vecāku  mīlestības izpausme, īpaši tad, ja vecāki to dara tādā veidā, kas liecina, ka viņus virza mīlestība. Par vecāku mīlestību liecina arī pārmācība. ”Ko tas Kungs mīl, to viņš pārmāca,” teikts Bībelē. (Ebrejiem 12:6.) Savukārt bērna nepārmācīšana ir līdzvērtīga naidam pret viņu. (Salamana Pamācības 13:24.) Jehovas pārmācība nekad nav pārmērīga, viņš pārmāca tikai tā, kā cilvēks ir pelnījis. (Jeremijas 46:28.) Vecākiem šajā ziņā ne vienmēr ir viegli atrast pareizo līdzsvaru, tomēr ir vērts pēc tā censties. Ar mīlestību paustai pārmācībai ir liela nozīme tajā, lai bērns vēlāk dzīvē gūtu prieku un gandarījumu. (Salamana Pamācības 22:6.) Vai tas nav tas, ko saviem bērniem vēl visi kristīgi vecāki?

20. Kā vecāki var dot bērniem vislabāko iespēju ”izvēlēties dzīvību”?

²⁰ Kad vecāki pilda Jehovas uzticēto svarīgo pienākumu gādāt par bērniem materiālā, garīgā un emocionālā ziņā, ieguvums ir ļoti liels. Bērniem tiek dota vislabākā iespēja ”izvēlēties dzīvību”, lai ”dzīvotu”. (5. Mozus 30:19.) Tie bērni, kas izvēlas kalpot Jehovam un pieauguši paliek uz ceļa, kas ved uz dzīvību, sagādā vecākiem neizsakāmu prieku. (Psalms 127:3—5.) Šāds prieks ilgs mūžīgi. Taču kā bērni var jau tagad slavēt Jehovu? Šis jautājums ir aplūkots nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

Ko vecāki var darīt, lai gādātu par bērniem

• materiālā ziņā,

• garīgā ziņā,

• emocionālā ziņā?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Daudzi putni nepaguruši gādā barību saviem mazuļiem

[Attēls 20. lpp.]

Vecākiem pirmām kārtām jārūpējas par savu garīgumu

[Attēli 20., 21. lpp.]

Vecāki var atrast daudz iespēju mācīt bērniem par Radītāju

[Attēls 22. lpp.]

Vecāku atzinība iedveš bērniem paļāvību un drosmi