Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Labā vēsts visām tautām

Labā vēsts visām tautām

Labā vēsts visām tautām

”Jūs.. būsit mani liecinieki.. līdz pašam pasaules galam.” (APUSTUĻU DARBI 1:8.)

1. Kam mēs pievēršam uzmanību, un kāpēc?

LABS skolotājs domā ne tikai par mācību vielu, bet arī par to, kā šo vielu pasniegt. Tā kā mēs palīdzam cilvēkiem saprast Bībeli, mums jādara tas pats. Mums ir svarīgs gan tas, ko mēs sludinām, gan arī tas, kā mēs sludinām. Labā vēsts, ko mēs sludinām, nemainās, taču ik pa laikam mēs mainām sludināšanas paņēmienus. Tas tiek darīts tādēļ, lai labo vēsti uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku.

2. Kā priekšzīmei mēs sekojam, pielāgojot sludināšanas paņēmienus dažādiem cilvēkiem?

2 Pielāgojot sludināšanas paņēmienus dažādiem apstākļiem, mēs darām to pašu, ko darīja Dieva kalpi senatnē. Piemēram, apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūdiem esmu tapis kā jūds.. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības.. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1. Korintiešiem 9:19—23.) Spēja pielāgoties dažādiem cilvēkiem Pāvilam ļāva gūt labus panākumus sludināšanā. Arī mūsu sludināšanai būs labi panākumi, ja centīsimies pielāgoties cilvēkiem, kam mēs sludinām.

Sludināšana ”visos zemes galos”

3. a) Kāpēc labās vēsts sludināšana nav viegls darbs? b) Kā mūsdienās piepildās vārdi no Jesajas grāmatas 45. nodaļas 22. panta?

3 Viens no iemesliem, kāpēc labās vēsts sludināšana nav viegls darbs, ir tas, ka jāsludina ”visā pasaulē”. (Mateja 24:14.) Pagājušajā gadsimtā daudzi Jehovas kalpi ir pievērsuši īpašu uzmanību tam, lai labā vēsts tiktu izplatīta arvien jaunās zemēs. Šo pašaizliedzīgo sludinātāju darba iznākums ir apbrīnojami strauja labās vēsts izplatība. Divdesmitā gadsimta sākumā Jehovas kalpi sludināja tikai dažās valstīs, bet pašlaik viņi sludina 235 zemēs. Tas nozīmē, ka mūsdienās labo vēsti par Valstību dzird ”visi zemes gali”. (Jesajas 45:22.)

4., 5. a) Kuri Jehovas liecinieki ir devuši lielu ieguldījumu labās vēsts izplatībā? b) Ko dažu filiāļu pārstāvji ir teikuši par lieciniekiem no citām zemēm?

4 Straujo labās vēsts izplatību mūsdienās ir veicinājuši vairāki faktori. Lielu ieguldījumu sludināšanā ir devuši misionāri, kas beiguši Gileādas skolu, kā arī vairāk nekā 20 000 brāļu, kas pēdējos gados beiguši draudzes kalpotāju skolu. Daudz laba darba ir paveikuši arī tie Jehovas liecinieki, kas paši par saviem līdzekļiem ir pārcēlušies dzīvot uz zemēm, kur nav daudz sludinātāju. Šie pašaizliedzīgie kristieši — vīrieši un sievietes, jauni un veci, precēti un neprecēti — ir veicinājuši labās vēsts izplatību pa visu pasauli. (Psalms 110:3; Romiešiem 10:18.) Viņu ieguldījums sludināšanā tiek vērtēts ļoti augstu. Mēs pieminēsim tikai dažas atsauksmes, kas ir saņemtas no Jehovas liecinieku filiālēm.

5 ”Mums ir ļoti mīļi šie liecinieki, kas sludina attālās teritorijās, palīdz veidot jaunas draudzes un veicina vietējo brāļu un māsu garīgo izaugsmi.” (Ekvadora.) ”Ja tie simti ārzemnieku, kas ir mūsu zemē, pēkšņi aizbrauktu, draudžu stabilitāte nopietni ciestu. Tā ir svētība, ka viņi šeit ir.” (Dominikānas Republika.) ”Daudzās draudzēs lielākā daļa sludinātāju ir māsas, dažās — pat 70 procenti. (Psalms 68:12.) Gandrīz visas viņas ir nesen kristījušās, un neprecētās pionieres, kas pie mums ir pārcēlušās no citām zemēm, dara nenovērtējamu darbu, palīdzēdamas šīm jaunajām māsām. Māsas no citām zemēm mums ir laba dāvana.” (Kāda Austrumeiropas zeme.) Vai jums nav bijusi doma pamēģināt sludināšanu citā zemē? * (Apustuļu darbi 16:9, 10.)

”Desmit vīru no dažādām tautām un valodām”

6. Par kādu ar valodām saistītu šķērsli liek domāt Cakarijas grāmatas 8. nodaļas 23. pants?

6 Vēl viens apstāklis, kura dēļ sludināšana nav vienkāršs uzdevums, ir tas, ka zemeslodes iedzīvotāji runā daudzās valodās. Dieva Rakstos bija pravietots: ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Šī pravietojuma mūsdienu piepildījumā ”desmit vīri” ir Jēzus sekotāju ”lielais pulks”, par kuru pravietots Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. pantā. Kā teikts Cakarijas pravietojumā, šie cilvēki nāks ”no dažādām tautām un valodām”. Notikumi Dieva tautā nepārprotami apliecina, ka šis pravietojums piepildās.

7. Kādi fakti apliecina, ka labā vēsts tiek piedāvāta cilvēkiem ”no dažādām tautām un valodām”?

7 Padomāsim par dažiem faktiem. Pirms 50 gadiem mēs izdevām literatūru 90 valodās, bet mūsdienās tā iznāk apmēram 400 valodās. ”Uzticīgais un gudrais kalps” ir darījis visu iespējamo, lai bībeliska literatūra būtu pieejama pat tādās valodās, kuru lietotāju skaits ir diezgan neliels. (Mateja 24:45.) Piemēram, tā ir pieejama grenlandiešu valodā (šajā valodā runā 47 000 cilvēku), palaviešu valodā (15 000) un japiešu valodā (mazāk nekā 7000).

”Plašas durvis sekmīgai darbībai”

8., 9. Kas ir veicinājis to, ka ”ir atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai”, un kā daudzi tūkstoši Jehovas liecinieku ir izmantojuši šīs jaunās iespējas?

8 Mūsdienās daudziem Jehovas lieciniekiem nav jādodas uz citām zemēm, lai sludinātu dažādu tautību pārstāvjiem. Pēdējos gados miljoniem ieceļotāju un bēgļu ir ieradušies ekonomiski attīstītajās zemēs, tāpēc daudzās zemēs ir izveidojušās lielas dažādu tautību kopienas. Piemēram, Parīzē var dzirdēt apmēram 100 valodu, Toronto šis skaitlis ir 125 un Londonā — 300. Iebraucēju pieplūdums daudzām draudzēm nozīmē to, ka ”ir atvērušās plašas durvis” sludināšanai cilvēkiem no dažādām tautām. (1. Korintiešiem 16:9.)

9 Tūkstošiem Jehovas liecinieku ir sākuši mācīties svešvalodas, lai izmantotu jaunās iespējas sludināšanā. Lielākajai daļai tas prasa daudz pūļu, taču viņu pūliņus vairākkārt atsver prieks, ko dod iespēja palīdzēt iebraucējiem un bēgļiem uzzināt patiesību no Dieva Rakstiem. Nesen kādā Rietumeiropas valstī no visiem, kas kristījās vasaras kongresu laikā, gandrīz četrdesmit procenti bija iebraucēji.

10. Kā jūs esat izmantojuši brošūru Labā vēsts visām tautām? (Skat. ielogojumu ”Kā veidota brošūra Labā vēsts visām tautām” 26. lappusē.)

10 Lielākajai daļai Jehovas liecinieku nav tādu apstākļu, kas ļautu sākt mācīties svešvalodas. Tomēr mēs visi varam palīdzēt iebraucējiem, izmantojot nesen izdoto brošūriņu Labā vēsts visām tautām *. Tajā daudzās valodās var izlasīt aicinājumu uzzināt vairāk par Bībeli. (Jāņa 4:37.) Vai jums jau ir iznācis lietot šo brošūru sludināšanā?

Ja cilvēki nevēlas uzklausīt labo vēsti

11. Ar kādām papildu grūtībām sastopas daļa sludinātāju?

11 Pastiprinoties Sātana ietekmei uz pasauli, vēl viens pārbaudījums, ar ko mēs sastopamies, ir tas, ka daudzās vietās arvien mazāk cilvēku grib uzklausīt labo vēsti. Protams, tas mūs nepārsteidz, jo Jēzus bija paredzējis, ka tā notiks. Runādams par mūsu dienām, viņš teica: ”Mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:12.) Mūsdienās ir daudz cilvēku, kas vairs netic Dievam un nerespektē Bībeli. (2. Pētera 3:3, 4.) Šī iemesla dēļ dažās pasaules daļās par Kristus mācekļiem kļūst diezgan maz cilvēku. Taču tas nenozīmē, ka mūsu dārgie kristīgie brāļi un māsas, kas uzticīgi sludina arī šajās vietās, pūlas velti. (Ebrejiem 6:10.) Kāpēc tā var teikt?

12. Kādi ir divi sludinātāju darbības mērķi?

12 Mateja evaņģēlijā ir minēti divi galvenie sludinātāju darbības mērķi. Pirmais ir ”darīt par mācekļiem” cilvēkus no visām tautām. (Mateja 28:19.) Otrais ir sludināt labo vēsti, lai tā būtu ”par liecību”. (Mateja 24:14.) Abi šie mērķi ir būtiski, bet otrais ir sevišķi svarīgs.

13., 14. a) Kāda ir viena no pazīmēm, kas liecina par Kristus neredzamo klātbūtni? b) Kas mums jāpatur prātā, it sevišķi tad, ja mēs sludinām vietās, kur maz cilvēku atsaucas uz labo vēsti?

13 Kā savā evaņģēlijā rakstīja Matejs, apustuļi jautāja Jēzum: ”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.) Atbildēdams uz šo jautājumu, Jēzus minēja vairākas pazīmes, un viena no tām bija sludināšana visā pasaulē. Jēzus nerunāja par mācekļu gatavošanu. Viņš teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Tā Jēzus norādīja, ka pati Valstības sludināšana būs būtiska beigu laika zīmes sastāvdaļa.

14 Tāpēc mums jāpatur prātā, ka pat tad, ja sludinot mums neizdodas sagatavot jaunus mācekļus, mēs tomēr dodam liecību. Neatkarīgi no tā, kā cilvēki reaģē uz labo vēsti, viņi zina, ko mēs darām, tātad sludinot mēs piedalāmies Jēzus pravietisko vārdu piepildījumā. (Jesajas 52:7; Atklāsmes 14:6, 7.) Džordijs — kāds jauns Jehovas liecinieks, kas dzīvo Rietumeiropā, — saka: ”Apziņa, ka Jehova mani izmanto Mateja 24:14 minētā pravietojuma īstenošanā, dara mani neizsakāmi laimīgu.” (2. Korintiešiem 2:15—17.) Vai arī jūs nedomājat tāpat?

Pretestība sludināšanai

15. a) Par ko Jēzus brīdināja savus sekotājus? b) Kāpēc mēs spējam turpināt sludināšanu par spīti pretestībai?

15 Valstības sludināšanu mēdz apgrūtināt arī nelabvēlīgi apstākļi. Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.) Agrīnie kristieši tika vajāti, un arī mūsdienās daudzi Jēzus sekotāji ir saskārušies ar naidu, pretestību un vajāšanām. (Apustuļu darbi 5:17, 18, 40; 2. Timotejam 3:12; Atklāsmes 12:12, 17.) Vairākās zemēs valdības ir aizliegušas viņu darbību. Tomēr arī šādās zemēs patiesie kristieši ir paklausīgi Dievam un turpina sludināt labo vēsti par Valstību. (Amosa 3:8; Apustuļu darbi 5:29; 1. Pētera 2:21.) Kas viņiem un visiem pārējiem Jehovas lieciniekiem pasaulē palīdz turpināt sludināšanu? Tas ir spēks, ko Jehova viņiem dod ar sava svētā gara starpniecību. (Cakarijas 4:6; Efeziešiem 3:16; 2. Timotejam 4:17.)

16. Kā Jēzus norādīja uz saistību starp sludināšanu un Dieva gara palīdzību?

16 Jēzus uzsvēra ciešo saistību starp Dieva garu un sludināšanu, kad viņš teica: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki.. līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8; Atklāsmes 22:17.) Ievērības cienīga ir secība, kas redzama šajā pantā. Vispirms mācekļi saņēma svēto garu, un tad viņi sāka sludināšanu, kurai ar laiku bija jāizplatās pa visu pasauli. Vienīgi ar Dieva gara atbalstu viņi spēja dot ”liecību visām tautām”. (Mateja 24:13, 14; Jesajas 61:1, 2.) Tāpēc Jēzus svēto garu sauca par aizstāvi. (Jāņa 15:26.) Viņš norādīja, ka Dieva gars mācīs un vadīs viņa mācekļus. (Jāņa 14:16, 26; 16:13.)

17. Kā svētais gars mums palīdz, kad sludināšanai tiek likti šķēršļi?

17 Bet kā Dieva gars mums palīdz, kad labās vēsts sludināšanai tiek likti šķēršļi? Dieva gars mūs stiprina, un tas darbojas pret tiem, kas mūs vajā. Lai paskaidrotu, kā tas notiek, padomāsim par kādu notikumu ķēniņa Saula dzīvē.

Dieva gara pretdarbība

18. a) Kādas nepatīkamas pārmaiņas notika ar Saulu? b) Kā Sauls vērsās pret Dāvidu?

18 Sauls, pirmais Izraēlas ķēniņš, sākumā bija labs valdnieks, taču ar laiku viņš kļuva nepaklausīgs Jehovam. (1. Samuēla 10:1, 24; 11:14, 15; 15:17—23.) Tāpēc viņš vairs nesaņēma Dieva gara atbalstu. Saulu pārņēma nevaldāmas dusmas pret Dāvidu, kurš jau bija svaidīts par nākamo ķēniņu un kuru Dieva gars atbalstīja. (1. Samuēla 16:1, 13, 14.) Bija reizes, kad Saulam šķita, ka Dāvids ir viegli pieveicams — Dāvidam rokās bija mūzikas instruments, turpretī Sauls turēja šķēpu. Kādu dienu, kad Dāvids muzicēja, ”Sauls meta šķēpu un domāja: ”Es pieduršu pie sienas Dāvidu!” Bet Dāvids izlocījās no viņa divas reizes.” (1. Samuēla 18:10, 11.) Neilgi pēc šī notikuma Sauls uzklausīja savu dēlu Jonatānu, kas bija Dāvida draugs, un teica: ”Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, tam [Dāvidam] nebūs tikt nokautam!” Bet drīz pēc tam Sauls atkal ”gribēja ar savu šķēpu Dāvidu piedurt pie sienas”. Taču arī šoreiz Dāvids ”no Saula izvairījās, un tas iemeta šķēpu sienā”. Dāvids aizbēga, bet Sauls sāka viņu vajāt. Šajā svarīgajā brīdī Dieva gars kļuva par Saula pretinieku. (1. Samuēla 19:6, 10.)

19. Kā Dieva gars pasargāja Dāvidu?

19 Dāvids devās pie pravieša Samuēla, bet Sauls sūtīja savus vīrus, kam Dāvids bija jāsagūsta. Taču tad, kad viņi ieradās vietā, kur slēpās Dāvids, ”Dieva Gars nāca pār Saula vīriem, tā ka arī tie, kopā ar pārējiem tika aizrauti pravietiskā sajūsmā”. Dieva gars iedarbojās uz Saula vīriem tik spēcīgi, ka viņi pilnīgi aizmirsa, ar kādu nolūku viņi bija sūtīti. Sauls sūtīja vīrus sagūstīt Dāvidu vēl divas reizes, un abas reizes notika tieši tas pats. Beigu beigās Sauls pats devās sagūstīt Dāvidu, taču arī viņš nespēja pretoties Dieva garam. Svētais gars ietekmēja Saulu tā, ka viņš nespēja neko darīt ”visu dienu un arī visu nakti”, tāpēc Dāvidam bija pietiekami daudz laika, lai aizbēgtu no Saula. (1. Samuēla 19:20—24.)

20. Ko mums palīdz saprast tas, kas notika, kad Sauls vajāja Dāvidu?

20 Šie notikumi ar Saulu un Dāvidu palīdz saprast, ka Dieva kalpu vajātāji nespēj panākt savu, ja viņiem pretī stājas Dieva gars. (Psalms 46:12; 125:2.) Jehova bija nolēmis, ka Dāvids būs Izraēlas ķēniņš, un neviens nespēja šo nodomu izjaukt. Mūsu dienās Jehova ir noteicis, ka labā vēsts par Valstību tiks sludināta, un neviens nevar izdarīt tā, lai tas nenotiktu. (Apustuļu darbi 5:40, 42.)

21. a) Kā mūsdienās reizēm rīkojas Dieva tautas pretinieki? b) Par ko mēs esam pārliecināti?

21 Reliģiskie vadītāji un politiskie līderi reizēm izmanto melus un pat brutālu fizisku spēku, lai apturētu mūsu darbību. Taču Jehova sargās savu tautu, tāpat kā viņš sargāja Dāvidu. (Maleahija 3:6.) Tāpēc mēs ar pārliecību sakām to pašu, ko teica Dāvids: ”Uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?” (Psalms 56:12; 121:1—8; Romiešiem 8:31.) Paļausimies uz Jehovas palīdzību un, par spīti visām grūtībām, turpināsim pildīt uzdevumu, ko viņš mums ir uzticējis, — sludināsim labo vēsti par Valstību visām tautām.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 5. rk. Skat. ielogojumu ”Dziļa piepildījuma sajūta”.

^ 10. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc mēs reizēm mainām sludināšanas paņēmienus?

• Kādas ”durvis sekmīgai darbībai” ir atvērušās pēdējos gados?

• Kas tiek panākts ar sludināšanu pat tur, kur cilvēki nevēlas uzklausīt labo vēsti?

• Kāpēc neviens nespēj apstādināt labās vēsts sludināšanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Dziļa piepildījuma sajūta

”Laimīgi un vienoti kalpošanā Jehovam.” Tā īsumā var raksturot kādu ģimeni no Spānijas, kas ir pārcēlusies uz dzīvi Bolīvijā. Viens no dēliem pirms kāda laika bija devies uz Bolīviju, lai palīdzētu kādai nelielai sludinātāju grupai. Viņa prieks tik spēcīgi ietekmēja vecākus, ka drīz uz Bolīviju pārcēlās visa ģimene — vīrs ar sievu un četri dēli vecumā no 14 līdz 25 gadiem. Trīs dēli tagad ir pionieri, un tas dēls, kurš pirmais bija devies uz Bolīviju, nesen beidza mācības draudzes kalpotāju skolā.

Andželika — 30 gadus veca kanādiete, kas pašlaik sludina labo vēsti kādā no Austrumeiropas valstīm, — saka: ”Ne vienmēr ir viegli, tomēr iespēja sludinot palīdzēt cilvēkiem man sagādā lielu gandarījumu. Un es jūtos ļoti aizkustināta, kad vietējie liecinieki man pateicas, ka esmu atbraukusi viņiem palīgā.”

”Mums bija jāpierod pie daudz kā tāda, kas mums bija svešs,” atceras divas māsas, kurām vēl nav 30 gadu un kuras pirms kāda laika pārcēlās no ASV uz Dominikānas Republiku. ”Tomēr mēs nepadevāmies, un tagad septiņi no mūsu Bībeles skolniekiem apmeklē sapulces.” Abas māsas ir devušas lielu ieguldījumu tajā, lai pilsētā, kur nav Jehovas liecinieku draudzes, izveidotos pirmā sludinātāju grupa.

Laura — kāda jauna māsa, kas jau četrus gadus sludina labo vēsti svešā zemē, — saka: ”Es apzināti cenšos dzīvot ļoti vienkārši. Citiem sludinātājiem tas palīdz saprast, ka pieticība nav tikai nabadzības uzspiesta nepieciešamība un ka cilvēks var izvēlēties pieticīgu dzīvi tāpēc, ka tā dzīvot ir saprātīgi. Tas, ka es varu palīdzēt cilvēkiem, it sevišķi jauniem cilvēkiem, man dod prieku, kas atsver grūtības, ar kurām svešā zemē nākas sastapties bieži. To, ko es tagad daru, es negribētu mainīt ne pret ko citu, un es šeit palikšu tik ilgi, cik ilgi Jehova man to ļaus.”

[Papildmateriāls/Attēls 26. lpp.]

Kā veidota brošūra Labā vēsts visām tautām

Brošūrā Labā vēsts visām tautām ir iespiests teksts daudzās valodās — katrā lappusē vienā valodā. Teksts ir uzrakstīts pirmajā personā, tāpēc tad, kad cilvēks to lasa, ir tā, it kā mēs viņu uzrunātu.

Brošūras vāka iekšpusē ir redzama pasaules karte. Šo karti var izmantot, lai izveidotu kontaktu ar cilvēku, kam mēs sludinām. Piemēram, mēs varētu norādīt uz valsti, kurā mēs dzīvojam, un lūgt, lai cilvēks parāda, no kuras zemes ir viņš. Tā mēs varam noskaņot cilvēku labvēlīgi un izveidot labu kontaktu ar viņu.

Brošūras priekšvārdā ir paskaidrots, kā ar tās palīdzību var sludināt cilvēkam, kas runā mums svešā valodā. Rūpīgi izlasiet norādījumus, kas doti priekšvārdā, un precīzi ievērojiet tos.

Satura rādītājā ir norādītas gan valodas, gan to saīsinātie apzīmējumi, kas sludinātājiem palīdzēs ātri atšifrēt, ko tie nozīmē.

[Attēls]

Vai jūs šo brošūru izmantojat sludināšanā?

[Attēli 23. lpp.]

Mūsu bībeliskās publikācijas tagad ir pieejamas vairāk nekā 400 valodās

GANA

FILIPĪNAS

ZVIEDRIJA (LAPZEME)

[Attēli 24., 25. lpp.]

Vai jūs varētu pārcelties uz vietu, kur ļoti vajadzīgi Valstības sludinātāji?

EKVADORA

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA