Mēs sludinām labu vēsti

”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas.. atnes labas ziņas.” (JESAJAS 52:7.)

1., 2. a) Kādas nelaimes pasaulē notiek katru dienu? b) Kā daudzi cilvēki jūtas slikto ziņu dēļ?

MŪSDIENU cilvēki tiek apbērti ar nepatīkamām ziņām. Ieslēdzot radio, viņi dzird par bīstamām slimībām, kas apdraud cilvēku dzīvību. Televīzijas ziņu pārraidēs viņi redz bada novārdzinātus bērnus, kas sauc pēc palīdzības. Laikrakstos viņi lasa par sprādzieniem, kas sagrauj ēkas un nogalina nevainīgus cilvēkus.

² Katru dienu mēs dzirdam šausminošas ziņas. Pasaule strauji mainās — un ne jau uz labo pusi. (1. Korintiešiem 7:31.) Kā bija rakstīts kādā Eiropā izdotā žurnālā, reizēm rodas sajūta, ka pasauli ”kuru katru brīdi var aprīt liesmas”. Pats par sevi saprotams, cilvēkus nomāc biedējošo ziņu plūdi. Kāds cilvēks, kas piedalījās aptaujā par televīzijas ziņu pārraidēm ASV, teica vārdus, kas droši vien raksturo daudzu miljonu izjūtas. Viņš sacīja: ”Pēc ziņu pārraidēm mani pārņem grūtsirdība. Visas ziņas ir par kaut ko sliktu. Tas ir tik nomācoši.”

Vēsts, kas jādzird visiem

3. a) Kāda laba vēsts ir atrodama Bībelē? b) Kāpēc jūs uzskatāt, ka labā vēsts par Valstību ir vērtīga?

³ Vai pasaulē, kur ir tik daudz nelaimju, ir iespējams dzirdēt arī kaut ko iepriecinošu? Jā, tas ir iespējams. Bībelē ir atrodama laba vēsts, kas cilvēkiem var sniegt mierinājumu. Tajā ir stāstīts, ka Dieva Valstība likvidēs slimības, badu, noziedzību, karus un visas netaisnības. (Psalms 46:10; 72:12.) Jehovas liecinieki uzskata, ka tā ir vēsts, kas jādzird visiem cilvēkiem. Tāpēc viņi ir pazīstami ar to, ka sludina labo vēsti par Dieva Valstību visām tautām. (Mateja 24:14.)

4. Kādi ar mūsu kalpošanu saistīti jautājumi tiks apskatīti šajos divos rakstos?

⁴ Bet ko mēs varam darīt, lai mūsu sludināšana būtu sekmīga un sagādātu mums prieku, pat sludinot tādās vietās, kur cilvēki nelabprāt uzklausa labo vēsti? (Lūkas 8:15.) Mēs pievērsīsim uzmanību trīs svarīgiem jautājumiem, kas var palīdzēt labās vēsts sludinātājiem. Padomāsim, pirmkārt, par to, kādi ir mūsu motīvi jeb kāpēc mēs sludinām, otrkārt, par pašu vēsti jeb to, ko mēs sludinām, un, treškārt, par sludināšanas paņēmieniem jeb to, kā mēs sludinām. Sludinot ar pareiziem motīviem, saglabājot vēsti skaidru un izmantojot efektīvus sludināšanas paņēmienus, mēs varam panākt, ka visdažādākie cilvēki dzirdēs vislabāko vēsti, kāda vien ir iespējama, — labo vēsti par Dieva Valstību. *

Kāpēc mēs sludinām labo vēsti

5. a) Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs sludinām? b) Kāpēc var teikt, ka, paklausot bībeliskajam norādījumam sludināt, mēs apliecinām savu mīlestību pret Dievu?

⁵ Sāksim ar pirmo — mūsu motīviem. Kas mūs mudina sludināt labo vēsti? Tas ir  tas pats, kas mudināja sludināt Jēzu. Viņš teica: ”Es Tēvu mīlu.” (Jāņa 14:31; Psalms 40:9.) Galvenais, kāpēc mēs sludinām, ir tas, ka mēs mīlam Dievu. (Mateja 22:37, 38.) Bībelē ir skaidri norādīts uz saistību starp mīlestību pret Dievu un mūsu kalpošanu. Tajā ir teikts: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus.” (1. Jāņa 5:3; Jāņa 14:21.) Vai pie Dieva ”baušļiem” jeb likumiem pieder arī norādījums ”Eita un darait par mācekļiem”? (Mateja 28:19.) Jā, pieder. Lai gan norādījumu gatavot mācekļus deva Jēzus, tas patiesībā ir paša Jehovas norādījums. Kāpēc tā var teikt? Jēzus reiz sacīja: ”Es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis.” (Jāņa 8:28; Mateja 17:5.) Tātad, paklausot norādījumam sludināt, mēs apliecinām Jehovam savu mīlestību.

6. Kā mīlestība pret Dievu mūs mudina sludināt?

⁶ Mīlestība pret Jehovu mūs mudina sludināt arī tāpēc, ka mēs vēlamies atspēkot melīgos apgalvojumus, ko par viņu izplata Sātans. (2. Korintiešiem 4:4.) Sātans ir apšaubījis Dieva valdīšanas taisnīgumu. (1. Mozus 3:1—5.) Tā kā mēs esam Jehovas liecinieki, mūsos ir dedzīga vēlēšanās atmaskot Sātana melus un godināt Dieva vārdu cilvēku priekšā. (Jesajas 43:10—12.) Vēl viens iemesls, kāpēc mēs vēlamies sludināt, ir tas, ka esam iepazinuši Jehovas īpašības un rīcības veidu. Mums ir tuvas attiecības ar mūsu Dievu un stipra vēlēšanās pastāstīt par viņu citiem. Jehovas labestība un taisnīgums mums sagādā tik lielu prieku, ka mēs nevaram nerunāt par viņu. (Psalms 145:7—12.) Mēs izjūtam spēcīgu pamudinājumu viņu slavēt un stāstīt par viņa varenajiem darbiem visiem, kas vēlas klausīties. (1. Pētera 2:9; Jesajas 43:21.)

7. Kāds ir vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc mēs sludinām?

⁷ Bet ir vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc mēs esam neatlaidīgi sludināšanā. Mēs no sirds vēlamies sniegt atvieglojumu cilvēkiem, kuriem jādzird tik daudz nepatīkamu ziņu un pašiem jācieš dažādu iemeslu dēļ. Mēs cenšamies sekot Jēzus priekšzīmei. Pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas aprakstīti Marka evaņģēlija 6. nodaļā.

8. Ko no Marka evaņģēlija 6. nodaļas var uzzināt par Jēzus attieksmi pret cilvēkiem?

⁸ Apustuļi bija atgriezušies no sludināšanas un stāstīja Jēzum, ko viņi bija darījuši un mācījuši. Jēzus redzēja, ka apustuļi ir noguruši un aicināja viņus nedaudz atpūsties. Viņi iekāpa laivā un devās uz kādu klusu vietu. Bet cilvēki to pamanīja un gar krastu aizskrēja viņiem priekšā. Ko šajā situācijā darīja Jēzus? Marka evaņģēlijā ir teikts: ”Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un viņš sāka tos daudz mācīt.” (Marka 6:31—34.) Kaut arī Jēzus bija noguris, viņš turpināja sludināt labo vēsti, jo viņam  ”sirds iežēlojās”. Viņš redzēja šo cilvēku bēdīgo stāvokli un juta tiem līdzi.

9. Ko Marka evaņģēlija 6. nodaļa palīdz saprast attiecībā uz motīviem, kas mūs mudina sludināt?

⁹ Ko mēs varam mācīties no šīs vietas Marka evaņģēlijā? Tā kā mēs esam Kristus sekotāji, mums ir jāsludina labā vēsts un jāgatavo mācekļi. Sludināt labo vēsti ir mūsu pienākums, jo Dievs ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti”. (1. Timotejam 2:4.) Tomēr mēs sludinām ne tikai pienākuma apziņas, bet arī līdzjūtības dēļ. Ja mūsu sirdī ir tāda vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, kāda bija Jēzum, mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai viņiem pastāstītu labo vēsti. (Mateja 22:39.) Ja mums ir pareizi motīvi, mums ir spēcīgs pamudinājums būt neatlaidīgiem sludināšanā.

Labā vēsts par Dieva Valstību

10., 11. a) Kā Jesaja raksturoja vēsti, ko mēs sludinām? b) Kādu labu vēsti sludināja Jēzus, un kā Jēzus priekšzīmei seko Dieva kalpi mūsdienās?

¹⁰ Bet tagad padomāsim par otro jautājumu — par pašu vēsti, ko mēs sludinām. Pravietis Jesaja mūsu sludināto iepriecinošo vēsti raksturoja šādi: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: ”Tavs Dievs ir ķēniņš!”” (Jesajas 52:7.)

¹¹ Vissvarīgākie šajā pantā ir vārdi ”Tavs Dievs ir ķēniņš”, un tie atgādina par mūsu sludināšanas galveno tēmu — Dieva Valstību. (Marka 13:10.) Šis pants atgādina arī par to, cik iepriecinoša ir labā vēsts. Jesaja lietoja tādus vārdus kā ”prieka vēstnesis”, ”miers”, ”labas ziņas” un ”pestīšana”. Vairākus gadu simtus pēc Jesajas dzīves laika, mūsu ēras pirmajā gadsimtā, Jēzus Kristus piepildīja šo pravietojumu, dedzīgi sludinādams labo vēsti par gaidāmo Dieva Valstību. (Lūkas 4:43.) Mūsu laikos, it sevišķi, sākot ar 1919. gadu, Jehovas liecinieki seko Jēzus priekšzīmei un dedzīgi sludina labo vēsti par nodibināto Dieva Valstību un svētībām, ko tā atnesīs.

12. Kā labā vēsts par Valstību ietekmē cilvēkus, kuri to pieņem?

¹² Kā vēsts par Valstību ietekmē cilvēkus? Tāpat kā tas bija Jēzus laikā, arī mūsdienās labā vēsts dod cerību un mierinājumu. (Romiešiem 12:12; 15:4.) Godprātīgiem cilvēkiem tā sniedz cerību, jo viņi uzzina, ka ir pamatots iemesls nākotnē gaidīt daudz labākus dzīves apstākļus. (Mateja 6:9, 10; 2. Pētera 3:13.) Dievbijīgiem cilvēkiem šī cerība palīdz raudzīties nākotnē ar optimismu.

Vēsts, kas ”dziedina sagrauztas sirdis”

13. Par kādām svētībām, ko saņem tie, kuri uzklausa labo vēsti, rakstīja Jesaja?

¹³ Cilvēki, kas uzklausa labo vēsti, saņem  mierinājumu un svētības jau tagad. Dažas no tām ir minētas Jesajas pravietiskajos vārdos: ”Dieva tā Kunga Gars ir nolaidies uz mani, jo tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos.” (Jesajas 61:1, 2; Lūkas 4:16—21.)

14. a) Ko par labo vēsti liecina vārdi ”dziedināt sagrauztas sirdis”? b) Kā mēs varam atspoguļot Jehovas rūpes par tiem, kas cieš?

¹⁴ Jesajas pravietojumā bija teikts, ka, sludinādams labo vēsti, Jēzus ”dziedinās sagrauztas sirdis”. Tie ir ļoti aizkustinoši vārdi. Kādā Bībeles vārdnīcā ir norādīts, ka ar senebreju valodas vārdu, kas šajā vietā tulkots ”dziedināt”, ”tika apzīmēta pārsēja uzlikšana un plašākā nozīmē — ievainotā ārstēšana un izdziedināšana”. Daudzu traumu gadījumā, sniedzot pirmo palīdzību, medicīnas māsa uzliek stingru apsēju vai kompresi. Kaut ko līdzīgu dara sludinātāji, kad viņi, ar mīlestību stāstīdami labo vēsti par Valstību, palīdz cilvēkiem un atvieglo viņu ciešanas. Šādā palīdzībā atspoguļojas paša Jehovas rūpes par tiem, kam kaut kādu iemeslu dēļ jācieš. (Ecēhiēla 34:15, 16.) Viens no psalmu sarakstītājiem par Dievu teica: ”Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Psalms 147:3.)

Kā labā vēsts ietekmē cilvēku dzīvi

15., 16. Kādi piemēri palīdz saprast, kā vēsts par Valstību dod spēku tiem, kas cieš?

¹⁵ Neskaitāmi piemēri no cilvēku dzīves skaidri apliecina, ka vēsts par Valstību dod spēku tiem, kam ir ”sagrauztas sirdis”. Viens šāds piemērs ir Oreanna — kāda gados veca sieviete, kas dzīvo Dienvidamerikā. Oreanna bija zaudējusi jebkādu vēlēšanos dzīvot, bet tad kāda Jehovas lieciniece sāka regulāri viņu apciemot un lasīt viņai priekšā Bībeli un stāstus no grāmatas Mana Bībeles stāstu grāmata *. Sākumā šī nomāktā sieviete tikai gulēja gultā aizvērtām acīm un, ik pa brīdim smagi nopūzdamās, klausījās, ko Jehovas lieciniece viņai lasīja. Bet pēc kāda laika viņa klausījās lasījumu, piecēlusies sēdus. Pagāja vēl kāds laiks, un viņa, gaidīdama savu Bībeles skolotāju, jau sēdēja krēslā dzīvojamā istabā. Nākamais solis bija Valstības zāles apmeklēšana. Uzmundrinājums, ko Oreanna saņēma draudzes sapulcēs, viņu pamudināja sākt piedāvāt bībelisku literatūru visiem, kas gāja garām viņas mājai. Oreanna kristījās un kļuva par Jehovas liecinieci 93 gadu vecumā. Vēsts par Valstību bija devusi viņai vēlēšanos dzīvot. (Salamana Pamācības 15:30; 16:24.)

¹⁶ Labā vēsts par Valstību dod spēku pat nedziedināmi slimiem cilvēkiem. Piemēram, Marija — kāda sieviete, kas dzīvoja vienā no Rietumeiropas valstīm, — zināja, ka viņas slimība ir nāvējoša, un ne uz ko vairs necerēja. Kad Marija satika Jehovas lieciniekus, viņai bija dziļa depresija. Bet, uzzinājusi par Dieva nodomiem, viņa saprata, ka dzīvot ir vērts. Viņa kļuva par Jehovas liecinieci un sāka dedzīgi sludināt. Pēdējos divus savas dzīves gadus viņa bija ļoti dzīvespriecīgs cilvēks. Marija mira ar skaidru cerību uz augšāmcelšanu. (Romiešiem 8:38, 39.)

17. a) Kā vēsts par Valstību ietekmē tos cilvēkus, kuri to uzklausa? b) Kā jūs savā dzīvē esat pieredzējuši to, ka Jehova ”padara atkal taisnus visu nomākto stāvus”?

¹⁷ Šādi piemēri palīdz saprast, cik spēcīgi vēsts par Valstību var ietekmēt to cilvēku  dzīvi, kuri alkst pēc Bībeles patiesības. Tiem, kas sēro tuvu cilvēku nāves dēļ, rodas jauni spēki, kad viņi uzzina par augšāmcelšanu. (1. Tesaloniķiešiem 4:13.) Cilvēki, kas dzīvo trūkumā un tik tikko spēj nopelnīt iztiku, iegūst pašcieņu un drosmi, kad uzzina par Jehovas solījumu nepamest nevienu, kas viņam uzticami kalpo. (Psalms 37:28.) Ar Jehovas palīdzību daudzi no tiem, kam ir depresija, iegūst spēku, kas nepieciešams, lai varētu cīnīties ar nomāktību vai pat to pārvarēt. (Psalms 40:2, 3.) Ar Bībeles starpniecību Jehova jau tagad dod cilvēkiem spēku un ”padara atkal taisnus visu nomākto stāvus”. (Psalms 145:14.) Vērojot, kā vēsts par Dieva Valstību sniedz mierinājumu tiem, kam ”sagrauztas sirdis” — gan cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, gan arī draudzes locekļiem —, mēs atkal un atkal pārliecināmies, ka mums ir dota iespēja izplatīt vislabāko vēsti, kāda vien ir iespējama mūsu laikos. (Psalms 51:19.)

”Mans Dieva lūgums par viņiem”

18. Kā Pāvilu ietekmēja tas, ka viņa tautieši nevēlējās dzirdēt labo vēsti, un kāpēc viņš tā jutās?

¹⁸ Kaut gan vēsts, ko mēs sludinām, ir laba, daudzi to nevēlas uzklausīt, tāpēc mēs varbūt jūtamies tāpat, kā reizēm jutās apustulis Pāvils. Viņš bija daudz sludinājis saviem tautiešiem ebrejiem, taču lielākā daļa atraidīja vēsti par glābšanu. Tas dziļi sāpināja Pāvilu, par ko liecina viņa vārdi: ”Man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī.” (Romiešiem 9:2.) Pāvilam bija žēl cilvēku, kuriem viņš sludināja. Viņam bija skumji redzēt, ka viņa tautieši negrib dzirdēt labo vēsti.

19. a) Kāpēc tas ir dabiski, ka mēs reizēm jūtamies apbēdināti? b) Kas Pāvilam palīdzēja turpināt sludināšanu?

¹⁹ Arī mēs sludinām, žēlsirdības mudināti, un ir saprotams, ka mums ir skumji, ja cilvēki negrib dzirdēt vēsti par Valstību. Šāds apbēdinājums liecina, ka mums no sirds rūp cilvēku garīgā labklājība. Bet mums būtu kaut kas jāmācās no apustuļa Pāvila piemēra. Kas viņam palīdzēja turpināt sludināšanu? Lai arī lielākā daļa ebreju tiešām nevēlējās uzklausīt labo vēsti un Pāvilam tas sagādāja bēdas un sāpes, viņš nepadevās un nenosprieda, ka nevienam no viņa tautiešiem nav iespējams palīdzēt. Viņš joprojām cerēja, ka daži pieņems Kristu. Tāpēc, runādams par atsevišķiem cilvēkiem ebreju tautā, Pāvils rakstīja: ”Mana  sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.” (Romiešiem 10:1.)

20., 21. a) Kā mēs sludināšanā varam sekot Pāvila priekšzīmei? b) Par kādu ar mūsu sludināšanu saistītu jautājumu būs runa nākamajā rakstā?

²⁰ Domājot par Pāvila vārdiem, var izcelt divus faktus. Viņš no sirds vēlējās, lai cilvēki tiktu glābti, un viņš par to lūdza Dievu. Mēs cenšamies rīkoties tāpat kā Pāvils. Mēs no sirds vēlamies atrast tos cilvēkus, kas vēlas uzklausīt labo vēsti, un mēs neatlaidīgi lūdzam, lai Jehova mums palīdz atrast šādus cilvēkus un lai mēs spētu viņiem parādīt ceļu, kas ved uz glābšanu. (Salamana Pamācības 11:30; Ecēhiēla 33:11; Jāņa 6:44.)

²¹ Bet, lai vēsti par Valstību dzirdētu pēc iespējas vairāk cilvēku, mums ne tikai jāapzinās, kāpēc un ko mēs sludinām, bet arī jāpārdomā, kā mēs sludinām. Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Ko mēs esam iemācījušies?

• Kāpēc mēs sludinām?

• Kas ir galvenais, ko mēs sludinām?

• Kādas svētības saņem tie, kas uzklausa vēsti par Valstību?

• Kas mums palīdz turpināt sludināšanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 18. lpp.]

Vēsts par Valstību dod spēku tiem, kam ”sagrauztas sirdis”

[Attēli 20. lpp.]

Lūgšanas mums palīdz nepārtraukt sludināšanu