Viņi ir apliecinājuši labprātības garu

”TAVA tauta būs labprātīga.” (Psalms 110:3.) Gileādas skolas 118. grupas 46 absolventu acīs šiem vārdiem ir īpaša nozīme. Ko viņi bija darījuši, lai varētu mācīties šajā skolā, kurā tiek gatavoti misionāri, kas tiek sūtīti uz ārzemēm rūpēties par cilvēku garīgajām vajadzībām? 118. grupas studenti Maiks un Steisija stāsta: ”Mēs bijām apņēmušies dzīvot vienkārši, lai varētu pēc iespējas netraucēti galveno uzmanību pievērst garīgām lietām. Mēs bijām cieši nolēmuši nepieļaut, ka veiksmīga karjera aizēnotu garīgus mērķus.” Tāpat kā Maiks un Steisija, arī citi Gileādas skolas absolventi ir apliecinājuši labprātības garu, un tagad viņi sludina Dieva Valstību četros kontinentos.

2005. gada 12. martā 6843 cilvēki ar nepacietību gaidīja izlaiduma programmas sākumu. Programmas vadītājs Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs sākumā sirsnīgi sveica viesus, kas bija ieradušies no 28 valstīm, un pēc tam viņš vērsa klausītāju uzmanību uz to, cik vērtīga ir bībeliskā izglītība. Teodors Jaračs citēja amerikāņu izglītības darbinieka Viljama Felpsa vārdus: ”Ikvienu, kam ir dziļas zināšanas par Bībeli, patiešām var saukt par izglītotu cilvēku.” Lai arī cik vērtīga būtu laicīgā izglītība, bībeliskajai izglītībai ir daudz lielāka nozīme. Tā ļauj iegūt zināšanas par Dievu un iemantot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.) Brālis Jaračs uzslavēja absolventus par labprātības garu, ko viņi ir parādījuši, būdami gatavi lielākā mērā piedalīties bībeliskās izglītības darbā, kuru veic vairāk nekā 98 000 Jehovas liecinieku draudžu visā pasaulē.

Uzmundrinājums īstajā laikā

Nākamais orators brālis Viljams Semjuelsons uzstājās ar runu ”Kā kļūt par zaļojošu eļļas koku Dieva namā”, kuras pamatā bija 52. psalma 10. pants. Orators uzsvēra, ka olīvkoks Bībelē simbolizē ražību, skaistumu un cieņu. (Jeremijas 11:16.) Salīdzinājis absolventus ar olīvkokiem, V. Semjuelsons sacīja: ”Jūs būsiet skaisti un cienīgi Jehovas acīs, kad viņš noraudzīsies, kā jūs uzticīgi sludināt Valstību savā norīkojuma vietā.” Tāpat kā olīvkokam ir nepieciešama plaša sakņu sistēma, lai izdzīvotu sausuma periodā, Gileādas skolas absolventiem ir jānostiprina savas garīgās ”saknes”, lai svešajā zemē, kur būs jākalpo, viņi spētu izturēt cilvēku vienaldzību, pretestību un citus pārbaudījumus, ar ko viņi varētu sastapties. (Mateja 13:21; Kolosiešiem 2:6, 7.)

 Džons Bārs, viens no trijiem Vadošās padomes locekļiem, kas uzstājās šajā izlaidumā, teica runu, kuras nosaukums bija ”Jūs esat zemes sāls”. (Mateja 5:13.) Viņš uzsvēra domu, ka, tāpat kā sāls pasargā pārtikas produktus no bojāšanās, misionāri, sludinot labo vēsti, var pasargāt cilvēkus no morāla un garīga pagrimuma un izglābt viņu dzīvību. Pēc tam brālis Bārs absolventus sirsnīgi aicināja ”turēt mieru” ar citiem. (Marka 9:50.) ”Attīstiet gara augļus un centieties, lai jūsu uzvedība un runa vienmēr būtu laipna un apdomīga,” ieteica orators.

Gileādas skolas pasniedzējs Volass Liveranss uzstājās ar runu ”Palieciet dziļajos ūdeņos”. Līdzīgi kā kuģis, kas iepeldējis dziļos ūdeņos, var pārvietoties vajadzīgajā virzienā, cilvēks, kas iegūst izpratni par ”Dieva dziļumiem” — patiesībām, kas saistītas ar Dieva nodomu un tā īstenošanu, — var garīgi augt. (1. Korintiešiem 2:10.) Ja cilvēks apmierinās vienīgi ar sekliem ”ūdeņiem” — ”Dieva vārdu pirmsākumiem” —, garīgā izaugsme ir lēna un galu galā viņa ”ticības laiva” var tikt sadragāta. (Ebrejiem 5:12, 13; 1. Timotejam 1:19.) Savu uzstāšanos brālis Liveranss beidza ar vārdiem: ”Lai misionāru kalpošanā jūs stiprina ”Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļumi”!” (Romiešiem 11:33.)

Gileādas skolas pasniedzējs Marks Nūmers teica runu, kuras nosaukums bija ”Vai jūs būsiet sava mantojuma cienīgi?”. Vairāk nekā 60 gadu gaitā Gileādas skolas absolventi ir devuši ieguldījumu ”liecības kaudzes” veidošanā un tā sagādājuši šai skolai teicamu reputāciju. (1. Mozus 31:48.) Tagad šis Gileādas skolas mantojums ir nodots tālāk arī 118. grupas absolventiem. Brālis Nūmers topošos misionārus mudināja līdzināties tekojiešiem, kas dzīvoja Nehemijas dienās, un pazemīgi sadarboties ar vietējo draudzi un citiem misionāriem. Absolventi tika mudināti sargāties no prāta nostājas, kāda bija lepnajiem ”dižciltīgajiem”, par kuriem stāstīja Nehemija, un būt gataviem klusā garā darīt necilus darbus. (Nehemijas 3:5.)

Pamācoši gadījumi un intervijas

Pēc tam Gileādas skolas pasniedzējam Lorensam Bauenam bija uzticēta programmas daļa ar nosaukumu ”Dieva vārds auga augumā”. (Apustuļu darbi 6:7.) Tajā bija iekļauti demonstrējumi, kuros absolventi attēloja gadījumus no kalpošanas, kas bija pieredzēti, kamēr viņi mācījās Gileādas skolā. Šie gadījumi liecināja, ka studenti ir dedzīgi sludinājuši Dieva vārdus un ka Jehova viņus ir bagātīgi svētījis.

Ričards Ešs intervēja Bēteles strādniekus, kuru darbs ir cieši saistīts ar Gileādas skolu. Viņu stāstītais palīdzēja saprast, kāds ir Bēteles ģimenes ieguldījums tajā, lai Gileādas skolas studenti pēc iespējas daudz gūtu no skolā piedāvātās apmācības. Pēc tam Džefrijs Džeksons uzdeva jautājumus vairākiem iepriekšējo gadu absolventiem. Viņi stāstīja par dažādām dzīves situācijām, kurās misionāriem paveras iespēja sagādāt godu un slavu Jehovam. Viens no šiem kristiešiem atzīmēja: ”Cilvēki raugās uz tevi kā uz misionāru, lai arī ko tu darītu. Viņi klausās, skatās un iegaumē.” Ņemot vērā šo faktu, absolventi tika mudināti domāt par to, lai vienmēr rādītu citiem labu priekšzīmi. Šis padoms turpmākajos gados misionāriem nenoliedzami būs ārkārtīgi vērtīgs.

Vadošās padomes loceklis Stīvens Lets teica pēdējo runu, kura saucās ”Dedzīgi dāvājiet citiem ”dzīvo ūdeni””. (Jāņa 7:38.) Brālis Lets atgādināja, ka piecu mēnešu garumā Gileādas skolas studenti ir neaprakstāmi daudz ieguvuši, nopietni iedziļinoties Dieva Rakstu patiesības dziļajos ”ūdeņos”. Bet kā jaunie misionāri turpmāk izmantos šo informāciju? Orators mudināja absolventus  nesavtīgi piedāvāt šo garīgo ūdeni citiem, lai arī viņos tas kļūst par ”ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei”. (Jāņa 4:14.) Tad brālis Lets piebilda: ”Nekad neaizmirstiet dot godu un slavu tam, kam tā pienākas, — ”dzīvā ūdens avotam”, Jehovam. Esiet pacietīgi, kad mācāt cilvēkus, kas ir iznākuši no tuksnešainās lielās Bābeles.” (Jeremijas 2:13.) Runas nobeigumā brālis Lets aicināja absolventus arī turpmāk dedzīgi rīkoties tāpat kā gars un līgava, kas saka: ”Nāc! Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17.)

Programmas beigās brālis Jaračs nodeva klātesošajiem sveicienus no dažādām zemēm, un pēc tam viens no absolventiem nolasīja grupas pateicības vēstuli.

Varbūt arī jums ir iespēja parādīt labprātības garu un kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem? Ja tas tā ir, izvirziet sev garīgus mērķus, kā to bija darījuši Gileādas skolas absolventi. Tas pavērs iespēju pieredzēt to prieku un gandarījumu, ko cilvēks gūst, kad ar labprātīgu garu dara vairāk kalpošanā Dievam — vienalga, vai viņš kalpo svešā zemē par misionāru vai arī sludina kaut kur tuvāk dzimtajām mājām.

[Papildmateriāls 13. lpp.]

ZIŅAS PAR ABSOLVENTIEM

Pārstāvētās valstis: 8

Valstis, uz kurām dosies misionāri: 19

Absolventi: 46

Vidējais vecums: 33

Vidējais gadu skaits patiesībā: 16,5

Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 12,9

[Attēls 15. lpp.]

Gileādas skolas 118. izlaidums

Rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi ir uzskaitīti no kreisās uz labo.

1) A. Brokmeiere, S. Molonija, N. Simondsa, I. Lopesa, K. Hovarda; 2) T. Jastšembska, D. Brauna, H. Ernandesa, A. Malagona, A. Džounsa, L. Konela; 3) Dž. Hovardss, E. Laro, B. Šamsa, S. Heisa, O. Brauns; 4) Dž. Berela, M. Hamere, A. Maiere, K. Kima, R. Stenlija, R. Reinija; 5) P. Jastšembskis, K. Zileveca, Š. Ferisa, B. Torresa, F. Torress; 6) Dž. Konels, R. Ernandess, M. Molonijs, H. Malagons, R. Šamss, Dž. Heiss; 7) A. Feriss, Dž. Hamers, G. Stenlijs, Č. Kims, S. Simondss, D. Lopess, D. Berels; 8) D. Brokmeiers, J. Maiers, Š. Reinijs, S. Zilevecs, R. Džounss, Ž. Laro