”Izmeklējiet paši sevi”

”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2. KORINTIEŠIEM 13:5.)

1., 2. a) Kā mūs var ietekmēt nedrošība par to, kam mēs ticam? b) Kāpēc pirmajā gadsimtā Korintas draudzē dažiem varēja rasties šaubas par to, kā rīkoties?

IEDOMĀSIMIES cilvēku, kas devies ceļojumā un nonācis vietā, kur ceļš sadalās. Tā kā viņš nezina, kurš no ceļiem aizvedīs līdz galamērķim, viņš griežas pēc palīdzības pie citiem ceļiniekiem, taču saņemtās atbildes ir pretrunīgas. Galu galā viņš tā arī nesaprot, pa kuru ceļu iet. Līdzīgs apjukums var pārņemt cilvēku, kuram nav stingras pārliecības par to, kam viņš tic. Šāds pārliecības trūkums apgrūtina lēmumu pieņemšanu un liek šaubīties, kādu ceļu dzīvē izvēlēties.

² Mūsu ēras pirmajā gadsimtā kristiešu draudzē, kas darbojās Grieķijas pilsētā Korintā, bija izveidojusies situācija, kas varēja mulsināt šīs draudzes locekļus. Tā saucamie ”dižapustuļi” apstrīdēja apustuļa Pāvila autoritāti, sacīdami: ”Viņa vēstules ir gan svarīgas un spēcīgas, bet viņš pats, personīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga.” (2. Korintiešiem 10:7—12; 11:5, 6.) Dažiem Korintas draudzes locekļiem šāds uzskats, iespējams, lika šaubīties, kā īsti rīkoties.

3., 4. Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība padomam, ko Pāvils deva korintiešiem?

³ Pāvils nodibināja Korintas draudzi mūsu ēras 50. gadā. Viņš ”tur palika gadu un sešus mēnešus”, un ”daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti”. (Apustuļu darbi 18:5—11.) Pāvils no sirds interesējās par Korintas draudzes locekļu garīgo labklājību. Turklāt korintieši bija sūtījuši Pāvilam vēstuli, kurā viņi lūdza pēc padoma. (1. Korintiešiem 7:1.) Pāvils korintiešiem atbildēja un deva ļoti labus ieteikumus.

⁴ ”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā,” rakstīja Pāvils, ”izmeklējiet paši sevi.” (2. Korintiešiem 13:5.) Ievērodami šo padomu, Korintas draudzes locekļi varēja pasargāt sevi no nedrošības un būt pārliecināti, kā rīkoties. Mūs šī padoma ievērošana var ietekmēt tāpat. Tāpēc padomāsim, kas mums būtu jādara saskaņā ar Pāvila vārdiem. Kā mēs varam pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”? Ko nozīmē ”izmeklēt pašiem sevi”?

Pārbaudiet, vai ”stāvat ticībā”

5., 6. Kāds etalons, ar kura palīdzību mēs varam pārbaudīt, vai esam ticībā, mums ir dots, un kāpēc tas ir nevainojams etalons?

⁵ Kaut ko pārbaudīt bieži vien nozīmē salīdzināt to ar kādu etalonu jeb standartu. Šajā gadījumā pārbaudei tiek pakļauta nevis ticība — patiesību kopums, kas ir mūsu pārliecības pamatā —, bet gan mēs paši. Šīs pārbaudes veikšanai mums ir nevainojams etalons. Kādā no saviem psalmiem Dāvids dziedāja: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro  acis.” (Psalms 19:8, 9.) Bībelē ir atrodami Jehovas nevainojamie likumi, taisnīgie norādījumi un uzticamie atgādinājumi. Bībeles vēsts ir nevainojams etalons, pēc kura mēs varam sevi pārbaudīt.

⁶ Runādams par šo Dieva iedvesmoto vēsti, Pāvils rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.) Dieva vārds tiešām spēj pārbaudīt mūsu sirdi — parādīt, kādi mēs patiesībā esam. Bet kā mēs varam panākt, lai šis asais un iedarbīgais ierocis mūs ietekmētu? Uz to ir nepārprotami norādīts vienā no psalmiem: ”Svētīgs tas cilvēks, ..kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” (Psalms 1:1, 2.) ”Tā Kunga baušļi” ir atrodami viņa Rakstos, Bībelē. Mums jāveido patika pret Jehovas vārdu lasīšanu un jāatrod laiks, kad izlasīto pārdomāt. Tā mēs varam sevi pārbaudīt — salīdzināt sevi ar to, kas rakstīts Svētajos Rakstos.

7. Kāds ir galvenais veids, kā mēs varam pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”?

⁷ Tātad galvenais, kā mēs varam pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”, ir lasīt un pārdomāt Dieva Rakstus un salīdzināt, vai tas, ko mēs darām, atbilst tam, ko mēs uzzinām no Bībeles. Mēs varam būt ļoti priecīgi par to, ka mums ir pieejams daudz kas tāds, kas palīdz vairot Dieva Rakstu izpratni.

8. Kā ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādātās publikācijas palīdz pārbaudīt, vai mēs ”stāvam ticībā”?

⁸ Jehova mums dod pamācības un norādījumus Bībeli skaidrojošās publikācijās, kuras sagatavo ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.) Piemēram, grāmatā Tuvojieties Jehovam * katras nodaļas beigās ir lasāmi jautājumi, kas mudina pārdomāt dziļas un svarīgas patiesības. Pārbaudīt, vai mēs ”stāvam ticībā”, mums palīdz arī daudzas tēmas, kas ir apskatītas žurnālos Sargtornis un Atmostieties!. Par Sargtornī publicētajiem rakstiem, kuros ir apskatīti panti no Salamana Pamācību grāmatas, kāda kristiete teica: ”Es uzskatu, ka šie raksti ir ļoti noderīgi. Tie man palīdz pārbaudīt, vai mana runa, uzvedība un attieksme patiešām atbilst Jehovas taisnīguma normām.”

9., 10. Ko Jehova mums ir devis, lai mēs varētu pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”?

⁹ Daudz pamācību un uzmundrinājuma mēs saņemam arī kongresos un draudzes sapulcēs. Šīs pulcēšanās reizes pieder pie garīgo pasākumu kopuma, ko Dievs ir sagādājis cilvēkiem, par kuriem Jesaja pravietoja: ”Laiku beigu posmā notiks, ka tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri par visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visi pagāni. Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā, ..lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!”” (Jesajas 2:2, 3.) Mēs varam būt bezgala pateicīgi, ka Jehova mums šādi māca savus ceļus.

¹⁰ Ļoti noderīgi var būt padomi, ko mums dod garīgi nobrieduši kristieši, to vidū draudzes vecākie. Par viņiem Bībelē teikts: ”Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi,  atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā.” (Galatiešiem 6:1.) Mēs varam būt pateicīgi par to, ka mums tiek doti padomi, kad ir nepieciešams mūs atgriezt uz pareiza ceļa.

11. Kas nepieciešams, lai pārbaudītu, vai mēs ”stāvam ticībā”?

¹¹ Tas, ka Jehova mums ir devis bībeliskas publikācijas, draudzes sapulces un kongresus, kā arī vīriešus, kam uzticēts rūpēties par draudzi, ir ļoti labi. Taču, lai noskaidrotu, vai mēs ”stāvam ticībā”, ir nepieciešama pašpārbaude. Lasot mūsu publikācijas vai dzirdot uz Bībeli balstītus padomus, mums būtu jādomā: ”Vai tas ir teikts par mani? Vai es tā rīkojos? Vai es turos pie kristīgo mācību kopuma?” No mūsu attieksmes pret to, kas mums tiek piedāvāts, ir atkarīgs mūsu garīgais stāvoklis. Bībelē ir teikts: ”Miesīgais cilvēks nesatveŗ to, kas nāk no Dieva gara; jo tas viņam ir ģeķība.. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas.” (1. Korintiešiem 2:14, 15.) Vai mums nebūtu jācenšas saglabāt pozitīvu, garīgu viedokli par to, ko lasām mūsu žurnālos, grāmatās un citās publikācijās un dzirdam draudzes sapulcēs un no vecākajiem?

”Izmeklējiet paši sevi”

12. Kas ietilpst sevis izmeklēšanā?

¹² ”Izmeklēt pašiem sevi” nozīmē sevi godīgi izvērtēt. Jā, mēs varbūt kalpojam Dievam patiesībā, bet kāds īsti ir mūsu garīgums? Mums ir jāizvērtē, vai mūsu dzīvē ir redzams, ka mēs esam nobrieduši kristieši un augstu vērtējam visu, kas ir sagādāts mūsu garīgai stiprināšanai.

13. Kas, saskaņā ar Vēstules ebrejiem 5. nodaļas 14. pantu, liecina par briedumu?

¹³ Kas liecina par to, vai mēs esam sasnieguši kristīgu briedumu? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” (Ebrejiem 5:14.) Garīgs briedums kļūst redzams tad, kad mēs vingrinām savu prātu. Sportistam atkārtoti un regulāri jātrenē noteiktas muskuļu grupas, lai viņš sasniegtu ievērojamus panākumus savā sporta veidā. Savukārt mums jāvingrina prāts, liekot tam izmantot Bībeles principus.

14., 15. Kāpēc mums jācenšas pētīt Dieva Rakstu ”dziļumus”?

¹⁴ Bet, lai vingrinātu prātu, mums vispirms nepieciešamas zināšanas, un tas savukārt nozīmē, ka mums cītīgi jāpēta Bībele. Ja mēs regulāri iedziļināmies Dieva Rakstos un it īpaši cenšamies izdibināt to ”dziļumus”, mēs liekam darboties savam prātam. Sargtornī ir bijis publicēts daudz materiāla, kas palīdz iedziļināties Bībelē. Kāda ir mūsu reakcija, kad mēs redzam rakstus, kuros apskatīti sarežģītāki patiesības aspekti? Vai mēs pāršķiram  tās vietas, kur ir kaut kas tāds, kas ir ”grūti saprotams”? (2. Pētera 3:16.) Gluži otrādi — mēs šādos gadījumos esam gatavi veltīt īpašas pūles tam, lai izprastu materiālu pēc iespējas labāk. (Efeziešiem 3:18.)

¹⁵ Ja mums ir grūti piespiest sevi pētīt Dieva Rakstus, mums jācenšas veidot patiku pret mācīšanos. * (1. Pētera 2:2.) Lai sasniegtu briedumu, mums jāiemācās uzņemt pilnvērtīga garīgā barība — Dieva Rakstu dziļākās patiesības. Ja mēs to neiemācīsimies, mūsu prāts netiks pietiekami vingrināts. Tomēr par briedumu liecina ne tikai tas, ka mēs vingrinām savu prātu. Tas, ko mēs apgūstam, pētīdami Bībeli, ir jāizmanto ikdienas dzīvē.

16., 17. Ko māceklis Jēkabs ieteica darīt, lai mēs būtu ”vārda darītāji”?

¹⁶ Par to, kas mēs patiesībā esam, liecina mūsu ticības darbi. Māceklis Jēkabs uzsvēra šo pašpārbaudes aspektu, izmantodams iedarbīgu ilustrāciju: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet kas, ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:22—25.)

¹⁷ Jēkaba vārdu būtība ir šāda: ”Lūkojieties Dieva vārdu spogulī un izvērtējiet sevi. Dariet to ar neatlaidību un pārbaudiet sevi Dieva Rakstu gaismā. Pēc tam neaizmirstiet, ko jūs esat redzējuši. Labojiet to, kas jālabo.” Sekot šiem padomiem ne vienmēr ir viegli.

18. Kāpēc sekot Jēkaba padomam ne vienmēr ir viegli?

¹⁸ Padomāsim, piemēram, par norādījumu sludināt Valstību. ”Ar sirds ticību panākama taisnība,” rakstīja Pāvils, ”un ar mutes liecību — pestīšana.” (Romiešiem 10:10.) Lai varētu dot ”mutes liecību”, ir nepieciešama zināma piepūle. Lielākajai daļai no mums nav bijis viegli sākt sludināšanu. Bet, lai mēs būtu dedzīgi sludinātāji un ierādītu sludināšanai tādu vietu, kāda tai pienākas mūsu dzīvē, ir vajadzīgi vēl lielāki upuri un izmaiņas. (Mateja 6:33.) Tomēr tad, kad mēs kļūstam par šī darba darītājiem, mēs izjūtam lielu gandarījumu, jo sludinot varam slavēt Jehovu. Vai mēs esam dedzīgi Valstības sludinātāji?

19. Cik lielā mērā jāizpaužas mūsu ticības darbiem?

¹⁹ Cik lielā mērā jāizpaužas mūsu ticības  darbiem? Pāvils rakstīja: ”Ko jūs esat mācījušies un saņēmuši, un dzirdējuši, un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:9.) Mēs apliecinām, kas mēs esam, darot visu, ko esam mācījušies, saņēmuši, dzirdējuši un redzējuši — pildot visu, ko mēs apņēmāmies, kad kļuvām par Dieva kalpiem un Kristus mācekļiem. ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” norāda Jehova ar pravieša Jesajas starpniecību. (Jesajas 30:21.)

20. Kādi kristieši ir liela svētība draudzei?

²⁰ Cilvēki, kas rūpīgi studē Dieva Rakstus, dedzīgi sludina labo vēsti, paliek nevainojami visās lietās un uzticīgi atbalsta Valstību, ir liela svētība draudzei. Viņi veicina draudzes stabilitāti, un viņu palīdzība ir sevišķi noderīga tāpēc, ka draudzēs ir daudz jaunpienācēju, kam nepieciešams atbalsts. Ja mēs rīkojamies pēc Pāvila ieteikuma un ”pārbaudām paši sevi, vai stāvam ticībā, izmeklējam paši sevi”, mēs kļūstam par kristiešiem, kas var labvēlīgi ietekmēt citus.

Pildīsim Dieva gribu ar prieku

21., 22. Kā mēs varam pildīt Dieva gribu ar prieku?

²¹ ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī,” tālā senatnē teica Izraēlas ķēniņš Dāvids. (Psalms 40:9.) Dāvidam bija prieks pildīt Jehovas gribu, jo Jehovas likumi bija viņa sirdī. Dāvids nešaubījās par to, kurš ceļš ir pareizais.

²² Ja Dieva likumi ir dziļi ierakstīti mūsu sirdī, mēs nešaubāmies, kāds ir pareizais ceļš. Mēs ar prieku pildām Jehovas gribu un arī turpmāk darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai no sirds kalpotu Jehovam. (Lūkas 13:24.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kā mēs varam pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”?

• Ko nozīmē ”izmeklēt sevi”?

• Kas liecina par kristīgo briedumu?

• Kā mūsu ticības darbi palīdz noteikt, kas mēs esam?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Kāds ir vislabākais veids, kā pārbaudīt, vai ”stāvam ticībā”?

[Attēls 24. lpp.]

Mēs apliecinām kristīgo briedumu, vingrinot savu prātu

[Attēli 25. lpp.]

Būdami ”vārda darītāji un ne tikai klausītāji”, mēs apliecinām, kas mēs esam