Kur meklējama reliģiska patiesība?

TIBETĀ vīrietis griež lūgšanu ratu — cilindru, kurā ir ieliktas uz papīra rakstītas lūgšanas. Viņš tic, ka ar katru cilindra apgriezienu viņa lūgšanas tiek atkārtotas. Indijā plašā mājā ir ierīkota īpaša telpa, kurā tiek veikta pūdža — pielūgsmes rituāls, kura laikā dažādiem dievu un dieviešu tēliem mēdz kvēpināt vīraku, ziedot puķes un citas lietas. Vairākus tūkstošus kilometru attālumā no Indijas kāda sieviete Itālijā ir nokritusi ceļos Jēzus mātes Marijas tēla priekšā un skaita lūgšanas ar rožukroņa palīdzību.

Iespējams, arī jūs esat novērojuši, cik spēcīgi reliģija ietekmē cilvēku dzīvi. ”Visā pasaulē reliģijai.. ir bijusi un joprojām ir milzīga nozīme sabiedrības dzīvē,” teikts grāmatā The World’s Religions—Understanding the Living Faiths. Džons Baukers savā grāmatā God—A Brief History raksta: ”Līdz šim vēl nav bijis nevienas tādas cilvēku sabiedrības, kurai būtu bijis svešs priekšstats par Dievu, un parasti viņš ir ticis uztverts kā valdnieks un radītājs. Tas attiecas pat uz sabiedrībām, kas sevi ir pasludinājušas par ateistiskām.”

Nevar noliegt, ka reliģija ir ietekmējusi neskaitāmu cilvēku dzīvi. Vai gan tas skaidri neliecina, ka cilvēkiem ir garīgas vajadzības un ka viņi alkst tās apmierināt? Savā grāmatā Tagadne un nākotne slavenais psihologs Karls Gustavs Jungs pieminēja cilvēku tieksmi pielūgt kādu augstāku spēku un atzīmēja, ka šīs tendences ”manifestācijas var izsekot visā cilvēces gara vēsturē”.

 Lai gan lielākā cilvēces daļa ir reliģioza, ir arī daudzi cilvēki, kas netic Dievam un neinteresējas par reliģiju. Dažkārt galvenais iemesls, kāpēc cilvēki apšauba vai noliedz Dieva eksistenci, ir tas, ka viņiem pazīstamās reliģijas neapmierina viņu garīgās vajadzības. Tomēr gandrīz visi cilvēki, pat ateisti, tik spēcīgi turas pie noteiktas pārliecības, ka to var nosaukt par reliģiju.

Gadsimtu gaitā cilvēki ir centušies apmierināt savas garīgās vajadzības, un šajos meklējumos viņi ir aizgājuši dažnedažādos virzienos. Tāpēc nav brīnums, ka pasaulē ir izplatīti neskaitāmi reliģiskie priekšstati. Piemēram, gandrīz vai visu reliģiju piekritēji tic augstākai varai, taču viņiem ir dažādi uzskati par šo varu. Vairākumā reliģiju tiek uzsvērta arī glābšanas vai atbrīvošanas nozīme. Tomēr mācības par to, ko sevī ietver glābšana un kā to sasniegt, stipri atšķiras. Kā gan šajā neskaitāmo mācību gūzmā ir iespējams atrast reliģisku patiesību — patiesas, Dievam patīkamas mācības?