Lasītāju jautājumi

Senās Izraēlas ķēniņš Salamans vecumā vairs nebija uzticīgs Dievam. Vai tāpēc var secināt, ka viņš netiks piecelts no nāves? (1. Ķēniņu 11:3—9.)

Lai gan Bībelē ir nosaukti daudzi Dieva kalpi, kas noteikti tiks celti augšā, tomēr par katru cilvēku, kas minēts Bībelē, nav rakstīts, vai to gaida augšāmcelšana vai ne. (Ebrejiem 11:1—40.) Taču, ja ir runa par Salamanu, mēs varam gūt priekšstatu par Dieva lēmumu, salīdzinādami, kas teikts par viņa nomiršanu un kas teikts par vairāku Dievam uzticīgu cilvēku nāvi.

Bībelē rakstīts, ka tad, kad cilvēks nomirst, pastāv tikai divas iespējas — viņš nonāk nebūtības stāvoklī vai nu uz laiku, vai uz mūžiem. Tie, kas netiks celti augšā no nāves, simboliskā ziņā ir nonākuši vietā, kas Bībelē ir apzīmēta ar latviešu valodā dažādi tulkoto grieķu vārdu geenna un ar vārdiem ”uguns jūŗa”. (Mateja 5:22; Marka 9:47, 48; Atklāsmes 20:14.) Šo cilvēku vidū ir pirmie divi cilvēki Ādams un Ieva, nodevējs Jūda Iskariots un daudzi, kas nomira, kad Dievs īstenoja viņiem izteikto spriedumu, — piemēram, cilvēki, kas dzīvoja Noas laikā, un Sodomas un Gomoras iedzīvotāji. * Bet tie mirušie, kas tiks celti augšā, atrodas simboliskā cilvēces kopējā kapā, kas Bībelē ir apzīmēts ar senebreju vārdu šeōl un grieķu vārdu haidēs. Par to, kas viņus gaida nākotnē, Bībelē teikts: ”Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība [haidēs] atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem.” (Atklāsmes 20:13.)

Dieva kalpi, kas minēti Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, ir nonākuši cilvēces kopējā kapā un gaida augšāmcelšanu. Viņu vidū ir tādi uzticami Dieva kalpi kā Ābrahāms, Mozus un Dāvids. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Bībelē ir runāts par viņu nomiršanu. Dievs Jehova Ābrahāmam teica: ”Tu noiesi mierā pie saviem tēviem, un sirmā vecumā tu tapsi aprakts.” (1. Mozus 15:15.) Mozum Jehova sacīja: ”Redzi, tev jāiet dusēt pie saviem tēviem.” (5. Mozus 31:16.) Par Salamana tēvu Dāvidu Bībelē ir rakstīts: ”Dāvids apgūlās pie saviem tēviem, un viņi to apraka Dāvida pilsētā.” (1. Ķēniņu 2:10.) Tātad vārdi ”apgulties pie saviem tēviem” ir vēl viens veids, kā pateikt, ka cilvēks ir nonācis simboliskajā cilvēces kopējā kapā.

Kas notika ar Salamanu, kad viņš nomira? Bībelē var lasīt: ”Laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi. Un Salamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa tēva Dāvida pilsētā.” (1. Ķēniņu 11:42, 43.) Tātad šķiet loģiski secināt, ka Salamans nonāca cilvēces kopējā kapā, no kurienes viņš tiks celts augšā.

Šis secinājums liek domāt, ka augšāmcelšanu varētu piedzīvot arī citi, par kuriem Bībelē ir teikts, ka tie ir apgūlušies pie saviem tēviem. Šādi vārdi ir lietoti, runājot par daudziem Dievam neuzticīgiem ķēniņiem, kas valdīja pēc Salamana, un to var saprast, jo ”būs taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Apustuļu darbi 24:15.) Protams, tikai tad, kad piecelsies visi, kas guļ kapā, mēs precīzi zināsim, ko Dievs ir uzskatījis par cienīgiem saņemt augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29.) Tāpēc mēs neizvirzām stingrus apgalvojumus par to, vai kāds konkrēts senatnē dzīvojis cilvēks tiks celts augšā vai ne, — mēs gaidām, kad notiks augšāmcelšana, un paļaujamies uz Jehovas spriedumiem, kas vienmēr ir nevainojami.

[Zemsvītras piezīme]