Vai mēs esam uzticami visās lietās?
Vai mēs esam uzticami visās lietās?
”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.” (LŪKAS 16:10.)
1. Kādā ziņā Jehova ir uzticams?
VAI jums kādreiz ir gadījies vērot, kas dienas gaitā notiek ar koka ēnu? Pavērojot to, jūs pamanīsiet, ka ēnas siluets un atrašanās vieta nepārtraukti mainās. Cilvēku pūliņi un solījumi bieži vien ir nepastāvīgi kā šāda ēna. Turpretī Dievs Jehova nemainās. Māceklis Jēkabs teica, ka Jehova ir ”gaismas Tēvs, pie kuŗa nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas”. (Jēkaba 1:17.) Jehova ir nemainīgs, viņš ir uzticams pat vismazākajās lietās. (5. Mozus 32:4.)
2. a) Kāpēc mums jādomā par to, vai mēs esam uzticami? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?
2 Bet ko Dievs domā par savu kalpu uzticību? Viņš ir tādās pašās domās kā Dāvids, kas teica: ”Manas acis lai raugās uz uzticīgajiem zemē, ka tie paliek pie manis. Kas taisnus ceļus staigā, tie man kalpo.” (Psalms 101:6.) Jehovam ir prieks par savu kalpu uzticību. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”No namtuŗiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.” (1. Korintiešiem 4:2.) Ko nozīmē būt uzticamiem? Kādās dzīves situācijās no mums tiek prasīta uzticība? Ko iegūst tie, kas ”taisnus ceļus staigā”?
Ko nozīmē būt uzticīgam
3. Kas liecina par uzticamību?
3 Vēstulē ebrejiem, 3. nodaļas 5. pantā, ir sacīts, ka Mozus ”ir bijis uzticīgs.. kā kalps”. Kāpēc pravietis Mozus tika uzskatīts par uzticīgu? Tāpēc, ka saistībā ar saiešanas telts celtniecību viņš ”visu tā darīja, kā tas Kungs to viņam bija pavēlējis, — tā viņš darīja”. (2. Mozus 40:16.) Mēs apliecinām, ka esam uzticīgi Jehovam, paklausīgi kalpojot viņam. Tas, protams, nozīmē, ka mēs paliekam uzticīgi Jehovam pat smagos pārbaudījumos. Tomēr šādu pārbaudījumu izturēšana nav vienīgais, kā kļūst redzama mūsu uzticība. ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams,” teica Jēzus, ”un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” (Lūkas 16:10.) Mums jābūt uzticamiem arī tādos jautājumos, kas varētu šķist mazsvarīgi.
4., 5. Par ko liecina uzticība ”vismazākā lietā”?
4 Ik dienas būt paklausīgiem ”vismazākā lietā” ir svarīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šāda paklausība parāda, ko mēs domājam par Jehovas varu. Piemēram, pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, tika pakļauti uzticības pārbaudei, kuru nekādi nevar saukt par smagu pārbaudījumu. Viņi varēja ēst visdažādākos augļus, ko deva Ēdenes dārzs, un nedrīkstēja ņemt augļus tikai no viena — no ”laba un ļauna atzīšanas koka”. (1. Mozus 2:16, 17.) Uzticīgi pakļaudamies šim vienkāršajam norādījumam, Ādams un Ieva varēja apliecināt, ka viņi atbalsta Jehovas tiesības valdīt. Ievērojot Jehovas norādījumus savā ikdienas dzīvē, mēs apliecinām, ka jautājumā par augstāko varu mēs esam Jehovas pusē.
5 Otrkārt, mūsu paklausība ”vismazākā lietā” ietekmē to, kā mēs rīkosimies ”lielās lietās”, tas ir, tad, kad mums būs jāpieņem daudz nopietnāki lēmumi savā dzīvē. Piemēram, mēs varam padomāt par to, kas notika ar Daniēlu un viņa trīs draugiem — Hananju, Misaēlu un Asarju. 617. gadā p.m.ē. viņi tika aizvesti trimdā uz Babilonu. Kaut arī šie četri draugi bija diezgan jauni, iespējams, vēl tikai pusaudži, viņi nonāca ķēniņa Nebukadnecara galmā. ”Ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ik dienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.” (Daniēla 1:3—5.)
6. Ar kādu pārbaudījumu Daniēls un viņa draugi sastapās Babilonijas ķēniņa galmā?
6 Piedāvājums ēst ēdienus no Babilonijas ķēniņa galda bija pārbaudījums ebreju jaunekļiem. Starp izmeklētajiem ķēniņa ēdieniem droši vien bija tādi produkti, kuru lietošana Mozus bauslībā bija aizliegta. (5. Mozus 14:3—20.) Iespējams, dzīvniekiem, kuru gaļa tika izmantota ēdienu gatavošanā, nebija pienācīgi notecinātas asinis, un šādas gaļas ēšana būtu Dieva likumu pārkāpums. (5. Mozus 12:23—25.) Turklāt tas, kas tika likts galdā kopīgas maltītes laikā, vispirms saskaņā ar babiloniešu paražām varēja būt upurēts elkiem.
7. Par ko liecināja Daniēla un viņa trīs draugu paklausība?
7 Ierobežojumi ēdienu izvēlē noteikti nebija jautājums, kas nodarbināja Babilonijas ķēniņa galmu. Turpretī Daniēls un viņa draugi bija apņēmušies neaptraipīt sevi ar ēdieniem, ko Dievs izraēliešiem bija aizliedzis. Šis jautājums bija saistīts ar viņu uzticību Dievam. Tāpēc viņi lūdza atļauju pārtikt no dārzeņiem un ūdens, un viņiem tas tika atļauts. (Daniēla 1:9—14.) Daudziem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu laikos, šo jauniešu rīcība varētu likties sīkumaina. Taču Daniēls un viņa draugi ar savu paklausību apliecināja, kāda ir viņu nostāja jautājumā par Jehovas tiesībām valdīt.
8. a) Ar kādu grūtu uzticības pārbaudi saskārās trīs ebreji? b) Kā pārbaudījums beidzās, un ko šis gadījums palīdz saprast?
8 Uzticība jautājumā, kas varētu likties ne pārāk svarīgs, trīs Daniēla draugus sagatavoja daudz nopietnākam pārbaudījumam. Atšķiriet Bībelē Daniēla grāmatas 3. nodaļu un izlasiet, ko darīja trīs jaunie ebreji, kad viņiem tika piespriests nāvessods par atteikšanos pielūgt zelta tēlu, ko bija licis uzsliet ķēniņš Nebukadnecars. Kad jaunekļi bija aizvesti pie ķēniņa, viņi ar apņēmību paziņoja: ”Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” (Daniēla 3:17, 18.) Vai Jehova viņus izglāba? Kareivji, kas iemeta jaunekļus ceplī, gāja bojā, bet paši jaunekļi iznāca no cepļa dzīvi un nebija pat apdedzinājušies. Uzticība mazās lietās viņus bija sagatavojusi šim pārbaudījumam un palīdzēja palikt uzticīgiem pat tik smagā situācijā. Vai šis gadījums skaidri neliecina, cik svarīga ir uzticība mazās lietās?
Uzticība un ”netaisnā” manta
9. Kāds ir Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas 10. panta konteksts?
9 Pirms Jēzus runāja par to, ka cilvēks, kurš ir uzticams ”vismazākā lietā”, ir uzticams arī ”lielās lietās”, viņš saviem klausītājiem ieteica: ”Darait sev draugus ar netaisno mamonu [mantu], lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.” Pēc tam Jēzus minēja uzticību mazās lietās un teica: ”Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? [..] Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Lūkas 16:9—13.)
10. Kā mēs varam būt uzticīgi ”netaisnās” mantas izmantošanā?
10 Konteksts ļauj saprast, ka Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas 10. pantā lasāmie Jēzus vārdi attiecas vispirms uz to, kā mēs izmantojam ”netaisno mamonu” — savu mantu un līdzekļus. Manta tiek saukta par netaisnu tāpēc, ka materiālās vērtības — it sevišķi nauda — atrodas grēcīgu cilvēku pārziņā. Turklāt vēlēšanās iegūt mantu var pamudināt uz netaisnu rīcību. Mēs esam uzticīgi, ja gudri izmantojam savus līdzekļus. Mēs vēlamies tos izmantot, nevis lai apmierinātu savtīgas vēlmes, bet lai atbalstītu Valstības intereses un palīdzētu tiem, kam klājas grūti. Būdami uzticīgi šajā jautājumā, mēs darām par draugiem Dievu Jehovu un Jēzu Kristu, kuri mūs var ”uzņemt mūžīgajos mājokļos” — dāvāt mūžīgu dzīvi debesīs vai paradīzē uz zemes.
11. Kāpēc mums nav jākautrējas teikt cilvēkiem, ka mēs pieņemam ziedojumus Jehovas liecinieku darbības atbalstīšanai?
11 Kad mēs, sludinot vēsti par Valstību, atstājam cilvēkiem Bībeles un bībelisku literatūru, mēs paskaidrojam, ka viņi ar saviem ziedojumiem var atbalstīt darbu, ko Jehovas tauta veic visā pasaulē. Tā mēs arī viņiem piedāvājam iespēju izmantot savus līdzekļus gudri. Protams, Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas 10. pants ir attiecināms ne tikai uz līdzekļu izmantošanu, bet arī uz citiem jautājumiem.
Cik svarīgs ir godīgums
12., 13. Kādos jautājumos mēs varam apliecināt, ka esam godīgi?
12 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.) Dzīvot godīgi ”visās lietās”, bez šaubām, nozīmē būt godīgiem arī visā, kas saistīts ar naudu. Mēs atdodam parādus un maksājam nodokļus laikus un godīgi. To darīt mūs mudina sirdsapziņa un, kas ir galvenais, mīlestība pret Dievu un vēlēšanās paklausīt viņa norādījumiem. (Romiešiem 13:5, 6.) Bet ko mēs darām tad, ja atrodam kaut ko vērtīgu, ko kāds ir pazaudējis? Mēs cenšamies to atdot īpašniekam. Paskaidrojot, kas mūs ir pamudinājis atdot atrasto naudu vai priekšmetu, mēs varam dot labu liecību.
13 Uzticība un godīgums visās lietās nozīmē arī godīgumu darbavietā. Šāds godīgums palīdz citiem saprast, kāds ir Dievs, kuram mēs kalpojam. Mēs nezogam darba laiku ar slinkošanu. Mēs strādājam uzcītīgi — tā, it kā mēs strādātu Jehovam. (Efeziešiem 4:28; Kolosiešiem 3:23.) Kā liecina kādā Eiropas valstī veikts pētījums, trešā daļa cilvēku, kas griežas pie ārsta, lai dabūtu atbrīvojumu no darba, pieprasa to nepamatoti. Dieva kalpi tā nedara, viņi nemeklē iespējas, kā izvairīties no darba. Redzēdami Jehovas liecinieku godīgumu un uzcītību, daudzi darba devēji ir piedāvājuši viņiem paaugstinājumu darbā. (Salamana Pamācības 10:4.)
Uzticība kristīgajā kalpošanā
14., 15. Kā mēs varam būt uzticami sludināšanā?
14 Ko nozīmē būt uzticīgiem sludināšanā? ”Nesīsim tad caur viņu slavas upuri Dievam vienmēr,” teikts Bībelē, ”tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē.” (Ebrejiem 13:15.) Par uzticību vispirms liecina tas, ka mēs sludinām regulāri. Nebūtu pareizi pieļaut, ka paietu mēnesis un mēs nebūtu liecinājuši par Jehovu un viņa nodomiem. Turklāt regularitāte sludināšanā vairo mūsu prasmi un palīdz gūt labākus panākumus.
15 Vēl viena iespēja parādīt, ka esam uzticīgi sludināšanā, ir izmantot ieteikumus, kas doti Sargtornī un Valstības Kalpošanā. Vai mūsu sludināšana nav sekmīgāka, kad mēs gatavojamies kalpošanai un izmantojam ieteiktos sarunu ievadus vai citus ievadus, kas atbilst mūsu sludināšanas teritorijai? Vai tad, kad mēs esam satikuši cilvēku, kas izrāda interesi par labo vēsti, mēs pietiekami drīz apmeklējam viņu vēlreiz? Un ko var teikt par Bībeles nodarbībām, ko mēs esam uzsākuši? Vai mēs tās vadām regulāri un uzticīgi? Būdami uzticami kalpošanā, mēs varam izglābt paši sevi un tos, kas mūs klausās. (1. Timotejam 4:15, 16.)
Nebūt ”no pasaules”
16., 17. Kā mēs varam apliecināt, ka ”neesam no pasaules”?
16 Lūgdams Dievu, Jēzus par saviem sekotājiem teica: ”Tavus vārdus es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:14—16.) Mēs esam apņēmušies nepiederēt pie pasaules tādos nozīmīgos jautājumos kā politiskā neitralitāte, tikumīgs dzīvesveids un nepiedalīšanās reliģiskos svētkos un paražās. Bet vai mēs ”neesam no pasaules” arī mazākās lietās? Vai nevarētu būt, ka mēs, paši to neapzinādamies, ļaujam pasaulei sevi ietekmēt? Piemēram, ja mēs neesam uzmanīgi, mūsu ģērbšanās stils diezgan ātri var kļūt nepiedienīgs un kristietim nepiemērots. Būt uzticīgam nozīmē būt pieticīgam un saprātīgam arī attiecībā uz apģērbu un ārējo izskatu. (1. Timotejam 2:9, 10.) ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Korintiešiem 6:3, 4, LB-65r.)
17 Aiz cieņas pret Jehovu mēs domājam par to, lai tad, kad mēs apmeklējam draudzes sapulces, mūsu ārējais izskats būtu šiem pasākumiem atbilstošs. To pašu mēs darām pirms došanās uz mūsu kongresiem. Mūsu apģērbam jābūt ērtam un pieklājīgam. Arī mūsu ārējais izskats ir liecība tiem, kas mūsu vēro. Mums jāatceras, ka pat eņģeļi pievērš mums uzmanību, tāpat kā viņi vēroja Pāvila un citu kristiešu darbību. (1. Korintiešiem 4:9, JDV.) Patiesībā mums vienmēr jābūt pieklājīgi ģērbtiem. Kādam uzticība ar apģērbu saistītos jautājumos varbūt šķiet mazsvarīga, taču Dievs uz to raugās ļoti nopietni.
Ko mums dod uzticība
18., 19. Ko mums dod uzticība?
18 Tā kā patiesie kristieši ir ”labi dažāda veida Dieva žēlastības namtuŗi”, viņi kalpo ”ar to spēku, kuŗu Dievs piešķiŗ”. (1. Pētera 4:10, 11.) Turklāt mums kā ”namturiem” ir uzticēts kaut kas tāds, kas patiesībā nav mūsu, — kalpošana un citas Dieva žēlastības izpausmes. Lai varētu pienācīgi rūpēties par to, kas mums uzticēts, mēs paļaujamies uz spēka pārpilnību, ko dod Dievs. (2. Korintiešiem 4:7.) Tā mēs tiekam sagatavoti pārbaudījumiem, kas mūs vēl var gaidīt nākotnē.
19 Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Mīliet to Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo tas Kungs ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos.” (Psalms 31:24.) Centīsimies arī turpmāk būt uzticīgi, jo mēs zinām, ka Jehova ir ”visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs”. (1. Timotejam 4:10.)
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mums jābūt uzticamiem ”vismazākā lietā”?
• Kā mēs apliecinām, ka esam uzticīgi,
būdami godīgi?
sludinādami labo vēsti?
nepiederēdami pie pasaules?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 26. lpp.]
Kas uzticīgs mazās lietās, ir uzticīgs arī lielās
[Attēls 29. lpp.]
Dzīvosim godīgi ”visās lietās”
[Attēls 29. lpp.]
Būt uzticīgiem nozīmē arī labi sagatavoties sludināšanai
[Attēls 30. lpp.]
Domāsim par to, kāds ir mūsu apģērbs un ārējais izskats