Otrā Ķēniņu grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Otrā Ķēniņu grāmata
OTRAJĀ Ķēniņu grāmatā turpinās Pirmajā Ķēniņu grāmatā iesāktais stāstījums. Tajā runāts par 29 ķēniņiem, no kuriem 12 valdīja ziemeļu valstī Izraēlā, bet 17 — dienvidu valstī Jūdejā. Otrajā Ķēniņu grāmatā atspoguļota praviešu Elijas, Elīsas un Jesajas darbība. Tajā aprakstītie notikumi nav izklāstīti stingri hronoloģiskā secībā, un tie sniedzas līdz pat Samarijas un Jeruzalemes izpostīšanai. Kopumā Otrā Ķēniņu grāmata aptver 340 gadus ilgu laikposmu — no 920. līdz 580. gadam p.m.ē., kad pravietis Jeremija pabeidza šīs grāmatas rakstīšanu.
Kā Otrā Ķēniņu grāmata var noderēt mums? Ko no tās var uzzināt par Jehovu un viņa rīcību? Ko var mācīties no tā, kā rīkojās ķēniņi, pravieši un citi grāmatā minētie cilvēki? Noskaidrosim, kādu labumu var gūt no Otrās Ķēniņu grāmatas.
ELĪSA STĀJAS ELIJAS VIETĀ
Izraēlas ķēniņš Ahasja savās mājās krīt, smagi sasitas un guļ slims. No pravieša Elijas viņš saņem ziņu, ka mirs. Drīz tā arī notiek, un tronī kāpj Ahasjas brālis Jorāms. Jūdejā šajā laikā valda Jošafats. Elija vētrā tiek pacelts debesīs, un par pravieti viņa vietā kļūst viņa palīgs Elīsa. Turpmākajos 60 savas kalpošanas gados Elīsa paveic daudzus brīnumus. (Skat. ”Brīnumi, ko paveica Elīsa”.)
Kad moābiešu ķēniņš saceļas pret Izraēlu, Jorāms, Jošafats un Ēdomas valdnieks dodas pret to karot. Jošafata dievbijības dēļ viņiem tiek piešķirta uzvara. Vēlāk Sīrijas valdnieks grasās negaidīti uzbrukt izraēliešiem, taču Elīsa izjauc viņa plānus. Sadusmotais Sīrijas valdnieks nosūta ”zirgus, ratus un stipru kaŗa pulku” sagūstīt Elīsu. (2. Ķēniņu 6:14.) Elīsa paveic divus brīnumus, un sīrieši aiziet prom bez kaujas. Pēc kāda laika sīriešu valdnieks Ben-Hadads aplenc Samariju. Pilsētā izceļas pamatīgs bads, bet Elīsa izsaka paredzējumu, ka tam pienāks gals.
Paiet vēl kāds laiks, un Elīsa dodas uz Damasku. Valdnieks Ben-Hadads, kas ir saslimis, sūta Hazaēlu uzzināt, vai viņš atlabs. Elīsa izsaka paredzējumu, ka ķēniņš mirs un Hazaēls valdīs viņa vietā. Jau nākamajā dienā Hazaēls nosmacē ķēniņu ar mitru gultas segu un pārņem valdnieka varu. (2. Ķēniņu 8:15.) Jūdejā par ķēniņu kļūst Jošafata dēls Jorāms, bet pēc viņa valda viņa dēls Ahasja. (Skat. ”Jūdejas un Izraēlas ķēniņi”.)
Bībeles pantu skaidrojums.
2:9. Kāpēc Elīsa lūdza, lai Elijas gars viņam tiktu dots divkārt? Lai Elīsa varētu izpildīt savu uzdevumu un būt pravietis Izraēlā, viņam bija vajadzīgs tikpat drosmīgs un bezbailīgs gars, ar kādu bija kalpojis Elija. Apzinādamies to, Elīsa lūdza Elijas garu divkārt. Elija bija iecēlis Elīsu par savu pēcteci, un sešus gadus Elīsa bija bijis Elijas palīgs, tāpēc viņš uzskatīja Eliju par savu garīgo tēvu; Elīsa Elijam garīgā ziņā bija kā pirmdzimtais dēls. (1. Ķēniņu 19:19—21; 2. Ķēniņu 2:12.) Tā kā pirmdzimtajam pienācās divkārtīga tiesa no tēva mantojuma, Elīsa lūdza un arī saņēma divkārtīgu tiesu garīgajā mantojumā no Elijas.
2:11. Uz kādām ”debesīm” ”Elija vētrā aizbrauca”? Tā nebija ne kāda tāla vieta Visumā, ne garīgā sfēra, kur dzīvo Dievs un viņa radītie eņģeļi. (5. Mozus 4:19; Psalms 11:5; Mateja 6:9; 18:10.) ”Debesis”, kurās pacēlās Elija, bija zemes atmosfēra. (Psalms 78:26.) Ugunīgie rati, joņojot cauri atmosfērai, acīmredzot aiznesa Eliju uz kādu citu vietu zemes virsū, kur viņš vēl kādu laiku dzīvoja. Pēc vairākiem gadiem Elija pat uzrakstīja vēstuli Jūdejas ķēniņam Jorāmam. (2. Laiku 21:1, 12—15.)
5:15, 16. Kāpēc Elīsa nepieņēma Naāmana dāvanu? Elīsa atteicās no dāvanas, jo saprata, ka Naāmana izdziedināšana ir brīnums, ko viņš ir paveicis Jehovas spēkā, nevis savējā. Viņa acīs būtu bijis neiedomājami gūt materiālu labumu no tā, ko darīt viņu bija pilnvarojis Dievs. Arī mūsdienās patiesie Dieva kalpi nemēģina iedzīvoties, veicot savu kalpošanu. Viņi ņem vērā Jēzus norādījumu: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:8.)
5:18, 19. Vai Naāmans lūdza piedošanu par to, ka viņš būs spiests piedalīties reliģiskās darbībās? Sīrijas valdnieks acīmredzot bija vecs un nespēcīgs, un viņam vajadzēja, lai Naāmans viņu balstītu. Kad valdnieks metās zemē, pielūgdams Rimonu, arī Naāmanam bija jānometas zemē. Taču Naāmans to darīja tikai tāpēc, lai balstītu valdnieku, nevis lai pielūgtu kādu viltus dievu. Viņš lūdza Jehovam piedošanu par to, ka viņam būs jāpilda šis pienākums. Elīsa pieņēma Naāmana paskaidrojumu un sacīja: ”Ej ar mieru!”
Ko mēs varam mācīties.
1:13, 14. Ja mācāmies no tā, ko esam redzējuši, un rīkojamies pazemīgi, mēs varam pasargāt savu dzīvību.
2:2, 4, 6. Lai gan Elīsa jau kādus sešus gadus bija apkalpojis Eliju, viņš bija stingri apņēmies to neatstāt. Tas ir brīnišķīgs uzticības un draudzības piemērs. (Salamana Pamācības 18:24.)
2:23, 24. Galvenais iemesls, kāpēc Elīsa tika šādi izsmiets, šķiet, bija tas, ka plikgalvains cilvēks bija uzvilcis Elijas apmetni. Bērni saprata, ka Elīsa ir Jehovas pārstāvis, un negribēja, lai viņš atrastos tiem tuvumā. Tie viņam ieteica iet ”augšā”, tas ir, doties tālāk uz Bēteli vai tikt paceltam gaisā, kā tas bija noticis ar Eliju. Bērnu rīcībā, jādomā, atspoguļojās viņu vecāku naidpilnā attieksme. Ir ļoti svarīgi, lai vecāki mācītu bērniem cienīt Dieva pārstāvjus.
3:14, 18, 24. Jehovas vārdi vienmēr piepildās.
3:22. Agrajā rīta stundā saules gaisma atstarojās, radot ilūziju, ka ūdeņi ir asinis, iespējams, tāpēc, ka augsne tikko izraktajos grāvjos saturēja sarkanu mālu. Jehova var izmantot dabas parādības savu nodomu īstenošanai.
4:8—11. Saprazdama, ka Elīsa ir ”svēts Dieva vīrs”, kāda Sunemas iedzīvotāja viesmīlīgi viņu uzņēma. Arī mums tāpat jāizturas pret uzticamiem Jehovas kalpiem.
5:3. Mazā izraēliete ticēja Dieva spējai darīt brīnumus, un viņai bija drosme runāt par savu ticību. Vai jūs, bērni un jaunieši, domājat par to, kā stiprināt ticību Dieva solījumiem, un vai jums pietiek drosmes sludināt saviem skolotājiem un klasesbiedriem?
5:9—19. Gadījums ar Naāmanu liecina, ka arī lepns cilvēks var iemācīties pazemību. (1. Pētera 5:5.)
5:20—27. Tā bija dārga maksa par meliem. Ja domājam, kādas sirdssāpes jāpiedzīvo cilvēkam, kas dzīvo divējādu dzīvi, un kādas nelaimes tāpēc var notikt, mums būs vieglāk izvairīties no šādas rīcības.
IZRAĒLAS UN JŪDEJAS IEDZĪVOTĀJI TIEK AIZVESTI GŪSTĀ
Par Izraēlas ķēniņu tiek svaidīts Jehus, kas tūlīt pat ķeras pie Ahaba nama ”sadragāšanas”. Jehus prasmīgi ”iznīcina kalpošanu Baālam Israēla vidū”. (2. Ķēniņu 10:28.) Ahasjas māte Atalja, uzzinājusi, ka Jehus ir nogalinājis viņas dēlu, ”ceļas un iznīcina visus, kas pieder pie [Jūdejas] ķēniņa ģimenes,” un sagrābj troni. (2. Ķēniņu 11:1.) Paglābjas tikai Ahasjas jaundzimušais dēls Joass, un pēc sešiem slēpšanās gadiem Joass tiek svaidīts par Jūdejas ķēniņu. Joasu māca priesteris Jojada, un viņš dara to, kas ir taisnīgs Jehovas acīs.
Pēc Jehus visi nākamie Izraēlas ķēniņi dara to, kas ir ļauns Jehovas acīs. Elīsa nomirst dabiskā nāvē Jehus mazdēla dzīves laikā. Ceturtais Jūdejas ķēniņš pēc Joasa ir Ahass, kurš ”nedara to, kas ir taisnīgs tā Kunga.. acīs”. (2. Ķēniņu 16:1, 2.) Toties Ahasa dēls Hiskija ir ķēniņš, kas ”cieši pieķeras tam Kungam”. (2. Ķēniņu 17:20; 18:6.) 740. gadā p.m.ē., kad Hiskija ir ķēniņš Jūdejā un Hosea valda Izraēlā, asīriešu valdnieks Salmanasars ”iekaro Samariju [un] aizved Israēlu gūstā uz Asiriju”. (2. Ķēniņu 17:6.) Pēc tam Izraēlā tiek nometināti svešzemnieki un izveidojas samariešu reliģija.
No septiņiem ķēniņiem, kas pēc Hiskijas valda Jūdejā, tikai Josija cenšas iznīdēt zemē viltus reliģiju. Visbeidzot 607. gadā p.m.ē. Jeruzalemi iekaro babilonieši un ”Jūda tiek no savas dzimtās zemes aizvests”. (2. Ķēniņu 25:21.)
Bībeles pantu skaidrojums.
13:20, 21. Vai šis brīnums liecina, ka ir pareizi godāt relikvijas? Nē, tā nav. Bībelē nav stāstīts, ka Elīsas kauli būtu godāti. Šo brīnumu padarīja iespējamu Dieva spēks, tāpat kā tas bija ar visiem brīnumiem, ko Elīsa bija paveicis dzīves laikā.
15:1—6. Kāpēc Jehova sodīja Asarju (Usiju) ar spitālību? ”Kad viņš [Usija] bija kļuvis varens, tad viņš sirdsprātā kļuva augstprātīgs.., jo viņš sacēlās pret to Kungu, savu Dievu, ar to, ka viņš iegāja tā Kunga namā, lai uz kvēpināmo upuŗu altāŗa nestu kvēpināmo upuri.” Kad priesteri ”nostājās pret ķēniņu Usiju” un pavēlēja viņam ”atstāt svēto vietu”, viņš noskaitās uz priesteriem un kļuva spitālīgs. (2. Laiku 26:16—20.)
18:19—21, 25. Vai Hiskija bija noslēdzis savienību ar Ēģipti? Nē, Rab-Šaka apgalvojums nebija patiess, tāpat kā melīgi bija viņa vārdi, ka viņš ir ieradies ar Jehovas ziņu. Dievbijīgais ķēniņš Hiskija paļāvās vienīgi uz Jehovu.
Ko mēs varam mācīties.
9:7, 26. Smagais spriedums Ahaba namam parāda, ka Jehovam ir pretīga viltus pielūgsme un nevainīgu asiņu izliešana.
9:20. Jehum bija strauja braucēja reputācija, un no tā varēja redzēt, ka viņš pilda savu uzdevumu ar lielu dedzību. Vai mēs esam pazīstami kā dedzīgi Valstības sludinātāji? (2. Timotejam 4:2.)
9:36, 37; 10:17; 13:18, 19, 25; 14:25; 19:20, 32—36; 20:16, 17; 24:13. Mēs varam būt pārliecināti, ka ”vārds, kas iziet no [Jehovas] mutes,” vienmēr ”izpildīs savu uzdevumu” un katrā ziņā piepildīsies. (Jesajas 55:10, 11.)
10:15. Tāpat kā Jonadabs no visas sirds atsaucās uz Jehus aicinājumu kāpt pie viņa ratos, ”lielais pulks” labprāt atbalsta Jēzu Kristu — mūsdienu Jehu — un viņa svaidītos sekotājus. (Atklāsmes 7:9.)
10:30, 31. Kaut gan Jehus ne vienmēr rīkojās pareizi, Jehova augstu novērtēja to, ko viņš bija paveicis. ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu [mūsu] darbu.” (Ebrejiem 6:10.)
13:14—19. Tā kā Jehus mazdēls Joass negribēja papūlēties un sita ar bultām zemi tikai trīs reizes, viņš guva tikai ierobežotus panākumus cīņās ar sīriešiem. Jehova vēlas, lai mēs pildītu mums uzticēto darbu no visas sirds un dedzīgi.
20:2—6. Jehova ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.)
24:3, 4. Tā kā Manase bija vainīgs asinsizliešanā, Jehova ”negribēja.. piedot” Jūdejai. Dievam ir dārgas nevainīgu cilvēku asinis. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova atriebs visus nevainīgi nogalinātos, iznīcinādams tos, kas ir vainojami viņu nāvē. (Psalms 37:9—11; 145:20.)
Vērtīga un noderīga grāmata
Otrajā Ķēniņu grāmatā Jehova ir attēlots kā solījumu piepildītājs. Tas, ka vispirms Izraēlas un tad arī Jūdejas iedzīvotāji tika aizvesti gūstā, nepārprotami norāda, ka piepildījās pravietiskais spriedums, kas lasāms 5. Mozus grāmatā, no 28. nodaļas 15. panta līdz 29. nodaļas 28. pantam. Otrajā Ķēniņu grāmatā stāstīts par Elīsu — pravieti, kas ļoti dedzīgi aizstāvēja Jehovas vārdu un patieso pielūgsmi. Savukārt par Hiskiju un Josiju runāts kā par pazemīgiem valdniekiem, kas ar cieņu izturējās pret Dieva bauslību.
Uzmanīgi pārdomājot ķēniņu, praviešu un citu Otrajā Ķēniņu grāmatā minēto cilvēku rīcību un prāta nostāju, mēs varam mācīties daudz ko noderīgu par to, pēc kā tiekties un no kā izvairīties. (Romiešiem 15:4; 1. Korintiešiem 10:11.) Šī grāmata ir pierādījums, ka ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.)
[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]
BRĪNUMI, KO PAVEICA ELĪSA
1. Pašķiras Jordānas ūdeņi. (2. Ķēniņu 2:14.)
2. Nelāgajam Jērikas ūdenim tiek atņemts ļaunums. (2. Ķēniņu 2:19—22.)
3. Bērniem, kas izdarījuši nopietnu pārkāpumu, uzbrūk lāči. (2. Ķēniņu 2:23, 24.)
4. Karaspēks tiek apgādāts ar ūdeni. (2. Ķēniņu 3:16—26.)
5. Atraitnei tiek sagādāta eļļa. (2. Ķēniņu 4:1—7.)
6. Neauglīgai sunamietei piedzimst bērns. (2. Ķēniņu 4:8—17.)
7. Bērns tiek piecelts no nāves. (2. Ķēniņu 4:18—37.)
8. Saindēts ēdiens kļūst ēdams. (2. Ķēniņu 4:38—41.)
9. Simt vīru paēd no divdesmit maizēm. (2. Ķēniņu 4:42—44.)
10. Naāmans tiek izdziedināts no spitālības. (2. Ķēniņu 5:1—14.)
11. Naāmana spitālība pāriet uz Gehazi. (2. Ķēniņu 5:24—27.)
12. Cirvis uzpeld virs ūdens. (2. Ķēniņu 6:5—7.)
13. Kalpotājs ierauga eņģeļu kara ratus. (2. Ķēniņu 6:15—17.)
14. Sīriešu karaspēks tiek sists ar aklumu. (2. Ķēniņu 6:18.)
15. Sīriešu karavīri atkal kļūst redzīgi. (2. Ķēniņu 6:19—23.)
16. Atdzīvojas miris cilvēks. (2. Ķēniņu 13:20, 21.)
[Tabula/Attēli 12. lpp.]
JŪDEJAS UN IZRAĒLAS ĶĒNIŅI
Sauls/Dāvids/Salamans: 1117./1077./1037. g. p.m.ē. *
JŪDEJA GADI (P.M.Ē.) IZRAĒLA
Rehabeāms ․․․․․․ 997. ․․․․․․ Jerobeāms
Abija/Asa ․․․․ 980./978. ․․․․
․․ 976./975./952. ․․ Nadabs/Baeša/Ēla
․․ 951./951./951. ․․ Simrijs/Omrijs/Tibnijs
․․․․․․ 940. ․․․․․․ Ahabs
Jošafats ․․․․․․ 937. ․․․․․․
․․․․ 920./917. ․․․․ Ahasja/Jorāms
Jorāms ․․․․․․ 913. ․․․․․․
Ahasja ․․․․․․ 906. ․․․․․․
(Atalja) ․․․․․․ 905. ․․․․․․ Jehus
Joass ․․․․․․ 898. ․․․․․․
․․․․ 876./859. ․․․․ Joahass/Joass
Amacja ․․․․․․ 858. ․․․․․․
․․․․․․ 844. ․․․․․․ Jerobeāms II
Asarja (Usija) ․․․․․․ 829. ․․․․․․
․․ 803./791./791. ․․ Zaharja/Šalums/Menahēms
․․․․ 780./778. ․․․․ Pekahja/Pekahs
Jotāms/Ahass ․․․․ 777./762. ․․․․
․․․․․․ 758. ․․․․․․ Hošea
Hiskija ․․․․․․ 746. ․․․․․․
․․․․․․ 740. ․․․․․․ Krīt Samarija
Manase/Amons/Josija ․․ 716./661./659. ․․
Joahass/Jojakīms ․․․․ 628./628. ․․․․
Jojahīns/Cedekija ․․․․ 618./617. ․․․․
Tiek izpostīta Jeruzaleme ․․․․․․ 607. ․․․․․․
[Zemsvītras piezīme]
^ 66. rk. Daži gadskaitļi norāda aptuveno valdīšanas sākumu.
[Attēls 8., 9. lpp.]
Naāmans rīkojās pazemīgi un Jehovas spēkā tika dziedināts
[Attēls 9. lpp.]
Kas notika ar Eliju, kad viņš ”vētrā aizbrauca”?