Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Atradums pie Galilejas jūras

Atradums pie Galilejas jūras

Atradums pie Galilejas jūras

MARKA 4:35—41 stāstīts, kā Jēzus ar saviem mācekļiem cēlās pāri Galilejas jūrai. ”Liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un viņš [Jēzus] gulēja stūres galā uz spilvena.”

Šī ir vienīgā vieta Bībelē, kur lietots sengrieķu vārds, ko var tulkot kā ”spilvens”. Tāpēc Bībeles zinātnieki nav pārliecināti par šī vārda precīzu nozīmi. Lielākā daļa Bībeles tulkotāju šo vārdu ir tulkojuši kā ”spilvens”, taču nav skaidri zināms, kas tas bija par spilvenu. Marks, rakstot evaņģēliju grieķu valodā, pirms šī vārda lietoja noteikto artikulu, un tas vedina uz domām, ka runa bija par kādu laivas piederumu. 1986. gadā pie Galilejas jūras arheologi atrada laivu, kas ieviesa lielāku skaidrību par vārdu, ko bija lietojis Marks.

Tā bija bijusi astoņus metrus gara zvejas laiva ar burām un airiem. Laivas stūres galā ir bijis klājs, zem kura glabāja smagos zvejas tīklus. Laivas atliekas tika datētas ar periodu no 100. gada p.m.ē. līdz 70. gadam m.ē., un tā varētu būt līdzīga laivai, ar kādu brauca Jēzus un viņa mācekļi. Zinātnieks Šellijs Veksmens, kas piedalījās šajos arheoloģiskajos izrakumos, savā grāmatā The Sea of Galilee Boat — An Extraordinary 2000 Year Old Discovery izteica pieņēmumu, ka ”spilvens”, uz kura Jēzus gulēja, varēja būt smilšu maiss, ko izmantoja par balastu. Šo pieņēmumu apstiprina kāda pieredzējuša Jafas zvejnieka vārdi: ”Jaunībā, kad es zvejoju Vidusjūrā, laivā vienmēr bija viens vai divi smilšu maisi. [..] Smilšu maisi bija laivas balasts. Kad mēs tos nelietojām, mēs tos glabājām zem stūres gala klāja. Ja kāds bija noguris, viņš varēja palīst zem klāja un nosnausties uz šī ”spilvena”.”

Vairāki zinātnieki uzskata, ka Marka stāstītais nozīmē, ka Jēzus gulēja uz balasta maisa zem stūres gala klāja, kas laivā bija visdrošākā vieta vētras laikā. Lai kāds būtu spilvens, uz kura gulēja Jēzus, svarīgākais notika pēc tam. Ar Dieva atbalstu un spēku Jēzus apklusināja vētras satrakoto jūru. Pat viņa mācekļi jautāja: ”Kas tas tāds, ka pat vējš un jūŗa tam paklausa?”