Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kristieši atspoguļo Jehovas godību

Kristieši atspoguļo Jehovas godību

Kristieši atspoguļo Jehovas godību

”Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.” (MATEJA 13:16.)

1. Kāds jautājums rodas, domājot par to, kā izraēlieši rīkojās, kad Mozus nokāpa no Sinaja kalna?

IZRAĒLIEŠIEM, kas bija sapulcējušies pie Sinaja kalna, bija pamatoti iemesli tuvoties Jehovam. Viņš tos ar stipru roku bija izvedis no Ēģiptes. Viņš bija rūpējies par izraēliešu vajadzībām, tuksnesī sagādādams tiem pārtiku un ūdeni. Viņš bija piešķīris izraēliešiem uzvaru cīņā ar amalekiešiem, kas tiem uzbruka. (2. Mozus 14:26—31; 16:2—17:13.) Kad izraēlieši bija apmetušies tuksnesī Sinaja kalna priekšā, ļaudis bija tā izbijušies no pērkona un zibeņiem, ka bailēs trīcēja. Vēlāk viņi redzēja Mozu nokāpjam no Sinaja kalna, un Mozus sejā atspoguļojās Jehovas godība. Taču viņi nevis noraudzījās Mozū ar apbrīnu un sajūsmu, bet novērsās no tā. ”Viņi bijās [Mozum] tuvoties.” (2. Mozus 19:10—19; 34:30.) Kāpēc cilvēki negribēja redzēt Jehovas godības atspulgu, kaut gan Jehova viņiem bija darījis tik daudz laba?

2. Kāpēc izraēlieši bijās uzlūkot Dieva godību, kas atspoguļojās Mozus sejā?

2 Visticamāk, izraēliešu izbailes lielā mērā bija saistītas ar to, kas bija noticis agrāk. Kad viņi apzināti nebija klausījuši Jehovam un bija darinājuši zelta teļu, Jehova viņus bija sodījis. (2. Mozus 32:4, 35.) Lielākā daļa izraēliešu no šī soda tā arī neko neiemācījās. Mūža nogalē Mozus atcerējās notikumu ar zelta teļu, kā arī citas reizes, kad izraēlieši bija bijuši nepaklausīgi. Viņš sacīja tautai: ”Jūs turējāties pretī tā Kunga, sava Dieva, pavēlei, Viņam neuzticējāties un neklausījāt Viņa balsij. Jūs esat bijuši kurnētāji pret to Kungu, sākot no tās dienas, kopš es jūs pazīstu!” (5. Mozus 9:15—24.)

3. Kā rīkojās Mozus?

3 Pievērsīsim uzmanību, kā rīkojās Mozus, sastapies ar šādu izraēliešu reakciju. Bībelē teikts: ”Kad Mozus beidza ar viņiem sarunāties, tad viņš savu seju aizklāja ar apsegu. Bet kad Mozus gāja [saiešanas teltī] tā Kunga vaiga priekšā, lai ar viņu runātu, viņš atkal atsedza seju līdz savai iziešanai. Un tad viņš atkal nāca ārā un stāstīja Israēla bērniem, kas bija tam pavēlēts. Israēla bērni redzēja, ka Mozus sejas āda spīdēja, un Mozus aizplīvurojās līdz tam brīdim, kad tas gāja ar Viņu [Jehovu] runāt.” (2. Mozus 34:33—35.) Kāpēc Mozus laiku pa laikam aizsedza savu seju? Ko no tā var mācīties? Atbildes uz šiem jautājumiem mums palīdzēs izvērtēt savas attiecības ar Jehovu.

Neizmantotās iespējas

4. Kā apustulis Pāvils paskaidroja, kāpēc Mozus aizsedza savu seju?

4 Apustulis Pāvils paskaidroja, ka Mozus aizsedza savu seju, ņemot vērā pašu izraēliešu prāta nostāju un sirds stāvokli. Pāvils rakstīja: ”Israēla bērni nevarēja skatīties Mozus vaigā viņa spožuma dēļ, ..viņu sirdis tika nocietinātas.” (2. Korintiešiem 3:7, 14.) Tā bija ļoti bēdīga situācija. Izraēlieši bija Jehovas izredzētā tauta, un viņš vēlējās, lai tie viņam tuvotos. (2. Mozus 19:4—6.) Taču viņi negribēja skatīties uz Dieva godības atspulgu. Izraēlieši nevis ar mīlestību un bijību pievērsa savu sirdi un prātu Jehovam, bet faktiski novērsās no viņa.

5., 6. a) Kas pirmajā gadsimtā līdzinājās izraēliešiem, kuri dzīvoja Mozus laikā? b) Kāda atšķirība pastāvēja starp tiem, kas uzklausīja Jēzu, un tiem, kas viņu neuzklausīja?

5 Kaut ko līdzīgu varēja vērot mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Kad Pāvils kļuva par kristieti, bauslības derības vietā bija nākusi jaunā derība, kuras starpnieks ir Jēzus Kristus, lielākais Mozus. Gan vārdos, gan darbos Jēzus nevainojami atspoguļoja Jehovas godību. Par augšā celto Jēzu Pāvils rakstīja, ka tas ir Dieva ”godības atspulgs un būtības attēls”. (Ebrejiem 1:3.) Ebrejiem tajā laikā bija lieliska iespēja — viņi varēja klausīties mūžīgās dzīvības vārdus, ko runāja pats Dieva Dēls. Diemžēl lielākā daļa cilvēku, kam Jēzus sludināja, viņu neuzklausīja. Runādams par šiem cilvēkiem, Jēzus citēja pravietojumu, ko Jehova bija izteicis ar Jesajas starpniecību: ”Šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka es tos dziedinātu.” (Mateja 13:15; Jesajas 6:9, 10.)

6 Pastāvēja krasa atšķirība starp ebrejiem un Jēzus mācekļiem, par kuriem Jēzus teica: ”Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.” (Mateja 13:16.) Patiesie kristieši tiecas iepazīt Jehovu un viņam kalpot. Viņi ar prieku pilda Jehovas gribu, kas atklāta Bībeles lappusēs. Svaidītie kristieši atspoguļo Jehovas godību, kalpojot jaunajai derībai, un tāpat rīkojas tie, kas pieder pie ”citām avīm”. (2. Korintiešiem 3:6, 18.)

Kāpēc labā vēsts ir aizsegta

7. Kāpēc nav pārsteidzoši, ka lielākā daļa cilvēku negrib dzirdēt labo vēsti?

7 Kā redzējām, gan Jēzus laikā, gan Mozus laikā lielākā daļa izraēliešu neizmantoja unikālo iespēju, kāda viņiem bija. Mūsdienās situācija ir līdzīga, jo lielākā daļa cilvēku negrib dzirdēt labo vēsti, ko mēs sludinām. Tas mūs nepārsteidz. Pāvils rakstīja: ”Ja mūsu evanģelijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuŗiem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis.” (2. Korintiešiem 4:3, 4.) Sātana centienus noslēpt labo vēsti atvieglo tas, ka daudzi cilvēki paši ”aizsedz” savu seju, jo nevēlas neko redzēt.

8. Kādā ziņā daudzu acis ir aptumšotas nezināšanas dēļ, un kā jārīkojas, lai tas nenotiktu ar mums?

8 Daudzu cilvēku simboliskās acis ir aptumšotas nezināšanas dēļ. Bībelē norādīts, ka tautas ”nezināšanas dēļ, kas ir viņās, ..[ir] aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības”. (Efeziešiem 4:18.) Pirms Pāvils, labs bauslības pazinējs, kļuva par kristieti, nezināšana tik lielā mērā bija aptumšojusi viņa acis, ka viņš vajāja Dieva draudzi. (1. Korintiešiem 15:9.) Taču tad Jehova viņam atklāja patiesību. Pāvils rakstīja: ”Tāpēc es esmu atradis apžēlošanu, lai īpaši manī Kristus Jēzus parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas turpmāk, paļaudamies uz viņu, iegūs mūžīgu dzīvību.” (1. Timotejam 1:16.) Tāpat kā Pāvils, daudzi, kas agrāk pretojās patiesībai, tagad kalpo Dievam. Ņemot to vērā, mums jāturpina sludināt arī tiem, kas mums pretojas. Arī mums pašiem regulāri jāiedziļinās Bībelē un jācenšas saprast tajā teikto, jo tad mums nedraudēs briesmas nezināšanas dēļ ar savu rīcību iemantot Jehovas nelabvēlību.

9., 10. a) Kā pirmajā gadsimtā kļuva redzams, ka ebreji negrib neko mācīties un nav gatavi mainīt savus uzskatus? b) Vai kaut kas līdzīgs mūsdienās ir vērojams kristīgās pasaules baznīcās? Paskaidrojiet.

9 Daudzu garīgā redze ir aizmiglota, jo viņi negrib neko mācīties un nav gatavi mainīt savus uzskatus. Daudzi ebreji nepieņēma Jēzu un viņa mācības tāpēc, ka stūrgalvīgi turējās pie Mozus bauslības. Protams, bija arī izņēmumi. Piemēram, pēc Jēzus augšāmcelšanas ”liels pulks priesteŗu kļuva ticīgi”. (Apustuļu darbi 6:7.) Tomēr par lielāko daļu ebreju Pāvils rakstīja: ”Līdz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm.” (2. Korintiešiem 3:15.) Pāvils, jādomā, zināja, ko Jēzus bija sacījis ebreju reliģiskajiem vadītājiem: ”Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par mani!” (Jāņa 5:39.) Tik rūpīgi pētot Rakstus, viņiem būtu vajadzējis saprast, ka Jēzus ir Mesija. Taču ebrejiem bija pašiem savi priekšstati, un pat Dieva Dēls, kas darīja brīnumus, viņus nepārliecināja tos mainīt.

10 To pašu var sacīt par daudziem kristīgo baznīcu locekļiem mūsdienās. Tāpat kā ebreji pirmajā gadsimtā, ”viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes”. (Romiešiem 10:2.) Starp šiem cilvēkiem ir tādi, kas lasa Bībeli, bet nevēlas ticēt tajā teiktajam. Viņi nepiekrīt tam, ko Jehova māca savai tautai, izmantodams uzticīgo un gudro kalpu — svaidītos kristiešus. (Mateja 24:45.) Turpretī mēs zinām, ka Jehova māca savu tautu un ka sapratne par Dieva atklāto patiesību vienmēr ir bijusi pakāpeniska. (Salamana Pamācības 4:18.) Ja ļaujam Jehovam sevi mācīt, mēs uzzinām, kāda ir viņa griba un nodomi.

11. Kādā ziņā daudzi tic tikai tam, kam paši grib ticēt?

11 Citu garīgā redze ir aptumšota tāpēc, ka viņi tic tikai tam, kam paši grib ticēt. Bija jau paredzēts, ka daudzi izsmies Dieva kalpus un vēsti, ko tie sludina par Jēzus klātbūtni. Pēc apustuļa Pētera vārdiem, ”viņi ar nolūku sev slēpj”, ka Noas laikā Dievs sūtīja pasaulei plūdus. (2. Pētera 3:3—6JD.) Tāpat daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem, labprāt piekrīt, ka Jehova ir žēlsirdīgs, laipns un gatavs piedot, bet viņi ignorē vai noliedz to, ka Jehova neatstāj nevienu nesodītu. (2. Mozus 34:6, 7.) Patiesie kristieši saprot, cik svarīgi ir pieņemt to, ko patiesībā māca Bībele.

12. Kā cilvēkiem traucē tradīcijas?

12 Daudziem baznīcu apmeklētājiem skaidri spriest traucē tradīcijas. Sava laika reliģiskajiem vadītājiem Jēzus teica: ”Jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.” (Mateja 15:6.) Pēc atgriešanās no trimdas Babilonā ebreji dedzīgi atjaunoja tīro pielūgsmi, bet paši priesteri kļuva lepni un paštaisni. Reliģiskie svētki pārvērtās par formāliem pasākumiem, kuros neizpaudās patiesa bijība pret Dievu. (Maleahija 1:6—8.) Jēzus dzīves laikā rakstu mācītāji un farizeji bija papildinājuši Mozus bauslību ar neskaitāmiem pašizdomātiem likumiem. Jēzus šos cilvēkus nosauca par liekuļiem, jo viņi vairs nespēja saskatīt taisnīgos principus, kas bija bauslības pamatā. (Mateja 23:23, 24.) Patiesajiem kristiešiem jāuzmanās, lai cilvēku ieviestas reliģiskas tradīcijas viņus nenovērstu no tīrās pielūgsmes.

”Neredzamo redzēdams”

13. Kādos divos veidos Mozus redzēja Jehovas godību?

13 Kad Mozus bija kalnā, viņš lūdza iespēju skatīt Dieva godību un redzēja šīs godības atspīdumu. Kad viņš gāja saiešanas teltī, viņš neaizsedza savu seju. Mozum bija stipra ticība, un viņš vēlējās pildīt Dieva gribu. Lai gan Mozum bija priekšrocība parādībā vērot kādu daļu no Jehovas godības, jau pirms tam viņš bija redzējis Dievu ar ticības acīm. Bībelē par Mozu rakstīts: ”It kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.” (Ebrejiem 11:27; 2. Mozus 34:5—7.) Viņš atspoguļoja Dieva godību ne tikai tāpēc, ka viņa seja kādu laiku staroja, bet arī tāpēc, ka viņš palīdzēja izraēliešiem iepazīt Jehovu un tam kalpot.

14. Kā Jēzus redzēja Dieva godību, un ko darīt viņam bija prieks?

14 Jēzus, dzīvojot debesīs, ir redzējis Dieva godību kopš neatminamiem laikiem — tā tas bija jau tad, kad vēl pat nebija radīts Visums. (Salamana Pamācības 8:22, 30.) Pa visu šo laiku starp viņu un Dievu Jehovu veidojās patiesas mīlestības un sirsnības pilnas attiecības. Jehova izturējās pret Jēzu, visas radības pirmdzimto, ar ārkārtīgi maigu mīlestību un sirsnību, un arī Jēzus ļāva izpausties mīlestībai un sirsnīgām jūtām pret savu Dzīvības Devēju. (Jāņa 14:31; 17:24.) Tā bija nevainojama mīlestība starp Tēvu un Dēlu. Jēzum, tāpat kā Mozum, bija prieks atspoguļot Jehovas godību, kad viņš mācīja citus.

15. Kā kristieši redz Dieva godību?

15 Tāpat kā Mozus un Jēzus, mūsdienās Dieva liecinieki vēlas redzēt Jehovas godību. Viņi nav novērsušies no godības pilnās labās vēsts. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Līdz ko atgriežas pie tā Kunga [lai pildītu Jehovas gribu], tur sega tiek noņemta.” (2. Korintiešiem 3:16.) Mēs pētām Bībeli, jo gribam pildīt Dieva gribu. Mēs apbrīnojam godību, kas atspoguļojas Jehovas Dēla un svaidītā Ķēniņa Jēzus Kristus sejā, un sekojam viņa priekšzīmei. Tāpat kā Mozum un Jēzum, mums ir uzticēta kalpošana, un mēs mācām citiem par diženo Dievu, ko paši pielūdzam.

16. Kādu labumu dod tas, ka zinām patiesību?

16 Jēzus lūgšanā teica: ”Es tev pateicos, Tēvs.., ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.” (Mateja 11:25.) Jehova ļauj saprast savus nodomus un personību tiem, kas ir godprātīgi noskaņoti un no sirds pazemīgi. (1. Korintiešiem 1:26—28.) Viņš mūs sargā, par mums gādā un māca, kā padarīt savu dzīvi sekmīgu. Tāpēc izmantosim ikvienu iespēju tuvoties Jehovam un augstu vērtēsim visu, ko viņš ir darījis, lai mēs viņu varētu iepazīt arvien labāk.

17. Kā var vēl labāk iepazīt Jehovas īpašības?

17 Pāvils rakstīja svaidītajiem kristiešiem: ”Mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs.. mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.” (2. Korintiešiem 3:18, JDV.) Vienalga, vai mums ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes, jo vairāk mēs iepazīstam Jehovu un uzzinām, kas par viņa īpašībām un personību teikts Bībelē, jo līdzīgāki viņam mēs kļūstam. Ja ar pateicību domāsim par Jēzus Kristus dzīvi, kalpošanu un mācībām, mēs atspoguļosim Jehovas īpašības vēl lielākā mērā. Ir patiess prieks apzināties, ka šādi mēs cildinām Dievu, kura godību cenšamies atspoguļot.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc izraēlieši bijās uzlūkot Dieva godību, kas atspoguļojās Mozus sejā?

• Kādā ziņā labā vēsts bija ”aizsegta” pirmajā gadsimtā? Kādā ziņā tā ir aizsegta mūsdienās?

• Kā mēs varam atspoguļot Dieva godību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 19. lpp.]

Izraēlieši nespēja skatīties Mozus sejā

[Attēli 21. lpp.]

Tāpat kā Pāvils, daudzi, kas kādreiz pretojās patiesībai, tagad kalpo Dievam

[Attēli 23. lpp.]

Jehovas kalpiem ir prieks atspoguļot viņa godību