Mīlestības likums, kas ierakstīts sirdī
Mīlestības likums, kas ierakstīts sirdī
”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs.” (JEREMIJAS 31:33.)
1., 2. a) Kam tiks pievērsta uzmanība šajā rakstā? b) Kā Jehova atklājās Sinaja kalnā?
IEPRIEKŠĒJOS divos rakstos mēs uzzinājām, ka pēc nokāpšanas no Sinaja kalna Mozus seja spīdēja, atspoguļojot Jehovas godību. Tika apskatīts arī tas, kāpēc Mozus aizsedza savu seju. Tagad pievērsīsim uzmanību kādam citam jautājumam, kas saistīts ar šiem notikumiem un kas attiecas uz mums, kristiešiem.
2 Kad Mozus bija kalnā, viņš saņēma norādījumus no Jehovas. Izraēlieši, kas bija sapulcējušies Sinaja kalna priekšā, kļuva par lieciniekiem iespaidīgai Dieva varenības atklāsmei. ”Bija pērkons un zibeņi, un biezs mākonis virs kalna, un varen stipra bazūnes skaņa, tik stipra, ka visa tauta, kas bija nometnē, izbijās. [..] Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo tas Kungs nonāca uz to ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā kādas krāsns dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja.” (2. Mozus 19:16—18.)
3. Kā Jehova deva izraēliešiem desmit baušļus, un ko izraēlieši varēja skaidri redzēt?
3 Jehova uzrunāja izraēliešus ar eņģeļa starpniecību, dodams viņiem likumus, kas vēlāk kļuva pazīstami kā desmit baušļi. (2. Mozus 20:1—17.) Nevar būt nekādu šaubu, ka šie likumi nāca no Visvarenā. Jehova uzrakstīja desmit baušļus uz akmens plāksnēm — plāksnēm, ko Mozus sadauzīja, ieraudzījis, ka izraēlieši pielūdz zelta teļu. Vēlāk Jehova vēlreiz uzrakstīja baušļus uz akmens. Šoreiz, kad Mozus kāpa lejā no kalna, nesdams plāksnes, viņa seja spīdēja. Visi izraēlieši varēja skaidri redzēt, ka šiem likumiem ir ļoti liela nozīme. (2. Mozus 32:15—19; 34:1, 4, 29, 30.)
4. Kāpēc desmit baušļiem bija ļoti liela nozīme?
4 Divas plāksnes, uz kurām bija uzrakstīti desmit baušļi, tika ievietotas derības šķirstā, kas atradās saiešanas telts un vēlāk tempļa vissvētākajā nodalījumā. Uz tām uzrakstītie likumi ietvēra Mozus bauslības derības pamatprincipus un veidoja izraēliešu valsts teokrātiskās vadības pamatu. Tie apliecināja, ka Jehova veido attiecības ar konkrētu tautu, ko viņš ir izraudzījies.
5. Kā izraēliešiem dotie Dieva likumi atspoguļoja viņa mīlestību?
5 Šie likumi daudz ko atklāja par Jehovu, sevišķi par viņa mīlestību pret savu tautu. Tie bija ārkārtīgi vērtīga dāvana visiem, kas tiem paklausīja. Kāds pētnieks rakstīja: ”Neviena morāles normu sistēma, ko cilvēki bija izveidojuši pirms tam un ir izveidojuši pēc tam, ..nespēj pat tuvoties desmit Dieva baušļiem, kur nu vēl tiem līdzināties vai tos pārspēt.” Par Mozus bauslību kopumā Jehova sacīja: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. Un jūs būsit Man par priesteŗu un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. Mozus 19:5, 6.)
Likums, kas ierakstīts sirdī
6. Kādi likumi ir vērtīgāki par tiem, kas bija iecirsti akmenī?
6 Šie Dieva likumi tiešām bija ārkārtīgi vērtīgi. Bet vai jūs zināt, ka svaidītajiem kristiešiem pieder kaut kas daudz vērtīgāks par akmenī iecirstiem likumiem? Jehova paredzēja, ka tiks izveidota jauna derība, kas atšķirsies no bauslības derības, kura bija noslēgta ar izraēliešu tautu. ”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs.” (Jeremijas 31:31—34.) Jaunās derības starpnieks Jēzus saviem sekotājiem nedeva nekādu rakstītu likumu krājumu. Ar to, ko Jēzus runāja un darīja, viņš centās panākt, lai Jehovas likumi nokļūtu viņa mācekļu prātā un sirdī.
7. Kam sākotnēji tika dots ”Kristus likums”, un kas vēlāk sāka tam pakļauties?
7 Šīs Jēzus mācības ir sauktas par ”Kristus likumu”. Tas sākotnēji tika dots nevis izraēliešiem, kas bija Jēkaba pēcnācēji, bet garīgai tautai — ”Dieva Israēlam”. (Galatiešiem 6:2, 16; Romiešiem 2:28, 29.) Dieva Izraēlu veido ar garu svaidītie kristieši. Noteiktā laikā viņiem no visām tautām pievienojās ”liels pulks” ļaužu, kas arī vēlas pielūgt Jehovu. (Atklāsmes 7:9, 10; Cakarijas 8:23.) Cilvēki, kas pieder pie abām šīm grupām, ir ”viens ganāms pulks”, viņiem ir ”viens gans”, un viņi it visā pakļaujas ”Kristus likumam”. (Jāņa 10:16.)
8. Kāda atšķirība pastāvēja starp Mozus bauslību un Kristus likumu?
8 Atšķirībā no izraēliešiem, kas bija pakļauti Mozus bauslībai jau no dzimšanas, kristieši paši ir izvēlējušies pakļauties Kristus likumam, un tādiem faktoriem kā rasei un dzimšanas vietai nav nekādas nozīmes. Viņi iepazīst Jehovu un viņa ceļus, un viņos rodas vēlēšanās pildīt Jehovas gribu. Dieva likumi ir ”viņos pašos”, ierakstīti ”viņu sirdīs”, tāpēc var teikt, ka svaidīto kristiešu paklausības pamatā ir nevis bailes no soda vai tikai pienākuma apziņa, bet kaut kas daudz būtiskāks un nesalīdzināmi spēcīgāks. Arī citas avis paklausa Dievam tāpēc, ka Dieva likumi ir viņu sirdī.
Likumi, kuru pamatā ir mīlestība
9. Kā Jēzus paskaidroja, ka Jehovas likumu pamatā ir mīlestība?
9 Visu Jehovas likumu un norādījumu būtību var ietvert vienā vārdā: mīlestība. Tā vienmēr ir bijusi un vienmēr būs neatņemama patiesās pielūgsmes daļa. Kad Jēzum jautāja, kurš ir augstākais bauslis bauslībā, viņš atbildēja: ”Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” Otrais bija šāds: ”Savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” ”Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši,” teica Jēzus. (Mateja 22:35—40.) Tā viņš paskaidroja, ka mīlestība bija ne vien bauslības un desmit baušļu, bet visu Ebreju rakstu pamatā.
10. Kas liecina, ka mīlestībai ir būtiska vieta Kristus likumā?
10 Vai mīlestība pret Dievu un pret savu tuvāko ir būtiska arī tajā likumā, kas ir kristiešu sirdī? Par to nav nekādu šaubu. Kristus likums prasa no sirds mīlēt Dievu un ietver sevī jaunu pavēli — kristiešiem pašaizliedzīgi jāmīl citam cits. Viņiem jāmīl citi tā, kā to darīja Jēzus, kas labprāt atdeva dzīvību par saviem draugiem. Viņš mācīja saviem sekotājiem mīlēt Dievu un mīlēt citam citu, kā viņš tos mīlēja. Dziļā mīlestība Jēzus mācekļu starpā ir galvenā pazīme, pēc kuras var pazīt patiesos kristiešus. (Jāņa 13:34, 35; 15:12, 13.) Jēzus pat deva norādījumu mīlēt savus ienaidniekus. (Mateja 5:44.)
11. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret Dievu un pret cilvēkiem?
11 Jēzus rādīja nevainojamu priekšzīmi, kā jāizpaužas mīlestībai. Kad viņš bija varena garīga būtne debesīs, viņš ar prieku izmantoja iespēju aizstāvēt Tēva intereses uz zemes. Jēzus ne tikai atdeva savu cilvēka dzīvību, lai citi varētu dzīvot mūžīgi, bet arī darīja cilvēkiem zināmu, kā tiem jādzīvo. Viņš bija pazemīgs, laipns un iejūtīgs, vienmēr gatavs palīdzēt nomāktajiem un apspiestajiem. Viņš arī runāja ”mūžīgās dzīvības vārdus” un nenoguris palīdzēja citiem iepazīt Jehovu. (Jāņa 6:68.)
12. Kāpēc var teikt, ka mīlestība pret Dievu un mīlestība pret tuvāko ir cieši saistītas?
12 Mīlestība pret Dievu un mīlestība pret tuvāko ir cieši saistītas. Apustulis Jānis rakstīja: ”Mīlestība ir no Dieva.. Ja kāds saka: ”Es mīlu Dievu”, un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 4:7, 20.) Jehova ir mīlestības avots, un viņa personībā šī īpašība izpaužas visspilgtāk. Mīlestība ietekmē visu, ko viņš dara. Mēs esam spējīgi mīlēt tāpēc, ka esam radīti pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:27.) Ja mīlam savus tuvākos, mēs apliecinām savu mīlestību pret Dievu.
Mīlestība un paklausība
13. Kas vispirms jādara, lai varētu mīlēt Dievu?
13 Bet kā var mīlēt Dievu, ko nav iespējams redzēt? Ļoti svarīgi ir vispirms viņu iepazīt. Patiesa mīlestība un uzticība nevar rasties pret kādu, ko mēs nemaz nepazīstam. Tāpēc Dieva Rakstos mēs tiekam mudināti iepazīt Dievu, lasot Bībeli, lūdzot viņu un veidojot attiecības ar cilvēkiem, kas viņu jau pazīst un mīl. (Psalms 1:1, 2; Filipiešiem 4:6; Ebrejiem 10:25.) Īpaši noderīgi ir četri evaņģēliji, jo tajos var redzēt, kā Jehovas personība atspoguļojās Jēzus Kristus dzīvē un kalpošanā. Mūsu vēlēšanās paklausīt Dievam un līdzināties viņam kļūst arvien stiprāka, ja iepazīstam viņu un izjūtam pateicību par viņa mīlestību pret mums. Tātad mīlestība pret Dievu ir saistīta ar paklausību.
14. Kāpēc var apgalvot, ka Dieva baušļi nav grūti?
14 Ja mēs kādu mīlam, tad ņemam vērā, kas viņam patīk un kas nepatīk, un atbilstoši rīkojamies. Mēs nevēlamies sarūgtināt tos, ko mīlam. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Dieva baušļi nav grūti, un to nav daudz. Mūs vada mīlestība pret Dievu, tāpēc nav nepieciešams iegaumēt neskaitāmus likumus katrai dzīves situācijai. Ja mīlam Dievu, tad viņa gribas pildīšana mums sagādā prieku. Tā mēs iegūstam Dieva labvēlību, un paklausība viņa norādījumiem mums vienmēr nāk par labu. (Jesajas 48:17.)
15. Kas mūs mudina līdzināties Jehovam? Paskaidrojiet.
15 Mīlestība pret Dievu mudina attīstīt tādas pašas īpašības, kādas ir viņam. Ja mēs kādu mīlam, mēs apbrīnojam viņa īpašības un cenšamies viņam līdzināties. Labs piemērs ir attiecības starp Jehovu un Jēzu. Viņi bija kopā debesīs, iespējams, miljardiem gadu, un viņu starpā pastāvēja dziļa, tīra mīlestība. Jēzus tik precīzi līdzinājās savam debesu Tēvam, ka viņš varēja teikt saviem mācekļiem: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Augot mūsu zināšanām par Jehovu un viņa Dēlu, mēs izjūtam arvien lielāku pateicību un vēlēšanos būt līdzīgi viņiem. Ja mīlam Jehovu, tad ar svētā gara palīdzību mēs varam ”novilkt veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbt jauno cilvēku.” (Kolosiešiem 3:9, 10; Galatiešiem 5:22.)
Mīlestība darbībā
16. Kā sludināšanā un mācekļu gatavošanā izpaužas mīlestība pret Dievu un pret tuvāko?
16 Kristiešu mīlestība pret Dievu un pret saviem tuvākajiem viņus pamudina sludināt Valstību un gatavot mācekļus. Šāda rīcība ir patīkama Dievam Jehovam, ”kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:3, 4.) Ir liels prieks palīdzēt citiem, lai Kristus likums būtu ierakstīts viņu sirdī. Tāpat ir ļoti patīkami redzēt, kā mainās šo cilvēku personība un viņu dzīvē sāk izpausties Jehovas īpašības. (2. Korintiešiem 3:18.) Palīdzot citiem iepazīt Dievu, mēs viņiem dodam vislabāko dāvanu, kāda vien iespējama. Tie, kas pieņem Jehovas draudzību, var paturēt to uz mūžīgiem laikiem.
17. Kāpēc ir saprātīgi veidot mīlestību pret Dievu un pret tuvākajiem, nevis dzīties pēc materiālām vērtībām?
17 Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ārkārtīgi liela nozīme tiek piešķirta materiālām vērtībām. Taču mantas nav mūžīgas — tās var tikt nozagtas vai sabojāties. (Mateja 6:19.) Bībelē ir lasāms brīdinājums: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:16, 17.) Jehova paliks mūžīgi, un mūžīgi dzīvos arī tie, kas viņu mīl un viņam kalpo. Vai gan nav daudz saprātīgāk veidot mīlestību pret Dievu un pret cilvēkiem nekā dzīties pēc tā, ko piedāvā pasaule un kas labākajā gadījumā ir tikai īslaicīgs?
18. Kā pašaizliedzīga mīlestība izpaudās kādas misionāres rīcībā?
18 Cilvēki, kuru dzīvē izpaužas mīlestība, sagādā godu Jehovam. Sonja ir misionāre, kas kalpo Senegālā. Viņa mācīja Bībeli kādai sievietei, vārdā Heidija, kuru vīrs bija inficējis ar HIV. Pēc vīra nāves Heidija kristījās, bet drīz viņas veselība strauji pasliktinājās un viņa tika ievietota slimnīcā ar diagnozi AIDS. Sonja stāsta: ”Ārsti slimnīcā darīja visu iespējamo, bet viņu bija ļoti maz, tāpēc aprūpēt Heidiju tika uzaicināti brīvprātīgie no draudzes. Otro dežūras nakti es pavadīju uz paklājiņa pie viņas gultas un palīdzēju par viņu rūpēties līdz pat viņas nāvei. Galvenais ārsts man teica: ”Mūsu lielākā problēma ir tā, ka AIDS slimniekus bieži vien pamet pat viņu pašu radinieki, kad ir uzzinājuši šo diagnozi. Kāpēc jūs uzņematies tādu risku, kaut gan neesat slimās sievietes radiniece, esat no citas zemes un jums pat ir cita ādas krāsa?” Es paskaidroju, ka tiešām uzskatīju Heidiju par savu māsu, tik tuvu, it kā mēs būtu vienu vecāku bērni. Iepazinusi savu jauno māsu, es ar prieku darīju viņas labā visu, ko varēju.” Jāpiebilst, ka pēc šiem notikumiem Sonjai neradās nekādas veselības problēmas.
19. Kādas iespējas mēs izmantosim, ja Dieva likumi ir mūsu sirdī?
19 Jehovas kalpi daudzkārt ir apliecinājuši pašaizliedzīgu mīlestību. Dieva tautai mūsdienās nav rakstīta likumu krājuma. Toties var redzēt, kā piepildās vārdi no Vēstules ebrejiem, 8. nodaļas 10. panta: ”Šī ir tā derība, ko es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka tas Kungs, es likšu savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi man būs par tautu.” Vienmēr augstu vērtēsim mīlestības likumu, ko Jehova ir ierakstījis mūsu sirdī, un izmantosim katru iespēju ļaut mīlestībai izpausties.
20. Kāpēc Kristus likums ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs?
20 Cik brīnišķīgi ir kalpot Dievam kopā ar pasaules mēroga brāļu saimi, kurā valda mīlestība! Tie, kuru sirdī ir Kristus likums, ir ieguvuši kaut ko ārkārtīgi vērtīgu šajā pasaulē, kurā trūkst mīlestības. Viņi izjūt ne tikai Jehovas mīlestību, bet arī stipras mīlestības saites, kas vieno brāļu saimi. ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” Lai gan Jehovas liecinieki dzīvo daudzās valstīs, runā daudzās valodās un nāk no daudzām kultūrām, reliģiskā ziņā viņu starpā pastāv vienotība, kādas nav nevienam citam. Šī vienotība ļauj iegūt Jehovas labvēlību. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tur [starp cilvēkiem, kas ir vienoti mīlestībā] tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!” (Psalms 133:1—3.)
Vai varat atbildēt?
• Cik svarīgi bija desmit baušļi?
• Kas ir likums, kurš ierakstīts sirdī?
• Cik liela nozīme ”Kristus likumā” ir mīlestībai?
• Kā mēs varam apliecināt mīlestību pret Dievu un pret saviem tuvākajiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 25. lpp.]
Izraēliešiem bija likumi, kas uzrakstīti uz akmens plāksnēm
[Attēli 26. lpp.]
Kristiešiem Dieva likumi ir sirdī
[Attēls 28. lpp.]
Sonja ar senegāliešu meitenīti 2004. gada apgabala kongresā