Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Viņi jebkurā brīdī varēja atgūt brīvību”

”Viņi jebkurā brīdī varēja atgūt brīvību”

”Viņi jebkurā brīdī varēja atgūt brīvību”

ŽENEVJEVA DE GOLLA, bijušā Francijas prezidenta Šarla de Golla brāļameita, ar Jehovas lieciniekiem iepazinās nacistu koncentrācijas nometnē Rāvensbrikā (Vācijas ziemeļos). Virsrakstā citētos vārdus viņa uzrakstīja kādā vēstulē, kas datēta ar 1945. gada augustu.

Ieslodzītie, kas atradās Aušvicas (Polija) koncentrācijas nometnē, tika atbrīvoti 1945. gada 27. janvārī. Kopš 1996. gada šajā datumā Vācijā tiek pieminēti Hitlera Trešā reiha upuri.

2003. gada 27. janvārī Bādenes-Virtembergas federālās zemes Landtāga prezidents Pēters Štraubs gadskārtējā piemiņas pasākuma runā sacīja: ”Visi, kas tika vajāti savu reliģisko vai politisko uzskatu dēļ un drīzāk bija gatavi mirt nekā pakļauties, pelna mūsu visdziļāko cieņu — cieņu, kādu pat grūti izteikt vārdos. Jehovas liecinieki bija vienīgā reliģija, kas nepārprotami atteicās atbalstīt Hitlera režīmu: viņi nesalutēja Hitleram, nezvērēja uzticību vadonim un valstij un atteicās no militārā un darba dienesta. Un viņu bērni nekļuva par Hitleriskās jaunatnes savienības biedriem.”

Jēzus Kristus par saviem sekotājiem teica: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) No šiem vārdiem var redzēt, ka Jehovas liecinieku nostājas iemesls bija viņu reliģiskā pārliecība. P. Štraubs turpinājumā sacīja: ”Koncentrācijas nometnēs ieslodzītie Jehovas liecinieki, kuriem uz apģērba bija jāvalkā violets trīsstūris, bija vienīgie, kas varēja paši izbeigt savas mocības. No viņiem netika prasīts nekas vairāk kā parakstīt dokumentu par atteikšanos no ticības.”

Lielum lielais vairākums ieslodzīto Jehovas liecinieku pat nepieļāva šādu domu, tāpēc nacistu režīma laikā 1200 no viņiem aizgāja bojā. 270 Jehovas liecinieki tika sodīti ar nāvi par to, ka savas pārliecības dēļ atteicās no militārā dienesta. Viņu apgalvojums, ka ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”, nebija tikai tukši vārdi. (Apustuļu darbi 5:29.)

Jehovas liecinieki nebija pārcilvēki, kā norādīja Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Landtāga prezidents Ulrihs Šmits. Atsaucoties uz viņa runu, biļetenā Landtag Intern Jehovas liecinieki ir raksturoti kā ”parasti cilvēki, kas, sekodami savai sirdsapziņai, stingri turējās pie saviem reliģiskajiem uzskatiem, parādīja pilsonisku drosmi un ar savu kristīgo pārliecību nostājās opozīcijā nacistu ideoloģijai”. Mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs Jehova priecājas par visiem, kas grūtos apstākļos paliek viņam uzticīgi. Salamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 11. pantā mēs lasām: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.”

[Norāde par attēla autortiesībām 30. lpp.]

Courtesy of United States Holocaust Memorial Museum