Lai Jehovas vārdi jūs pasargā

VĒSTURISKAJĀ Maratonas kaujā, kas risinājās 490. gadā p.m.ē., kādi 10 vai 20 tūkstoši atēniešu stājās pretī Persijas karaspēkam, kurā bija 100 tūkstoši vīru. Grieķu taktikas stūrakmens bija falanga — slēgta smagi bruņotu kājnieku ierinda. Šo karavīru vairogi veidoja tikpat kā nepārtrauktu bruņojuma sienu, no kuras uz āru bija izvirzīti šķēpi. Falangas izmantošana ļāva atēniešiem izcīnīt slaveno uzvaru pār skaitliski daudz pārāko persiešu karaspēku.

Patiesie kristieši piedalās garīgā karā. Viņiem jācīnās ar spēcīgiem pretiniekiem — tagadējās ļaunās sistēmas neredzamajiem valdniekiem, kas Bībelē aprakstīti kā ”tumsības pasaules valdnieki.. ļaunie gari pasaules telpā”. (Efeziešiem 6:12; 1. Jāņa 5:19.) Dieva tauta šajā cīņā gūst uzvaru, bet ne ar savu spēku. Viss gods pienākas Jehovam, kas pasargā savus kalpus un dod tiem vajadzīgos norādījumus, kā teikts 18. psalma 31. pantā: ”Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveŗas.”

Ar saviem skaidrajiem ”vārdiem”, kas atrodami Svētajos Rakstos, Jehova pasargā savus uzticamos kalpus no garīga posta. (Psalms 19:8—12; 119:93.) Par gudrību, kas atklājas Dieva vārdos, Salamans rakstīja: ”Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.” (Salamana Pamācības 4:6; Salamans Mācītājs 7:12.) Kā Dieva gudrība mūs pasargā no ļaunuma? Apskatīsim, kādu labumu tā deva senajiem izraēliešiem.

Tauta, ko sargāja Dieva gudrība

Jehovas bauslība sargāja un vadīja izraēliešus visās viņu dzīves jomās. Piemēram, ievērodami norādījumus par ēdienu, higiēnu un karantīnu, viņi varēja izvairīties no daudzām slimībām, ar kurām slimoja citas tautas. Tikai pēc baktēriju atklāšanas 19. gadsimtā zinātnieki sāka izprast principus, kas bija daudzu bauslības normu pamatā. Likumi par zemes īpašumu,  izpirkšanu, parādu atlaišanu un augļošanu deva labumu izraēliešu sabiedrībai, nodrošinot stabilitāti un taisnīgas ekonomiskās attiecības. (5. Mozus 7:12, 15; 15:4, 5.) Jehovas bauslībā bija pat noteikts, kā uzturēt Izraēlas zemi labā stāvoklī. (2. Mozus 23:10, 11.) Baušļi, kas aizliedza viltus pielūgsmi, pasargāja tautu garīgā ziņā, ļaujot izvairīties no dēmonu varas, bērnu upurēšanas un daudziem citiem ļaunumiem, ne tikai no pazemojošās klanīšanās nedzīviem elkiem. (2. Mozus 20:3—5; Psalms 115:4—8.)

Tātad tas, ko Jehova bija teicis, izraēliešiem nebija ”tukšs vārds” — visi, kas bija paklausīgi, varēja iegūt dzīvību un dzīvot ilgi. (5. Mozus 32:47.) To pašu var teikt par cilvēkiem, kas mūsdienās paklausa gudrajiem Jehovas vārdiem, kaut arī kristiešiem vairs nav jāpakļaujas bauslības derībai. (Galatiešiem 3:24, 25; Ebrejiem 8:8.) Kristieši vadās nevis pēc kāda likumu krājuma, bet pēc Bībeles principiem, kas viņus var pasargāt.

Tauta, ko aizsargā principi

Likumu darbības sfēra bieži vien ir ierobežota, un tie mēdz būt spēkā tikai kādu laiku. Turpretī Bībeles principi ir pamatpatiesības, ko parasti var izmantot ļoti plaši un kas nenoveco. Šāda principa piemērs ir atrodams Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā, kur teikts: ”Gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga.” Kā šī pamatpatiesība var pasargāt Dieva tautu?

Būt šķīstam nozīmē būt morāli tīram. Cilvēks, kas augstu vērtē morālu tīrību, vairās ne tikai no netikumības, bet arī no visa, kas varētu to izraisīt, piemēram, no seksuālām fantāzijām un pornogrāfijas. (Mateja 5:28.) Pāri, kas draudzēšanās laikā ņem vērā principu no Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. panta, izvairās no pārmērīgām maiguma izpausmēm, kuru dēļ viņi varētu zaudēt savaldību. Viņi vadās pēc principiem un neļauj sevi aizvilināt no šķīstības, piemēram, iestāstot sev, ka Jehovam nebūs nekādu iebildumu pret viņu rīcību, ja vien viņi nepārkāps likuma burtu. Viņi zina, ka Jehova ”uzlūko sirdi” un attiecīgi rīkojas. (1. Samuēla 16:7; 2. Laiku 16:9.) Šādi kristieši ir pasargāti no seksuāli transmisīvajām slimībām, kas mūsdienās ir plaši izplatītas, un saglabā garīgu un emocionālu līdzsvaru.

Dieva gudrība ir arī ”miermīlīga”, teikts Jēkaba vēstules 3. nodaļas 17. pantā. Sātans, kā zināms, pūlas atsvešināt mūs no Jehovas, sējot mūsu sirdī varmācības garu, un šai nolūkā viņš izmanto apšaubāmu literatūru, filmas, mūziku un datorspēles, no kurām daudzās tiek attēlota neiedomājama nežēlība un slepkavības. (Psalms 11:6.) Par to, ka Sātana darbība ir sekmīga, liecina vardarbīgu noziegumu vilnis, kas arvien pieņemas spēkā. Runājot par šādiem noziegumiem, Austrālijas laikrakstā The Sydney Morning Herald pirms vairākiem gadiem bija citēti Roberta Reslera vārdi. R. Reslers, kas savulaik ieviesa terminu ”sērijveida slepkava”, norādīja, ka noziedznieki, ar kuriem viņš bija sarunājies septiņdesmitajos gados, uzbudinājās ar ”vieglo” pornogrāfiju, kas ”nobāl mūsdienās pieejamo materiālu priekšā”. R. Reslers atzina, ka viņam ir ”drūms skatījums uz nākotni — tas būs gadsimts, kurā tādu cilvēku, kas nogalina daudzus, kļūs arvien vairāk”.

Kopš šī materiāla parādīšanās laikrakstā bija pagājuši tikai daži mēneši, kad kādā bērnudārzā Danbleinā (Skotija) ar šaujamieroci bruņots noziedznieks nogalināja 16 bērnus un viņu audzinātāju, bet pēc tam izdarīja pašnāvību. Nākamajā mēnesī cits apbruņots vājprātis noslepkavoja 32 cilvēkus klusajā Portartūras pilsētiņā Tasmānijas salā (Austrālija). Pēdējos gados Amerikas Savienotās Valstis ir satricinājuši vairāki slaktiņi skolās, liekot daudziem amerikāņiem neizpratnē vaicāt, kāpēc kaut kas tāds notiek. 2001. gada jūnijā visu pasauli aplidoja ziņa par kādu prātu zaudējušu cilvēku, kas Japānā iegāja skolā un nodūra astoņus pirmklasniekus un  otrklasniekus, kā arī sadūra vēl piecpadsmit cilvēkus. Protams, šādu drausmīgu noziegumu cēloņi ir sarežģīti, taču par vienu no faktoriem, kas tos veicina, tiek uzskatīta masu izklaides līdzekļos redzamā vardarbība. ”Ja vienu minūti garš reklāmas klips var būtiski ietekmēt pārdoto preču daudzumu,” rakstīja austrāliešu žurnālists Filips Adamss, ”tad nestāstiet man, ka divas stundas gara filma ar daudzmiljonu budžetu neiedarbojas uz skatītāju prātu.” Pārdomas rosina fakts, ka Portartūras slepkavas mājās policija atrada 2000 vardarbīga un pornogrāfiska satura videokasešu.

Cilvēki, kas ievēro Bībeles principus, sargā savu prātu un sirdi no visām izklaides formām, kas uzkurina tieksmi uz vardarbību, un neļauj ”pasaules garam” ietekmēt viņu domāšanu un vēlmes. Viņus Dieva ”gars māca”, un viņi attīsta patiku pret šī gara augļiem, starp kuriem ir arī miers. (1. Korintiešiem 2:12, 13; Galatiešiem 5:22.) To palīdz darīt regulāra iedziļināšanās Bībelē, lūgšanas un pārdomas par uzmundrinošām tēmām. Svarīgi ir arī izvairīties no tuviem kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz varmācību, un izvēlēties tādu cilvēku sabiedrību, kuri ilgojas pēc Jehovas mierīgās jaunās pasaules. (Psalms 1:1—3; Salamana Pamācības 16:29.) Dieva gudrība mūs tiešām aizsargā no daudzām nelaimēm.

Ļaujiet Jehovas vārdiem sargāt jūsu sirdi

Kad Jēzu tuksnesī kārdināja Sātans, viņš atvairīja tā uzbrukumus ar pareizi lietotiem Dieva Rakstu citātiem. (Lūkas 4:1—13.) Taču Jēzus neiesaistījās intelektuālā divkaujā ar Sātanu. Aizstāvēdamies uz Rakstu pamata, Jēzus runāja no sirds, un tieši tāpēc Sātans, kura taktika bija izrādījusies tik iedarbīga Ēdenē, bija bezspēcīgs Jēzus priekšā. Arī mēs spēsim stāties pretī Sātana viltībām, ja pildīsim savu sirdi ar Jehovas vārdiem. Nekas nevar būt svarīgāks par to, jo ”no turienes [no sirds] rosās dzīvība”. (Salamana Pamācības 4:23.)

Turklāt mums jāsargā sava sirds visu laiku, mēs nedrīkstam atslābināties. Kad Sātanam tuksnesī neizdevās panākt savu, viņš nelika Jēzu mierā. (Lūkas 4:13.) Arī mums jāapzinās, ka Sātans izmēģinās dažādus paņēmienus, lai mūs pamudinātu atkāpties no uzticības Dievam. (Atklāsmes 12:17.) Tāpēc mums jācenšas līdzināties Jēzum un jāattīsta dziļa patika pret Dieva vārdiem, kā arī neatlaidīgi jālūdz pēc svētā gara un gudrības. (1. Tesaloniķiešiem 5:17; Ebrejiem 5:7.) Savukārt Jehova apsola, ka nevienam, kas meklē patvērumu pie viņa, garīgā ziņā nedraud nekas ļauns. (Psalms 91:1—10; Salamana Pamācības 1:33.)

Dieva vārdi aizsargā draudzi

Bībelē paredzēts, ka ”liels pulks” ļaužu paliks dzīvi lielajās bēdās, un Sātans tur neko nespēj padarīt. (Atklāsmes 7:9, 14.) Taču viņš joprojām drudžaini uzbrūk kristiešiem cerībā, ka vismaz kāda daļa no tiem zaudēs Jehovas labvēlību. Senajā Izraēlā viņam izdevās pamudināt daudzus izraēliešus uz nepareizu rīcību, un pie paša Apsolītās zemes sliekšņa gāja bojā 24 tūkstoši cilvēku. (4. Mozus 25:1—9.) Protams, kristieši, kas ir kļūdījušies, bet no sirds nožēlo izdarīto, var saņemt mīlestības pilnu palīdzību un atgūt garīgos spēkus, taču tādi cilvēki kā savulaik Simrijs, kas nevēlas nožēlot grēcīgu rīcību, apdraud citu morāli un garīgumu. (4. Mozus 25:14.) Viņi pakļauj briesmām ne tikai sevi, bet arī tos, kas atrodas līdzās, tāpat kā falangas kareivji, kas ir aizsvieduši projām vairogus.

Tāpēc Bībelē ir dots norādījums: ”Nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls, vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst. [..] Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!” (1. Korintiešiem 5:11, 13.) Vai nav tiesa, ka šie gudrie vārdi palīdz aizsargāt kristiešu draudzes morālo un garīgo tīrību?

 Gluži pretēji rīkojas daudzas kristīgās pasaules baznīcas, kā arī atkritēji, pēc kuru domām, tās Bībeles daļas, kas neatbilst mūsdienu brīvajiem uzskatiem par morāli, ir novecojušas. Viņi attaisno ļoti nopietnus grēkus pat tad, ja tos izdara garīdznieki. (2. Timotejam 4:3, 4.) Bet interesanti, ka Salamana Pamācību grāmatas 30. nodaļas 5. pantā arī ir runāts par Jehovas vārdiem, kas līdzīgi vairogam, un nākamajā pantā sacīts: ”Nepievieno neko Viņa [Dieva] vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!” Ja kāds sagroza Bībelē teikto, viņš ir garīgs melis — visļaunākais melis no visiem. (Mateja 15:6—9.) Mums ir pamats būt pateicīgiem, ka piederam pie organizācijas, kas dziļi ciena Dieva vārdus.

Mūs aizsargā ”salda smarža”

Tā kā Dieva kalpi pakļaujas Bībelē teiktajam un stāsta tajā ietverto mierinošo vēsti citiem, viņi izplata kvēpināmo zāļu aromātam līdzīgu ”saldu smaržu”, kas vēsta dzīvību un ir patīkama Jehovam. Bet netaisnajiem šķiet, ka šīs vēsts nesēji izplata ”nāves smaržu uz nāvi”. Sātana sistēma tik ļoti ir izkropļojusi bezdievju simbolisko ožu, ka viņi nejūtas labi un pat izjūt naidu, kad tuvumā ir cilvēki, no kuriem nāk ”Kristus saldā smarža”. Savukārt tie, kas dedzīgi sludina labo vēsti, kļūst par ”Kristus saldo smaržu Dievam tiem, kas top izglābti”. (2. Korintiešiem 2:14—16.) Šādiem godprātīgiem cilvēkiem riebj viltus reliģijas liekulība un reliģiskie meli. Kad mēs atšķiram Bībeli un stāstām viņiem vēsti par Valstību, viņi vēlas tuvoties Kristum un grib uzzināt kaut ko vairāk. (Jāņa 6:44.)

Tātad mums nevajadzētu noskumt, ja sastopamies ar negatīvu reakciju uz vēsti par Valstību. Mēs varam uzskatīt ”Kristus saldo smaržu” par garīgas aizsardzības veidu, kas atbaida no garīgajiem īpašumiem, kuros dzīvo Dieva tauta, tādus cilvēkus, kas varētu mums kaitēt, toties piesaista cilvēkus ar pareizi noskaņotu sirdi. (Jesajas 35:8, 9.)

Grieķu karavīri Maratonas kaujā gāja ciešā ierindā, ar visu spēku satvēruši savus vairogus, tāpēc viņi guva uzvaru par spīti milzīgam ienaidnieka pārspēkam. Arī Jehovas uzticīgie liecinieki ir pārliecināti par pilnīgu uzvaru garīgajā karā, jo tāds ir viņu ”mantojums”. (Jesajas 54:17.) Apņemsimies arī turpmāk meklēt patvērumu pie Jehovas un cieši ”turēt dzīvības vārdu”. (Filipiešiem 2:16.)

[Attēli 31. lpp.]

”Gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga”