Uzticība atalgojas

DAŽĀS zemēs bērniem patīk izjokot savus rotaļu biedrus, pielipinot viņiem kaut kur pie vilnas džempera dadžus. Vienalga, vai bērns staigā, skraida, purinās vai lēkā, dadži tik un tā turas cieši klāt. Vienīgā iespēja no tiem atbrīvoties ir vilkt tos pa vienam ārā no vilnas. Bērni par šādām izdarībām ir sajūsmā.

Skaidrs, ka ne visi priecāsies par drēbēs iemudžinātiem dadžiem, tomēr to spēja turēties klāt tiešām pārsteidz. Uzticīgam cilvēkam piemīt līdzīga spēja — viņš saglabā ar citiem ciešas un noturīgas attiecības. Viņš uzticīgi pilda ar šīm attiecībām saistītos pienākumus arī nelabvēlīgos apstākļos. Uzticība saistās ar tādām patīkamām īpašībām kā patiesums un padevība. Visticamāk, jūs augstu vērtējat to, ka citi ir jums uzticīgi, bet vai jums pietiek iekšēja spēka, lai paliktu uzticīgi citiem? Un kādās attiecībās būtu jāapliecina uzticība?

Uzticība laulībā — viena no pamatvajadzībām

Uzticībai ir ļoti liela nozīme laulībā, taču jāatzīst, ka bieži vien laulāto attiecībās tās pietrūkst. Viens no svarīgiem laimīgas un stabilas dzīves priekšnosacījumiem ir tas, ka vīrs un sieva paliek uzticīgi laulības solījumam, proti, paliek kopā un atbalsta viens otru. Tā var sacīt tāpēc, ka cilvēki ir radīti ar vajadzību pēc savstarpējas uzticības. Kad Ēdenes dārzā tika izveidota Ādama un Ievas laulība, Dievs paziņoja: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai.” Tas pats attiecās arī uz sievu — bija paredzēts, ka viņa pieķersies savam vīram. Vīram un sievai bija jābūt uzticīgiem viens otram un jāsadarbojas savā starpā. (1. Mozus 2:24; Mateja 19:3—9.)

Protams, tas notika tūkstošiem gadu tālā senatnē. Bet vai tas nozīmē, ka uzticība laulībā ir novecojusi vērtība? Daudzi noteikti piekritīs, ka tā nav. Kādā Vācijā veiktā aptaujā noskaidrojās, ka 80 procenti aptaujāto uzticību laulībā uzskata par ļoti svarīgu īpašību. Kādā citā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot, kādas vīriešu un sieviešu īpašības sabiedrībā vērtē visaugstāk, tika aptaujāta grupa vīriešu un grupa sieviešu, un kā vieniem, tā otriem lūdza minēt piecas īpašības, ko viņi visaugstāk vērtē pretējā dzimuma pārstāvjos. Gan vīrieši, gan sievietes visaugstāk vērtēja uzticību.

Nevar noliegt, ka uzticībai ir liela nozīme laimīgas laulības veidošanā. Tomēr, kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, uzticība gan ir vispāratzīta vērtība, bet to ir grūti sastapt dzīvē. Piemēram, fakts, ka daudzās zemēs ir augsts šķirto laulību skaits, liecina par plaši izplatītu neuzticību. Kā precēti pāri var pretoties šai vispārizplatītajai tendencei un palikt uzticīgi viens otram?

 Uzticība — noturīgas laulības priekšnoteikums

Dzīvesbiedri var apliecināt savu uzticību, meklējot iespējas, kā to parādīt vēl lielākā mērā. Piemēram, labāk ir runāt par ”mums”, nevis ”mani” — ”mūsu draugiem”, ”mūsu bērniem”, ”mūsu māju”, ”mūsu pieredzi” un tā tālāk. Kaut ko plānojot un pieņemot lēmumus — vienalga, vai tas skartu mājokli, darbu, bērnu audzināšanu, izklaidi, brīvdienas vai reliģisku darbību —, gan vīram, gan sievai ir jārēķinās ar dzīvesbiedra jūtām un uzskatiem. (Salamana Pamācības 11:14; 15:22.)

Uzticība izpaužas tajā, ka dzīvesbiedri pūlas panākt, lai otrs justos vajadzīgs. Precēts cilvēks jūtas apdraudēts, ja viņa dzīvesbiedrs izturas pret kādu pretējā dzimuma pārstāvi ar pārāk lielu uzmanību. Bībelē vīriem ir teikts pieķerties savai ”jaunībā izraudzītajai sievai”. Precēts vīrietis nedrīkst pieļaut, ka viņš sāktu kārot pēc kādas svešas sievietes uzmanības. Pats par sevi saprotams, viņam nedrīkst būt intīmu attiecību ar citu sievieti. Bībelē ir izteikts brīdinājums: ”Kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā.” Tādas pašas augstas normas ir jāievēro arī sievām. (Salamana Pamācības 5:18; 6:32.)

Vai uzticība laulībā atmaksājas? Nav šaubu, ka tā tiešām ir. Uzticība padara laulību stabilāku un noturīgāku, un ieguvēji ir abi laulātie draugi. Piemēram, tad, ja vīrs uzticīgi gādā par sievas labklājību, viņai rodas drošības sajūta, kas rosina darīt labāko arī no savas puses. To pašu var sacīt arī par vīru, kurš izjūt sievas rūpes. Ja vīrs visā cenšas būt uzticīgs savai sievai, viņam ir vieglāk iemācīties uzticīgi ievērot taisnīgus principus arī visās citās dzīves jomās.

Ja vīrs un sieva saskaras ar grūtībām, uzticība dzīvesbiedriem ļauj saglabāt drošības sajūtu. Savukārt tad, ja laulībā trūkst uzticības, sastapušies ar problēmām, dzīvesbiedri bieži vien sāk dzīvot atsevišķi vai šķiras. Šāds lēmums nebūt neatrisina problēmas, gluži otrādi — parasti tas noved pie jaunām grūtībām. Piemēram, astoņdesmitajos gados kāds pazīstams modes mākslinieks atstāja savu sievu un bērnus. Vai viņš kļuva laimīgāks? Divdesmit gadus vēlāk šis vīrietis atzina, ka pēc šķiršanās viņš izjutis ”vientulību un trauksmi un naktīs nav spējis aizmigt, ilgojoties novēlēt ”labu nakti” saviem bērniem”.

Uzticība vecāku un bērnu starpā

Ja dzīvesbiedru starpā valda uzticība, pastāv lielāka iespēja, ka arī bērni iemācīsies veidot uzticības pilnas attiecības. Bērniem, kas ir izauguši mīlošā ģimenē, kur vecāki ir uzticīgi viens otram, vēlāk ir vieglāk ar atbildības sajūtu izturēties pret dzīvesbiedru un vecākiem, kad tie ir kļuvuši veci un nevarīgi. (1. Timotejam 5:4, 8.)

 Protams, ne vienmēr vecāki ir tie, kas pirmie kļūst nevarīgi. Dažkārt bērniem ir nepieciešamas vecāku nesavtīgās rūpes. Šādu situāciju vairāk nekā 40 gadus pieredzēja Jehovas liecinieki Herberts un Gertrūde. Viņu dēls Dītmars visu mūžu cieta no muskuļu distrofijas. Dītmars nomira 2002. gada novembrī, un pēdējos septiņus gadus vecākiem viņš bija jākopj cauru diennakti. Herberts un Gertrūde ar mīlestību gādāja par dēlu visu šo laiku. Viņi pat iegādājās īpašas medicīniskas iekārtas un apguva specifisku medicīnisku informāciju. Šī ģimene, bez šaubām, ir brīnišķīgs uzticības piemērs.

Uzticība draugu vidū

”Bez dzīvesbiedra cilvēks vēl var būt laimīgs, bet bez draugiem nevar,” atzīmēja kāda sieviete, vārdā Birgita. Iespējams, jūs piekritīsiet viņas vārdiem. Vai cilvēks būtu precējies vai ne, uzticams draugs sasilda sirdi un bagātina dzīvi. Protams, ja cilvēks ir precējies, viņa tuvākajam draugam ir jābūt dzīvesbiedram.

Draugs ir kaut kas vairāk par paziņu. Paziņu mums var būt bez sava gala — kaimiņi, kolēģi un daudzi cilvēki, ko mēs šad un tad satiekam. Īsta draudzība prasa laiku, spēkus un gatavību uzņemties emocionālas saites. Būt kāda cilvēka draugam ir liels gods. Draudzība nenoliedzami cilvēkam dod ļoti daudz, bet tā ir saistīta ar atbildību.

Lai uzturētu draudzību, liela nozīme ir domu apmaiņai. Dažkārt draugam ir īpaša vajadzība izkratīt sirdi. ”Ja kādai no mums ir kāda problēma, mēs sazvanāmies reizi vai divreiz nedēļā. Tas ir vienreizēji zināt, ka viņa ir tepat līdzās un gatava mani uzklausīt,” stāsta Birgita. Attālums īstiem draugiem nav šķērslis. Gerda un Helga, piemēram, dzīvo tūkstošiem kilometru viena no otras, tomēr viņas ir labas draudzenes jau vairāk nekā 35 gadus. ”Mēs regulāri sarakstāmies,” skaidro Gerda. ”Mēs stāstām, kas notiek mūsu dzīvē, un dalāmies visapslēptākajās jūtās, gan priekos, gan bēdās. Kad es saņemu vēstuli no Helgas, es jūtos bezgala priecīga. Mēs lieliski saprotamies.”

Uzticība ir ļoti būtiska, lai varētu pastāvēt draudzība. Ja cilvēks kaut vienu reizi izrādās neuzticams, ir iespējams sagraut pat senu draudzību. Draugiem ir dabiski apspriesties savā starpā, arī par tēmām, kuras viņi nevēlas darīt zināmas citiem. Draugi brīvi izkrata viens otram sirdi, nebaidoties, ka viņu domas tiks noniecinātas vai ka viņu problēmas tiks izstāstītas citiem. Bībelē ir sacīts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.)

Tā kā draugi ietekmē mūsu domāšanas veidu, jūtas un rīcību, ir svarīgi, lai mēs meklētu draugus tādu cilvēku vidū, kuru dzīvesveids saskan ar mūsējo. Piemēram, ir labi rūpīgi izvēlēties draugus, kuru uzskati, morāles normas un priekšstati par labu un ļaunu ir tādi paši kā mums. Šādi draugi palīdzēs sasniegt dzīvē labus mērķus. Turklāt, ja labi padomā, kāds gan varētu būt iemesls draudzēties ar cilvēkiem, kuru morāle un dzīves vērtības neatbilst mūsējām? Bībelē ir uzsvērts, cik svarīgi ir pareizi izvēlēties draugus: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.)

Uzticību var iemācīties

Ja bērns reiz ir kaut ko iemācījies, visticamāk, viņš gribēs to darīt arī turpmāk. Kaut ko līdzīgu var sacīt par cilvēku, kas mācās apliecināt uzticību. Jo vairāk cilvēks cenšas izpaust  dzīvē uzticību, jo dabiskāk tas izdodas. Ja cilvēks jau agrā vecumā mācās uzticību savā ģimenē, vēlāk viņam ir vieglāk kļūt par uzticīgu draugu. Pieredze ciešas, noturīgas draudzības veidošanā pēc kāda laika var palīdzēt kļūt par uzticīgu dzīvesbiedru. Turklāt uzticība attiecībās ar cilvēkiem palīdz būt uzticīgam tam, kura draudzība ir svarīgāka par visu.

Jēzus sacīja, ka augstākais bauslis ir mīlēt Dievu Jehovu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka. (Marka 12:30.) Tas nozīmē, ka Dievam pienākas pilnīga uzticība. Ja mēs esam uzticīgi Dievam Jehovam, mēs varam saņemt bagātīgas svētības. Viņš mums nekad neliks vilties, jo viņš pats savos iedvesmotajos Rakstos ir teicis, ka ”ir uzticīgs Dievs”. (5. Mozus 7:9.) Mēs varam nešaubīties, ka uzticība Dievam sniedz nebeidzamas svētības. (1. Jāņa 2:17.)

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Uzticams draugs sasilda sirdi

[Attēls 5. lpp.]

Uzticīgi ģimenes locekļi gādā cits par citu