”Bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība”

”GALA iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.) Tik dziļu secinājumu, Dieva iedvesmots, izdarīja senās Izraēlas ķēniņš Salamans. Arī patriarhs Ījabs apzinājās, cik vērtīgi ir bīties Dievu, jo viņš teica: ”Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!” (Ījaba 28:28.)

Bībelē bieži ir uzsvērts, cik svarīgi ir bīties Jehovu. Kāpēc ir gudri bīties Dievu? Kā dievbijība palīdz gan katram no mums atsevišķi, gan visiem patiesajiem Dieva kalpiem kopā? Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 26. līdz 35. pantā mēs varam rast atbildes uz šiem jautājumiem. *

”Paļaujas droši”

”Kas Kungu bijā, tas paļaujas droši,” atzina Salamans, ”un viņa bērniem būs patvērums.” (Salamana Pamācības 14:26, VDP.) Dievbijīga cilvēka paļāvības avots nav nekas cits kā uzticīgais un visvarenais Dievs Jehova. Nav brīnums, ka šāds cilvēks raugās nākotnē ar ciešu paļāvību. Viņu gaida ilgs un laimīgs mūžs.

Bet kāda nākotne gaida tos, kas paļaujas uz pasauli — uz tās plāniem, organizācijām, uzskatiem un labumiem? Lai uz ko viņi cerētu, tas nepastāvēs ilgi, jo Bībelē ir rakstīts: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.) Tātad mums nav nekāda iemesla mīlēt pasauli un ”to, kas ir pasaulē”. (1. Jāņa 2:15.)

Ko var darīt dievbijīgi vecāki, lai viņu bērniem ”būtu patvērums”? Psalmu dziesminieks aicināja: ”Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu to Kungu bīties.” (Psalms 34:12.) Ja vecāki māca bērniem dievbijību, gan to skaidrojot, gan paši dzīvojot dievbijīgi, ir liela iespēja, ka bērni izaugs par cilvēkiem, kas droši paļaujas uz Jehovu. (Salamana Pamācības 22:6.)

”Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem,” turpināja Salamans. (Salamana Pamācības 14:27.) Bijība pret patieso Dievu Jehovu ir ”dzīvības avots”, jo viņš pats ir ”dzīvā ūdens avots”. (Jeremijas 2:13.) Apgūstot zināšanas par Jehovu un Jēzu Kristu, mēs varam iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.) Dievbijība mums palīdz arī izsargāties no nāves valgiem. Kādā veidā? Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 14. pantā teikts: ”Zinīga vīra mācība [”bauslība”, LB-1825] ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.” Ja mēs bīstamies Jehovu, pildām  viņa likumus un ļaujam, lai viņa vārdi vadītu mūsu soļus, mēs esam pasargāti no kaitīgiem paradumiem un sliktām emocijām, kas var izraisīt pāragru nāvi.

”Ķēniņa godība”

Lielāko daļu sava valdīšanas laika Salamans bija dievbijīgs ķēniņš, kas paklausīja Jehovam, un tāpēc viņa valdīšana bija sekmīga. Pēc kā var spriest, vai ķēniņš valda labi? Atbildi var rast Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 28. pantā (VDP): ”Kad tautas daudz, tā — ķēniņa godība, kad ļaužu trūkst, tas — pavēlnieka posts.” Par ķēniņa valdīšanu var spriest pēc viņa pavalstnieku labklājības. Ja ir daudz cilvēku, kas vēlas palikt šī valdnieka pakļautībā, tad viņš valda labi. Salamans valdīja pār ļaudīm ”no jūŗas līdz jūŗai [no Sarkanās jūras līdz Vidusjūrai] un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem”. (Psalms 72:6—8.) Viņa valdīšanas laikā tauta dzīvoja agrāk nepieredzētā mierā un labklājībā. (1. Ķēniņu 5:4, 5.) Tātad Salamana valdīšana bija laba. Bet, ja iedzīvotāji ir neapmierināti, tas augstai amatpersonai ir negods.

Ko šajā ziņā var teikt par Izcilākā Salamana — Ķēniņa Jēzus Kristus — godību? Viņam jau tagad ir pavalstnieki. Visā pasaulē ir vairāk nekā seši miljoni cilvēku, kas ir izvēlējušies dzīvot Kristus pakļautībā. Viņi tic Jēzum un vienoti pielūdz dzīvo Dievu. (Jāņa 14:1.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās no nāves būs piecelti visi cilvēki, kas būs bijuši Dieva atmiņā. Par paradīzi pārvērsto zemi apdzīvos taisnīgi, laimīgi cilvēki, kas priecāsies par savu Ķēniņu. Tas tiešām būs izcils pierādījums, ka Kristus ir labs valdnieks. Apņemsimies vienmēr cieši turēties pie savas brīnišķīgās cerības uz Valstību!

Garīgas un fiziskas svētības

Bijība pret Dievu mums var dāvāt sirdsmieru, jo gudrības izpausme ir prātīga rīcība. Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 29. pantā rakstīts: ”Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” Gudrs cilvēks saprot, ka neapvaldītas dusmas postoši ietekmē viņa garīgumu. ”Ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas” ir minētas starp tiem darbiem, kas liedz cilvēkam iemantot Dieva Valstību. (Galatiešiem 5:19—21.) Bībelē ir dots padoms neturēt pat pamatotas dusmas. (Efeziešiem 4:26, 27.) Aiz nepacietības cilvēks var sarunāt vai izdarīt muļķības, kas viņam vēlāk jānožēlo.

Izraēlas ķēniņš runāja arī par to, cik nelabvēlīgi dusmas ietekmē cilvēka organismu: ”Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.” (Salamana Pamācības 14:30.) Dusmas un niknums var izraisīt elpošanas orgānu sistēmas grūtības, paaugstināt asinsspiedienu un radīt aknu un aizkuņģa dziedzera darbības traucējumus. Tāpat ārsti norāda, ka dusmas un niknums ir emocijas, kas veicina vai pat izraisa tādas kaites kā čūlas, nātrene, astma, ādas slimības un gremošanas traucējumi. Bet ”mierīga sirds ir miesas dzīvība”, tātad ir gudri tiekties ”pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā”. (Romiešiem 14:19.)

Bijība pret Dievu palīdz būt objektīviem

”Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju,” atzina Salamans, ”bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu.” (Salamana Pamācības 14:31.) Dievbijīgs cilvēks saprot, ka visus cilvēkus ir radījis Dievs Jehova, un tas, kā viņš izturas pret ”vājo”,  parāda, kā viņš izturas pret cilvēku Radītāju. Lai godātu Dievu, mums jāizturas pret citiem taisnīgi un bez aizspriedumiem. Par trūcīgu kristieti garīgā ziņā ir jārūpējas tāpat kā par turīgu. Arī labā vēsts par Dieva Valstību ir jāsludina gan bagātajiem, gan nabadzīgajiem.

Norādīdams, ko vēl dod dievbijība, gudrais ķēniņš rakstīja: ”Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts.” (Salamana Pamācības 14:32.) Bezdievīgajam nav, uz ko cerēt, turpretī dievbijīgs cilvēks pilnībā paļaujas uz Jehovu līdz pat nāvei, pauzdams tādu pašu apņēmību kā Ījabs, kas teica: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Ījaba 27:5.)

Lai cilvēks paliktu Dieva acīs nevainojams, viņam ir vajadzīga bijība pret Dievu un gudrība. Kur var rast gudrību? ”Prātīgo sirdī gudrība dus,” var lasīt Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 33. pantā (LB-26), ”bet ģeķu starpā tā parādās.” Prātīga cilvēka sirdī patiešām var rast gudrību. Bet kādā ziņā gudrība parādās ”ģeķu” starpā? Kā skaidrots kādā Bībeles komentārā, ģeķis jeb muļķis, ”ļoti gribēdams izskatīties gudrs, steigā pasaka kaut ko, viņaprāt, gudru, kas pēc tam izrādās muļķība”.

Kas ”tautu paaugstina”

Tālāk Izraēlas ķēniņš secināja, kā dievbijība ietekmē veselu tautu. Viņš rakstīja: ”Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.” (Salamana Pamācības 14:34.) Šo vārdu patiesums ļoti skaidri izpaudās izraēliešu dzīvē. Tad, kad viņi ievēroja augstās Dieva normas, viņi it kā pacēlās pār citām tautām. Taču tad, kad viņi sāka neklausīt Dievam, viņi nokļuva negodā, un Dievs viņus galu galā atmeta. Salamana rakstītie vārdi attiecas arī uz tagadējo Dieva tautu. Kristiešu draudze atšķiras no pasaules, jo ievēro Dieva taisnīgos principus, bet, lai saglabātu šo izcilo stāvokli, ikvienam no mums ir jādzīvo kārtīgi. Grēcīga rīcība sagādā negodu ne vien cilvēkam personiski, bet arī visai draudzei un Dievam.

Salamans minēja arī, kas sagādā prieku ķēniņam: ”Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.” (Salamana Pamācības 14:35.) Salamana Pamācību grāmatas 16. nodaļas 13. pantā (VDP) teikts: ”Tīk ķēniņiem taisnīgas lūpas, — kas runā patiesību, to mīl!” Mūsu Vadītājs un Ķēniņš Jēzus Kristus priecājas, ja mēs rīkojamies taisnīgi un gudri un ar savām ”lūpām” sludinām Valstību un gatavojam mācekļus. Tāpēc centīsimies vienmēr būt aktīvi šajā darbā, jo tā mēs saņemsim svētības, ko dod bijība pret patieso Dievu!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 15. lpp.]

Dievbijību var iemācīties