Dzīvosim tā, kā ir dzīvojis Jēzus
Dzīvosim tā, kā ir dzīvojis Jēzus
”Kas teicas paliekam viņā [Dievā], tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā viņš [Jēzus] ir dzīvojis.” (1. JĀŅA 2:6.)
1., 2. Ko nozīmē raudzīties uz Jēzu?
”DOSIMIES ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.. un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebrejiem 12:1, 2.) Būt uzticīgiem Dievam ir iespējams vienīgi tad, ja raugāmies uz Jēzu Kristu.
2 Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”raudzīsimies”, Kristiešu grieķu rakstos nozīmē ”cieši pievērst uzmanību”, ”novērsties no kaut kā viena, lai saskatītu kaut ko citu”, ”koncentrēt skatienu uz kaut ko”. Kādā darbā norādīts: ”Tai brīdī, kad grieķu skrējējs stadionā novērš savu uzmanību no distances un mērķa, uz ko viņš traucas, un pievērš to skatītāju pūļiem, viņa ātrums samazinās. Tieši tāpat ir ar kristiešiem.” Uzmanības novēršana var kavēt garīgo izaugsmi. Mums uzmanīgi jāraugās uz Jēzu Kristu. Ko mēs viņā cenšamies saskatīt? Grieķu valodas vārds, kas tulkots ar vārdu ”iesācējs”, nozīmē ”virsvadītājs; tas, kurš visā uzņemas vadību un rāda citiem priekšzīmi”. Raudzīšanās uz Jēzu sevī ietver sekošanu viņa priekšzīmei.
3., 4. a) Kas ir nepieciešams, lai dzīvotu tāpat kā Jēzus Kristus? b) Kādiem jautājumiem būtu jāpievērš uzmanība?
3 ”Kas teicas paliekam viņā [Dievā], tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā viņš [Jēzus] ir dzīvojis,” sacīts Bībelē. (1. Jāņa 2:6.) Mēs varam palikt Dievā, ja ievērojam Jēzus baušļus, tāpat kā viņš ievēroja sava Tēva baušļus. (Jāņa 15:10.)
4 Tātad dzīvot tāpat kā Jēzus mēs varam tad, ja uzmanīgi vērojam viņu, mūsu vadītāju, un cieši sekojam viņa pēdās. Mums jāpārdomā vairāki svarīgi jautājumi: kā Kristus mūs tagad vada? Kas konkrēti jādara, lai dzīvotu tāpat kā viņš? Kādu labumu dod sekošana Jēzus Kristus priekšzīmei?
Kā Kristus vada savus sekotājus
5. Ko Jēzus pirms pacelšanās debesīs apsolīja saviem sekotājiem?
5 Pirms pacelšanās debesīs no nāves pieceltais Jēzus Kristus parādījās saviem mācekļiem un uzdeva tiem nozīmīgu darbu, teikdams: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” Toreiz mūsu vadītājs arī apsolīja, ka viņš būs ar saviem sekotājiem un palīdzēs tiem pildīt šo uzdevumu. Viņš sacīja: ”Redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.) Kādā ziņā Jēzus Kristus ir ar saviem sekotājiem tagad, pašreizējās sistēmas nobeiguma laikā?
6., 7. Kā Jēzus mūs vada ar svēto garu?
6 ”Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis,” teica Jēzus. (Jāņa 14:26.) Svētais gars, kas ir sūtīts Jēzus vārdā, mūs vada un stiprina. Tas piešķir garīgu sapratni un ļauj izdibināt ”arī Dieva dziļumus”. (1. Korintiešiem 2:10.) Turklāt tādas Dievam tīkamas īpašības kā ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība” ir ”Gara augļi”. (Galatiešiem 5:22.) Ar svētā gara palīdzību mēs varam attīstīt šīs īpašības.
7 Kad iedziļināmies Rakstos un izmantojam uzzināto dzīvē, Jehovas gars mums palīdz vairot gudrību, zināšanas un izpratni. (Salamana Pamācības 2:1—11.) Svētais gars palīdz arī izturēt pārbaudījumus. (1. Korintiešiem 10:13; 2. Korintiešiem 4:7; Filipiešiem 4:13.) Kristieši tiek mudināti ”šķīstīties no visiem miesas un gara traipiem un tapt pilnīgi svēti”. (2. Korintiešiem 7:1.) Nav iespējams pilnībā atbilst Dieva noteiktajām svētuma jeb tīrības normām bez svētā gara palīdzības. Kā redzam, Jēzus mūs vada ar svēto garu, ko Dievs Jehova viņam ir ļāvis izmantot. (Mateja 28:18.)
8., 9. Kā Kristus īsteno vadību ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību?
8 Ir vēl kāds veids, kā Kristus vada draudzi. Runādams par savu klātbūtni un pašreizējās sistēmas nobeigumu, Jēzus teica: ”Kuŗš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko Kungs iecēlis par savu saimi tiem dot barību savā laikā? Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi, es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.” (Mateja 24:3, 45—47.)
9 ”Kungs” ir Jēzus Kristus, un ”kalps” ir svaidīto kristiešu kopums uz zemes. Kalpa grupai ir uzticēts rūpēties par Jēzus draudzes darbību uz zemes un īstajā laikā sagādāt garīgo uzturu. Nedaudzi pieredzējuši pārraugi, kas pieder pie ”uzticīgā un gudrā kalpa”, veido Vadošo padomi, kas pārstāv kalpa grupu. Viņi koordinē Valstības sludināšanu un raugās, lai laikus būtu pieejams garīgais uzturs. Tā Kristus vada draudzi, izmantodams ar garu svaidīto ”uzticīgo un gudro kalpu” un tā Vadošo padomi.
10. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret vecākajiem, un kāpēc?
10 Vēl viena Kristus vadības izpausme ir ”dāvanas cilvēkiem” — kristiešu vecākie jeb pārraugi. Viņi ir doti, ”lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu”. (Efeziešiem 4:8, 11, 12.) Par viņiem Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 7. pantā, ir teikts: ”Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu [”veidu”, JDV], sekojiet viņu ticībai!” Vecākie uzņemas vadību draudzē, un, tā kā viņi cenšas līdzināties Jēzum Kristum, viņu ticībai ir vērts sekot. (1. Korintiešiem 11:1.) Savu pateicību par to, ka draudzē ir vecākie, mēs varam apliecināt, būdami paklausīgi un padevīgi šīm ”dāvanām”. (Ebrejiem 13:17.)
11. Kā Kristus mūsdienās vada savus sekotājus, un kā mēs varam dzīvot tā, kā ir dzīvojis viņš?
11 Tātad Jēzus Kristus mūsdienās vada savus sekotājus ar svētā gara, ”uzticīgā un gudrā kalpa” un draudzes vecāko starpniecību. Dzīvot tā, kā ir dzīvojis Kristus, mēs varam tad, ja saprotam, kā viņš īsteno vadību, un tai pakļaujamies. Bet ir nepieciešams arī iet viņa pēdās. ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām,” rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pētera 2:21.) Kas tieši mums jādara, lai sekotu Jēzus nevainojamajai priekšzīmei?
Saprātīgums varas izpausmē
12. No kāda viedokļa Kristus priekšzīme jāpārdomā draudžu vecākajiem?
12 Lai gan Jēzus no sava Tēva bija saņēmis lielāku varu nekā jebkurš cits, viņš šo varu izmantoja saprātīgi. Visiem draudzes locekļiem, it sevišķi pārraugiem, jārūpējas, lai viņu ”saprātīgums.. kļūtu zināms visiem cilvēkiem”. (Filipiešiem 4:5, NW; 1. Timotejam 3:2, 3.) Vecākajiem draudzē ir noteikta vara, un ir ļoti svarīgi, lai viņi, to īstenojot, sekotu Kristus priekšzīmei.
13., 14. Kā vecākie var līdzināties Kristum, pamudinot citus kalpot Dievam?
13 Jēzus ņēma vērā savu mācekļu ierobežotās iespējas. Viņš no tiem neprasīja vairāk, kā bija to spēkos. (Jāņa 16:12.) Jēzus nespieda savus sekotājus pildīt Dieva gribu, tomēr mudināja tos ”cīnīties”. (Lūkas 13:24.) Viņš to darīja, pats uzņemdamies vadību un mēģinādams piekļūt mācekļu sirdij. Arī kristiešu vecākie mūsdienās nenodarbojas ar iebiedēšanu un necenšas modināt citos kaunu vai vainas apziņu. Vecākie mudina citus kalpot Jehovam aiz mīlestības pret viņu, pret Jēzu, kā arī pret saviem tuvākajiem. (Mateja 22:37—39.)
14 Jēzus viņam uzticēto varu neizmantoja ļaunprātīgi un netiecās būt citu cilvēku dzīves noteicējs. Viņš neizvirzīja nesasniedzamus mērķus un nenoteica neskaitāmus likumus. Jēzus centās piekļūt cilvēku sirdij, atsaukdamies uz principiem, kas bija Mozus bauslības pamatā. (Mateja 5:27, 28.) Vecākie līdzinās Jēzum Kristum, ja viņi neizdomā paši savus likumus un neuzstāj uz savu personīgo viedokli. Tādos jautājumos kā apģērbs, ārējais izskats, atpūta un izklaide vecākie pamudina citus pašiem pieņemt saprātīgus lēmumus, norādīdami uz Dieva principiem, piemēram, tiem, kas atrodami Mihas 6:8; 1. Korintiešiem 10:31—33 un 1. Timotejam 2:9, 10.
Iejūtība un piedošana
15. Kāda bija Jēzus attieksme pret mācekļiem, kad tie kļūdījās?
15 Kristus rādīja labu priekšzīmi arī ar savu attieksmi pret mācekļiem, kad tie kļūdījās, un par to liecina divi notikumi naktī pirms viņa nāves. Ieradies Ģetzemanē, Jēzus ”paņēma līdz Pēteri, Jēkabu un Jāni” un sacīja tiem: ”Esiet nomodā.” Pēc tam, ”nedaudz pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza”. Atgriezies pie mācekļiem, viņš ”atrada tos guļam”. Redzēdams, kas ir noticis, Jēzus teica: ”Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:32—38.) Viņš nevis asi norāja Pēteri, Jēkabu un Jāni, bet izturējās pret tiem ar iejūtību. Tajā pašā naktī Pēteris trīs reizes aizliedza Jēzu. (Marka 14:66—72.) Bet to, kāda pēc tam bija Jēzus attieksme pret Pēteri, izsaka vārdi: ”Tas Kungs.. augšāmcēlies un Sīmanim [Pēterim] parādījies.” (Lūkas 24:34.) ”Viņš ir parādījies Kēfam [Pēterim], pēc tam tiem divpadsmitiem,” rakstīts Bībelē. (1. Korintiešiem 15:5.) Jēzus neturēja sevī aizvainojumu, viņš piedeva apustulim, kas bija nožēlojis savu rīcību, un to stiprināja. Vēlāk Jēzus uzticēja Pēterim nopietnus pienākumus. (Apustuļu darbi 2:14; 8:14—17; 10:44, 45.)
16. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei, ja ticības biedri mums liek vilties vai izturas pret mums netaisnīgi?
16 Ja ticības biedri mums liek vilties vai cilvēciskās nepilnības dēļ izturas pret mums netaisnīgi, mums jābūt gataviem piedot un tikpat iejūtīgiem, kāds bija Jēzus. Pēteris mudināja ticības biedrus: ”Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet.” (1. Pētera 3:8, 9.) Bet ja nu citi pret mums neizturas tā, kā to būtu darījis Jēzus, nav iejūtīgi un negrib piedot? Arī tādā gadījumā mūsu pienākums ir līdzināties Jēzum un rīkoties tā, kā būtu rīkojies viņš. (1. Jāņa 3:16.)
Galvenais ir Dieva Valstība
17. Kas liecina, ka Dieva gribas pildīšana bija galvenais Jēzus dzīvē?
17 Ir vēl kāda joma, kurā mums jādzīvo tā, kā dzīvoja Jēzus Kristus. Galvenais Jēzus dzīvē bija tas, ka viņš sludināja labo vēsti par Dieva Valstību. Kad Jēzus netālu no Ziharas pilsētas Samarijā bija sludinājis kādai samarietei, viņš saviem mācekļiem teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Tēva gribas pildīšana stiprināja Jēzu, tā viņam sniedza tikpat lielu spēku, gandarījumu un atspirdzinājumu kā ēdiens. Ja centīsimies līdzināties Jēzum un galveno uzmanību pievērsīsim Dieva gribas pildīšanai, arī mūsu dzīve iegūs patiesu jēgu un sagādās mums gandarījumu.
18. Kādas svētības var gūt, ja mudina bērnus uzsākt pilnas slodzes kalpošanu?
18 Ja vecāki mudina savus bērnus uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, svētības saņem gan viņi, gan bērni. Kāds kristietis, kas audzināja dvīņus, jau no mazotnes tos mudināja nākotnē kļūt par pionieriem, un pēc skolas beigšanas viņa dēli tiešām sāka kalpot par pionieriem. Tēvam tas sagādāja lielu prieku, un viņš raksta: ”Mūsu zēni nav likuši mums vilties. Mēs ar pateicību varam teikt: ”Bērni ir tā Kunga dāvana.”” (Psalms 127:3.) Bet kādu labumu pilnas slodzes kalpošana dod bērniem? Kāda piecu bērnu māte stāsta: ”Tas, ka mani bērni ir pionieri, viņiem ir palīdzējis izveidot daudz ciešākas attiecības ar Jehovu, uzlabot personīgās studēšanas paradumus, iemācījis gudri izmantot laiku un ierādīt garīgajiem jautājumiem galveno vietu dzīvē. Viņiem visiem dzīvē daudz kas ir bijis jāmaina, bet neviens no viņiem nenožēlo izraudzīto ceļu.”
19. Kas būtu jāapsver jauniešiem?
19 Jaunieši, kādi ir jūsu nākotnes plāni? Vai jūs sapņojat par karjeras veidošanu? Vai varbūt domājat kalpot Jehovam pilnu slodzi? ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri,” ieteica Pāvils, ”izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” Viņš turpināja: ”Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:15—17.)
Uzticība
20., 21. Kā izpaudās Jēzus uzticība, un kā mēs viņam varam līdzināties?
20 Dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, nozīmē arī būt tikpat uzticīgiem kā viņš. Par Jēzus uzticību Bībelē ir teikts, ka viņš, ”Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei”. Jēzus uzticīgi atbalstīja Jehovas augstāko varu, pakļaudamies Jehovas gribai. Viņš bija paklausīgs tik lielā mērā, ka bija gatavs mirt pie moku staba. Mums vajag ”turēt tādu pat prātu” un uzticīgi pildīt Dieva gribu. (Filipiešiem 2:5—8.)
21 Jēzus bija uzticīgs arī saviem apustuļiem, kas no viņa nenovērsās. Lai gan apustuļiem bija savas vājības un nepilnības, Jēzus viņus mīlēja ”līdz galam”. (Jāņa 13:1.) Arī mēs nedrīkstam kritizēt brāļus par viņu nepilnībām.
Sekot Jēzus priekšzīmei
22., 23. Ko var iegūt, sekojot Jēzus priekšzīmei?
22 Protams, nepilnīgi cilvēki nespēj iet precīzi Jēzus pēdās, tomēr mums jācenšas to darīt pēc iespējas labāk. Lai tas būtu iespējams, ir jāsaprot, kā Kristus vada draudzi, jāpakļaujas viņa vadībai un jāseko viņa priekšzīmei.
23 Līdzinoties Kristum, var daudz ko iegūt. Mūsu dzīve iegūst dziļāku jēgu un sniedz lielāku gandarījumu, jo mēs pievēršam galveno uzmanību Dieva gribas pildīšanai, nevis savām interesēm. (Jāņa 5:30; 6:38.) Tāpat mums ir tīra sirdsapziņa, un mūsu dzīvesveids kļūst priekšzīmīgs. Jēzus aicināja visus bēdīgos un grūtsirdīgos nākt pie viņa un atrast atvieglojumu savām dvēselēm. (Mateja 11:28—30.) Ja sekosim Jēzus priekšzīmei, mūsu klātbūtnē citi izjutīs atvieglojumu. Ņemot vērā to visu, ir skaidrs, ka mums jādzīvo tā, kā dzīvoja Jēzus.
Vai jūs atceraties?
• Kā Kristus mūsdienās vada savus sekotājus?
• Kā vecākie var sekot Kristus vadībai, īstenojot varu, ko viņiem ir piešķīris Dievs?
• Kā var sekot Jēzus priekšzīmei, kad saskaramies ar citu kļūdām?
• Kā jaunieši var ierādīt Valstībai galveno vietu dzīvē?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 23. lpp.]
Kristiešu vecākie palīdz sekot Kristus vadībai
[Attēli 24., 25. lpp.]
Jaunieši, vai jūs plānojat savu dzīvi tā, lai galvenais tajā būtu kristīgā darbība?