Kas ir Jēzus Kristus?

IEDOMĀJIETIES, cik sajūsmināts acīmredzot bija Andrejs, kāds jauns ebrejs, kad pirmo reizi dzirdēja, ko runā Jēzus no Nācaretes. Bībelē stāstīts, ka Andrejs steidzās pie sava brāļa un viņam teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju [jeb Kristu].” (Jāņa 1:41.) Vārdi ”Mesija” un ”Kristus”, kas attiecīgi nāk no ebreju un grieķu valodas, nozīmē ”svaidītais”. Jēzus bija Dieva svaidītais jeb izredzētais — apsolītais ”valdītājs”. (Jesajas 55:4, LB-26.) Tā kā Svētajos Rakstos par viņu bija daudz pravietojumu, ebreji tajā laikā gaidīja viņa parādīšanos. (Lūkas 3:15.)

Kā mēs varam zināt, ka Jēzus patiešām bija Dieva izredzētais? Lai par to pārliecinātos, padomāsim, kas notika mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus bija 30 gadus vecs. Viņš devās pie Jāņa Kristītāja, lai tiktu kristīts Jordānas upē. Bībelē mēs lasām: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.”” (Mateja 3:16, 17.) Vai Jānim, kas dzirdēja, kā Dievs pauž labvēlību pret Jēzu, varēja būt kādas šaubas par to, ka Jēzus ir Dieva izredzētais? Izliedams pār Jēzu savu svēto garu, Dievs Jehova viņu svaidīja jeb iecēla par Ķēniņu Valstībai, kuru viņš bija nolēmis nākotnē nodibināt. Tā Jēzus kļuva par Jēzu Kristu jeb Jēzu svaidīto. Bet kāpēc Jēzus tiek saukts par Dieva Dēlu? Kāda bija viņa izcelsme?

Dieva Dēls, ”kā izcelsme meklējama sensenajos laikos”

Jēzus dzīvi var iedalīt trīs posmos. Pirmais no tiem sākās jau ilgu laiku pirms viņa piedzimšanas par cilvēku. Viņa izcelsme ir meklējama ”sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos”, minēts Mihas grāmatas 5. nodaļas 1. pantā. Jēzus pats teica, ka viņš ir ”no augšienes”, proti, no debesīm. (Jāņa 8:23.) Dzīvodams debesīs, viņš bija varena garīga būtne.

Tā kā visām radītām būtnēm ir sākums, bija laiks, kad Dievs bija viens. Bet neizmērojami tālā pagātnē Dievs kļuva par Radītāju. Kas bija pirmais, ko Dievs radīja? Bībeles pēdējā grāmatā ar vārdiem ”Dieva radības sākums” ir raksturots Jēzus. (Atklāsmes 3:14.) Viņš ir ”visas radības pirmdzimtais”. Par to liecina fakts, ka ”viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās”. (Kolosiešiem 1:15, 16.) Jēzus ir vienīgais, ko Dievs radīja tieši, bez kāda cita līdzdalības, tāpēc viņš tiek dēvēts par Dieva ”vienpiedzimušo Dēlu”. (Jāņa 3:16.) Uz Dieva pirmdzimto Dēlu ir attiecināts arī tituls ”Vārds”. (Jāņa 1:14, LB-65r.) Šāds tituls viņam ir piešķirts tāpēc, ka vēl ilgi pirms piedzimšanas par cilvēku viņš debesīs kalpoja par Dieva pārstāvi un runāja tā vārdā.

”Iesākumā”, kad tika radītas ”debesis un zeme”, ”Vārds” bija kopā ar Dievu Jehovu. Pie viņa Dievs vērsās ar vārdiem: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla.” (Jāņa 1:1; 1. Mozus 1:1, 26.) Jehovas pirmdzimtais Dēls aktīvi darbojās kopā ar savu Tēvu. Salamana  Pamācību 8. nodaļā, 22. līdz 31. pantā, kur Dieva Dēls ir tēlaini attēlots kā gudrība, viņš saka: ”Es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā.” (LB-65r.)

Cik gan labi Dievs Jehova un viņa vienpiedzimušais Dēls, kopā strādādami, varēja iepazīt viens otru! Šī ciešā sadarbība, kas ilga miljardiem gadu, Dieva Dēlu dziļi ietekmēja, ļaujot viņam izveidot tādu pašu personību, kāda ir viņa Tēvam Jehovam. Vēstulē kolosiešiem, 1. nodaļas 15. pantā, Jēzus ir nosaukts par ”neredzamā Dieva attēlu”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bez zināšanām par Jēzu nav iespējams apmierināt mūsu garīgās vajadzības un dabisko vēlēšanos iepazīt Dievu. Viss, ko Jēzus darīja, dzīvodams uz zemes, bija pilnīgā saskaņā ar Jehovas prātu, tāpēc, labāk iepazīdami Jēzu, mēs vairojam savas zināšanas arī par Jehovu. (Jāņa 8:28; 14:8—10.) Bet tagad aplūkosim nākamo viņa dzīves posmu.

Jēzus dzīve uz zemes

Otrais posms Jēzus dzīvē sākās tad, kad Dievs viņu sūtīja uz zemi. Jehova ar brīnuma palīdzību pārvietoja Jēzus dzīvību no debesīm ebreju jaunavas Marijas klēpī. Jēzus nemantoja nepilnību, jo viņa tēvs nebija cilvēks. Mariju ”apēnoja” Jehovas svētais gars jeb aktīvais spēks, un viņai brīnumainā veidā sākās grūtniecība. (Lūkas 1:34, 35.) Pēc kāda laika viņa dzemdēja bērnu, kas bija pilnīgs. Jēzus uzauga vienkāršā ģimenē un bija namdara Jāzepa audžudēls, pirmais no vairākiem bērniem ģimenē. (Jesajas 7:14; Mateja 1:22, 23; Marka 6:3.)

Lai gan ziņas par Jēzus bērnību ir visai niecīgas, viens gadījums Bībelē ir aprakstīts plašāk. Kad Jēzum bija 12 gadi, vecāki viņu paņēma līdzi uz Jeruzalemi, kur viņi katru gadu devās svinēt Pasā svētkus. Jeruzalemē viņš pavadīja vairākas dienas templī ”starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot”. Turklāt ”visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm”. Jēzus spēja ne tikai uzdot jautājumus par dziļām garīgām tēmām, bet arī sniegt saprātīgas atbildes, kas citus pārsteidza. (Lūkas 2:41—50.) Nācaretē, kur Jēzus uzauga, viņš apguva namdara amatu. Nav šaubu, ka šajā amatā viņu apmācīja viņa audžutēvs Jāzeps. (Mateja 13:55, EAD.)

Jēzus Nācaretē dzīvoja līdz 30 gadu vecumam. Pēc tam viņš devās pie Jāņa kristīties un uzsāka aktīvu kalpošanu. Trīsarpus gadus viņš ceļoja pa savu dzimto zemi un sludināja labo vēsti par Dieva Valstību. Paveikdams daudzus brīnumus — varenus darbus, kas parastam cilvēkam nav pa spēkam —, Jēzus apliecināja, ka viņu ir sūtījis Dievs. (Mateja 4:17; Lūkas 19:37, 38.)

Jēzus bija sirsnīgs cilvēks, spējīgs uz dziļām jūtām. Sevišķi skaidri tas bija redzams  viņa attieksmē pret citiem cilvēkiem. Tā kā Jēzus bija pieejams un laipns, cilvēki tiecās pēc viņa sabiedrības. Pat bērni viņa tuvumā jutās labi. (Marka 10:13—16.) Lai gan tajā laikā daudzi skatījās uz sievietēm no augšas, Jēzus pret viņām izturējās ar cieņu. (Jāņa 4:9, 27.) Viņš palīdzēja trūcīgajiem un apspiestajiem ”atrast atvieglojumu savām dvēselēm”. (Mateja 11:28—30.) Jēzus mācības bija skaidras, saprotamas un praktiskas, un tajās atspoguļojās dedzīga vēlēšanās panākt, lai viņa klausītāji iepazītu patieso Dievu Jehovu. (Jāņa 17:6—8.)

Dieva svētā gara spēkā Jēzus ar līdzjūtību dziedināja cilvēku kaites. (Mateja 15:30, 31.) Piemēram, reiz pie Jēzus atnāca kāds spitālīgs cilvēks un lūdza: ”Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Kā Jēzus rīkojās? Viņš izstiepa roku, pieskārās vīrietim un sacīja: ”Es gribu, topi šķīsts!” Un vīrietis kļuva vesels! (Mateja 8:2—4.)

Citā reizē pie Jēzus trīs dienas palika liels pulks ļaužu, un tiem vairs nebija, ko ēst. Jēzum šo cilvēku kļuva žēl, un viņš brīnumainā veidā paēdināja ”četrus tūkstošus vīru, neskaitot sievas un bērnus”. (Mateja 15:32—38.) Bija gadījums, kad Jēzus apklusināja vētru, kas apdraudēja viņa mācekļu drošību. (Marka 4:37—39.) Viņš atgrieza dzīvē cilvēkus, kas bija miruši. * (Lūkas 7:22; Jāņa 11:43, 44.) Jēzus pat labprātīgi atdeva savu pilnīga cilvēka dzīvību, lai nepilnīgā cilvēce iegūtu cerību. Vai tas neliecina, ka Jēzus no sirds mīlēja cilvēkus?

Kur Jēzus ir tagad?

Kad Jēzum bija trīsdesmit trīs ar pusi gadu, viņš nomira pie moku staba. * Taču Jēzus dzīve ar to nebeidzās. Trešais posms Jēzus dzīvē aizsākās aptuveni pēc trim dienām, kad Dievs Jehova piecēla savu Dēlu no mirušajiem un viņš atkal kļuva par garīgu būtni. Pēc augšāmcelšanās Jēzus parādījās vairākiem simtiem cilvēku. (1. Korintiešiem 15:3—8.) Pēc tam viņš ”nosēdās pie Dieva labās rokas” un sāka gaidīt, kad viņam tiks piešķirta ķēniņa vara. (Ebrejiem 10:12, 13.) Kad pienāca noliktais laiks, Jēzus kļuva par Ķēniņu un sāka valdīt. Tad kāds priekšstats mums būtu jāveido par Jēzu? Vai viņš būtu jāiztēlojas kā cilvēks, kas cieš nāves mokas? Vai varbūt mums viņš jāuzskata par personu, kas jāpielūdz? Nē, Jēzus nav Visvarenais Dievs, un arī cilvēks viņš vairs nav. Patlaban viņš ir varena garīga būtne, Dieva iecelts Ķēniņš, kura vara drīz kļūs redzama pār visu pasauli.

Atklāsmes grāmatas 19. nodaļā, 11. līdz 16. pantā, Jēzus Kristus ir attēlots kā Ķēniņš, kas izjāj baltā zirgā, lai ”tiesātu un kaŗotu ar taisnību”. Viņam ir ”ass zobens, ar ko satriekt pagānu tautas”. Jēzus izmantos savu vareno spēku, lai iznīcinātu ļaunos. Bet kas gaida tos, kas cenšas sekot viņa priekšzīmei, kādu viņš rādīja, dzīvodams uz zemes? (1. Pētera 2:21.) Jēzus un viņa Tēvs tos pasargās gaidāmajā ”cīņā Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, kuru mēdz saukt par Armagedonu, lai viņi varētu mūžīgi dzīvot uz zemes Dieva debesu Valstības pakļautībā. (Atklāsmes 7:9, 14; 16:14, 16; 21:3, 4.)

Savas valdīšanas laikā ”Miera lielskungs” Jēzus Kristus darīs brīnumus visas cilvēces labā. (Jesajas 9:5, 6; 11:1—10.) Viņš izdziedinās visas slimības un iznīcinās nāvi. Jēzus Dieva uzdevumā cels augšā miljardiem cilvēku, lai arī viņi varētu dzīvot uz zemes mūžīgi. (Jāņa 5:28, 29.) Mēs pat nevaram iedomāties, cik brīnišķīga būs dzīve, valdot Dieva Valstībai, tāpēc turpināsim padziļināt savas zināšanas par Bībeli un Jēzu Kristu.

[Zemsvītras piezīmes]

 [Papildmateriāls 7. lpp.]

VAI JĒZUS IR VISVARENAIS DIEVS?

Daudzi ticīgi cilvēki apgalvo, ka Jēzus ir Dievs. Citi uzskata, ka Dievs ir trīsvienīgs. Saskaņā ar trīsvienības mācību, ”Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs, tomēr ir nevis trīs Dievi, bet viens Dievs” un visi trīs ir ”vienādi mūžībā un vienlīdzīgi”. (The Catholic Encyclopedia.) Vai šie uzskati atbilst patiesībai?

Dievs Jehova ir Radītājs. (Atklāsmes 4:11.) Viņam nav ne sākuma, ne beigu, un viņš ir visvarens. (Psalms 90:2.) Atšķirībā no Dieva Jēzum ir sākums. (Kolosiešiem 1:15, 16.) Saukdams Dievu par savu Tēvu, Jēzus teica: ”Tēvs ir lielāks nekā es.” (Jāņa 14:28.) Jēzus arī paskaidroja, ka ir kaut kas tāds, ko nezina ne viņš, ne eņģeļi, bet tikai viņa Tēvs. (Marka 13:32.)

Reiz Jēzus lūdza savu Tēvu, sacīdams: ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.) Vai nav saprātīgi domāt, ka viņš lūgšanā vērsās pie personas, kas ir augstāka par viņu? Turklāt Jēzus nepiecēlās no mirušajiem pats — viņu augšāmcēla Dievs. (Apustuļu darbi 2:32.) Ir skaidrs, ka Tēva un Dēla stāvoklis nebija vienāds ne tad, kad Jēzus dzīvoja debesīs, ne arī tad, kad viņš dzīvoja uz zemes. Bet vai kaut kas mainījās pēc Jēzus augšāmcelšanās un atgriešanās debesīs? Pirmajā vēstulē korintiešiem, 11. nodaļas 3. pantā, ir teikts, ka ”Kristus galva ir Dievs”, kas nozīmē, ka Dēls vienmēr būs pakļauts Dievam. (1. Korintiešiem 15:28.) Tātad, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Jēzus nav Visvarenais Dievs — viņš ir Dieva Dēls.

Svētais gars, kas tiek uzskatīts par trešo trīsvienības personu, nemaz nav persona. Psalmu sarakstītājs lūgšanā Dievam sacīja: ”Kad Tu sūti savu garu, tad viņi top dzīvi radījumi.” (Psalms 104:30.) Šajā pantā ar vārdu ”gars” tiek apzīmēts nevis Dievs, bet spēks, ko Dievs izmanto savu nodomu īstenošanai. Ar šī spēka palīdzību Dievs ir radījis debesis un zemi, kā arī dzīvību uz tās. (1. Mozus 1:2; Ījaba 33:4.) Ar tā starpniecību Dievs ir iedvesmojis cilvēkus, kas ir sarakstījuši Bībeli. (2. Pētera 1:20, 21.) Kā liecina šie fakti, trīsvienības mācība nav pamatota uz Svētajiem Rakstiem. * ”Jehova, mūsu Dievs, ir viens Jehova,” teikts Bībelē. (5. Mozus 6:4, NW.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 5. lpp.]

Kad Jēzus kristījās, viņš kļuva par Dieva svaidīto

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus pašaizliedzīgi pildīja uzdevumu, ko viņam bija devis Dievs

[Attēls 7. lpp.]

Tagad Jēzus ir varens Ķēniņš