Vai ir svarīgi, ko citi par mums domā?

CILVĒKIEM parasti patīk, ka viņus uzslavē. Atzinīgi vārdi liek mums justies labāk, jo tie apliecina, ka mēs esam paveikuši kaut ko labu. Mūsu pūliņu atzinīgs novērtējums bieži vien pamudina censties vēl vairāk. Turpretī tad, ja mēs jūtam, ka citiem kaut kas nepatīk, notiek tieši pretējais. Saskaroties ar vēsu izturēšanos un dzirdot kritiskas piezīmes, mums nolaižas rokas. Tas, ko citi par mums domā, var spēcīgi ietekmēt mūsu pašu viedokli par sevi.

Tomēr neņemt vērā, ko citi par mums domā, arī nebūtu gluži saprātīgi. Patiesībā mēs varam daudz ko iegūt, uzklausot citu cilvēku viedokli. Ja šo cilvēku viedoklis ir balstīts uz augstiem morāles principiem, tas var darboties kā labs pamudinājums arī mums turēties pie šādiem principiem. (1. Korintiešiem 10:31—33.) Tomēr vairākuma novērtējums bieži vien mēdz būt netaisnīgs. Piemēram, priesteriem un citiem cilvēkiem, kas kliegdami pieprasīja Jēzus Kristus nāves sodu, bija pilnīgi aplams viedoklis par viņu. (Lūkas 23:13, 21—25.) Viedokļus, kuru pamatā ir nepatiesa informācija vai skaudība un aizspriedumi, jāmācās neņemt vērā. Lai varētu pareizi izturēties pret to, ko citi par mums domā, vajadzīga spriestspēja.

Kuru cilvēku viedoklis mums ir svarīgs?

Mēs vēlamies, lai mums būtu labas attiecības ar ticības biedriem — gan ar mūsu ģimenes locekļiem, kas ir ticīgi, gan arī ar mūsu kristīgajiem brāļiem un māsām. (Romiešiem 15:2; Kolosiešiem 3:18—21.) Ticības biedru mīlestība un cieņa, kā arī uzmundrinājums, ko viņi var dot, mums nozīmē ļoti daudz. (Romiešiem 1:11, 12.) Mēs pazemīgi uzskatām, ka citi ir augstāki par mums. (Filipiešiem 2:2—4.) Un mums ir svarīgi, ko par mums domā vecākie, kam ir uzticēts pienākums vadīt draudzi. (Ebrejiem 13:17.)

Mums nav vienaldzīga arī mūsu ”slava pie tiem, kas ir ārpusē”. (1. Timotejam 3:7.) Ir labi, ja radinieki, kas nav Jehovas liecinieki, kā arī darba biedri un kaimiņi mūs ciena. Un, protams, mēs cenšamies panākt, lai cilvēkiem, kam mēs sludinām, rastos labs priekšstats par Jehovas kalpiem un lai viņi labprātāk uzklausītu vēsti par Valstību. Ja mēs esam pazīstami kā tikumīgi un godīgi cilvēki, tas nes godu Jehovam. (1. Pētera 2:12.) Tomēr nav pieļaujams, ka mēs mēģinātu iegūt cilvēku labvēlību, atsacīdamies no Bībeles principiem vai izlikdamies par to, kas mēs neesam. Mums jāpatur prātā, ka visiem izpatikt nav iespējams. Jēzus teica: ”Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.) Bet vai tomēr ir iespējams kaut kā iemantot mūsu nelabvēļu cieņu?

Kā iemantot nelabvēļu cieņu

”Jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ,” teica Jēzus. ”Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja 10:22.) Naids, par  kuru runāts šajā pantā, reizēm nozīmē to, ka mēs tiekam nepatiesi apvainoti ļaunos darbos. Neobjektīvi varas pārstāvji mūsu darbību mēdz saukt par musinošu vai pretvalstisku. Tie, kam nepatīk Jehovas liecinieki, apgalvo, ka mēs esot bīstama sekta, kuras darbība jāierobežo. (Apustuļu darbi 28:22.) Daudzos gadījumos šādus apgalvojumus ir iespējams atspēkot. To var panākt, ievērojot apustuļa Pētera padomu: ”[Esiet] arvien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību; tomēr gan ar lēnprātību un bijību.” (1. Pētera 3:15, 16.) Un ir svarīgi būt ”veselīgos vārdos nevainojamiem, lai tas kas stājas pretim, paliek kaunā, nevarēdams neko ļauna par mums sacīt”. (Titam 2:8.)

Kaut arī mēs cenšamies atspēkot nepatiesas apsūdzības, mums nav jāzaudē drosme un jākļūst nomāktiem, ja cilvēki runā par mums ļaunu. Jēzus, pilnīgs cilvēks un Dieva Dēls, tika apvainots zaimošanā, musināšanā un pat sakaros ar ļaunajiem gariem. (Mateja 9:3; Marka 3:22; Jāņa 19:12.) Arī par apustuli Pāvilu cilvēki runāja sliktu. (1. Korintiešiem 4:13.) Taču ne Jēzus, ne Pāvils nepievērsa uzmanību šādām apsūdzībām un turpināja savu darbu. (Mateja 15:14.) Viņi apzinājās, ka iegūt pretinieku labvēlību nav iespējams, jo pasaule atrodas Dieva pretinieka varā. (1. Jāņa 5:19, NW.) Mēs atrodamies līdzīgā situācijā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs iebiedētu meli, ko izplata cilvēki, kas ir noskaņoti pret mums naidīgi. (Mateja 5:11.)

Kas ir patiesi svarīgi

Cilvēku attieksme pret mums var būt ļoti atšķirīga un ir atkarīga no tā, kādi ir viņu motīvi un ko viņi par mums ir dzirdējuši. Daži mūs ciena un uzslavē, bet citi — ienīst un peļ. Taču, kamēr vien mēs dzīvojam saskaņā ar Bībeles principiem, mēs varam saglabāt prieku un mieru.

Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17.) Ar pateicību pieņemdami Dieva Rakstu padomus un visā pakļaudamies to vadībai, mēs iemantojam Dieva Jehovas un viņa Dēla, Jēzus Kristus, labvēlību. Mūs visvairāk interesē tas, ko par mums domā viņi. Viņu viedoklis ir vissvarīgākais, un no tā galu galā būs atkarīga mūsu nākotne. (Jāņa 5:27; Jēkaba 1:12.)

[Izceltais teksts 30. lpp.]

”Uzslava mani apkauno, jo slepenībā es to izlūdzos.” (INDIEŠU DZEJNIEKS RABINDRANATS TAGORE.)

[Attēli 31. lpp.]

Mums ir svarīgi, ko par mums domā ticības biedri

[Norāde par attēla autortiesībām 30. lpp.]

Culver Pictures