Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāda būs jūsu bērnu nākotne?

Kāda būs jūsu bērnu nākotne?

Kāda būs jūsu bērnu nākotne?

”Jaunekļi un jaunavas..! Viņiem visiem būs teikt tā Kunga vārdu.” (PSALMS 148:12, 13.)

1. Kā vecāki rūpējas par bērniem?

VAI ir vecāki, kas neuztraucas par savu bērnu nākotni? Jau no brīža, kad mazulis piedzimst, vai pat vēl agrāk vecāki sāk rūpēties par to, kā tam klāsies. Vai bērns būs vesels? Vai viņa attīstība ritēs labi? Bērnam kļūstot vecākam, klāt nāk jaunas raizes. Lai nu kā, droši var apgalvot, ka vecāki savām atvasēm vēl pašu labāko. (1. Samuēla 1:11, 27, 28; Psalms 127:3—5.)

2. Kāpēc daudzi vecāki mūsdienās ir apņēmības pilni panākt, lai viņu bērniem, kad tie izaugs, nekā netrūktu?

2 Mūsdienu pasaulē parūpēties, lai bērniem klātos labi, nav viegls uzdevums. Daudzi vecāki paši ir pieredzējuši dažādas nelaimes — karus, apvērsumus, ekonomiskas grūtības, fiziskas un emocionālas traumas. Protams, viņi no sirds vēlas, lai bērniem nekas tamlīdzīgs nebūtu jāpiedzīvo. Bagātās zemēs vecāki bieži vien var vērot, ka viņu draugu un radinieku dēli un meitas veido veiksmīgu karjeru un, šķiet, gūst panākumus dzīvē. Ir pilnīgi saprotama vecāku vēlēšanās darīt visu iespējamo, lai arī viņu pašu bērniem, kad tie izaugs, nekā netrūktu. (Salamans Mācītājs 3:13.)

Pilnvērtīga dzīve

3. Kā ir izlēmuši rīkoties kristieši?

3 Kristieši ir Jēzus Kristus sekotāji, un viņi ir izlēmuši atdot savu dzīvi Jehovam. Viņi ir uzklausījuši Jēzus vārdus: ”Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ikdienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” (Lūkas 9:23; 14:27.) Kristieša dzīve prasa pašaizliedzību, taču viņam nav jādzīvo trūkumā un jājūtas nelaimīgam. Gluži otrādi, kristīga dzīve ir laimīga un pilnvērtīga, jo kristietis rūpējas par citiem un Jēzus sacīja, ka ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”. (Apustuļu darbi 20:35.)

4. Kādu mudinājumu Jēzus izteica saviem sekotājiem?

4 Jēzus laikā cilvēku dzīves apstākļi bija ļoti grūti. Viņiem ne tikai bija jāgādā sev iztika, bet arī jāpacieš nežēlīgā romiešu vara un jānes nastas, ko viņiem uzlika reliģiskie vadītāji ar savu formālismu. (Mateja 23:2—4.) Tomēr daudzi, kas dzirdēja par Jēzu, labprāt atteicās no personīgiem mērķiem vai pat vispār atstāja savu darbu un kļuva par viņa sekotājiem. (Mateja 4:18—22; 9:9; Kolosiešiem 4:14.) Vai Jēzus mācekļi riskēja ar savu nākotni? Lūk, ko teica Jēzus: ”Kas atstājis mājas vai brāļus vai māsas, vai tēvu vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.” (Mateja 19:29.) Jēzus saviem sekotājiem apliecināja, ka debesu Tēvs zina viņu vajadzības. Tāpēc viņš tos mudināja: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:31—33.)

5. Kāda reizēm ir vecāku attieksme pret Jēzus izteikto apliecinājumu, ka Dievs gādās par saviem kalpiem?

5 Mūsdienās situācija ir līdzīga. Jehova zina mūsu vajadzības, un cilvēki, kuru dzīvē svarīgākais ir Valstība, īpaši pilnas slodzes kalpotāji, var būt pārliecināti, ka viņš par tiem gādās. (Maleahija 3:6, 16; 1. Pētera 5:7.) Taču ir vecāki, kuriem šajā jautājumā ir dalītas jūtas. No vienas puses, viņi vēlētos, lai viņu bērni izmantotu iespējas, kas paveras kalpošanā Jehovam, un varbūt ar laiku uzsāktu pilnas slodzes kalpošanu. No otras puses, ņemot vērā mūsdienu ekonomisko situāciju un perspektīvas darba tirgū, viņi uzskata, ka jauniešiem ir svarīgi vispirms iegūt labu izglītību, lai tie varētu atrast piemērotu darbu vai vismaz parūpēties par sevi, ja rastos tāda vajadzība. Ar labu izglītību šādi vecāki parasti saprot augstāko izglītību.

Sagatavoties nākotnei

6. Kas šajā rakstā apzīmēts ar vārdiem ”augstākā izglītība”?

6 Izglītības sistēmas dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, daudzviet skolā var apgūt 12 klašu izglītību, bet pēc tam jaunieši var iestāties augstskolā, kur pēc četru gadu vai ilgākām mācībām iegūst bakalaura grādu. Studijas var turpināt, apgūstot maģistratūras programmu medicīnā, jurisprudencē, inženierzinātnēs un citās specialitātēs. Tieši šāda augstskolas izglītība šajā rakstā ir apzīmēta ar vārdiem ”augstākā izglītība”. Tāpat pastāv arī tehnikumi un arodskolas, kas piedāvā īsākus mācību kursus un iespēju apgūt kādu profesiju un saņemt attiecīgu sertifikātu vai diplomu.

7. Ar kādu spiedienu jāsastopas vidusskolu audzēkņiem?

7 Daudzās valstīs vidusskolas izglītība tiek uzskatīta par soli ceļā uz augstāko izglītību. Tieši tāpēc vidusskolā parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta teorētiskiem priekšmetiem, kuru apguve ir nepieciešama, lai varētu nokārtot iestājpārbaudījumus augstskolā, nevis praktiskām nodarbībām, kas skolniekus sagatavotu darba dzīvei. Vidusskolu audzēkņiem mūsdienās jāiztur milzīgs spiediens, jo gan skolotāji, gan klasesbiedri viņus mudina stāties labākajās augstskolās, kuru diplomi pavērtu iespējas atrast perspektīvu un labi apmaksātu darbu.

8. Kādi lēmumi jāpieņem kristīgiem vecākiem?

8 Kā, ņemot to vērā, būtu jārīkojas kristīgiem vecākiem? Protams, viņi vēlas, lai viņu bērniem skolā būtu labas sekmes un lai tie apgūtu iemaņas, kas vēlāk ļautu sevi uzturēt. (Salamana Pamācības 22:29.) Bet vai būtu vienkārši jāļauj, lai bērnus ietekmē sāncensības gars un lai par galveno viņu dzīvē kļūst vēlme veidot karjeru un gūt panākumus? Kādus mērķus vecāki izvirza bērniem ar saviem vārdiem un priekšzīmi? Reizēm vecāki, nežēlodami pūles, strādā, lai sakrātu naudu un varētu apmaksāt bērniem mācības augstākajā mācību iestādē. Citi šai pašā nolūkā ir gatavi uzņemties parādus. Taču šāda lēmuma cenu nav iespējams izmērīt vienkārši latos un santīmos. Kāda mūsdienās ir augstākās izglītības cena? (Lūkas 14:28—33.)

Augstākās izglītības cena

9. Kādas mūsdienās ir augstākās izglītības izmaksas?

9 Domājot par cenu, pirmais, kas nāk prātā, ir izdevumi. Ir zemes, kur augstāko izglītību finansē valsts un no studentiem netiek prasīta mācību maksa. Tomēr lielākajā daļā valstu augstākā izglītība ir visai dārga un kļūst arvien dārgāka. Laikrakstā The New York Times bija sacīts: ”Agrāk augstākā izglītība tika uzskatīta par iespēju kaut ko sasniegt, bet tagad tā tikai apstiprina pastāvošo plaisu starp bagātajiem un ne tik bagātajiem.” Citiem vārdiem sakot, kvalitatīva augstākā izglītība strauji kļūst par kaut ko tādu, ko var atļauties tikai turīgie un ietekmīgie, un šie cilvēki sūta savus bērnus augstskolā, lai arī tie kļūtu turīgi un ietekmīgi pašreizējā sistēmā. Vai kristīgiem vecākiem būtu jāizvirza saviem bērniem šādi mērķi? (Filipiešiem 3:7, 8; Jēkaba 4:4.)

10. Kāpēc var teikt, ka augstākā izglītība ir cieši saistīta ar pašreizējās sistēmas interesēm?

10 Pat tad, ja augstākā izglītība ir bezmaksas, ar to varbūt ir saistīti dažādi zemūdens akmeņi. Piemēram, laikrakstā The Wall Street Journal stāstīts par kādu Dienvidaustrumāzijas valsti, kur valdība ir izveidojusi ”piramīdveida skolu struktūru, kurā krējums neslēpti tiek stumts uz augšu”. ”Augša” galu galā nozīmē iespēju iekļūt kādā no pasaules elitārajām augstskolām — Oksfordā vai Kembridžā Anglijā, Efeju līgas skolās ASV vai kādā citā slavenā mācību iestādē. Kāpēc valdība atbalsta šādu tālejošu programmu? Tas tiek darīts, lai ”stimulētu nacionālo ekonomiku”, teikts laikrakstā. Izglītība ir praktiski bezmaksas, taču cena, ko studenti maksā, ir dzīve, kas veltīta tagadējai sistēmai. Pasaulē šāds dzīvesveids tiek vērtēts augstu, bet vai tas ir mērķis, pēc kā kristīgiem vecākiem būtu jāmudina tiekties savi bērni? (Jāņa 15:19; 1. Jāņa 2:15—17.)

11. Kāda augstskolās ir situācija ar alkohola lietošanu un netikumību?

11 Nākamais jautājums, kas jāņem vērā, ir sabiedrība. Augstskolas ir bēdīgi slavenas ar narkotiku un alkohola lietošanu, netikumību, krāpšanu — un šo sarakstu varētu turpināt. Piemēram, runājot par pārmērīgu alkohola lietošanu, žurnālā New Scientist bija teikts: ”Aptuveni 44 procenti [studentu ASV] piedzeras vismaz vienu reizi divu nedēļu laikā.” Līdzīga situācija ir jauniešu vidū Austrālijā, Krievijā, Lielbritānijā un citur. Plaši izplatīta ir arī netikumība, piemēram, izdevumā Newsweek stāstīts par vienas nakts attiecībām, kas ”sevī ietver jebko, sākot ar skūpstīšanos un beidzot ar dzimumattiecībām divu paziņu starpā, kuri neplāno vēlāk pat runāt viens ar otru”. Statistika liecina, ka šādas attiecības ir 60 līdz 80 procentiem studentu. ”Ja tu esi normāls students, tu tajās iesaisties,” atzīmē kāda žurnāliste. (1. Korintiešiem 5:11; 6:9, 10.)

12. Kādai spriedzei ir pakļauti studenti?

12 Nedrīkst aizmirst arī slodzi, kas saistīta ar mācīšanos un eksāmeniem. Gluži dabiski, studentiem ir jāmācās un jāpilda uzdotais, lai viņi varētu nokārtot eksāmenus; daļa studentu turklāt vēl strādā vismaz pusslodzi. Tas viss prasa daudz laika un spēku. Cik paliks pāri garīgai darbībai? Spriedzei augot, kas būs pirmais, no kā students atteiksies? Vai Valstība viņam joprojām būs pirmajā vietā? (Mateja 6:33.) Bībelē kristieši tiek mudināti: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Efeziešiem 5:15, 16.) Ir skumji, ka daži, mācīdamies augstskolā, ir atkrituši no ticības, jo ir sākuši nesaprātīgi izmantot savu laiku un spēkus vai iesaistījušies rīcībā, kas nav saskaņā ar Bībeles principiem.

13. Kādi jautājumi kristīgiem vecākiem jāpārdomā?

13 Protams, netikumība, dzeršana un tamlīdzīga uzvedība, kā arī spriedze nav kaut kas tāds, ar ko jāsastopas tikai augstskolās un studentu kopmītnēs. Taču daudzi jaunieši uzskata, ka tas viss pieder pie izglītošanās un nav nekas slikts. Vai būtu pareizi, ja kristīgi vecāki apzināti pakļautu savus bērnus šādai ietekmei četrus gadus vai vēl ilgāk? (Salamana Pamācības 22:3; 2. Timotejam 2:22.) Vai labums, ko var gūt, mācoties augstskolā, atsver ar to saistīto risku? Bet vissvarīgākais — ko jaunieši, atrazdamies šādā vidē, iemācīsies uzskatīt par galveno savā dzīvē? * (Filipiešiem 1:10; 1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Vecākiem nopietni un ar lūgšanām jāpārdomā šie jautājumi, kā arī briesmas, kādas var rasties, ja viņu bērni mācās augstskolā citā pilsētā vai valstī.

Kādas ir alternatīvas?

14., 15. a) Kāds Bībeles padoms būtu jāņem vērā, lai gan plaši izplatīts ir pavisam cits viedoklis? b) Kādi jautājumi būtu jāpārdomā jauniešiem?

14 Mūsdienās plaši izplatīts ir viedoklis, ka jaunieši kaut ko var sasniegt vienīgi tad, ja viņiem ir augstskolas izglītība. Taču kristieši nevis akli seko vispārpieņemtajiem uzskatiem, bet ņem vērā Bībelē lasāmo mudinājumu: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Kāda patlaban, pēdējo dienu nobeigumā, ir Dieva griba attiecībā uz saviem kalpiem, jauniem un veciem? Pāvils rakstīja Timotejam: ”Palieci skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evanģelista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam.” Šos vārdus noteikti var attiecināt uz mums visiem. (2. Timotejam 4:5.)

15 Mums jāvairās no pasaules materiālisma gara ietekmes un ”jāpaliek skaidrā prātā” — jāsaglabā garīga prāta nostāja. Jaunieši varētu sev pajautāt: ”Vai es no sirds pūlos ”izpildīt savu kalpošanu” un būt labs Dieva vārdu kalpotājs? Ko es plānoju darīt, lai veiktu kalpošanu ”līdz galam”? Vai esmu domājis par pilnas slodzes kalpošanu?” Ar šiem jautājumiem ir saistīti nopietni lēmumi, ko nav viegli pieņemt, īpaši tāpēc, ka citi jaunieši domā pirmām kārtām par sevi un ”meklē.. ko lielu” — kaut ko tādu, kas, viņuprāt, nodrošinās viņu nākotni. (Jeremijas 45:5.) Tāpēc kristīgiem vecākiem jāgādā, lai bērni jau no mazotnes atrastos labvēlīgā garīgā vidē un tiktu pareizi mācīti. (Salamana Pamācības 22:6; Salamans Mācītājs 12:1; 2. Timotejam 3:14, 15.)

16. Ko kristīgi vecāki var darīt, lai viņu bērni atrastos labvēlīgā garīgā vidē?

16 ”Mamma ļoti nopietni izturējās pret to, kādā sabiedrībā mēs uzturamies,” atceras vecākais no trim dēliem kādā ģimenē, kurā māte jau daudzus gadus ir pilnas slodzes sludinātāja. ”Mēs neveidojām ciešas attiecības ar skolasbiedriem un draudzējāmies tikai ar tiem draudzes locekļiem, kam bija labi garīgi paradumi. Bez tam viņa regulāri aicināja ciemos pilnas slodzes kalpotājus — misionārus, ceļojošos pārraugus, Bēteles strādniekus un pionierus. Klausoties, ko viņi stāsta, un redzot viņu prieku, mūsu sirdī radās vēlēšanās arī pašiem kalpot pilnu slodzi.” Ļoti patīkami, ka tagad visi trīs dēli ir pilnas slodzes kalpošanā — viens kalpo Bētelē, otrs ir beidzis Draudzes kalpotāju skolu, un trešais ir pionieris.

17. Kā vecāki var apspriest ar bērniem principus, pēc kuriem izvēlēties priekšmetus skolā, un to, par ko viņi grib kļūt? (Skat. ielogojumu 29. lpp.)

17 Vecākiem ne tikai jānodrošina pienācīga garīga vide, bet arī jau pēc iespējas agrāk jāapspriež ar bērniem principi, pēc kuriem izvēlēties priekšmetus skolā, un tas, par ko viņi grib kļūt. Kāds cits jauns cilvēks, kas pašreiz kalpo Bētelē, saka: ”Mani vecāki bija pionieri gan pirms tam, kad viņi apprecējās, gan pēc tam, un viņi visādi centās panākt, lai pionieru gars būtu visiem ģimenē. Kad bija jāizvēlas priekšmeti skolā vai jāpieņem lēmumi, kas ietekmēs mūsu nākotni, viņi vienmēr mūs mudināja izraudzīties tādu variantu, kas pavērtu vislabākās iespējas atrast nepilnas slodzes darbu un kalpot par pionieri.” Vecākiem un bērniem jādomā, vai būtu iespējams izraudzīties nevis akadēmiskus priekšmetus, kas vairāk piemēroti, lai gatavotos mācībām augstskolā, bet gan tādus, kas varētu noderēt cilvēkam, kurš tiecas pēc teokrātiskiem mērķiem. *

18. Par kādām darba iespējām jauniešiem būtu ieteicams padomāt?

18 Daudzās zemēs ir liela vajadzība nevis pēc augstskolu absolventiem, bet pēc cilvēkiem, kas prot kādu amatu vai strādā pakalpojumu sfērā. Pastāv daudzas mācību iestādes, kas piedāvā īsus kursus, kuros var apgūt biroja darba iemaņas, iemācīties remontēt automašīnas, labot datorus, kļūt par santehniķi, frizieri un apgūt citas profesijas. Šādiem darbiem varbūt nepiemīt spožums, kādu daži vēlas, taču tie ir vērtīgi, jo ļauj sagādāt sev iztikas līdzekļus un dod pietiekamu brīvību cilvēkam, kuram galvenais dzīvē ir kalpošana Jehovam. (2. Tesaloniķiešiem 3:8.)

19. Kāds ir drošākais ceļš, kas dzīvē var sagādāt prieku un gandarījumu?

19 ”Jaunekļi un jaunavas!” aicina Bībele. ”Viņiem visiem būs teikt tā Kunga vārdu, jo vienīgi Viņa vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm.” (Psalms 148:12, 13.) Salīdzinājumā ar stāvokli un iespējām, ko piedāvā pasaule, pilnas slodzes kalpošana Jehovam katrā ziņā ir drošākais ceļš, kas dzīvē var sagādāt prieku un gandarījumu. Paturiet prātā vārdus, kas rakstīti Bībelē: ”Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu.” (Salamana Pamācības 10:22.)

[Zemsvītras piezīmes]

^ 13. rk. Par cilvēkiem, kas teokrātisko izglītību ir vērtējuši augstāk nekā augstskolas izglītību, var lasīt Sargtorņa angļu valodas izdevuma 1982. gada 1. maija numurā, 3.—6. lpp. (krievu valodā 1984. gada 1. oktobra numurā, 8.—11. lpp.), un 1979. gada 15. aprīļa numurā, 5.—10. lpp., kā arī Atmostieties! angļu valodas izdevuma 1978. gada 8. jūnija numurā, 15. lpp., un 1974. gada 8. augusta numurā, 3.—7. lpp.

^ 17. rk. Skat. Atmostieties! 1998. gada 8. oktobra numuru, rakstu ”Centieni pēc drošas dzīves”, 4.—6. lpp., un grāmatu Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes, 22. nodaļu ”Kādu nodarbošanos lai es izvēlos”.

Vai varat paskaidrot?

• Ar ko kristieši saista savas cerības uz drošu nākotni?

• Kādi grūti uzdevumi jārisina vecākiem, domājot par savu bērnu nākotni?

• Kas jāņem vērā, apsverot, kāda ir augstākās izglītības cena?

• Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem padarīt kalpošanu Jehovam par galveno dzīvē?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 29. lpp.]

Cik vērtīga ir augstākā izglītība?

Lielākā daļa cilvēku, stājoties augstskolā, cer iegūt diplomu, kas viņiem nodrošinās labi apmaksātu un drošu darbu. Taču, pēc ASV valdības ziņām, augstskolas diplomu sešu gadu laikā iegūst tikai ceturtā daļa studentu — tas ir ļoti zems rādītājs. Un vai tiem, kam diploms jau ir kabatā, ir viegli atrast labu darbu? Lūk, ko raksta cilvēki, kuri ir pētījuši šo jautājumu.

”Mācības Hārvarda vai Djūka [universitātē] nebūt negarantē labāku un augstāk atalgotu darbu. [..] Uzņēmumi neko daudz nezina par jaunajiem pretendentiem uz darba vietām. Spožs diploms (piemēram, Efeju līgas augstskolas diploms) var radīt iespaidu, bet vēlāk izšķirīgais ir tas, ko cilvēks spēj vai nespēj paveikt.” (Newsweek, 1999. gada 1. novembris.)

”Kaut gan mūsdienās darbā parasti ir vajadzīgas lielākas iemaņas nekā agrāk.., nepieciešamas ir stabilas vidusskolas līmeņa zināšanas — matemātika, lasīšana, rakstu valoda devītās klases līmenī —.., nevis augstskolas līmeņa iemaņas. Lai atrastu labu darbu, nav obligāti jāmācās augstskolā, bet ir pienācīgi jāapgūst tas, ko māca vidusskolā.” (American Educator, 2004. gada pavasaris.)

”Lielākā daļa augstskolu ir zaudējušas realitātes izjūtu, gatavojot studentus darba dzīvei pēc augstskolas beigšanas. Turpretī arodskolas.. pēkšņi ir kļuvušas populāras, to audzēkņu skaits laikā no 1996. līdz 2000. gadam ir pieaudzis par 48 procentiem. [..] Augstskolu diplomiem, kuru iegūšana prasa tik daudz līdzekļu un laika, pašreiz ir mazāka vērtība nekā jebkad.” (Time, 2005. gada 24. janvāris.)

”ASV Nodarbinātības departamenta prognozes 2005. gadam atklāj nepatīkamu perspektīvu — vismaz trešā daļa absolventu pēc četru gadu mācībām augstskolā neatradīs darbu, kas atbilstu viņu diplomam.” (The Futurist, 2000. gada jūlijs—augusts.)

Ņemot vērā to visu, arvien vairāk un vairāk izglītības darbinieku nopietni apšauba augstākās izglītības vērtību mūsdienās. ”Mēs skolojam cilvēkus nepareizai nākotnei,” konstatēts žurnālā the Futurist. Pavisam pretēji vārdi Bībelē teikti par Dievu: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!” (Jesajas 48:17, 18.)

[Attēls 26. lpp.]

Viņi atteicās no personīgiem mērķiem un sekoja Jēzum

[Attēls 31. lpp.]

Kristīgi vecāki gādā, lai viņu bērni jau no mazotnes atrastos labvēlīgā garīgā vidē