Jehovas vārdi ir dzīvi

Pirmā Laiku grāmata

KOPŠ ebreju atgriešanās dzimtenē ir pagājuši 77 gadi, un kopš tempļa atjaunošanas, kas notika Zerubābela vadībā, — 55 gadi. Galvenais iemesls, kāpēc ebreji atgriezās no Babilonijas, bija patiesās pielūgsmes atjaunošana Jeruzalemē. Taču tautas dedzība par Jehovas pielūgsmi ir noplakusi. Cilvēkiem ir nepieciešams uzmundrinājums, un tieši to viņiem var dot informācija, kas atrodama Pirmajā Laiku grāmatā.

Pirmajā Laiku grāmatā ir pierakstīti ne tikai raduraksti, bet arī dažādi notikumi, kas risinājās apmēram 40 gadu garumā no ķēniņa Saula nāves līdz ķēniņa Dāvida nāvei. Tiek uzskatīts, ka šo grāmatu 460. gadā p.m.ē. uzrakstīja priesteris Ezra. Pirmā Laiku grāmata mūs interesē arī tāpēc, ka tā palīdz saprast, kā bija organizēta pielūgsme templī, un ļauj uzzināt vairāk par radniecības līniju, no kuras nāca Mesija. Šī Dieva iedvesmoto Rakstu daļa stiprina mūsu ticību un vairo sapratni par Bībeli kopumā. (Ebrejiem 4:12.)

SVARĪGI RADURAKSTI

(1. Laiku 1:1—9:44.)

Detalizētie raduraksti, ko apkopoja Ezra, bija nepieciešami vismaz trīs iemeslu dēļ: lai pārliecinātos, ka priesteru kalpošanu veic tikai tie, kam ir tiesības to darīt, lai nodrošinātu pareizu kārtību cilšu zemju mantošanā un lai saglabātu Mesijas priekšteču radurakstus. Ezras apkopotā informācija palīdz izsekot ebreju izcelsmei līdz pat Ādamam. Desmit paaudzes ir no Ādama līdz Noam un vēl desmit — līdz Ābrahāmam. Ismaēla, Ābrahāma blakussievas Ketūras un Ēzava dēlu uzskaitījumam seko Izraēla divpadsmit dēlu pēcnācēju saraksts. (1. Laiku 2:1.)

Liela uzmanība tiek pievērsta Jūdas pēcnācējiem, jo no šīs cilts nācis ķēniņš Dāvids. No Ābrahāma līdz Dāvidam ir 14 paaudzes, un no Dāvida līdz Bābeles trimdai — vēl 14. (1. Laiku 1:27, 34; 2:1—15; 3:1—17; Mateja 1:17.) Tālāk Ezra min tos, kas piederēja pie ciltīm, kuru teritorijas atradās Jordānas austrumos, kā arī Levija pēcnācēju ģenealoģiju. (1. Laiku 5:1—24, 27.) Pēc tam ir īsi pieminēti tie, kas piederēja pie ciltīm, kuru teritorijas atradās uz rietumiem no Jordānas, un sīkāk uzskaitīti Benjamīna pēcnācēji. (1. Laiku 8:1.) Visbeidzot ir pieminēti tie, kas apmetās uz dzīvi Jeruzalemē tūlīt pēc atgriešanās no Babilonijas. (1. Laiku 9:1—16.)

Bībeles pantu skaidrojums.

1:18. Kurš bija Šelas (Salas) tēvs: Kainans vai Arpahsads? (Lūkas 3:35, 36.) Šelas tēvs bija Arpahsads. (1. Mozus 10:24; 11:12.) Vārds ”Kainans” Lūkas evaņģēlija 3. nodaļas 36. pantā, iespējams, ieviesies, nepareizi pārrakstot vārdu ”haldietis”. Ja tas tā ir, tad oriģināltekstā  bija rakstīts ”haldieša Arpahsada dēls”. Tāpat ir iespējams, ka ”Kainans” un ”Arpahsads” ir viena un tā paša cilvēka divi vārdi. Jāņem vērā arī tas, ka dažos manuskriptos vārds ”Kainans” šajā pantā nav atrodams.

2:15. Vai Dāvids bija Isaja septītais dēls? Nē, nebija. Isajam bija astoņi dēli, un Dāvids bija visjaunākais. (1. Samuēla 16:10, 11; 17:12.) Viens no Isaja dēliem acīmredzot nomira, neatstājis pēcnācējus. Tā kā šī dēla vārdam nebija nozīmes radniecības līnijas noteikšanā, Ezra to sarakstos neiekļāva.

3:17. Kāpēc Lūkas evaņģēlija 3. nodaļas 27. pantā Jehonjas dēls Šealtiēls tiek saukts par Nerija dēlu? Jehonja bija Šealtiēla tēvs, un Nerijs acīmredzot bija devis Šealtiēlam par sievu savu meitu. Lūka Nerija znotu nosauca par viņa dēlu, tāpat kā viņš nosauca Jāzepu par viņa sievastēva Ēļa dēlu. (Lūkas 3:23.)

3:17—19. Kādas bija Zerubābela, Pedajas un Šealtiēla radniecības saites? Zerubābels bija Pedajas dēls, un Šealtiēls bija Pedajas brālis. Tomēr dažās vietās Bībelē Zerubābels tiek saukts par Šealtiēla dēlu. (Mateja 1:12; Lūkas 3:27.) Iespējams, tas ir tāpēc, ka Pedaja nomira un Zerubābelu uzaudzināja Šealtiēls, vai arī tāpēc, ka Šealtiēls nomira, neatstājis mantinieku, un Pedaja apprecēja viņa atraitni un Zerubabels bija viņu pirmdzimtais. (5. Mozus 25:5—10.)

5:1, 2. Ko Jāzepam nozīmēja pirmdzimtības iegūšana? Tas nozīmēja, ka Jāzepam pienācās divkārša mantojuma daļa. (5. Mozus 21:17.) Tāpēc no Jāzepa cēlās divas ciltis — Ēfraims un Manase. No pārējiem Izraēla dēliem radās pa vienai ciltij no katra.

Ko mēs varam mācīties

1:1—9:44. Raduraksti, kuros uzskaitīti reāli dzīvojuši cilvēki, apliecina, ka patiesā pielūgsme ir balstīta uz patiesību, nevis izdomājumiem.

4:9, 10. Jehova uzklausīja Jabeca dedzīgo lūgumu paplašināt viņa zemes robežas miermīlīgā ceļā, lai uz tās varētu dzīvot vairāk dievbijīgu cilvēku. Arī mums no sirds jālūdz Jehovam, lai viņš mums palīdz sludinot atrast arvien vairāk cilvēku, kas varētu kļūt par Kristus mācekļiem.

5:10, 18—22. Ķēniņa Saula laikā ciltis, kas bija apmetušās uz dzīvi Jordānas austrumos, sakāva hagariešus, kaut gan to karapulki bija vismaz divreiz lielāki. Tas notika tāpēc, ka šo cilšu varonīgie karotāji paļāvās uz Jehovu un meklēja viņa palīdzību. Mums pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu savā garīgajā cīņā, kas reizēm var būt ļoti grūta. (Efeziešiem 6:10—17.)

9:26, 27. Levītiem, kas atbildēja par tempļa vārtiem, bija uzticēts ārkārtīgi atbildīgs pienākums. Viņu rīcībā bija atslēgas, ar kurām varēja iekļūt svētajās tempļa telpās. Viņi uzticami pildīja savus pienākumus, katru rītu atvērdami vārtus. Mums ir uzticēts pienākums iet pie cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, un palīdzēt viņiem, lai ar laiku viņi varētu sākt kalpošanu Jehovam. Mums jācenšas būt tikpat uzticamiem savā darbā, cik uzticami bija levīti, kas atbildēja par vārtiem.

 DĀVIDA VALDĪŠANAS LAIKS

(1. Laiku 10:1—29:30.)

Stāstījums sākas ar to, ka ķēniņš Sauls un trīs viņa dēli iet bojā kaujā ar filistiešiem Gilboas kalnos. Isaja dēls Dāvids kļūst par Jūdas cilts ķēniņu. Karavīri no visām ciltīm sanāk Hebronā un ieceļ Dāvidu par ķēniņu pār Izraēlu. (1. Laiku 11:1—3.) Drīz pēc tam viņš iekaro Jeruzalemi. Vēl pēc kāda laika izraēlieši nogādā Jeruzalemē ”derības šķirstu ar skaļu gavilēšanu, ar bazūņu un tauŗu skaņām un ar cimbālēm”. (1. Laiku 15:28.)

Dāvids izsaka vēlēšanos uzcelt namu patiesajam Dievam. Jehova norāda, ka to varēs darīt Salamans, un slēdz ar Dāvidu derību par Valstību. Dāvids turpina cīņu ar Izraēlas ienaidniekiem, un Jehova viņam dāvā uzvaru pēc uzvaras. Pēc tam, kad Dāvids ir pavēlējis veikt tautas skaitīšanu, kas ir nepareiza Jehovas acīs, iet bojā 70 000 izraēliešu. Saņēmis no eņģeļa norādījumu uzcelt Jehovam altāri, Dāvids nopērk zemi no jebusieša Ornana. Pēc tam Dāvids sāk sagatavošanas darbus, lai uz šīs zemes varētu uzcelt ”lielu un varenu” namu Jehovam. (1. Laiku 22:5.) Dāvids organizē levītu kalpošanu, un Laiku grāmatā atrodams visdetalizētākais šīs kalpošanas apraksts visā Bībelē. Ķēniņš un tauta dāsni ziedo tempļa vajadzībām. Pēc 40 valdīšanas gadiem Dāvids mirst ”lielā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda gandarīts, un viņa dēls Salamans [kļūst] ķēniņš viņa vietā”. (1. Laiku 29:28.)

Bībeles pantu skaidrojums.

11:11. Kāpēc šeit ir teikts, ka nogalināto bija 300, nevis 800, kā stāstījumā par šo pašu notikumu teikts 2. Samuēla grāmatas 23. nodaļas 8. pantā? Dāvida trīs varonīgāko karotāju vadītājs bija Jašobeāms jeb Jošeb-Bašebets. Pārējie divi bija Ēleāzars un Šamma. (2. Samuēla 23:8—11.) Iemesls, kāpēc nogalināto ienaidnieku skaits minētajos pantos atšķiras, varētu būt tas, ka ir runa par diviem dažādiem notikumiem.

11:20, 21. Kāda bija Abišaja slava salīdzinājumā ar trīs varonīgākajiem Dāvida cīnītājiem? Abišajs nebija starp trim varonīgākajiem Dāvida vīriem. Taču, kā teikts 2. Samuēla grāmatas 23. nodaļas 18. un 19. pantā, viņš bija virsnieks trīsdesmit Dāvida vīriem, un ”starp šiem trīsdesmit viņš bija pats galvenais”. Abišaja slava bija līdzīga trīs varonīgāko cīnītāju slavai tāpēc, ka viņš paveica varoņdarbu, kas bija līdzīgs Jašobeāma paveiktajam.

12:8. Kādā ziņā Gada cilts karotāju ”vaibsti bija līdzīgi lauvu vaibstiem”? Šie varonīgie cīnītāji kādu laiku bija pavadījuši kopā ar Dāvidu tuksnesī. Viņu mati bija izauguši gari un pinkaini. Viņu āriene atgādināja lauvu izskatu.

13:5. Kas ir ”Ēģiptes upe Šihora”? Tā kā viena no vārda šihor nozīmēm ir ”upe”, ir izteikts viedoklis, ka šeit domāta kāda Nīlas pieteka. Domājams, 4. Mozus grāmatas 34. nodaļas 5. pantā, kur minēta ”Ēģiptes upe”, ir runāts par to pašu ģeogrāfisko vietu. Taču šajā pantā ir lietots cits senebreju vārds, ar kuru tika apzīmēta aiza vai ieleja, pa kuru tek upe. Tāpēc 1. Laiku grāmatas 13. nodaļas 5. pantā acīmredzot ir domāta  kāda aiza, kas iezīmēja Apsolītās zemes dienvidrietumu robežu. (4. Mozus 34:2, 5; 1. Mozus 15:18.)

16:1, 37—40; 21:29, 30; 22:19. Kāda bija pielūgsmes kārtība, kad derības šķirsts bija nogādāts Jeruzalemē, bet templis vēl nebija uzcelts? Kad Dāvids nogādāja šķirstu Jeruzalemē un novietoja to teltī, šķirsts nebija atradies saiešanas teltī jau vairākus gadus. Pēc tam derības šķirsts palika Dāvida uzceltajā teltī. Saiešanas telts tajā laikā atradās Gibeonā, kur augstais priesteris Cadoks un viņa brāļi upurēja bauslībā prasītos upurus. Tā tas turpinājās, kamēr nebija uzcelts templis. Kad templis Jeruzalemē bija gatavs, saiešanas telts no Gibeonas tika nogādāta uz Jeruzalemi un derības šķirsts tika novietots tempļa ”vissvētākajā vietā”. (1. Ķēniņu 8:4, 6.)

Ko mēs varam mācīties

13:11. Ja mums kaut kas neizdodas, mums vajadzētu nevis dusmoties uz Jehovu vai vainot viņu notikušajā, bet analizēt situāciju un censties saprast, kāpēc nav izdevies tas, ko mēs esam vēlējušies. Dāvids to noteikti izdarīja. Viņš mācījās no savām kļūdām, un, kad nākamo reizi pārvietoja derības šķirstu uz Jeruzalemi, viņš visu izdarīja pareizi. *

14:10, 13—16, 22:17—19. Vienmēr, kad jāpieņem kāds lēmums, kas var ietekmēt mūsu garīgumu, mums jāgriežas pie Jehovas lūgšanā un jālūdz viņa vadība.

16:23—29. Kalpošanai Jehovam jābūt galvenajam mūsu dzīvē.

18:3. Jehova izpilda visus savus solījumus. Dāvida laikā viņš izpildīja solījumu dot Ābrahāma pēcnācējiem visu Kanaāna zemi, ”no Ēģiptes upes līdz lielajai upei — Eifratas upei”. (1. Mozus 15:18; 1. Laiku 13:5.)

21:13—15. Jehova pavēlēja eņģelim apturēt sērgu tāpēc, ka viņš jūt līdzi savas tautas ciešanām. ”Viņa žēlastība ir ļoti liela”. *

22:5, 9; 29:3—5, 14—16. Kaut gan Dāvidam netika dots norādījums celt Jehovas templi, viņš daudz darīja, lai veicinātu tempļa celtniecību. Dāvids apzinājās, ka viss, ko viņš ir saņēmis, viņam ir Jehovas labestības dēļ. Līdzīgi iemesli pamudina arī mūs būt devīgiem.

24:7—18. Priesteru sadalījums 24 maiņās, ko ieviesa Dāvids, bija spēkā tad, kad Cakarijam parādījās Jehovas eņģelis un paziņoja, ka viņam būs dēls, kas vēlāk kļūs par Jāni Kristītāju. Cakarija bija ”priesteris no Abija vienības” un kalpoja templī tajā laikā, kad tas bija jādara Abija pēcnācējiem. (Lūkas 1:5, 8, 9.) Patiesā pielūgsme ir saistīta ar vēsturiskām personām, nevis mītiem. Mēs varam saņemt daudz svētību, ja lojāli atbalstām ”uzticīgo un gudro kalpu” un rīkojamies saskaņā ar labi organizēto Jehovas pielūgsmes kārtību mūsdienās. (Mateja 24:45.)

Kalposim Jehovam ”ar labprātīgu dvēseli”

Pirmā Laiku grāmata ir kaut kas vairāk nekā tikai raduraksti. Tajā var lasīt arī par to, kā Dāvids nogādāja derības šķirstu Jeruzalemē, par viņa izcilajām uzvarām, par sagatavošanos tempļa celtniecībai un par priesteru kalpošanas pienākumu sadalījumu. Informācija, ko Ezra iekļāva Pirmajā Laiku grāmatā, noderēja izraēliešiem un palīdzēja viņiem atjaunot dedzību par Jehovas pielūgsmi.

Dāvids bija priekšzīmīgs tajā, ka kalpošana Jehovam bija galvenais viņa dzīvē. Viņš nevis tiecās pēc īpašām privilēģijām un sava labuma, bet vienmēr centās pildīt Dieva gribu. Arī mēs varam ņemt vērā Dāvida padomu kalpot Jehovam ”ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli”. (1. Laiku 28:9.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Laika ass/Attēli 8.—11. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Paaudzes no Ādama līdz Noam (1056 gadi)

4026. g. p.m.ē. Ādams

130 gadi ⇩

Sets

105 ⇩

Ēnošs

90 ⇩

Kenans

70 ⇩

Mahalaleēls

65 ⇩

Jareds

162 ⇩

Ēnohs

65 ⇩

Metuzāls

187 ⇩

Lamehs

182 ⇩

2970. g. p.m.ē. piedzimst NOA

Paaudzes no Noas līdz Ābrahāmam (952 gadi)

2970. g. p.m.ē. Noa

502 gadi ⇩

Šems

100 ⇩

PLŪDI 2370. g. p.m.ē.

Arpahsads

35 ⇩

Šela

30 ⇩

Ēbers

34 ⇩

Pelegs

30 ⇩

Reus

32 ⇩

Serugs

30 ⇩

Nahors

29 ⇩

Tera

130 ⇩

2018. g. p.m.ē. piedzimst ĀBRAHĀMS

No Ābrahāma līdz Dāvidam: 14 paaudzes (911 gadi)

2018. g. p.m.ē. Ābrahāms

100 gadi

Īzāks

60 ⇩

Jēkabs

apm. 88 ⇩

Jūda

⇩

Perecs

⇩

Hecrons

⇩

Rams

⇩

Aminādabs

⇩

Nahšons

⇩

Salmons

⇩

Boāss

⇩

Obeds

⇩

Isajs

⇩

1107. g. p.m.ē. piedzimst Dāvids