Attīstiet patiesu pazemību
Attīstiet patiesu pazemību
”Tu izglāb apspiestos [”pazemīgos”, NW] ļaudis.” (2. SAMUĒLA 22:28.)
1., 2. Kas kopīgs ir daudziem ietekmīgiem valdniekiem?
ĒĢIPTES piramīdas mēmi liecina par cilvēkiem, kas reiz valdīja šajā zemē. Vēstures gaitu ir ietekmējuši arī Asīrijas valdnieks Sanheribs, Maķedonijas Aleksandrs un Romas valdnieks Jūlijs Cēzars. Visiem šiem valdniekiem ir kaut kas kopīgs: viņi nav palikuši cilvēku atmiņā ar savu pazemību. (Mateja 20:25, 26.)
2 Vai varat iedomāties kādu no šiem valdniekiem pārmeklējam savu valsti, lai atrastu pazemotos, kam vajadzīgs mierinājums? Protams, nē! Nav arī iedomājams, ka viņi būtu devušies uz savas valsts bēdu sagrauzto iedzīvotāju necilajiem mājokļiem un mēģinājuši atspirdzināt to garu. Bet pavisam citāda attieksme pret vienkāršiem cilvēkiem ir Visuma augstākajam valdniekam — Dievam Jehovam.
Izcilākais pazemības piemērs
3. Kā augstākais valdnieks izturas pret cilvēkiem?
3 Jehova ir neizsakāmi izcils un varens, tomēr viņa ”acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas”. (2. Laiku 16:9.) Ko Jehova dara, kad redz savus pazemīgos kalpus, kam dažādu pārbaudījumu dēļ ir sagrauzts gars? Viņš it kā ”dzīvo” pie šādiem cilvēkiem, ”lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem”. (Jesajas 57:15.) Saņēmuši atspirdzinājumu, tie atkal var kalpot viņam ar prieku. Šāda Dieva rīcība liecina par ļoti lielu pazemību.
4., 5. a) Kāda bija psalmu sacerētāja attieksme pret Dieva valdīšanu? b) Ko nozīmē tas, ka Dievs ”noskatās no augšas” uz vienkāršiem cilvēkiem?
4 Lai palīdzētu grēcīgajiem cilvēkiem, neviens visā Visumā nav pazemojies tik lielā mērā kā augstākais valdnieks. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tas Kungs savā diženumā ir augstāks par visām tautām, Viņa godība paceļas pāri par debesīm. Kas ir tāds kā tas Kungs, mūsu Dievs, kas mājo augstībā, kas noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi! Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem.” (Psalms 113:4—7.)
5 Pievērsīsim uzmanību izteicienam ”noskatās no augšas”. Attiecībā uz cilvēkiem šiem vārdiem var būt negatīva nokrāsa, tie var norādīt uz pārākuma apziņu pār kādu, kas ieņem zemāku stāvokli vai kam nav veicies tik labi. Taču šāda augstprātīga nostāja nekādā gadījumā nav raksturīga Dievam Jehovam, kas ir tīrs un svēts un brīvs no jebkādas ”lepnības”. (Marka 7:22, 23.) Šajā pantā vārdiem ”noskatās no augšas” ir tāda jēga, ka tas, kurš ir augstāks, pazemina sevi un veido attiecības ar kādu, kas ir zemāks. Dažos citu valodu Bībeles izdevumos 113. psalma 6. pantā sacīts, ka Dievs parāda pazemību. Lasot šos vārdus, var spilgti iztēloties, kā mūsu pazemīgais Dievs ar mīlestību pievērš uzmanību saviem kalpiem, grēcīgiem cilvēkiem.
Kāpēc Jēzus bija pazemīgs
6. Kāda bija visizcilākā Jehovas pazemības izpausme?
6 Visizcilākā Dieva pazemības un mīlestības izpausme bija tā, ka viņš sūtīja uz zemi savu mīļoto pirmdzimto Dēlu, lai tas kļūtu par cilvēku un mūs izglābtu. (Jāņa 3:16.) Jēzus mācīja patiesību par savu debesu Tēvu un pēc tam atdeva savu nevainojamo cilvēka dzīvību, lai aiznestu projām ”pasaules grēku”. (Jāņa 1:29; 18:37.) Jēzus precīzi atspoguļoja sava Tēva īpašības, arī viņa pazemību, un labprāt darīja visu, ko Dievs prasīja. Tā bija izcilākā pazemības un mīlestības priekšzīme, kādu jebkad rādījusi Dieva radīta būtne. Ne visiem patika Jēzus pazemība — ienaidnieki viņu pat uzskatīja par ”pašu zemāko no cilvēkiem”. (Daniēla 4:14.) Taču apustulis Pāvils saprata, ka viņa ticības biedriem jālīdzinās Jēzum un jābūt pazemīgiem savstarpējās attiecībās. (1. Korintiešiem 11:1; Filipiešiem 2:3, 4.)
7., 8. a) Kā Jēzus iemācījās būt pazemīgs? b) Kādu aicinājumu Jēzus izteica cilvēkiem, kas varēja kļūt par viņa mācekļiem?
7 Pāvils uzsvēra Jēzus izcilo piemēru, rakstīdams: ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:5—8.)
8 Varētu jautāt: kā Jēzus iemācījās būt pazemīgs? Viņam bija brīnišķīga iespēja neaptverami ilgu laiku būt tuvās attiecībās ar debesu Tēvu un būt Dieva palīgam visa radīšanā. (Salamana Pamācības 8:30.) Pēc dumpja Ēdenē Dieva pirmdzimtais varēja vērot, cik pazemīgi viņa Tēvs izturas pret grēcīgajiem cilvēkiem. Būdams uz zemes, Jēzus rīkojās tikpat pazemīgi kā Tēvs un izteica aicinājumu: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mateja 11:29; Jāņa 14:9.)
9. a) Kas Jēzum patika bērnos? b) Kādu pamācību Jēzus deva, norādīdams uz kādu bērnu?
9 Tā kā Jēzus bija patiesi pazemīgs, no viņa nebaidījās bērni. Gluži otrādi, bērni tiecās pie viņa. Savukārt Jēzus ar mīlestību izturējās pret bērniem un veltīja tiem uzmanību. (Marka 10:13—16.) Kāpēc Jēzum tā patika bērni? Bērniem bija labas īpašības, kas ne vienmēr izpaudās Jēzus pieaugušo mācekļu rīcībā. Nav noslēpums, ka bērni uzskata pieaugušos par pārākiem. Par to liecina daudzie jautājumi, ko viņi uzdod. Salīdzinājumā ar lielāko daļu pieaugušo bērni labprātāk mācās un nav tik lepni. Reiz Jēzus, norādīdams uz kādu bērnu, teica saviem sekotājiem: ”Ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā.” Viņš turpināja: ”Kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā.” (Mateja 18:3, 4.) Jēzus minēja principu: ”Katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” (Lūkas 14:11; 18:14; Mateja 23:12.)
10. Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?
10 Ņemot to vērā, rodas vairāki svarīgi jautājumi. Mūsu izredzes uz mūžīgu dzīvi kaut kādā mērā ir atkarīgas no tā, vai mēs attīstām patiesu pazemību, bet kāpēc kristiešiem reizēm ir tik grūti būt pazemīgiem? Kāpēc nav viegli norīt lepnumu un palikt pazemīgiem pārbaudījumos? Kas mums palīdzēs attīstīt patiesu pazemību? (Jēkaba 4:6, 10.)
Kāpēc ir grūti būt pazemīgiem
11. Kāpēc nav pārsteidzoši, ka būt pazemīgiem nav viegli?
11 Ja jums ir grūti būt pazemīgiem, tas nav nekas neparasts. Jau 1920. gadā, apskatot Bībeles padomus par nepieciešamību būt pazemīgiem, šajā žurnālā bija teikts: ”Redzot, cik augstu Kungs vērtē pazemību, visiem patiesajiem mācekļiem būtu jājūt pamudinājums ik dienas attīstīt šo īpašību.” Tālāk bija godīgi atzīts: ”Kaut arī Rakstos ir lasāmi visi šie pamudinājumi, cilvēka daba, šķiet, ir sabojāta tik lielā mērā, ka visiem, kas kļūst par Kunga ļaudīm un uzsāk skrējienu, šajā jautājumā jāsastopas ar lielākām grūtībām un jāizcīna smagāka cīņa nekā jebkurā citā.” Šie vārdi izceļ vienu iemeslu, kāpēc patiesajiem kristiešiem nav viegli būt pazemīgiem, — savas grēcīgās dabas dēļ mēs ilgojamies pēc goda, kas mums nepienākas. Tā notiek tāpēc, ka mēs esam Ādama un Ievas pēcnācēji, un viņi sagrēkoja, pakļaudamies savtīgām vēlmēm. (Romiešiem 5:12.)
12., 13. a) Kāpēc pasaule kristiešiem traucē būt pazemīgiem? b) Kas vēl vairāk apgrūtina mūsu centienus attīstīt pazemību?
12 Vēl viens iemesls, kāpēc būt pazemīgiem nav viegli, ir tas, ka mēs dzīvojam pasaulē, kas mudina cilvēkus pārspēt citus. Pasaulē ir pieņemts dzīties pēc grēcīgās ”miesas kāruma, acu kāruma un dzīves lepnības”. (1. Jāņa 2:16.) Jēzus mācekļiem nevis jāļauj, lai viņu rīcību nosaka šādas pasaulīgas iekāres, bet jāpatur sava acs skaidra un jāpievērš galvenā uzmanība Dieva gribas pildīšanai. (Mateja 6:22—24, 31—33; 1. Jāņa 2:17.)
13 Trešais iemesls, kāpēc attīstīt pazemību ir grūti, ir tas, ka pār pasauli valda Sātans Velns — pirmais, kurš kļuva lepns. (2. Korintiešiem 4:4; 1. Timotejam 3:6.) Sātans cenšas arī citos veicināt sliktās īpašības, kas piemīt viņam pašam. Piemēram, viņš gribēja, lai Jēzus viņu pielūdz, pretī solīdams ”visas pasaules valstis un viņu godību”. Jēzus, kas vienmēr bija pazemīgs, bez svārstīšanās noraidīja Sātana piedāvājumu. (Mateja 4:8, 10.) Gluži tāpat Sātans kārdina kristiešus, lai tie dzītos paši pēc sava goda. Bet pazemīgi kristieši seko Jēzus priekšzīmei, saprazdami, ka slava un gods pienākas Dievam. (Marka 10:17, 18.)
Kā attīstīt patiesu pazemību
14. Kas ir ”pašpazemošanās”?
14 Savā vēstulē kolosiešiem apustulis Pāvils brīdināja, ka ir bīstami izrādīt tikai ārēju pazemību, kuras mērķis ir iespaidot citus cilvēkus. Pāvils šādu rīcību nosauca par ”pašpazemošanos”. Tie, kas tikai izliekas pazemīgi, nav garīgi noskaņoti cilvēki, patiesībā viņi ir iedomīgi un lepni. (Kolosiešiem 2:18, 23.) Par šādu neīstu pazemību runāja arī Jēzus. Viņš nosodīja farizejus, kas izrādījās ar savām lūgšanām un gavēja ar saīgušām, nejaukām sejām, lai citi to redzētu. Lūgšanām tikai tad ir vērtība Dieva acīs, ja tās ir pazemīgas. (Mateja 6:5, 6, 16.)
15. a) Ko varētu darīt, ja vēlamies būt pazemīgi? b) No kā var mācīties pazemību?
15 Kristiešiem, kas vēlas būt patiesi pazemīgi, ir pieejama palīdzība — viņi var domāt par vislabākajiem pazemības piemēriem un mācīties no Dieva Jehovas un Jēzus Kristus. To var darīt, regulāri iedziļinoties Bībelē un izmantojot Bībeles studēšanas palīglīdzekļus, ko ir sagādājis ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.) Īpaši svarīgi pētīt Bībeli ir kristīgajiem pārraugiem, ”lai viņu sirds nepaaugstinās pāri par saviem brāļiem”. (5. Mozus 17:19, 20; 1. Pētera 5:1—3.) Pārdomājiet to daudzo cilvēku priekšzīmi, kuri tika svētīti par savu pazemību, piemēram, Rutes, Annas un Elizabetes priekšzīmi. (Rutes 1:16, 17; 1. Samuēla 1:11, 20; Lūkas 1:41—43.) Neaizmirstiet arī daudzos ievērojamos cilvēkus, kas pazemīgi kalpoja Jehovam, piemēram, Dāvidu, Josiju, Jāni Kristītāju un apustuli Pāvilu. (2. Laiku 34:1, 2, 19, 26—28; Psalms 131:1; Jāņa 1:26, 27; 3:26—30; Apustuļu darbi 21:20—26; 1. Korintiešiem 15:9.) Arī mūsdienās draudzēs ir daudzi kristieši, kuru pazemība ir priekšzīmīga. Pārdomas par šiem piemēriem patiesajiem kristiešiem palīdzēs ”savstarpējā satiksmē apjozties ar pazemību”. (1. Pētera 5:5.)
16. Kāpēc var teikt, ka kristīgā kalpošana palīdz būt pazemīgiem?
16 Būt pazemīgiem palīdz arī regulāra līdzdalība kristīgajā kalpošanā. Pazemība ir ļoti noderīga, kad uzrunājam nepazīstamus cilvēkus, sludinot pa mājām un citās vietās. It sevišķi to var teikt, ja cilvēku reakcija uz vēsti par Valstību sākumā ir vienaldzīga vai nelaipna. Tas, kam mēs ticam, bieži tiek apstrīdēts, un pazemība kristietim ļauj atbildēt uz iebildumiem ”ar lēnprātību un bijību”. (1. Pētera 3:15, 16.) Pazemīgi Dieva kalpi ir pārcēlušies uz jaunām teritorijām un ir palīdzējuši cilvēkiem no dažādām kultūrām un ar dažādu dzīves līmeni. Daudzi no viņiem pazemīgi ir uzņēmušies grūto uzdevumu iemācīties jaunu valodu, jo tā var labāk palīdzēt tiem, kam viņi stāsta labo vēsti. Viņu pūliņi ir uzslavas vērti. (Mateja 28:19, 20.)
17. Kādu kristīgu pienākumu pildīšana prasa pazemību?
17 Daudzi kristieši pazemīgi pilda savus pienākumus, uzskatīdami citu intereses par svarīgākām nekā savējās. Piemēram, tēvam ir vajadzīga pazemība, lai atliktu malā kaut ko tādu, ko labprāt darītu viņš pats, un sagatavotos un vadītu Bībeles nodarbības ar saviem bērniem. Tāpat pazemība noder bērniem, jo viņiem jāgodā savi vecāki un jāklausa tiem, kaut arī tie nav pilnīgi. (Efeziešiem 6:1—4.) Ja sievai ir neticīgs vīrs un viņa cenšas iegūt dzīvesbiedru ar savu ”dievbijīgo skaidro dzīvi”, bieži veidojas situācijas, kurās viņai ir vajadzīga pazemība. (1. Pētera 3:1, 2.) Pazemība un pašaizliedzīga mīlestība ir nenovērtējamas īpašības arī tad, ja ir jāgādā par vecākiem, kam ir veselības problēmas un kas ir jau gados. (1. Timotejam 5:4.)
Pazemība palīdz risināt problēmas
18. Kā pazemība palīdz risināt problēmas?
18 Neviens no Dieva kalpiem nav pilnīgs. (Jēkaba 3:2.) Reizēm kristiešu starpā var rasties domstarpības vai pārpratumi. Var būt situācijas, kad vienam ir pamatots iemesls sūdzēties par otru. Parasti šādos gadījumos risinājumu var rast, liekot lietā padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13.) Tiesa, sekot šim ieteikumam nav viegli, bet pazemība palīdz to darīt.
19. Kas jāpatur prātā, runājot ar cilvēku, kura rīcība mūs ir aizskārusi?
19 Dažreiz kristietis varbūt uzskata, ka viņam ir pamatots iemesls sūdzēties un ka šis iemesls ir pārāk nopietns, lai to atstātu bez ievērības. Ja viņš ir pazemīgs, viņš parunāsies ar cilvēku, ko uzskata par vainīgu, cenzdamies atjaunot mieru. (Mateja 18:15.) Viens iemesls, kāpēc dažkārt neizdodas atrisināt problēmas kristiešu starpā, ir tāds, ka viena vai abas puses ir pārāk lepnas, lai atzītu savu vainu. Var arī būt, ka tas, kurš uzņemas iniciatīvu runāt ar otru, ir paštaisns un noskaņots kritiski. Turpretī ar pazemīgu attieksmi var lielā mērā sekmēt domstarpību nokārtošanu.
20., 21. Kas ļoti lielā mērā palīdz būt pazemīgiem?
20 Lai attīstītu pazemību, ļoti svarīgi ir lūgt Dieva palīdzību un viņa garu. Tomēr jāatceras, ka ”Dievs.. pazemīgiem dod žēlastību,” arī savu svēto garu. (Jēkaba 4:6.) Tātad, ja mums ir domstarpības ar kādu kristieti, ir jālūdz Jehova, lai mēs spētu pazemīgi atzīt savu vainu, vai tā būtu liela vai maza. Ja ir aizskartas mūsu jūtas un vainīgais no sirds atvainojas, mums viņam pazemīgi jāpiedod. Ja to izdarīt ir grūti, mums jālūdz, lai Jehova mums palīdzētu attīrīt sirdi no visām lepnības paliekām.
21 Sapratnei par to, cik daudz laba dod pazemība, mūs jāmudina attīstīt šo brīnišķīgo īpašību. Vislabāko priekšzīmi mums rāda Dievs Jehova un Jēzus Kristus. Vienmēr paturēsim prātā apliecinājumu, ko ir devis Dievs: ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība.” (Salamana Pamācības 22:4.)
Jautājumi pārdomām
• Kas rāda vislabāko pazemības priekšzīmi?
• Kāpēc būt pazemīgiem nav viegli?
• Kas palīdz būt pazemīgiem?
• Kāpēc ir svarīgi palikt pazemīgiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Jēzus bija patiesi pazemīgs
[Attēls 28. lpp.]
Pasaulē cilvēki tiek mudināti pārspēt citam citu
[Norāde par autortiesībām]
WHO photo by L. Almasi/K. Hemzǒ
[Attēls 29. lpp.]
Pazemība palīdz uzrunāt nepazīstamus cilvēkus kalpošanā
[Attēli 30. lpp.]
Domstarpības bieži vien var atrisināt, pazemīgi apklājot tās mīlestības garā
[Attēli 31. lpp.]
Kristiešiem pazemība ir vajadzīga dažādās situācijās