Sargieties no lepnas sirds

”Dievs stājas pretim lepniem.” (JĒKABA 4:6.)

1. Kādās situācijās nav nepareizi izjust lepnumu?

VAI atceraties kādu notikumu, kas ir pildījis jūsu sirdi ar lepnumu? Lielākajai daļai no mums ir bijušas šādas patīkamas izjūtas. Tas, ka mēs spējam ar kaut ko lepoties, nav nekas slikts. Piemēram, kad vecāki savas meitas liecībā redz labas atzīmes un lasa par viņas priekšzīmīgo uzvedību, viņu sejas droši vien atplaukst priekā. Apustulis Pāvils un viņa līdzgaitnieki lepojās ar kādu jaunu draudzi, kuras dibināšanā viņi bija piedalījušies, jo brāļi šajā draudzē palika uzticīgi Dievam vajāšanās. (1. Tesaloniķiešiem 1:1, 6; 2:19, 20; 2. Tesaloniķiešiem 1:1, 4.)

2. Kāpēc lepnuma jūtas parasti nav vēlamas?

² No minētajiem piemēriem redzams, ka lepnums var būt saistīts ar iepriecinājumu par kaut ko, kas ir izdarīts vai iegūts. Tomēr bieži vien lepnums liecina par pārmērīgi augstu pašnovērtējumu, pārākuma sajūtu, ko cilvēks izjūt savu spēju, ārējā izskata, bagātības vai stāvokļa dēļ. Lepnums mēdz izpausties kā augstprātīga, vīzdegunīga attieksme pret citiem. No šādas nostājas kristiešiem jāsargās, bet tas prasa pūles, jo no pirmā cilvēka Ādama visi ir mantojuši noslieci uz savtīgumu. (1. Mozus 8:21.) Mūsu sirds pavisam viegli var mūs pamudināt justies lepniem nepareizu iemeslu dēļ. Piemēram, kristiešiem jāuzmanās, lai viņi nesāktu lepoties ar savu tautību, materiālo stāvokli, izglītību, spējām vai profesionālajām iemaņām, kas ir labākas nekā citiem. Šādam lepnumam nav nekāda pamata, un tas nav patīkams Jehovam. (Jeremijas 9:22; Apustuļu darbi 10:34, 35; 1. Korintiešiem 4:7; Galatiešiem 5:26; 6:3, 4.)

3. Kas ir augstprātība, un ko par lepnību teica Jēzus?

³ Ir vēl kāds iemesls vairīties no lepnuma: no tā ir tikai viens solis līdz augstprātībai. Augstprātīgs cilvēks ne tikai jūtas pārāks par citiem, bet arī izturas pret tiem ar nicināšanu, uzskatīdams tos par zemākiem. (Lūkas 18:9; Jāņa 7:47—49.) Lepnību Jēzus minēja starp sliktajām īpašībām, kas iziet ”no cilvēka sirds” un ”apgāna cilvēku”. (Marka 7:20—23.) Kristieši saprot, cik svarīgi ir sargāties no sirds lepnības.

4. Kādu labumu dod pārdomas par to, kas Bībelē stāstīts par augstprātīgiem cilvēkiem?

⁴ Izvairīties no lepnības ir vieglāk, ja pārdomājam, kas Bībelē stāstīts par augstprātīgiem cilvēkiem. Tas ļauj pamanīt lepnuma iedīgļus, kas ir izveidojušies vai ar laiku varētu izveidoties mūsos pašos, tāpēc mēs varam pretoties domām un jūtām, kuru dēļ sirds varētu kļūt lepna. Līdz ar to ar mums nenotiks nekas ļauns, kad Dievs darīs to, par ko viņš senatnē brīdināja savu tautu: ”Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz mana svētā kalna, Jeruzāleme.” (Cefanjas 3:11.)

 Kā Dievs izturas pret lepnajiem

5., 6. Kā izpaudās faraona augstprātība, un kāds bija iznākums?

⁵ Jehovas attieksme pret lepnību ir skaidri redzama arī tajā, kā viņš rīkojās ar tādiem vareniem valdniekiem kā faraons. Nav šaubu, ka faraonam bija lepna sirds. Uzskatīdams sevi par pielūgsmes cienīgu dievu, viņš ar nicinājumu izturējās pret saviem vergiem izraēliešiem. Par to liecina, piemēram, faraona reakcija uz lūgumu atlaist izraēliešus tuksnesī, lai tie ”sarīkotu svētkus” Jehovam. ”Kas ir ”Tas Kungs,” ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls,” faraons augstprātīgi atbildēja. (2. Mozus 5:1, 2.)

⁶ Kad faraons bija pieredzējis sešas mocības, Jehova lika Mozum sacīt Ēģiptes valdniekam: ”Vēl tu esi sacēlies pret manu tautu, viņu neatlaizdams.” (2. Mozus 9:17.) Tad Mozus pavēstīja par septīto mocību — par krusu, kas izpostīs zemi. Tiklīdz izraēliešiem pēc desmitās mocības bija dota atļauja doties projām, faraons pārdomāja un dzinās viņiem pakaļ. Beigu beigās faraons un viņa karaspēks nonāca slazdā Sarkanajā jūrā. Par ko viņi varēja domāt, kad ūdeņi sāka sakļauties pār viņiem? Ko bija devusi faraona augstprātība? Viņa labākie karotāji izsaucās: ”Bēgsim mēs labāk no israēliešiem, jo tas Kungs kaŗo par viņiem pret Ēģipti.” (2. Mozus 14:25.)

7. Kā izpaudās Babilonas valdnieku lepnums?

⁷ Jehova pazemoja arī citus augstprātīgus valdniekus. Viens no tiem bija Asīrijas valdnieks Sanheribs. (Jesajas 36:1—4, 20; 37:36—38.) Asīriju iekaroja babilonieši, taču arī divi lepni Babilonas valdnieki pieredzēja pazemojumu. Varam atcerēties valdnieka Belsacara dzīres, kurās viņš un viņa dižciltīgie viesi dzēra vīnu no traukiem, kas bija paņemti no Jehovas tempļa, un slavēja Babilonas dievības. Pēkšņi parādījās cilvēka rokas pirksti, kas rakstīja vēstījumu uz sienas. Kad izskaidrot noslēpumaino uzrakstu ataicināja pravieti Daniēlu, viņš Belsacaram atgādināja: ”Visuvarenais Dievs deva tavam tēvam Nebukadnēcaram valstību.. Bet kad viņa sirds palika pārāk lepna.., tad viņu nogāza no troņa un atņēma tam viņa godību. Un tu, viņa dēls, Belsacar, neiedvesi sev pazemību savā sirdī, kaut gan tu visu to zināji.” (Daniēla 5:3, 18, 20, 22.) Tajā pašā naktī mēdiešu un persiešu karaspēks ieņēma Babilonu un Belsacars tika nogalināts. (Daniēla 5:30.)

8. Kā Jehova ir izturējies pret lepniem cilvēkiem?

⁸ Bija arī citi lepni cilvēki, kas nicīgi izturējās pret Jehovas tautu: filistiešu milzis Goliāts, Persijas augstākais pārvaldnieks Hamans un ķēniņš Hērods Agripa, kas valdīja Jūdejas provincē. Dievs pazemoja šos trīs augstprātīgos cilvēkus, un viņi gāja bojā. (1. Samuēla 17:42—51; Esteres 3:5, 6; 7:10; Apustuļu darbi 12:1—3, 21—23.) Tas, ko Jehova izdarīja ar šiem lepnajiem cilvēkiem, uzsver, cik patiesi ir vārdi: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18.) Ir pilnīgi skaidrs, ka ”Dievs stājas pretim lepniem”. (Jēkaba 4:6.)

9. Kā Tiras valdnieki kļuva par nodevējiem?

⁹ Atšķirībā no lepnajiem Ēģiptes, Asīrijas un Babilonas valdniekiem, Tiras ķēniņš savulaik palīdzēja Dieva tautai. Dāvida un Salamana valdīšanas laikā viņš atsūtīja prasmīgus amatniekus un sagādāja materiālus valdnieka ēku un Dieva tempļa vajadzībām. (2. Samuēla 5:11; 2. Laiku 2:10—15.) Diemžēl ar laiku Tiras valdnieki nostājās pret Jehovas tautu. Kāpēc tā notika? (Psalms 83:4—8; Joēla 4:4—6; Amosa 1:9, 10.)

 ”Tava sirds bija palikusi lepna”

10., 11. a) Ko var salīdzināt ar Tiras valdniekiem? b) Kāpēc izmainījās Tiras valdnieku attieksme pret izraēliešiem?

¹⁰ Jehovas iedvesmots, pravietis Ecēhiēls atmaskoja un nosodīja Tiras ķēniņu dinastiju. Vēsts, ar ko Ecēhiēls vērsās pie ”Tiras ķēniņa”, satur izteikumus, ko var attiecināt gan uz Tiras valdnieku dinastiju, gan uz pašu pirmo nodevēju, Sātanu, kurš ”nestāv patiesībā”. (Ecēhiēla 28:12; Jāņa 8:44.) Sātans kādreiz bija uzticīga garīga būtne, kas piederēja pie Jehovas debesu dēlu organizācijas. Ar Ecēhiēla starpniecību Dievs Jehova norādīja, kāds bija Tiras valdnieku dinastijas un Sātana krišanas galvenais cēlonis:

¹¹ ”Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu.. Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs.. Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu. Tavu plašo tirdzniecības sakaru dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un kad tu apgrēkojies, ..sargātājs ķerubs izraidīja tevi [”Es.. izraidīju tevi, ķerubu, kas sargā”, LB-65r].. Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma.” (Ecēhiēla 28:13—17.) Lepnuma dēļ Tiras valdnieki sāka izturēties pret Jehovas tautu varmācīgi. Tira izveidojās par ārkārtīgi bagātu tirdzniecības centru, slavenu ar savām skaistajām precēm. (Jesajas 23:8, 9.) Tiras valdnieki kļuva augstprātīgi un sāka apspiest Dieva tautu.

12. Kāpēc Sātans nostājās uz nodevības ceļa, un ko viņš joprojām dara?

¹² Arī garīgajai būtnei, kas vēlāk kļuva par Sātanu, kādreiz piemita gudrība, kas ļāva izpildīt jebkuru Dieva uzticēto uzdevumu. Taču Sātans nevis bija pateicīgs par to, bet gan ”uzpūtās” un sāka noniecināt Dieva valdīšanas veidu. (1. Timotejam 3:6.) Viņš bija tik augstās domās par sevi, ka sāka ilgoties, lai Ādams un Ieva viņu pielūgtu. Šī nepareizā vēlēšanās ”ieņēmās” un ”dzemdēja grēku”. (Jēkaba 1:14, 15.) Sātans ar viltu pārliecināja Ievu ēst no vienīgā koka, kura augļus Dievs bija aizliedzis ņemt. Pēc tam ar Ievas starpniecību Sātans panāca, ka arī Ādams ēda aizliegto augli. (1. Mozus 3:1—6.) Tā abi pirmie cilvēki atteicās atzīt Dieva tiesības valdīt pār viņiem un būtībā sāka pielūgt Sātanu. Sātana lepnumam nav robežu. Viņš ir mēģinājis pamudināt visas saprātīgās būtnes debesīs un uz zemes, arī Jēzu Kristu, pielūgt viņu un neatzīt Jehovas augstāko varu. (Mateja 4:8—10; Atklāsmes 12:3, 4, 9.)

13. Kādi ir lepnuma augļi?

¹³ Varam secināt, ka lepnums ir parādījies Sātana dēļ un ka tas ir galvenais grēka, ciešanu un pagrimuma cēlonis mūsdienu  pasaulē. Būdams ”šās pasaules dievs”, Sātans joprojām cenšas sēt cilvēkos lepnumu un augstprātību. (2. Korintiešiem 4:4.) Viņš zina, ka viņa laiks ir īss, un karo ar patiesajiem kristiešiem. Viņa mērķis ir novērst tos no Dieva, panākot, ka tie kļūst patmīlīgi, lielīgi un augstprātīgi. Bībelē bija paredzēts, ka šādas savtīgas īpašības pēdējās dienās būs plaši izplatītas. (2. Timotejam 3:1, 2; Atklāsmes 12:12, 17.)

14. Kādu principu Jehova izmanto, veidojot attiecības ar saprātīgajām būtnēm, ko viņš ir radījis?

¹⁴ Savukārt Jēzus Kristus drosmīgi norādīja, cik slikti ir Sātana lepnuma augļi. Vismaz trīs reizes savu paštaisno ienaidnieku klātbūtnē Jēzus minēja principu, ko Jehova izmanto, veidojot attiecības ar cilvēkiem: ”Katru, kas pats paaugstinās, to pazemos, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.” (Lūkas 14:11; 18:14; Mateja 23:12.)

Sargiet savu sirdi no lepnuma

15., 16. Kāpēc Hagare kļuva lepna?

¹⁵ Varbūt jūs pamanījāt, ka visi lepnie cilvēki, par kuriem bija runāts līdz šim, ieņēma ievērojamu stāvokli. Vai tas nozīmē, ka vienkārši cilvēki nevar kļūt lepni? Nē, tā nebūtu jādomā. To apliecina notikumi, kas risinājās Ābrahāma ģimenē. Šim patriarham nebija dēla, kas varētu kļūt par viņa mantinieku, un viņa sievai Sārai vairs nevarēja būt bērni. Tolaik bija pieņemts, ka vīrietis tādā situācijā, kādā bija nonācis Ābrahāms, apprec vēl vienu sievieti, kas viņam var dzemdēt bērnus. Dievs pieļāva šādu kārtību, jo vēl nebija pienācis laiks viņa kalpu starpā atjaunot sākotnēji noteiktās laulības normas. (Mateja 19:3—9.)

¹⁶ Pēc savas sievas pamudinājuma Ābrahāms piekrita attiecībām ar Sāras kalponi ēģiptieti Hagari, lai viņam piedzimtu potenciālais mantinieks. Kad Hagare bija kļuvusi par Ābrahāma otro sievu, viņai iestājās grūtniecība. Viņai būtu bijis jāizjūt dziļa pateicība par savu godpilno stāvokli, taču viņa pieļāva, ka viņas sirds kļūst lepna. Bībelē teikts: ”Kad tā redzēja, ka tā ir grūtniece, tad viņas kundze tai likās nicināma.” Šādas nostājas dēļ Ābrahāma ģimenē sākās tādas ķildas, ka Sāra padzina Hagari. Tomēr vēl bija kāda iespēja vērst visu par labu. Dieva eņģelis Hagarei ieteica: ”Atgriezies pie savas valdnieces  un pazemojies zem tās rokas.” (1. Mozus 16:4, 9.) Hagare acīmredzot paklausīja šim padomam, mainīja savu attieksmi pret Sāru, un ar laiku no viņas cēlās daudz ļaužu.

17., 18. Kāpēc mums visiem jāsargās no lepnības?

¹⁷ No gadījuma ar Hagari var mācīties, ka tad, ja situācija cilvēka dzīvē uzlabojas, viņam jāuzmanās no lepnības. Tātad pat kristietis, kas ar tīru sirdi kalpo Dievam, var kļūt lepns, ja iegūst bagātību vai varu. Tāda attieksme var veidoties arī cilvēkam, ko citi slavē par viņa panākumiem, gudrību vai spējām. Kā redzams, kristiešiem jābūt modriem, lai viņu sirds nekļūtu lepna. It īpaši to var teikt par tiem, kas ir guvuši kādus panākumus vai kam ir uzticēta lielāka atbildība.

¹⁸ Visbūtiskākais iemesls vairīties no lepnības ir Dieva viedoklis par šo īpašību. Dieva Rakstos ir sacīts: ”Augstprātīgas acis un lepna gara stāja, kuŗa it īpaši spilgti izpaužas bezdievja būtībā, ir grēks.” (Salamana Pamācības 21:4.) Interesanti, ka Bībelē ir lasāms īpašs brīdinājums kristiešiem, kas ”ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā”, lai viņi nebūtu ”augstprātīgi”. (1. Timotejam 6:17; 5. Mozus 8:11—17.) Savukārt kristiešiem, kas nav bagāti, jāsargās no skaudības un jāatceras, ka augstprātīgs var kļūt ikviens — gan bagāts, gan nabags. (Marka 7:21—23; Jēkaba 4:5.)

19. Kā Usija sabojāja savu labo reputāciju?

¹⁹ Lepnība un citas nevēlamas īpašības var sabojāt labas attiecības ar Jehovu. Lūk, piemēram, kas ir teikts par ķēniņa Usijas valdīšanas sākumposmu: ”Viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs.. Viņš turējās pie Dieva.., un kamēr viņš meklēja to Kungu, Dievs lika viņam zelt.” (2. Laiku 26:4, 5.) Diemžēl ķēniņš Usija sabojāja savu labo reputāciju, jo ”viņš sirdsprātā kļuva augstprātīgs, lai tiktu iznīcināts”. Usija bija tik augstās domās par sevi, ka iegāja templī un gribēja nest kvēpināmo upuri. Kad priesteri viņu brīdināja nerīkoties tik pašpaļāvīgi, ”Usija apskaitās”. Iznākums bija tāds, ka Jehova viņu sodīja ar spitālību un viņš līdz pat savai nāvei neatguva Jehovas labvēlību. (2. Laiku 26:16—21.)

20. a) Kāpēc bija apdraudēta ķēniņa Hiskijas labā reputācija? b) Kas apskatīts nākamajā rakstā?

²⁰ Pavisam pretējs ir ķēniņa Hiskijas piemērs. Reiz arī šī valdnieka labā reputācija bija apdraudēta, jo ”viņa sirdsprāts kļuva augstprātīgs”. Par laimi, vēlāk ”Hiskija pazemojās savā garā” un atguva Dieva labvēlību. (2. Laiku 32:25, 26.) Kā redzams, pretlīdzeklis Hiskijas augstprātībai bija pazemība. Pazemība ir lepnības pretstats, un  nākamajā rakstā apskatīts, kā kristieši var attīstīt un saglabāt pazemību.

21. Ko pazemīgi kristieši var droši gaidīt?

²¹ Bet neaizmirsīsim, cik daudz slikta pasaulē ir lepnības dēļ. Tā kā ”Dievs stājas pretim lepniem”, būsim apņēmības pilni pretoties nepareizām lepnuma jūtām. Ja centīsimies būt pazemīgi kristieši, mēs varēsim droši gaidīt Dieva lielo dienu, kad lepnie ies bojā un izzudīs viss sliktais, kas viņu dēļ notiek. ”Tad cilvēku lepnība tiks pazemota, un vīru augstprātība lauzta, vienīgi tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.” (Jesajas 2:17.)

Jautājumi pārdomām

• Kā jūs raksturotu lepnu cilvēku?

• Kāda ir lepnuma izcelsme?

• Kas var padarīt cilvēku lepnu?

• Kāpēc no lepnības ir jāsargās?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Lepnais faraons pieredzēja pazemojumu

[Attēls 24. lpp.]

Kad Hagares situācija uzlabojās, viņa kļuva augstprātīga

[Attēls 25. lpp.]

Hiskija pazemojās un atguva Dieva labvēlību