”Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūŗu”

IEPRETIM Glosteras ostai (ASV, Masačūsetsas štats) atrodas bronzas statuja, kurā attēlots stūrmanis, kas apņēmīgi vada savu kuģi cauri vētrai. Šī statuja ir uzstādīta par piemiņu tūkstošiem Glosteras zvejnieku, kas ir gājuši bojā jūrā. Pieminekļa pamatnē un uz plāksnes pieminekļa tuvumā ir rakstīti vārdi no 107. psalma 23. un 24. panta: ”Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūŗu un veica lielos ūdeņos savus darījumus, tie redzēja tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūŗas virsā un dziļumos.”

Zveja zivīm bagātajos Atlantijas okeāna sēkļos ir riskanta nodarbošanās. Ir zināms, ka Glostera, kurā šobrīd mīt aptuveni 30 000 iedzīvotāju, laika gaitā ir zaudējusi vismaz 5368 zvejniekus, kas gājuši bojā zvejojot. Uzraksts pie pieminekļa vēstī: ”Vienus pārsteidza mežonīgās ziemeļrīteņa brāzmas un to saceltie milzīgie viļņi. Citi savu nāves stundu sagaidīja vientulībā mazās zvejas laivās, aizmaldījušies prom no šonera, kas tos bija atvedis līdz zvejasvietām. Reizēm zvejas kuģi saskrējās vētrā un traģiskā kārtā nogrima. Vēl citus nogremdēja tvaikoņi, kuru ceļā tie bija gadījušies.”

Šis piemineklis ir kā skumjš atgādinājums tam, cik smags un bīstams gadsimtiem ilgi ir bijis zvejnieku darbs. Var tikai iztēloties, cik asaru ir izliets par zaudētajiem vīriem, tēviem, brāļiem un dēliem. Taču Dievs Jehova nav aizmirsis ne atraitnes, ne bāreņus, ne arī tos, kas gājuši bojā jūrā. Apustulis Jānis rakstīja par to, kas notiks nākotnē: ”Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos.” (Atklāsmes 20:13.) Kad ”tie, kas ar kuģiem brauca pa jūŗu”, tiks piecelti no nāves, viņi tik tiešām redzēs brīnišķīgos ”tā Kunga darbus”.