Jehova ir mūsu gans

”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” (PSALMS 23:1.)

1.—3. Kāpēc nav pārsteidzoši, ka Dāvids salīdzināja Jehovu ar ganu?

KO JŪS teiktu, ja jūs lūgtu paskaidrot, kā Jehova gādā par savu tautu? Ar ko varētu salīdzināt maigās rūpes, ar kādām viņš izturas pret saviem uzticīgajiem kalpiem? Vairāk nekā pirms 3000 gadiem ķēniņš Dāvids kādā no saviem psalmiem rakstīja skaistus vārdus par Jehovu, izmantodams salīdzinājumu, kura pamatā bija paša Dāvida agrākā nodarbošanās.

² Jaunībā Dāvids bija bijis gans, un viņš bija radis rūpēties par aitām. Dāvids zināja, ka tad, ja aitas atstāj bez uzraudzības, tās viegli nomaldās un kļūst par laupījumu zagļiem un meža zvēriem. (1. Samuēla 17:34—36.) Bez gādīga gana aitas nespēj atrast ganības un sagādāt sev barību. Kad Dāvids vairs nebija gans, viņš noteikti ar siltām jūtām atcerējās daudzās stundas, ko bija pavadījis, vadīdams un sargādams aitas un gādādams tām barību.

³ Nav pārsteidzoši, ka Dāvidam atausa atmiņā gana darbs, kad viņš tika iedvesmots aprakstīt Jehovas rūpes par savu tautu. Dāvida sacerētais 23. psalms sākas ar vārdiem: ”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” Noskaidrosim, kāpēc šie vārdi atbilst patiesībai. Pēc tam, izskatot 23. psalmu, uzzināsim, kādā ziņā Jehovas rūpes par saviem kalpiem var salīdzināt ar gana rūpēm par aitām. (1. Pētera 2:25.)

Trāpīgs salīdzinājums

4., 5. Kā Bībelē aprakstītas aitu un jēru īpašības?

⁴ Uz Jehovu Bībelē ir attiecināti daudzi tituli, un viens no sirsnīgākajiem vārdiem, kādā viņš saukts, ir ”gans”. (Psalms 80:2.) Tas, kāpēc Jehovu var dēvēt par ganu, kļūst skaidrāks, ja ņemam vērā, pirmkārt, to, kādi dzīvnieki ir aitas, un, otrkārt, laba gana pienākumus un īpašības.

⁵ Bībelē bieži norādīts, kādas īpašības raksturīgas aitām un jēriem: tie labprāt atsaucas uz gana mīlestību (2. Samuēla 12:3), nav agresīvi (Jesajas 53:7) un ir neaizsargāti. (Mihas 5:7). Kāds speciālists, kas daudzus gadus bija nodarbojies ar aitkopību, atzīmēja: ”Aitas nespēj pašas parūpēties par sevi, kā daži iedomājas. Vairāk nekā jebkuram citam mājlopam tām ir vajadzīga nemitīga uzmanība un pastāvīga aprūpēšana.” Lai izdzīvotu, šiem bezpalīdzīgajiem dzīvniekiem ir nepieciešams gādīgs gans. (Ecēhiēla 34:5.)

6. Kas par tipisku dienu senatnes gana dzīvē teikts kādā Bībeles vārdnīcā?

 ⁶ Kādā Bībeles vārdnīcā stāstīts, kā senatnē parasti ritēja gana diena: ”Agri no rīta gans, iedams aitu ganāmpulka priekšgalā, veda to no aploka uz ganību vietu. Viņš pieskatīja aitas augu dienu, raudzīdamies, lai neviena no tām nenoklīstu, un, ja kāda uz laiku pazuda no viņa redzesloka un nomaldījās no pārējām, viņš tūlīt devās to meklēt, līdz atrada un atveda atpakaļ. [..] Vakarā gans veda ganāmpulku atpakaļ uz aploku un, kad aitas pie aploka vārtiņiem gāja zem viņa izstieptā spieķa, viņš tās saskaitīja, lai būtu drošs, ka nevienas netrūkst. [..] Bieži tumšajā diennakts laikā ganam bija jāsargā savs ganāmpulks no meža zvēru uzbrukumiem un zagļu tīkojumiem.” *

7. Kāpēc ganam reizēm bija vajadzīga sevišķa pacietība un maigums?

⁷ Bija brīži, kad pret aitām, īpaši grūsnajām avīm un jēriem, bija jāizturas ar sevišķu pacietību un maigumu. (1. Mozus 33:13.) Kādā Bībeles komentārā rakstīts: ”Mazuļi bieži vien dzimst patālu no ganāmpulka, kaut kur kalna nogāzē. Gans tad ar vislielāko rūpību sargā bezpalīdzīgo aitu, bet pēc tam paceļ jēriņu uz rokām un nes pie ganāmpulka. Vairākas dienas, kamēr jēriņš vēl nemāk staigāt, gans to var nēsāt sava apmetņa vaļīgajos ielokos.” (Jesajas 40:10, 11.) Labam ganam bija jābūt gan stipram, gan maigam.

8. Kādus iemeslus savai paļāvībai uz Jehovu Dāvids min?

⁸ ”Tas Kungs ir mans gans” — šie vārdi ļoti trāpīgi raksturo mūsu debesu Tēvu. 23. psalmā var redzēt, ka Dievs par mums rūpējas ar tādu spēku un maigumu kā gans. Pirmajā pantā Dāvids pauž pārliecību, ka Dievs sagādās savām avīm visu nepieciešamo un tām ”netrūks nenieka”. Nākamajos pantos Dāvids min trīs iemeslus šādai pārliecībai: Jehova vada, sargā un paēdina savas avis. Apskatīsim šos trīs iemeslus sīkāk.

”Viņš mani vada”

9. Kādu mierīgu ainu Dāvids apraksta, un kā aitas ir nonākušas šādā vietā?

⁹ Pirmkārt, Jehova vada savu tautu. Dāvids raksta: ”Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ.” (Psalms 23:2, 3.) Dāvids šeit apraksta ganāmpulku, kas mierīgi ganās leknās ganībās, — ar to viss ir kārtībā, tam nekā netrūkst, nav nekādu draudu. Senebreju valodas vārds, kas tulkots ”ganības”, var nozīmēt ”patīkama vieta”. Aitas pašas, visticamāk, nebūtu atradušas tik labu vietu, kur ganīties. Uz šādu ”patīkamu vietu” tās ir aizvedis gans.

10. Kā Dievs apliecina, ka mums uzticas?

¹⁰ Kā Jehova mūs vada mūsdienās? Viņš to dara, piemēram, pats rādot priekšzīmi. Bībelē mēs tiekam mudināti ”sekot Dievam”. (Efeziešiem 5:1.) Šo vārdu kontekstā ir minēta žēlsirdība, piedošana un mīlestība. (Efeziešiem 4:32; 5:2.) Nav šaubu, ka Jehovam pašam šīs brīnišķīgās īpašības piemīt vislielākajā mērā. Turklāt aicinājums viņam sekot nebūt nav nereālistisks. Patiesībā šis Dieva iedvesmotais padoms pierāda, ka viņš mums uzticas. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla, un tas nozīmē, ka mums ir izpratne par tikumību un garīguma potenciāls. (1. Mozus 1:26.) Jehova zina, ka par spīti savām nepilnībām mēs spējam attīstīt tās pašas īpašības, kas raksturīgas viņam. Tā ir uzmundrinoša doma — mūsu mīlošais Dievs ir pārliecināts, ka  mēs varam viņam līdzināties. Ja sekosim viņa priekšzīmei, viņš mūs, tēlaini runājot, aizvedīs uz patīkamu vietu pie skaidriem ūdeņiem. Kaut arī pasaule ir varmācības pilna, mēs ”dzīvosim drošībā” un izjutīsim mieru, kura pamatā ir apziņa, ka Dievs pret mums ir labvēlīgs. (Psalms 4:9; 29:11.)

11. Ko Jehova ņem vērā, vadīdams savas avis, un kā tas atspoguļojas prasībās, ko viņš mums izvirza?

¹¹ Jehova mūs vada maigi un pacietīgi. Gans ņem vērā aitu ierobežotās iespējas un vada tās ”lēniņām, tā kā.. lopiņi spēj”. (1. Mozus 33:14, LB-26.) Arī Jehova vada savas avis ”lēniņām”, ņemot vērā mūsu iespējas un apstākļus. Būtībā viņš mums pielāgojas un nekad neprasa vairāk, kā mēs spējam dot. Taču viņš prasa, lai tas, ko mēs darām, tiktu darīts no sirds. (Kolosiešiem 3:23.) Bet ja nu gadu nasta mums vairs neļauj paveikt to, ko spējām agrāk? Vai varbūt mūsu darbību ierobežo nopietna slimība? Tādos gadījumos kļūst sevišķi skaidrs, cik brīnišķīga ir prasība kalpot no sirds. Nav divu vienādu cilvēku, un kalpot no sirds nozīmē izmantot visu savu spēku un enerģiju kalpošanā Dievam tik lielā mērā, cik tas ir iespējams mums. Lai gan mūsu veikumu var iespaidot nespēks, Jehova augstu vērtē kalpošanu no sirds. (Marka 12:29, 30.)

12. Kāds piemērs no Mozus bauslības parāda, ka Jehova vada savas avis, ņemot vērā to iespējas?

¹² Jehovas uzmanīgo attieksmi pret savām avīm var redzēt no tā, kas Mozus bauslībā bija sacīts par noteiktiem vainas izpirkšanas upuriem. Jehova vēlējās saņemt kvalitatīvus upurus, ko cilvēki nestu aiz pateicības, taču upuri bija iedalīti atkarībā no to pienesēja iespējām. Bauslībā bija teikts: ”Ja viņam nav tik daudz pie rokas, lai iegūtu kazu, tad lai viņš.. nes tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus.” Bet ja kāds nevarēja atļauties pat divus baložus? Tad viņš drīkstēja atnest ”kviešu miltus”. (3. Mozus 5:7, 11.) Kā redzams, Jehova neprasīja to, ko cilvēks nespēja dot. Tā kā Dievs nemainās, ir mierinoši apzināties, ka viņa prasības nekad nepārsniedz mūsu iespējas — viņš labprāt pieņem to, ko spējam dot. (Maleahija 3:6.) Ir patīkami, ka mūs vada tik saprotošs gans.

”Ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis”

13. Kādā ziņā Dāvida izteiksmes veids 23. psalma 4. pantā ir kļuvis personiskāks, un kāpēc tas nav pārsteidzoši?

¹³ Dāvids min otru savas paļāvības iemeslu: Jehova sargā savas avis. Psalmā teikts: ”Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalms 23:4.) Dāvida izteiksmes veids ir kļuvis personiskāks, viņš tagad uzrunā Jehovu vietniekvārdā ”Tu”. Tas nav pārsteidzoši, jo Dāvids runā par to, kā Dievs viņam ir palīdzējis nelaimē. Dāvids  bija staigājis daudzās tumšās ielejās — viņa dzīvībai bieži bija draudējušas briesmas. Tomēr viņš nepieļāva, ka viņu pārņemtu nepārvaramas bailes, jo zināja, ka ar viņu ir Dievs, kas tur gatavībā savu ”vēzdu” un ”gana zizli”. Šī apziņa, ka viņš ir aizsargāts, iepriecināja Dāvidu un tuvināja viņu Jehovam. *

14. Kas Bībelē apliecināts, bet ko tas nenozīmē?

¹⁴ Kā Jehova mūsdienās sargā savas avis? Bībelē apliecināts, ka nevienam pretiniekam — ne dēmoniem, ne cilvēkiem — neizdosies iznīcināt Jehovas avis no zemes virsas. Jehova to nekad nepieļaus. (Jesajas 54:17; 2. Pētera 2:9.) Taču tas nenozīmē, ka mūsu gans mūs pasargās no visām nelaimēm. Mēs varam pieredzēt pārbaudījumus, kādi mēdz būt visiem cilvēkiem, un sastapties ar pretestību, ar kādu jārēķinās visiem patiesajiem kristiešiem. (2. Timotejam 3:12; Jēkaba 1:2.) Reizēm mēs it kā ”staigājam tumšā ielejā”. Piemēram, vajāšanu vai veselības problēmu dēļ mēs varam nonākt tuvu nāvei, vai arī kāds mums tuvs cilvēks var būt tuvu nāvei vai pat nomirt. Arī šādos brīžos, kad sliktāk, šķiet, vairs nevar būt, mūsu gans ir ar mums un mūs sargā. Kā viņš to dara?

15., 16. a) Kā Jehova mums palīdz pārvarēt grūtības, ar kurām saskaramies? b) Pastāstiet kādu gadījumu, kas parāda, kā Jehova palīdz pārbaudījumos!

¹⁵ Jehova nesola, ka viņš brīnumainā veidā iejauksies notikumu gaitā. * Bet mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums palīdzēs pārvarēt jebkādas grūtības, ar kādām saskaramies. Viņš mums var dot gudrību, lai mēs izturētu ”dažādas kārdināšanas”. (Jēkaba 1:2—5.) Gans ar savu vēzdu vai zizli ne tikai aizdzen plēsoņas, bet arī pabiksta aitas, lai tās ietu pareizajā virzienā. Arī Jehova var mūs maigi ”pabikstīt”, varbūt ar kāda ticības biedra starpniecību, lai mēs liktu lietā kādu uz Bībeli balstītu padomu, kas mūsu situācijā var izrādīties ļoti noderīgs. Turklāt Jehova mums var piešķirt spēku, kas ļauj izturēt. (Filipiešiem 4:13.) Ar savu svēto garu viņš var dot ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7.) Dieva gars mūs dara spējīgus izturēt jebkādus pārbaudījumus, ko sagādā Sātans. (1. Korintiešiem 10:13.) Vai nav mierinoši domāt par to, ka Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt?

¹⁶ Lai kādā tumšā ielejā mēs būtu nonākuši, mums tajā nav jāstaigā vienatnē. Mūsu gans ir kopā ar mums, un viņš mums palīdz, kaut arī pirmajā brīdī mēs to varbūt pat nepamanām. Lūk, ko stāsta kāds kristiešu vecākais, kuram tika konstatēts ļaundabīgs galvas smadzeņu audzējs: ”Jāatzīst, sākumā man nāca prātā domas, ka Jehova varbūt ir dusmīgs uz mani vai pat nemīl mani. Tomēr es skaidri zināju, ka nenovērsīšos no Jehovas. Es stāstīju viņam par savām sliktajām domām, un viņš man palīdzēja, bieži mierinādams mani ar brāļu un māsu starpniecību. Daudzi dalījās ar mani vērtīgās atziņās, pie kurām bija nonākuši, paši cīnīdamies ar smagām slimībām. Ar savu līdzsvaroto attieksmi viņi man palīdzēja saprast, ka ar mani nav noticis nekas neparasts. Es saņēmu arī praktisku palīdzību, reizēm citu gatavība rūpēties par mani bija ļoti aizkustinoša, un tas bija apliecinājums, ka Jehova nav ar mani neapmierināts. Protams, slimība nav atkāpusies, un es nezinu, kāds būs tās iznākums. Bet es esmu pārliecināts, ka Jehova ir ar mani un šajā pārbaudījumā neatstās mani vienu.”

 ”Tu klāj man galdu”

17. Kā Dāvids apraksta Jehovu 23. psalma 5. pantā, un kāpēc šie vārdi nav pretrunā ar iepriekš minēto salīdzinājumu, kurā minēts gans?

¹⁷ Tālāk Dāvids min trešo iemeslu, kāpēc viņš paļaujas uz savu ganu: Jehova baro savas avis un sagādā tām uzturu pārpilnībā. Dāvids raksta: ”Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.” (Psalms 23:5.) Šajā pantā Dāvids apraksta savu ganu kā dāsnu namatēvu, kas bagātīgi sagādā ēdienus un dzērienus. Abi salīdzinājumi — ar gādīgu ganu un viesmīlīgu namatēvu — nav pretrunā. Labam ganam ir jāzina, kur var atrast leknas ganības un pietiekami daudz dzeramā ūdens, lai ganāmpulkam ”netrūktu nenieka”. (Psalms 23:1, 2.)

18. Kas liecina, ka Jehova ir viesmīlīgs namatēvs?

¹⁸ Vai mūsu gans ir arī viesmīlīgs namatēvs? Par to nav ne mazāko šaubu. Mēs lielā daudzumā saņemam kvalitatīvu un daudzveidīgu garīgo uzturu. Ar uzticīgā un gudrā kalpa grupas starpniecību Jehova mums piedāvā noderīgas publikācijas un bagātīgu programmu sapulcēs un kongresos, un tas viss apmierina mūsu garīgās vajadzības. (Mateja 24:45—47.) Garīgā uztura mums netrūkst. ”Uzticīgais un gudrais kalps” ir darījis pieejamu Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas miljoniem eksemplāru tirāžā, un tās pašreiz ir pieejamas 413 valodās. Garīgais uzturs, kas nāk no Jehovas, ir ļoti dažāds — no ”piena” jeb Bībeles pamatmācībām līdz ”cietai barībai” jeb dziļākai garīgai informācijai. (Ebrejiem 5:11—14.) Ja rodas kādas problēmas vai jāpieņem grūts lēmums, mēs praktiski vienmēr varam atrast vērtīgus padomus. Ko gan mēs iesāktu bez šāda garīgā uztura? Mūsu gans tiešām ir ārkārtīgi devīgs namatēvs. (Jesajas 25:6; 65:13.)

”Es palikšu tā Kunga namā”

19., 20. a) Kādu pārliecību Dāvids pauž 23. psalma 6. pantā, un kā mēs varam iegūt līdzīgu pārliecību? b) Par ko stāstīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Pārdomājis sava gana un gādnieka rīcību, Dāvids nobeigumā raksta: ”Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu tā Kunga namā vienumēr.” (Psalms 23:6.) Var just, ka Dāvida sirdi pildīja pateicība un ticība — pateicība par to, ko Jehova bija darījis pagātnē, un ticība tam, kas notiks nākotnē. Bijušais gans jutās neapdraudēts, jo zināja, ka tik ilgi, kamēr viņš saglabās tuvas attiecības ar savu debesu ganu un, tēlaini runājot, paliks Jehovas namā, Jehova par viņu ar mīlestību gādās.

²⁰ Mēs varam būt pateicīgi par brīnišķīgajiem vārdiem, kas lasāmi 23. psalmā. Dāvids nebūtu varējis vēl labāk aprakstīt, kā Jehova vada, sargā un baro savas avis. Dāvida sirsnīgie vārdi ir saglabāti, lai mēs iegūtu pārliecību, ka arī varam raudzīties uz Jehovu kā uz mūsu ganu. Kamēr paliksim tuvu Jehovam, viņš par mums gādās un būs mīlošs gans ”vienumēr” — visu mūžību. Taču mums, viņa avīm, ir pienākums staigāt ar savu izcilo ganu, Jehovu. Nākamajā rakstā stāstīts, ko tas sevī ietver.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc Jehovas salīdzinājums ar ganu, ko izmantoja Dāvids, ir trāpīgs?

• Ko Jehova ņem vērā, mūs vadot?

• Kā Jehova mums palīdz izturēt pārbaudījumus?

• Kas liecina, ka Jehova ir viesmīlīgs namatēvs?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Tāpat kā gans Izraēlā, Jehova vada savas avis