Lasītāju jautājumi

Vai kristietis var saglabāt labu sirdsapziņu, ja viņš sāk strādāt darbu, kas saistīts ar ieroča nēsāšanu?

Jehovas liecinieki, lai kur viņi dzīvotu, nopietni izturas pret Dieva uzticēto pienākumu gādāt par saviem ģimenes locekļiem. (1. Timotejam 5:8.) Tomēr daži darbi ir skaidrā pretrunā ar Bībeles principiem, un tie nav pieņemami. To var teikt par darbu, kas saistīts ar azartspēlēm, nepareizu asins izmantošanu un kas veicina tabakas izstrādājumu lietošanu. (Jesajas 65:11; Apustuļu darbi 15:29; 2. Korintiešiem 7:1; Kolosiešiem 3:5.) Arī cita veida darbs, kas Bībelē nav tieši nosodīts, kāda sirdsapziņai var likties nepieņemams, vai arī par nepieņemamu to var uzskatīt citi.

Tas, vai strādāt darbu, kas prasa nēsāt šaujamieroci vai kādu citu ieroci, ir personiskas dabas lēmums. Tomēr jāņem vērā, ka bruņots cilvēks riskē kļūt vainīgs asinsizliešanā, ja viņam nāktos likt ieroci lietā. Tāpēc kristietim ar lūgšanām jāpārdomā, vai viņš ir gatavs uzņemties tādu atbildību kā zibenīga lēmumu pieņemšana situācijās, kas var ietekmēt cilvēku dzīvību. Ieroča nēsāšana ir saistīta arī ar briesmām tikt ievainotam vai nogalinātam, ja ieroča nēsātājam kāds uzbruktu vai mēģinātu atriebties.

Šāds lēmums var ietekmēt arī citus cilvēkus. Piemēram, kristiešu galvenais uzdevums ir sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. (Mateja 24:14.) Vai būtu iespējams mācīt citiem ”turēt mieru ar visiem cilvēkiem”, bet pašam pelnīt iztiku, nēsājot ieroci? (Romiešiem 12:18.) Kā tas ietekmētu bērnus un citus ģimenes locekļus? Vai šaujamieroča glabāšana mājās neapdraudētu viņu dzīvību? Vai kristieša nostāja šajā jautājumā nekļūtu par klupšanas akmeni citiem? (Romiešiem 14:21.)

Patlaban, pēdējās dienās, arvien vairāk un vairāk cilvēku ir ”nesavaldāmi, labā nīdēji”. (2. Timotejam 3:1, 3.) Ņemot to vērā, vai varētu apgalvot, ka kristietim ”nav.. ko pārmest”, ja viņš izraudzītos darbu, kas prasa nēsāt ieroci un varētu izraisīt konfliktus ar šādiem cilvēkiem? (1. Timotejam 3:10.) Tas noteikti nebūtu iespējams. Tāpēc draudze nevarētu uzskatīt šādu kristieti par ”nepeļamu”, ja viņš vēl aizvien nēsātu ieroci pēc tam, kad viņam laipni būtu dots uz Bībeli balstīts padoms. (1. Timotejam 3:2; Titam 1:5, 6.) Šādam cilvēkam nevarētu piešķirt nekādas īpašas priekšrocības draudzē.

Jēzus saviem mācekļiem apliecināja, ka tad, ja Valstības intereses būs galvenās viņu dzīvē, viņiem nebūs pārlieku jāraizējas par pašu nepieciešamāko. (Mateja 6:25, 33.) Ja pilnībā paļausimies uz Jehovu, ”Viņš [mūs] uzturēs taisnus; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties”. (Psalms 55:23.)