Vai jūs staigāsiet ar Dievu?
Vai jūs staigāsiet ar Dievu?
”Pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (MIHAS 6:8.)
1., 2. Kādā ziņā Jehovas jūtas pret mums var salīdzināt ar to, ko jūt vecāki, kas māca savam bērnam staigāt?
MAZULIS, stāvēdams uz ļodzīgām kājām, stiepjas pretī tēva vai mātes pasniegtajām rokām un sper savus pirmos soļus. It kā nekas īpašs nenotiek, taču vecākiem šis brīdis ir ļoti svarīgs un daudzsološs. Viņi nevar vien sagaidīt, kad varēs staigāt roku rokā ar savu bērnu turpmākos mēnešus un gadus. Raudzīdamies nākotnē, viņi droši vien cer vēl ilgi nodrošināt savai atvasei pienācīgu vadību un atbalstu.
2 Dievam Jehovam ir līdzīgas jūtas pret saviem bērniem uz zemes. Viņš reiz teica par savu tautu Izraēlu jeb Ēfraimu: ”Es.. Efraīmu mācīju staigāt, es tos ņēmu uz savām rokām.. Es tos vilku ar cilvēka valgiem, ar mīlestības saitēm.” (Hozejas 11:3, 4, LB-26.) Jehova šeit apraksta sevi kā mīlošu tēvu, kas pacietīgi māca bērnu staigāt, ņemdams to uz rokām, kad tas pakrīt. Jehova ir vislabākais Tēvs, un viņš labprāt mūs māca staigāt. Viņam ir prieks būt mums līdzās, kad mēs kaut ko sasniedzam. Kā liecina tēmas pants, mēs varam staigāt ar Dievu. (Mihas 6:8.) Bet ko nozīmē staigāt ar Dievu? Kāpēc tas jādara? Kā tas ir iespējams? Ko mēs iegūstam, staigājot ar Dievu? Tālāk pēc kārtas apskatīsim šos četrus jautājumus.
Ko nozīmē staigāt ar Dievu?
3., 4. a) Kāpēc ilustrācija par staigāšanu ar Dievu ir ļoti veiksmīga? b) Ko nozīmē staigāt ar Dievu?
3 Cilvēki no miesas un asinīm, protams, nevar vārda tiešā nozīmē pastaigāties ar Jehovu, kas ir garīga būtne. (2. Mozus 33:20; Jāņa 4:24.) Kad Bībelē runāts par cilvēkiem, kas staigā ar Dievu, tas jāuztver tēlaini. Tā ir ilustrācija, kas paceļas pāri tautu un kultūru robežām un nav attiecināma tikai uz kādu konkrētu laiku. Lai kurā vietā un kurā laikā cilvēki dzīvotu, viņiem nav grūti iztēloties divus staigājam kopā. Šāda aina liek domāt par sirsnīgām un tuvām attiecībām un kaut kādā mērā palīdz saprast, ko nozīmē staigāt ar Dievu. Taču mēģināsim to noskaidrot vēl precīzāk.
4 Atcerēsimies dievbijīgos Ēnohu un Nou. Kāpēc par viņiem ir teikts, ka viņi staigāja ar Dievu? (1. Mozus 5:24; 6:9.) Bībelē ”staigāt” bieži vien nozīmē rīkoties noteiktā veidā. Ēnohs un Noa izraudzījās tādu dzīves ceļu, kas bija saskaņā ar Dieva Jehovas gribu. Atšķirībā no vairākuma cilvēku, kas dzīvoja pasaulē, viņi meklēja Jehovas vadību un pakļāvās viņa norādījumiem. Viņi paļāvās uz Jehovu. Vai tas nozīmēja, ka Jehova pieņēma lēmumus viņu vietā? Nē, Jehova cilvēkiem ir piešķīris gribas brīvību, un viņš vēlas, lai mēs to izmantotu ”prātīgi”. (Romiešiem 12:1, LB-26.) Bet, kaut arī lēmumus pieņemam mēs paši, mēs pazemīgi ļaujam, lai mūsu spriedumus ietekmē Jehovas nesalīdzināmi pārākais saprāts. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jesajas 55:8, 9.) Var teikt, ka, mums ejot pa dzīvi, Jehova visu laiku ir blakus.
5. Kāpēc Jēzus norādīja, ka mūžam tiek pielikta viena olekts?
5 Bībelē dzīve bieži ir salīdzināta ar ceļojumu vai gājumu. Reizēm šāds salīdzinājums ir izteikts tieši, bet reizēm to var izsecināt. Piemēram, Jēzus teica: ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” (Mateja 6:27.) Kaut kas šajos vārdos var likties neloģisks. Kāpēc Jēzus norādīja, ka cilvēka ”mūžam”, tātad noteiktam laikposmam, tiek pielikta ”viena olekts”, kas ir garuma mērvienība? * Acīmredzot Jēzus runāja par dzīvi kā par ceļojumu. Būtībā viņš mācīja, ka ar zūdīšanos jeb raizēšanos savu dzīves gājumu nevar pagarināt pat par mazu solīti. Bet vai tāpēc būtu jādomā, ka šo ”ceļojumu” vispār nav iespējams paildzināt? Nekādā gadījumā! Te mēs nonākam pie nākamā svarīgā jautājuma: kāpēc ir nepieciešams staigāt ar Dievu?
Kāpēc jāstaigā ar Dievu?
6., 7. Bez kā cilvēki nevar iztikt, un kāpēc ir saprātīgi meklēt Jehovas vadību?
6 Viens iemesls, kāpēc mums jāstaigā ar Dievu Jehovu, ir paskaidrots Jeremijas grāmatas 10. nodaļas 23. pantā: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” Mēs, cilvēki, nespējam paši noteikt savu dzīves gājumu, un mums arī nav tādu tiesību. Mēs nevaram iztikt bez vadības. Ja kāds nolemj dzīvot pēc sava prāta, neatkarīgi no Dieva, viņš pieļauj to pašu kļūdu, ko izdarīja Ādams un Ieva. Pirmie cilvēki piesavinājās tiesības paši izlemt, kas ir labs un kas ir ļauns. (1. Mozus 3:1—6.) Bet šādas tiesības mums nepienākas.
7 Vai jūs neizjūtat vajadzību pēc vadības dzīves ceļojumā? Katru dienu mums jāpieņem lēmumi — gan nopietni, gan ne tik nopietni. Starp tiem ir tādi, ko pieņemt nav viegli un kas var ietekmēt mūsu nākotni, kā arī mums tuvu cilvēku nākotni. Taču ir kāds, kurš ir dzīvojis daudz ilgāk par mums un ir nesalīdzināmi gudrāks un kurš ar prieku ir gatavs mums palīdzēt šo lēmumu pieņemšanā. Diemžēl vairākums cilvēku mūsdienās vairāk paļaujas paši uz savu prātu un mēģina paši noteikt savu ceļu. Viņi neņem vērā vārdus, kas lasāmi Salamana Pamācību grāmatas 28. nodaļas 26. pantā: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” Jehova vēlas, lai mēs izvairītos no briesmām, ko sevī slēpj paļaušanās uz ļaunprātīgi lokano cilvēka sirdi. (Jeremijas 17:9.) Viņš grib, lai mēs staigātu ar gudrību un paļautos uz viņu — mūsu gudro vadītāju un skolotāju. Ja tā rīkosimies, mūsu ceļš būs neapdraudēts, dzīve sagādās mums gandarījumu un piepildījuma sajūtu.
8. Uz kādu galamērķi cilvēki dodas grēka un nepilnības dēļ, bet ko mums piedāvā Jehova?
8 Vēl viens iemesls, kāpēc mums jāstaigā ar Dievu, ir saistīts ar to, cik garu ”ceļu” mēs grasāmies noiet. Bībelē ir pausta kāda skumja patiesība — var teikt, ka visi nepilnīgie cilvēki dodas uz vienu un to pašu galamērķi. Salamana Mācītāja grāmatas 12. nodaļas 5. pantā ir runāts par grūtībām, kas jāpieredz vecumdienās: ”Cilvēks iet uz savu mūža mājokli un viņa raudu dziesmu dziedātāji jau staigā apkārt pa ielām.” Kas ir šis ”mūža mājoklis”? Tas ir kaps, kurā grēka un nepilnības dēļ nonāk visi. (Romiešiem 6:23.) Taču Jehova nevēlas, lai mūsu dzīve būtu tikai īss un nemierīgs ceļš no šūpuļa līdz kapam. (Ījaba 14:1.) Vienīgi tad, ja staigājam ar Dievu, mēs varam cerēt, ka mūsu ceļš turpināsies tik ilgi, cik bija paredzēts, — mūžīgi. Vai gan mēs negribētu to pieredzēt? Lai tas būtu iespējams, ir jāstaigā ar debesu Tēvu.
Kā var staigāt ar Dievu?
9. Kāpēc Jehova reizēm bija noslēpies no savas tautas, un kādu apliecinājumu viņš izteica, saskaņā ar Jesajas grāmatas 30. nodaļas 20. pantu?
9 Īpašu uzmanību ir pelnījis trešais jautājums, ko apskatīsim: kā ir iespējams staigāt ar Dievu? Atbildi var lasīt Jesajas grāmatas 30. nodaļas 20. un 21. pantā: ”Tavi skolotāji [”Diženais Skolotājs”, NW] vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus, un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” Tie ir uzmundrinoši vārdi, un tas, ko Jehova teica 20. pantā, droši vien atgādināja viņa tautai, ka tad, kad tā sacēlās pret Jehovu, viņš it kā paslēpās. (Jesajas 1:15; 59:2.) Taču šajos pantos Jehova ir attēlots nevis slēpjamies, bet atklāti stāvam savas uzticīgās tautas priekšā. Šī aina liek domāt par skolotāju, kurš ir nostājies skolēnu priekšā un dara zināmu, ko viņš vēlas tiem iemācīt.
10. Kādā ziņā mēs varam ”dzirdēt aiz [mums] šos vārdus”, ko saka mūsu Diženais Skolotājs?
10 Cita aina paveras 21. pantā. Te Jehova ir attēlots ejam aiz savas tautas un dodam norādījumus par to, kurš ir pareizais ceļš. Bībeles komentētāji atzīmē, ka šie vārdi, iespējams, ir atsauce uz ganu, kas reizēm gāja aiz aitām, ar uzsaucieniem dzīdams tās uz priekšu un neļaudams tām nomaldīties. Kā šī ilustrācija attiecas uz mums? Kad meklējam vadību Dieva Rakstos, mēs lasām vārdus, kas rakstīti pirms tūkstošiem gadu. Šie vārdi līdz mums ir nonākuši no pagātnes jeb it kā no aizmugures. Tomēr mūsdienās tie ir tikpat noderīgi kā tad, kad tika uzrakstīti. Bībeles padomi mums palīdz pieņemt lēmumus ikdienā, kā arī plānot savu nākotni. (Psalms 119:105.) Ja no sirds meklējam šos padomus un liekam tos lietā, tad Jehova mūs vada, un tad var teikt, ka mēs staigājam ar Dievu.
11. Ar kādas ilustrācijas palīdzību Jehova aicināja savu tautu pie sevis, bet kāda bija reakcija?
11 Vai mēs ļaujam Dieva Rakstiem mūs vadīt tik lielā mērā? Reizēm ir noderīgi uz mirkli apstāties un godīgi sevi pārbaudīt. Lūk, kāds Bībeles pants, kas palīdz to izdarīt: ”Tā saka tas Kungs: ”Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kuŗš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!”” (Jeremijas 6:16.) Šie vārdi liek iztēloties ceļinieku, kas ir apstājies krustcelēs un prasa ceļu. Dumpīgajai Jehovas tautai Izraēlā bija jādara kaut kas līdzīgs garīgā ziņā. Tautai bija jāatrod ceļš, pa ko tā bija gājusi ”senlaikos”. Pa šo ”labo svētības un laimes ceļu” bija gājuši izraēliešu dievbijīgie priekšteči, bet tagad tauta no tā bija nomaldījusies. Diemžēl izraēliešu reakcija uz šo mīlestības pilno Jehovas atgādinājumu liecināja par viņu stūrgalvību. Tajā pašā pantā tālāk teikts: ”Bet tie atbildēja: ”Mēs negribam pa to staigāt!”” Turpretī mūsdienās Dieva tauta uz līdzīgu padomu reaģē pavisam citādi.
12., 13. a) Kā svaidītie Kristus sekotāji ir atsaukušies uz vārdiem, kas lasāmi Jeremijas grāmatas 6. nodaļas 16. pantā? b) Kādu pašpārbaudi mums vajadzētu veikt?
12 Kopš 19. gadsimta beigām svaidītie Kristus sekotāji attiecina uz sevi padomu, kas lasāms Jeremijas grāmatas 6. nodaļas 16. pantā. Šī kristiešu grupa no visas sirds ir centusies atgriezties uz ceļa, kas pastāvēja ”senlaikos”. Atšķirībā no kristīgās pasaules atkritējiem svaidītie kristieši ir cieši turējušies pie ”veselīgu mācību parauga”, ko darīja zināmu Jēzus Kristus un ko ievēroja viņa uzticīgie sekotāji mūsu ēras pirmajā gadsimtā. (2. Timotejam 1:13.) Līdz pat mūsu dienām svaidītie palīdz cits citam, kā arī ”citām avīm” nenovirzīties no dzīves ceļa, kas sniedz prieku un gandarījumu un ko kristīgā pasaule ir atstājusi. (Jāņa 10:16.)
13 Sagādājot garīgo uzturu īstajā laikā, uzticīgā kalpa grupa ir palīdzējusi miljoniem cilvēku atrast ceļu, kas pastāv no ”senlaikiem”, un staigāt ar Dievu. (Mateja 24:45—47.) Vai arī mēs esam starp šiem cilvēkiem? Ja tā ir, tad ko varētu darīt, lai mēs netiktu aizskaloti projām un nesāktu rīkoties pēc sava prāta? Laiku pa laikam ir ieteicams apstāties un pārbaudīt, pa kādu ceļu dzīvē mēs ejam. Ja rūpīgi lasām Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas un apmeklējam pasākumus, ar kuru palīdzību svaidītie mūsdienās īsteno mācību programmu, tad var teikt, ka mēs mācāmies staigāt ar Dievu. Un, ja pazemīgi ņemam vērā padomus, ko esam saņēmuši, tad mēs patiešām staigājam ar Dievu pa ceļu, kas pastāv kopš ”senlaikiem”.
Staigāsim, ”it kā neredzamo redzēdami”
14. Kā tam, ka mēs uztveram Jehovu kā reālu būtni, jāatspoguļojas mūsu lēmumos?
14 Lai mēs varētu staigāt ar Jehovu, mums viņš jāuztver kā reāla būtne. Kā atceramies, uzticīgajiem cilvēkiem senajā Izraēlā Jehova apliecināja, ka viņš nav paslēpies. Arī mūsdienās Diženais Skolotājs sevi atklāj savai tautai. Vai Jehova mums ir tik reāls, it kā viņš stāvētu mūsu priekšā un mūs mācītu? Bez tādas ticības mēs nevaram staigāt ar Dievu. Mozum bija tāda ticība, ”jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja”. (Ebrejiem 11:27.) Ja Jehova mums ir reāls, tad, pieņemot lēmumus, mēs ņemam vērā viņa jūtas. Piemēram, mums pat prātā nenāk izdarīt pārkāpumu un pēc tam mēģināt slēpt savus grēkus no kristiešu vecākajiem vai ģimenes locekļiem. Mēs cenšamies staigāt ar Dievu pat tad, kad mūs neviens cilvēks neredz. Tāpat kā ķēniņš Dāvids senatnē, mēs esam apņēmušies: ”Es staigāšu krietns savā namā!” (Psalms 101:2, VDP.)
15. Kāpēc iespēja būt kopā ar kristīgajiem brāļiem un māsām padara Jehovu vēl reālāku?
15 Jehova saprot, ka mēs esam nepilnīgas, miesīgas būtnes un ka mums reizēm ir grūti ticēt tam, ko mēs nevaram redzēt. (Psalms 103:14.) Viņš daudz ko ir darījis, lai palīdzētu mums pārvarēt šo savu trūkumu. Piemēram, viņš ir sapulcinājis ”tautu savam vārdam” no visām zemes tautām. (Apustuļu darbi 15:14, JD.) Kopīgi kalpojot, mēs smeļamies spēku cits no cita. Kad dzirdam, kā Jehova ir palīdzējis kādam no mūsu garīgajiem brāļiem vai māsām pārvarēt kādu vājību vai izturēt grūtu pārbaudījumu, viņš mums kļūst vēl reālāks. (1. Pētera 5:9.)
16. Kā zināšanas par Jēzu palīdz staigāt ar Dievu?
16 Pats galvenais, Jehova ir parūpējies, lai mums būtu viņa Dēla priekšzīme. Jēzus teica: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Pētot Jēzus dzīvi uz zemes, var panākt, ka Jehova mums kļūst vēl reālāks. Viss, ko Jēzus runāja un darīja, precīzi atspoguļoja viņa Tēva personību un nostāju. (Jāņa 14:9.) Kad mums jāpieņem lēmumi, ir uzmanīgi jāpārdomā, kā būtu rīkojies Jēzus. Ja no mūsu lēmumiem ir redzams, ka esam to rūpīgi un ar lūgšanām pārdomājuši, tad var teikt, ka mēs sekojam Kristus pēdās. (1. Pētera 2:21.) Tādā gadījumā mēs staigājam ar Dievu.
Ko mēs iegūstam?
17. Kādu mieru dvēselei var atrast, ja staigājam pa Jehovas ceļu?
17 Staigājot ar Dievu Jehovu, mēs daudz ko iegūstam. Atcerēsimies, ko Jehova apsolīja savai tautai, kad mudināja to meklēt ”labo svētības un laimes ceļu”. Viņš teica: ”Staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!” (Jeremijas 6:16.) Šeit nav runa par dzīvi, ko piepilda izpriecas un ērtības. Jehova piedāvā kaut ko daudz labāku, kaut ko tādu, ko pasaules bagātākie cilvēki atrod ļoti reti. Atrast mieru savai dvēselei nozīmē iegūt sirdsmieru, prieku, gandarījumu un garīga piepildījuma sajūtu. Cilvēks, kam tas ir izdevies, ir pārliecināts, ka ir izvēlējies labāko ceļu dzīvē. Šāds miers mūsdienu trauksmainajā pasaulē ir liels retums.
18. Kādu svētību Jehova mums vēlas piešķirt, un kā mums jāapņemas rīkoties?
18 Protams, dzīvība pati par sevi ir liela svētība. Pat noiet nelielu ceļa gabalu ir labāk nekā neiet nekur. Taču Jehova nebija paredzējis, ka mūsu dzīves ceļam jābūt tikai īsam ceļojumam no jaunības plaukuma līdz vecuma nespēkam. Nē, Jehova vēlas, lai mēs iegūtu pašu izcilāko svētību — iespēju staigāt ar viņu mūžīgi. Tas ir labi izteikts Mihas grāmatas 4. nodaļas 5. pantā: ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” Vai mēs tiecamies pēc šīs iespējas? Vai mēs iegūsim to, ko Jehova ir nosaucis par ”īsto dzīvību”? (1. Timotejam 6:19.) Mums jāapņemas staigāt ar Jehovu gan šodien, gan rīt, gan visas nākamās dienas — veselu mūžību.
[Zemsvītras piezīme]
^ 5. rk. Dažos Bībeles tulkojumos vārds ”olekts” šajā pantā ir aizstāts ar laika mērvienību, piemēram, ”viens brīdis” (The Emphatic Diaglott) vai ”viena vienīga minūte” (Čārlza Viljamsa A Translation in the Language of the People). Taču oriģināltekstā lietotais vārds neapšaubāmi nozīmē olekti, kuras garums bija aptuveni 45 centimetri.
Kā jūs atbildētu?
• Ko nozīmē staigāt ar Dievu?
• Kāpēc jūs uzskatāt par nepieciešamu staigāt ar Dievu?
• Kas palīdz staigāt ar Dievu?
• Kādas svētības iegūst tie, kas staigā ar Dievu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 23. lpp.]
Lasot Bībeli, mēs it kā dzirdam aiz muguras Jehovas balsi, kas saka: ”Šis ir tas ceļš”
[Attēls 25. lpp.]
Draudzes sapulcēs mēs saņemam garīgo uzturu īstajā laikā