Hozejas pravietojumi mums palīdz staigāt ar Dievu

”Viņi sekos tam Kungam.” (HOZEJAS 11:10.)

1. Kādi notikumi ar simbolisku nozīmi ir aprakstīti Hozejas grāmatā?

VAI jūs interesē stāsti, kuros risinās dramatiski notikumi un darbojas spilgtas personas? Bībelē, Hozejas grāmatā, ir aprakstīti notikumi, kuriem ir simboliska nozīme. * Šajā grāmatā var lasīt par notikumiem Dieva pravieša Hozejas ģimenē, un tie ir saistīti ar īpašajām attiecībām, kādas Jehova bija izveidojis ar seno Izraēla tautu, balstoties uz Mozus bauslības derību.

2. Kas ir zināms par Hozeju?

² Par pašu Hozeju var uzzināt Hozejas grāmatas 1. nodaļā. Viņš acīmredzot dzīvoja desmit cilšu valstī Izraēlā (sauktā arī par Ēfraimu, jo tā bija ietekmīgākā cilts šajā valstī). Hozeja pravietoja pēdējo septiņu Izraēlas valdnieku laikā un Jūdejas ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā. (Hozejas 1:1.) Tātad viņš pravietoja vismaz 59 gadus. Kaut arī Hozejas grāmata tika pabeigta neilgi pēc 745. gada p.m.ē., tai ir liela nozīme mūsu dienās, kad vairāki miljoni cilvēku rīkojas tā, kā bija pravietots: ”Viņi sekos tam Kungam.” (Hozejas 11:10.)

Ko atklāj pārskats

3., 4. Īsi pastāstiet, par ko ir runa Hozejas grāmatas pirmajās piecās nodaļās!

³ Īss Hozejas grāmatas pirmo piecu nodaļu pārskats var stiprināt mūsu apņēmību staigāt ar Dievu, proti, ticēt viņam un dzīvot saskaņā ar viņa gribu. Lai gan senās Izraēlas iedzīvotāji bija vainojami garīgā netiklībā, Dievs bija gatavs parādīt viņiem žēlsirdību, ja viņi nožēlotu savus grēkus. To ilustrēja Hozejas attieksme pret viņa sievu Gomeru. Pēc pirmā bērna piedzimšanas viņai piedzima vēl divi bērni, taču, kā var spriest, to tēvs nebija viņas vīrs. Tomēr Hozeja pieņēma Gomeru atpakaļ, tieši tāpat kā Jehova bija gatavs apžēlot izraēliešus, kas nožēloja savu grēcīgo rīcību. (Hozejas 1:1—3:5.)

⁴ Jehova grasījās tiesāt izraēliešus, jo to vidū trūka patiesības, žēlastības un zināšanu par viņu. Viņš vēlējās saukt pie atbildības gan elku kalpībā ieslīgušo Izraēlu, gan nepaklausīgo Jūdeju. Taču Dievs paredzēja, ka tad, kad viņa tautai būs klājies ļauni, tā atkal meklēs viņu. (Hozejas 4:1—5:15.)

Sāk risināties sarežģīti notikumi

5., 6. a) Cik izplatīta desmit cilšu valstī Izraēlā bija netiklība? b) Kāpēc senajiem izraēliešiem domātajam brīdinājumam ir nozīme mūsu dienās?

⁵ Jehova Hozejam teica: ”Ej un ņem sev  netikli sievu līdz ar netiklībā dzimušiem bērniem, jo zeme arvienu vairāk atkrīt no tā Kunga un kļūst galīgi netikla.” (Hozejas 1:2.) Cik plaši Izraēlā bija izplatīta netiklība? Mēs varam lasīt: ”Netiklības gars viņus tā apmulsinājis, ka viņi kā netikļi izturas pret To Kungu, savu Dievu, atstādamies no Viņa un kalpodami elkiem. [..] ..jūsu meitas kļūst netikles un jūsu līgavas laulības pārkāpējas. ..viņi paši saietas ar netiklēm un nes ziedojumus kopā ar tempļa priekameitām.” (Hozejas 4:12—14, LB-65r.)

⁶ Izraēlā gan fiziska, gan garīga netiklība bija plaši izplatīta, tāpēc Jehova bija nolēmis ”piemeklēt” izraēliešus. (Hozejas 1:4; 4:9.) Jehovas brīdinājumam ir nozīme arī mūsu dienās, jo viņš sodīs tos, kas rīkojas netikli un kas ir iesaistījušies nepareizā pielūgsmē. Bet tie, kas staigā ar Dievu, pielūdz viņu saskaņā ar viņa normām un apzinās, ka ”nevienam netiklim.. nav vietas Kristus un Dieva valstībā”. (Efeziešiem 5:5; Jēkaba 1:27.)

7. Ko simboliski attēloja Hozejas laulība ar Gomeru?

⁷ Kad Hozeja apprecēja Gomeru, viņa acīmredzot bija jaunava, un viņa bija uzticīga sieva, kad ”dzemdēja viņam dēlu”. (Hozejas 1:3.) Kad 1513. gadā p.m.ē. Dievs bija atbrīvojis izraēliešus no ēģiptiešu jūga, viņš noslēdza ar tiem vienošanos — līdzīgi vienojas cilvēki, kas stājas laulībā. Saskaņā ar šo vienošanos jeb derību izraēliešu tauta apsolīja būt uzticīga savam ”laulātajam vīram” Dievam Jehovam. (Jesajas 54:5.) Hozejas laulība ar Gomeru attēloja Dieva īpašās attiecības ar Izraēla tautu. Diemžēl šīs tīrās attiecības vēlāk tika sabojātas.

8. Kā radās desmit cilšu valsts Izraēla, un ko var teikt par pielūgsmi, kāda tajā pastāvēja?

⁸ Hozejas sieva ”tapa atkal grūta un dzemdēja meitu”. Šīs meitas, kā arī nākamā bērna tēvs acīmredzot nebija viņas vīrs. (Hozejas 1:6, 8.) Tā kā Gomera simboliski attēloja izraēliešu tautu, varētu rasties jautājums: ko netiklu darīja izraēlieši? 997. gadā p.m.ē. desmit izraēliešu ciltis atšķēlās no Jūdas un Benjamīna ciltīm, kas atradās dienvidos. Desmit cilšu ziemeļu valstī Izraēlā tika iedibināta teļa pielūgsme, lai tās iedzīvotāji nedotos uz Jūdeju pielūgt Jehovu Jeruzalemes templī. Izraēlā dziļi iesakņojās arī viltus dieva Baala pielūgsme, ar ko bija saistītas seksuālas orģijas.

9. Kas notika ar Izraēlu, kā bija pravietots Hozejas grāmatas 1. nodaļas 6. pantā?

⁹ Pēc iepriekšminētās meitas piedzimšanas Dievs Hozejam teica: ”Dodi viņai vārdu ”Lo-Ruhama” [tas ir, ”Neapžēlotā”], jo Es turpmāk vairs neiežēlošos par Israēla namu, lai Es tā locekļiem piedotu [”bet es gribu tos tiešām aizvest”, LB-1825].” (Hozejas 1:6.) Jehova īstenoja šo nodomu 740. gadā p.m.ē., kad asīrieši aizveda izraēliešus gūstā. Bet par divu cilšu valsti Jūdeju viņš apžēlojās un tai palīdzēja, taču ne ar stopu, zobenu un citiem ieročiem, nedz arī ar zirgiem un jātniekiem. (Hozejas 1:7.) 732. gadā p.m.ē. viens pats eņģelis vienā naktī nogalināja 185 tūkstošus asīriešu kareivju, kas gatavojās uzbrukt Jūdejas galvaspilsētai Jeruzalemei. (2. Ķēniņu 19:35.)

Jehova grasās tiesāt Izraēlu

10. Ko simboliski attēloja Gomeras netiklā rīcība?

¹⁰ Gomera pameta Hozeju un kļuva par ”netikli sievu”, kas pārkāpj laulību, dzīvodama kopā ar citu vīrieti. Tas simboliski attēloja,  kā rīkojās Izraēlas valsts — tā izveidoja politiskas savienības ar tautām, kas pielūdza elkus, un sāka paļauties uz tām. Izraēlieši par savu materiālo labklājību pateicās nevis Jehovam, bet citu tautu dieviem un, pielūdzot viltus dievus, pārkāpa savu vienošanos ar Dievu Jehovu. Nav brīnums, ka Jehova grasījās tiesāt tautu, kuras rīcību garīgā ziņā varēja pielīdzināt laulības pārkāpšanai. (Hozejas 1:2; 2:4, 14, 15.)

11. Kas notika ar bauslības derību, kad Jehova pieļāva, ka Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji nonāk trimdā?

¹¹ Kāds sods Izraēla tautai bija jāsaņem par to, ka tā bija atstājusi Jehovu? Dievs viņai lika nonākt ”tuksnesī”, tas ir, Babilonijā — valstī, kas iekaroja Asīriju, uz kurieni izraēlieši bija izsūtīti 740. gadā p.m.ē. (Hozejas 2:16.) Kad Jehova bija darījis galu desmit cilšu valstij, viņš neatcēla savu sākotnējo vienošanos jeb derību ar 12 izraēliešu ciltīm. Pat tad, kad viņš ļāva, lai 607. gadā p.m.ē. babilonieši izpostītu Jeruzalemi un aizvestu Jūdejas iedzīvotājus gūstā, viņš neatcēla Mozus bauslības derību, kas bija pamatā viņa īpašajām attiecībām ar 12 izraēliešu ciltīm. Šīs īpašās attiecības tika pārtrauktas tikai tad, kad ebreju vadoņi nepieņēma Jēzu Kristu un mūsu ēras 33. gadā lika to sodīt ar nāvi. (Kolosiešiem 2:14.)

Jehova brīdina izraēliešus

12., 13. Kāda ir galvenā doma Hozejas grāmatas 2. nodaļas 8. līdz 10. pantā, un kā šie vārdi attiecās uz Izraēla tautu?

¹² Dievs brīdināja Izraēla tautu izbeigt netiklību, bet tauta vēlējās turēties ”pie saviem mīļākajiem”. (Hozejas 2:4, 7.) ”Tādēļ, raugi,” Jehova teica, ”Es aizaudzināšu tavu ceļu ar ērkšķiem un aizvilkšu tam priekšā žogu, tā ka viņa neatradīs pat vairs sava kājceliņa, un, kad tad viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, tad lai viņa tos nesastop, un, kad viņa tos meklēs, tad lai viņa tos nespētu atrast, un lai viņa būtu spiesta teikt: ”Es atgriezīšos pie sava agrākā vīra, pie kā man labāk klājās nekā tagad!” Jo viņa negrib zināt, ka Es tas esmu, kas viņai dod labību, vīnogu sulu un eļļu, un kas viņai piešķīris arī daudz sudraba un zelta, ko viņi izlietoja kalpošanai Baālam, darīdami no tā viņa attēlu.” (Hozejas 2:8—10.)

¹³ Lai gan Izraēla tauta meklēja palīdzību pie citām tautām, kas nosauktas par tās ”mīļākajiem”, neviena no šīm tautām nespēja to sniegt. Izraēla tauta bija it kā nožogota ar necaurejamu žogu, lai citas valstis nevarētu tai palīdzēt. Pēc trīs gadus ilga aplenkuma, kādā asīrieši turēja Izraēlas galvaspilsētu Samariju, 740. gadā p.m.ē. tā tika iekarota, un desmit cilšu valsts vairs nekad netika atjaunota. Gūstā aizvesto izraēliešu vidū tikai daži aptvēra, cik labi bija klājies, kad viņu priekšteči kalpoja Jehovam. Šie nedaudzie izraēlieši pārstāja pielūgt Baalu un meklēja iespēju atjaunot attiecības ar Jehovu.

Notikumu pavērsiens

14. Kāpēc Hozeja atjaunoja attiecības ar Gomeru?

¹⁴ Lai vēl labāk saskatītu saistību starp notikumiem Hozejas ģimenē un izraēliešu attiecībām ar Jehovu, pievērsīsim uzmanību šādiem vārdiem: ”Tas Kungs sacīja man: ”Eji  vēlreiz un iemīli precētu sievieti, kas ir cita mīļākā un kas pārkāpj laulību.”” (Hozejas 3:1.) Hozeja izpildīja šo norādījumu, atpirkdams Gomeru no tā vīrieša, ar ko viņa dzīvoja kopā. Pēc tam Hozeja stingri teica savai sievai: ”Paliec pie manis kā mana vienīgā ilgu laiku, atturies no netiklības un nepiederi nevienam citam vīram.” (Hozejas 3:2, 3.) Gomera paklausīja, un Hozeja atjaunoja attiecības ar viņu. Kāda tam bija saistība ar Dieva izturēšanos pret Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājiem?

15., 16. a) Kādā gadījumā Dieva tauta, kas bija saņēmusi pārmācību, varēja tikt apžēlota? b) Kā ir piepildījies Hozejas grāmatas 2. nodaļas 20. pants?

¹⁵ Kad Izraēlas un Jūdejas trimdinieki atradās gūstā Babilonijā, Dievs izmantoja savus praviešus, lai ”runātu laipni” ar viņiem. Lai saņemtu Dieva žēlastību, trimdiniekiem bija jāapliecina, ka viņi nožēlo grēkus, un jāatgriežas pie sava Dieva, tāpat kā Gomera atgriezās pie sava vīra. Tādā gadījumā Jehova bija gatavs izvest savu tautu no Babilonijas ”tuksneša” un atvest atpakaļ uz Jūdeju un Jeruzalemi. (Hozejas 2:16, 17.) Viņš izpildīja šo solījumu 537. gadā p.m.ē.

¹⁶ Dievs izpildīja arī šādu solījumu: ”Es noslēgšu tai pašā dienā viņas labā derību ar dzīvniekiem laukā, ar putniem apakš debess, ar rāpuļiem un tārpiem uz pašas zemes; Es salauzīšu stopus un zobenus, Es iznīdēšu pašu kaŗu un ļaušu ļaudīm mierīgi dzīvot.” (Hozejas 2:20.) Tautas atlikums, kas atgriezās tēvzemē, dzīvoja drošībā, nebaidoties no plēsīgiem zvēriem. Šis pravietojums piepildījās arī 1919. gadā, kad atlikušie garīgie izraēlieši tika atbrīvoti no ”lielās Bābeles” — viltus reliģijas pasaules impērijas. Viņi tagad dzīvo drošībā garīgā paradīzē kopā ar saviem biedriem, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes. Šiem patiesajiem kristiešiem nepiemīt tādas īpašības, kādas piemīt plēsīgiem zvēriem. (Atklāsmes 14:8; Jesajas 11:6—9; Galatiešiem 6:16.)

Ņemsim vērā pamācības

17.—19. a) Kādas Dieva īpašības mums jācenšas sevī attīstīt? b) Kā Jehovas žēlsirdībai un līdzjūtībai jāietekmē mūsu rīcība?

¹⁷ Dievs ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, un tādiem jābūt arī mums. Tas ir viens no secinājumiem, kas izriet no Hozejas grāmatas pirmajām nodaļām. (Hozejas 1:6, 7; 2:25.) Dieva vēlēšanās parādīt žēlastību izraēliešiem, kas nožēloja grēkus, ir saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi vienā no Dieva iedvesmotajiem sakāmvārdiem: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana Pamācības 28:13.) Tiem, kas nožēlo izdarīto ļaunumu, var sniegt mierinājumu arī šādi psalmu sacerētāja vārdi: ”Upuŗi, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Psalms 51:19.)

 ¹⁸ Hozejas pravietojumi uzsver, cik laipns un žēlastības pilns ir Dievs, ko mēs pielūdzam. Pat tiem cilvēkiem, kas ir novērsušies no Dieva taisnīgā ceļa, ir iespēja to nožēlot un atgriezties pie viņa. Ja viņi to dara, Jehova viņus laipni pieņem atpakaļ. Jehova, kas bija izveidojis īpašas attiecības ar Izraēla tautu, bija žēlsirdīgs pret atlikušajiem Izraēla tautas locekļiem, kas nožēloja grēkus. Lai gan viņi nebija klausījuši Jehovam un bija ”sāpinājuši Israēla Svēto”, viņš ”bija žēlsirdīgs.. un.. ņēma vērā to, ka viņi ir miesa”. (Psalms 78:38—41.) Redzot šādu žēlsirdību, mums noteikti vienmēr jācenšas staigāt ar mūsu žēlsirdīgo Dievu Jehovu.

¹⁹ Kaut arī Izraēlā notika slepkavības, zādzības un laulības pārkāpšana, Jehova ar savu tautu ”runāja laipni”. (Hozejas 2:16; 4:2.) Kad mēs pārdomājam Jehovas žēlsirdību un līdzjūtību, tai būtu jārod atsaucība mūsu sirdī, un mums būtu vēl ciešāk jāpieķeras Jehovam. Mums būtu jāpārdomā, kā mēs varam paust tādu pašu žēlsirdību un līdzjūtību, kādu pauž Jehova. Ja kāds kristietis, kas mūs ir apvainojis, lūdz piedošanu, vai mēs viņam piedodam tikpat labprāt, kā piedod Dievs? (Psalms 86:5.)

20. Miniet piemēru, kas liecina, ka mums ir jāpaļaujas uz Dieva sniegto cerību!

²⁰ Dievs sniedz patiesu cerību. Piemēram, viņš apsolīja: ”Es atdošu viņai.. vīna dārzus un Achoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem.” (Hozejas 2:17.) Jehovas senajai tautai bija droša cerība atgriezties dzimtenē, kur atradās ”Achoras ieleja”. Tas, ka šis solījums 537. gadā p.m.ē. piepildījās, mums dod pamatotu iemeslu priecāties par Jehovas sagādāto drošo cerību uz nākotni.

21. Cik svarīgas ir zināšanas, lai staigātu ar Dievu?

²¹ Lai vienmēr staigātu ar Dievu, mums jāmācās par Dievu un jāizmanto šīs zināšanas dzīvē. Izraēlā ļoti trūka zināšanu par Dievu. (Hozejas 4:1, 6.) Tomēr nedaudzi cilvēki ļoti augstu vērtēja Dieva mācības, dzīvoja saskaņā ar tām un guva lielas svētības. Viens no viņiem bija Hozeja. Tādi bija arī septiņi tūkstoši izraēliešu, kas dzīvoja Elijas laikā un nebija locījuši ceļus Baala priekšā. (1. Ķēniņu 19:18; Romiešiem 11:1—4.) Pateicība par Dieva mācībām arī mums palīdzēs staigāt ar Dievu. (Psalms 119:66; Jesajas 30:20, 21.)

22. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret atkrišanu?

²² Jehova prasa, lai viņa tautas vadītāji noraidītu atkrišanu. Diemžēl Hozejas laikā izraēlieši to neņēma vērā. Hozejas grāmatas 5. nodaļas 1. pantā teikts: ”Klausaities tad nu šo, priesteŗi, un ievēro to labi tu, Israēla nams, un uzklausi to uzmanīgi tu, ķēniņa nams! Sods sagaida jūs, jo jūs esat kļuvuši par slazda valgu Micpas kalnā un par izplēstu ķērēju tīklu Tabora kalnā.” No Dieva atkritušie tautas vadītāji izraēliešiem bija kā slazda valgs un ķeramais tīkls, jo pamudināja viņus uz elku kalpošanu. Tabora kalns un Micpa acīmredzot bija viltus pielūgsmes centri.

23. Ko jūs esat guvuši no Hozejas grāmatas pirmo piecu nodaļu apskatīšanas?

²³ Hozejas pravietojumi atklāj, ka Jehova ir žēlsirdīgs Dievs, kas dod cerību un svētī tos, kuri dzīvo pēc viņa mācībām un noraida atkrišanu. Centīsimies līdzīgi senajiem izraēliešiem, kas nožēloja savus pārkāpumus, meklēt Jehovu un vienmēr rīkoties viņam patīkami! (Hozejas 5:15.) Tādā gadījumā mēs pļausim to, kas ir labs, un izjutīsim neaprakstāmu prieku un mieru, ko gūst visi, kuri uzticīgi staigā ar Dievu. (Psalms 100:2; Filipiešiem 4:6, 7.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko simbolizēja Hozejas laulība ar Gomeru?

• Kāpēc Jehova grasījās tiesāt Izraēlu?

• Kāda doma no Hozejas grāmatas pirmajām piecām nodaļām jūs īpaši iespaidoja?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Vai jūs zināt, kas simboliskā ziņā bija attēlots ar Hozejas sievu?

[Attēls 19. lpp.]

Samarijas iedzīvotājus 740. gadā p.m.ē. pakļāva asīrieši

[Attēls 20. lpp.]

Izraēlieši priecīgi atgriezās savā tēvzemē