”Jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka”

PAGĀJUŠAJĀ gadā Japānu piemeklēja vairākas dabas katastrofas. Starp tām bija viesuļvētras, plūdi un zemestrīces, un tajās cieta daudzi Japānas iedzīvotāji, arī Jehovas liecinieki. (Salamans Mācītājs 9:11.) Tomēr šajās nelaimēs lieciniekiem radās iespēja parādīt brāļu mīlestību citam pret citu. (1. Pētera 1:22.)

Piemēram, jūlijā spēcīgu lietu dēļ pārplūda kāda upe Japānas vidienē. Plūdos cieta vairāk nekā 20 mājas, kurās dzīvo Jehovas liecinieki. Kādā Valstības zālē ūdens līmenis pacēlās viena metra augstumā. Jehovas liecinieki no kaimiņu draudzēm nekavējoties apvienojās, lai palīdzētu saviem ticības biedriem. Simtiem brīvprātīgo tīrīja ēkas, kas bija pilnas ar dubļiem, un tikai divu nedēļu laikā Valstības zāle tika savesta pilnīgā kārtībā.

23. oktobrī to pašu teritoriju skāra zemestrīce, kuras stiprums bija 6,8 balles pēc Rihtera skalas. Zemestrīcē gāja bojā vismaz 40 cilvēki, un vairāk nekā 100 tūkstošus vajadzēja evakuēt. Zemestrīces izpostītajā rajonā nebija ne ūdens, ne gāzes, ne arī elektrības. Kaut gan atjaunotā Valstības zāle atradās tikai 50 kilometrus no zemestrīces epicentra, tā tomēr nebija cietusi, un tajā nekavējoties tika ierīkots pagaidu palīdzības centrs. Draudžu vecākie tūlīt pat centās noskaidrot, vai ticības biedri ir drošībā, un ar atvieglojumu uzzināja, ka neviens nav cietis vai gājis bojā. Nākamajā dienā jau agri no rīta seši Jehovas liecinieki, kas paši bija cietuši jūlija plūdos, brīvprātīgi uzņēmās nogādāt pārtiku un ūdeni zemestrīces skartajā rajonā. Palīdzība bija pieejama jau dažas stundas pēc zemestrīces.

”Plūdos cietušie uzskatīja, ka palīdzība tiem, kurus skārusi zemestrīce, ir veids, kā paust pateicību par atbalstu, kas tika sniegts viņiem pašiem,” stāsta kāds draudzes vecākais. ”No agra rīta līdz vēlam vakaram viņi smagi strādāja. Bet viņi izskatījās tik laimīgi!”

Ne plūdi, ne zemestrīces neapdraud mīlestības saiti, kas cieši tur kopā kristiešu saimi — Jehovas lieciniekus. Tieši otrādi: kad notiek šādas nelaimes, kristieši izjūt to, par ko rakstīja apustulis Pāvils ticības biedriem Tesalonikā: ”Jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka pie ikviena no jums.” (2. Tesaloniķiešiem 1:3.)