Jehovas ceļi ir taisni

”Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie staigā pa tiem.” (HOZEJAS 14:10, LB-65r.)

1., 2. Kādu iespēju Jehova bija devis izraēliešiem, bet kā viņi rīkojās?

PRAVIEŠA Mozus laikā Jehova izraēliešiem deva visu nepieciešamo, lai viņi varētu staigāt taisnus ceļus. Bet astotā gadsimta sākumā p.m.ē. izraēliešu garīgais stāvoklis bija kļuvis tik slikts, ka Dievs viņus atzina par vainīgiem smagos grēkos. Tas ir skaidri redzams Hozejas grāmatas 10. līdz 14. nodaļā.

² Izraēliešu sirds bija kļuvusi liekulīga. Desmit cilšu valsts iedzīvotāji sēja bezdievību un tāpēc pļāva ļaunumu. (Hozejas 10:1, 13.) ”Kad Israēls bija jauns, Es viņu, savu dēlu, iemīlēju,” teica Jehova, ”un atsaucu šurpu no Ēģiptes.” (Hozejas 11:1.) Kaut gan Dievs Jehova bija atbrīvojis izraēliešus no verdzības Ēģiptē, viņi atmaksāja ar meliem un viltu. (Hozejas 12:1.) Tāpēc Jehova viņiem deva padomu: ”Atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību!” (Hozejas 12:7.)

3. Kas gaidīja dumpīgo Samariju, bet kā izraēlieši būtu varējuši saņemt Dieva žēlastību?

³ Dumpīgo Samariju un tās ķēniņu gaidīja briesmīgs gals. (Hozejas 13:11; 14:1.) Bet Hozejas grāmatas beidzamās nodaļas 2. pantā lasāms aicinājums: ”Atgriezies, Israēl, pie tā Kunga, sava Dieva!” Ja vien izraēlieši būtu nožēlojuši grēkus un lūguši, lai Dievs viņiem piedotu, Dievs viņiem būtu parādījis žēlastību. Protams, viņiem būtu bijis jāatzīst, ka Jehovas ceļi ir taisni, un būtu bijis pa tiem jāstaigā. (Hozejas 14:2—7, 10.)

4. Kādi principi, kas izriet no Hozejas grāmatas, ir apskatīti šajā rakstā?

⁴ No Hozejas grāmatas pēdējām nodaļām var secināt daudz svarīgu principu, kas var palīdzēt staigāt ar Dievu. Šajā rakstā ir aplūkoti šādi principi: 1) Jehova prasa pielūgsmi bez liekulības; 2) viņš uzticīgi mīl savu tautu; 3) mums pastāvīgi jācer uz Dievu; 4) Jehovas ceļi vienmēr ir taisni; 5) grēcinieki var atgriezties pie Jehovas.

Jehova prasa pielūgsmi bez liekulības

5. Kādu kalpošanu Dievs no mums prasa?

⁵ Jehova prasa, lai mēs viņam kalpotu tīri un bez liekulības. Tomēr Izraēlas iedzīvotāji bija kļuvuši par ”vīna koku”, kas nes sliktus augļus. No Dieva atkritušie izraēlieši bija sacēluši daudz ziedokļu viltus dieviem un bija pat uzstādījuši īpašus stabus, kas tika izmantoti nosodāmā pielūgsmē. Jehovas nodoms bija sagraut šos ziedokļus un pielūgsmes stabus. (Hozejas 10:1, 2.)

6. Kāda īpašība mums nedrīkst piemist, lai mēs varētu staigāt ar Dievu?

⁶ Jehovas kalpi nedrīkst būt liekulīgi. Bet kas bija noticis ar izraēliešiem? Viņu sirds bija ”sašķelta”, tā bija liekulīga. Kaut arī izraēlieši senatnē bija noslēguši vienošanos ar Jehovu un apsolījuši viņam kalpot, Jehova viņus atzina par vainīgiem liekulībā. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja mēs esam apsolījuši kalpot Dievam, mēs nedrīkstam liekuļot. Salamana Pamācību 3. nodaļas 32. pantā lasāms brīdinājums: ”Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, un Viņa slepenā svētība ir paredzēta dievbijīgajiem un sirdsskaidrajiem.” Lai staigātu ar Dievu, mums jāapliecina mīlestība, ”kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības”. (1. Timotejam 1:5.)

 Dievs uzticīgi mīl savu tautu

7., 8. a) Kas mums ir jādara, lai mēs varētu izjust Dieva uzticīgo mīlestību? b) Kā mums jārīkojas, ja esam izdarījuši nopietnu grēku?

⁷ Ja mēs pielūgsim Jehovu neliekuļoti un rīkosimies taisnīgi, mēs saņemsim viņa mīlestību. Nepaklausīgajiem izraēliešiem tika teikts: ”Sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt to Kungu, lai Viņš beidzot nāktu un liktu nolīt pār jums savai taisnīgai žēlastībai.” (Hozejas 10:12.)

⁸ Ja izraēlieši būtu nožēlojuši pārkāpumus un meklējuši Jehovu, situācija būtu pilnīgi citāda. Jehova ar prieku būtu licis nolīt pār viņiem taisnīgai žēlastībai. Ja mēs kādreiz izdarām nopietnu grēku, tad mums jāmeklē Jehova, jālūdz viņam piedošana un jālūdz garīga palīdzība kristiešu draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:13—16.) Mums ir arī vajadzīga Dieva svētā gara vadība, jo, ”kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi”. (Galatiešiem 6:8.) Ja mēs ”sēsim garā”, mēs izjutīsim Dieva uzticīgo mīlestību.

9., 10. Kā Hozejas grāmatas 11. nodaļas 1. —4. pants attiecās uz izraēliešiem?

⁹ Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vienmēr izturas ar mīlestību pret savu tautu. Apstiprinājumu var rast Hozejas grāmatas 11. nodaļas 1. līdz 4. pantā, kur teikts: ”Kad Israēls bija jauns, Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes. Bet.. viņi.. nes ziedojumus baaliem un kvēpina elka dieviem. Es satvēru Efraima [izraēliešu] rokas un vadīju viņu, bet viņi neievēroja, ka Es viņiem palīdzēju. Ar cilvēciskām saitēm Es viņus vilku pie Sevis, ar mīlestības saitēm, Es padarīju vaļīgākas jūga sakas ap viņu kakliem un ēdināju viņus.” (LB-65r.)

¹⁰ Šajos pantos Jehova salīdzināja Izraēla tautu ar mazu bērnu. Viņš satvēra izraēliešu rokas un vadīja viņus, un vilka pie sevis ”ar mīlestības saitēm”. Cik aizkustinoša aina! Iedomājieties, ka jūs mācāt savam mazulim spert pirmos soļus. Jūs izstiepjat viņam pretī rokas, lai viņu atbalstītu un viņš nenokristu. Jehova jūs mīl tikpat maigi. Viņam sagādā prieku jūs vadīt ar ”mīlestības saitēm”.

11. Ko nozīmē tas, ka Dievs ”padarīja vaļīgākas jūga sakas”?

¹¹ Par Jehovas izturēšanos pret izraēliešiem ir teikts, ka viņš ”padarīja vaļīgākas jūga sakas ap viņu kakliem un ēdināja viņus”. Dievs rīkojās līdzīgi cilvēkam, kas paceļ vai pabīda atpakaļ uz mājlopa pleciem uzlikto jūgu, lai tas varētu brīvi paēst. Tikai tad, kad izraēlieši atteicās no ērtā jūga — paklausības Dievam —, viņi nonāca smagajā ienaidnieku jūgā. (5. Mozus 28:45, 48; Jeremijas 28:14.) Tātad mums jādara viss, lai mēs nenonāktu mūsu galvenā ienaidnieka, Sātana, varā un mums nebūtu jācieš viņa smagajā jūgā. Būsim uzticīgi mūsu mīlošajam Dievam un staigāsim ar viņu.

Vienmēr ceriet uz Jehovu

12. Kas, saskaņā ar Hozejas grāmatas 12. nodaļas 7. pantu, ir prasīts no mums, lai mēs varētu staigāt ar Dievu?

¹² Lai staigātu ar Dievu, mums vienmēr  jācer uz viņu. Izraēlieši dzirdēja aicinājumu: ”Atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību, cerē un paļaujies vienmēr uz savu Dievu!” (Hozejas 12:7.) Izraēlas iedzīvotāji būtu varējuši pierādīt, ka atgriežas pie Dieva, ja viņi būtu bijuši žēlsirdīgi un taisnīgi un vienmēr būtu cerējuši uz Dievu. Mums ir jādomā arī par sevi: lai cik sen mēs jau staigājam ar Dievu, mums jārīkojas žēlsirdīgi un taisnīgi un vienmēr jācer uz Dievu. (Psalms 27:14.)

13., 14. Kā Pāvils izmantoja Hozejas grāmatas 13. nodaļas 14. pantu, un kāds īpašs iemesls cerēt uz Jehovu izriet no viņa vārdiem?

¹³ Hozejas pravietojumos par izraēliešiem ir minēts kāds īpašs iemesls cerēt uz Dievu. ”Es gribu atsvabināt viņus no pazemes valsts varas,” teica Jehova, ”un izglābt no nāves. Nāve, kur ir tava inde un sērgas? — Elle, kur ir tavs iznīcības spēks?” (Hozejas 13:14.) Jehova nebija nodomājis tajā laikā glābt izraēliešus no nāves tiešā nozīmē, taču nākotnē viņš iznīcinās nāvi uz mūžiem un darīs galu tās šķietamajai uzvarai.

¹⁴ Pāvils, vērsdamies pie citiem ar garu svaidītajiem kristiešiem, citēja šo Hozejas pravietojumu. Viņš rakstīja: ”Kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: ”Nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1. Korintiešiem 15:54—57.) Jehova piecēla Jēzu no mirušajiem, un tas garantē, ka visi cilvēki, kas ir Dieva atmiņā, tiks celti augšā no nāves. (Jāņa 5:28, 29.) Tas tiešām ir brīnišķīgs iemesls, kāpēc mums būtu jācer uz Jehovu. Tomēr staigāt ar Dievu mums palīdz ne vien cerība uz augšāmcelšanu, bet arī kaut kas cits.

Jehovas ceļi vienmēr ir taisni

15., 16. Kas tika pravietots par Samariju, un kā šis pravietojums piepildījās?

¹⁵ Pārliecība, ka ”Tā Kunga ceļi ir taisni”, mums palīdz staigāt ar Dievu. Samarijas iedzīvotāji nestaigāja Dieva taisnos ceļus, tāpēc viņiem bija jāsaņem sods par savu grēku un neticību. Hozeja izteica šādu pravietojumu: ”Samariju izpostīs un pārvērtīs par tuksnesi, jo viņi ir nepaklausīgi savam Dievam; viņiem būs jākrīt no zobena. Viņu mazos bērnus sašķaidīs, un viņu grūtās sievas uzšķērdīs ienaidnieki.” (Hozejas 14:1.) Vēsture liecina, ka asīrieši, kas iekaroja Samariju, patiešām veica tādas zvērības.

¹⁶ Samarija bija desmit cilšu valsts Izraēlas galvaspilsēta, bet minētajā pantā vārds ”Samarija” acīmredzot ir attiecināts uz visu valsti. (1. Ķēniņu 21:1.) Asīrijas valdnieks Salmanasars V aplenca Samarijas pilsētu 742. gadā p.m.ē. Kad 740. gadā p.m.ē. pilsēta beidzot tika iekarota, daudzi no tās iedzīvotājiem, kuriem bija bijis augsts stāvoklis, tika aizsūtīti trimdā uz Mezopotāmiju un Mēdiju. Tieši kurš valdnieks iekaroja Samariju — Salmanasars V vai arī viņa pēctecis Sargons II —, vēsturniekiem joprojām nav skaidrs. (2. Ķēniņu 17:1—6, 22, 23; 18:9—12.)  Jebkurā gadījumā Sargona atstātajās rakstiskajās liecībās minēts, ka uz dažādiem Augšeifratas un Mēdijas novadiem tika izsūtīti 27 290 izraēlieši.

17. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret Dieva likumiem?

¹⁷ Samarijas iedzīvotājiem nācās smagi ciest tāpēc, ka viņi negribēja staigāt Jehovas taisnos ceļus. Par to ir jādomā arī kristiešiem. Ja mums grēkošana kļūtu par ieradumu un mēs nicinātu Dieva taisnīgos likumus, mēs pieredzētu traģiskas sekas. Tāpēc vairīsimies no šādiem ļauniem ceļiem un rīkosimies saskaņā ar apustuļa Pētera vārdiem: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis vai ļaundaris vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet lai pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1. Pētera 4:15, 16.)

18. Kā mēs varam godināt Dievu?

¹⁸ Mēs godinām Dievu, staigādami viņa taisnos ceļus, nevis rīkodamies pēc sava prāta. Kains izdarīja slepkavību tāpēc, ka rīkojās pēc sava prāta un nevēlējās uzklausīt Jehovas brīdinājumu par grēku, kas viņam uzglūnēja. (1. Mozus 4:1—8.) Bileāms pieņēma samaksu no Moābas valdnieka, taču veltīgi pūlējās nolādēt izraēliešus. (4. Mozus 24:10.) Dievs sodīja ar nāvi levītu Korahu un tā atbalstītājus, jo viņi bija sacēlušies pret Mozu un Āronu. (4. Mozus 16:1—3, 31—33.) Mēs, protams, nedomājam staigāt ”Kaina ceļu”, krist ”Bileāma maldos” un iet bojā, ”pretodamies kā Kora”. (Jūdas 11.) Tomēr, ja nu kāds no mums izdara grēku, Hozejas pravietojumi sniedz mierinājumu.

Grēcinieki var atgriezties pie Jehovas

19., 20. Kādus upurus varēja nest izraēlieši, kas nožēloja pārkāpumus?

¹⁹ Pat tie, kas ir izdarījuši smagu grēku, var atgriezties pie Jehovas. Hozejas grāmatas 14. nodaļas 2. un 3. pantā ir lasāms aicinājums: ”Atgriezies, Israēl, pie tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava pārkāpuma dēļ! Iegaumējiet labi savā prātā šos vārdus, atgriezieties pie tā Kunga un sakait Viņam: ”Piedodi mums visus mūsu pārkāpumus un esi mums žēlīgs, tad mēs atnesīsim ziedam nevis vēršus, bet mūsu lūpu upuŗus.””

²⁰ Izraēlieši, kas nožēloja pārkāpumus, varēja ziedot Dievam ”lūpu upurus”. Šie upuri bija Dievam paustā slava. Uz šo pravietojumu atsaucās Pāvils, kad mudināja kristiešus nest ”slavas upuri Dievam.., tas ir, lūpu augli, kas viņa vārdu slavē”. (Ebrejiem 13:15.) Mums ir iespēja staigāt ar Dievu un nest viņam šādus upurus, un tas neapšaubāmi ir liels gods.

21., 22. Ko pieredzēja izraēlieši, kas nožēloja grēkus?

²¹ Izraēlieši, kas atmeta savu grēcīgo rīcību un atkal pievērsās Dievam, nesa viņam ”lūpu upurus” un, kā jau Dievs bija solījis, tāpēc pieredzēja garīgu atjaunotni. Hozejas grāmatas 14. nodaļas 5. līdz 8. pantā teikts: ”Es [Jehova] griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo manas dusmas pret viņiem izzudīs. Es būšu Israēlam kā rasa, lai viņš ziedētu kā līlija un riestu saknes kā Libanona ciedra koks, un viņa zari lai kupli izplēšas uz visām pusēm. Lai viņš tad  būtu tik skaists kā eļļas koks, un lai šā koka smarža būtu tik jauka kā Libanona ciedra smarža. Un lai viņi visi atkal sēdētu viņa paēnā, lai viņi pārtiktu no pašu audzētās labības, lai paši sacerotu kā labības ceri un zaļotu kā vīna koks; lai atmiņas par visu to būtu kā Libanona vīns.”

²² Izraēlieši, kas nožēloja grēkus, tika garīgi dziedināti un atkal izjuta Jehovas mīlestību. Jehova šiem izraēliešiem bija kā atspirdzinoša rasa tādā ziņā, ka viņš tos bagātīgi svētīja. Garīgā ziņā viņi bija ”skaisti kā eļļas koks”, un viņi staigāja Dieva ceļus. Tā kā mēs esam apņēmušies staigāt ar Dievu Jehovu, rodas jautājums: kas tiek prasīts no mums?

Staigāsim Jehovas taisnos ceļus arī turpmāk

23., 24. Ar kādu uzmundrinošu pravietojumu beidzas Hozejas grāmata, un kā tas ietekmē mūs?

²³ Lai staigātu ar Dievu, mums ir vajadzīga ”gudrība, kas nāk no augšienes,” un mums vienmēr jārīkojas saskaņā ar Dieva taisnajiem ceļiem. (Jēkaba 3:17, 18.) Hozejas pravietojumi beidzas ar šādiem vārdiem: ”Kas ir gudrs, lai visu to saprastu, un saprātīgs, lai visu to atzītu? — ”Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie staigā pa tiem, bet pārkāpēji tajos klūp.”” (Hozejas 14:10, LB-65r.)

²⁴ Mēs esam apņēmušies nevis vadīties pēc pasaules gudrības un normām, bet gan staigāt Dieva taisnos ceļus. (5. Mozus 32:4.) Hozeja to darīja vairāk nekā 59 gadus. Viņš sludināja Dieva vēstis, jo viņš zināja, ka tie, kas ir gudri un saprātīgi, tās uztvers. Ko var teikt par mums? Kamēr vien Jehova ļaus sludināt, mēs meklēsim cilvēkus, kas atsauksies uz Jehovas žēlastību. Mums ir prieks, ka mēs to varam darīt, cieši sadarbojoties ar ”uzticīgo un gudro kalpu”. (Mateja 24:45—47.)

25. Kā mums palīdz iedziļināšanās Hozejas pravietojumos?

²⁵ Iedziļināšanās Hozejas pravietojumos mums noteikti palīdz staigāt ar Dievu un cerēt uz mūžīgu dzīvi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē. (2. Pētera 3:13; Jūdas 20, 21.) Tā patiesi ir brīnišķīga cerība. Mēs pieredzēsim tās īstenošanos, ja gan vārdos, gan darbos mēs pierādīsim, ka uzskatām: Jehovas ceļi ir taisni.

Kā jūs atbildētu?

• Kā Dievs pret mums izturēsies, ja mēs viņu pielūgsim pareizi?

• Kāpēc mums vienmēr jācer uz Jehovu?

• Kāpēc jūs esat pārliecināti, ka Jehovas ceļi ir taisni?

• Kā mēs varam staigāt Jehovas taisnos ceļus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Pieņemiet kristiešu draudzes vecāko garīgo palīdzību

[Attēls 29. lpp.]

Hozejas pravietojumi ļauj cerēt uz Jehovas apsolīto augšāmcelšanu

[Attēli 31. lpp.]

Staigājiet ar Dievu un saglabājiet cerību uz mūžīgu dzīvi