Staigājiet ar Dievu un pļaujiet to, kas labs
Staigājiet ar Dievu un pļaujiet to, kas labs
”Viņi sēj vēju un pļaus vētru.” (HOZEJAS 8:7.)
1. Kā mēs varam staigāt ar Jehovu?
JA KĀDAM būtu jāšķērso bīstams apvidus, būtu drošāk, ja viņam rādītu ceļu pieredzējis pavadonis. Būtu prātīgi iet kopā ar šādu pavadoni, nevis ceļot vienam pašam. Zināmā mērā šis salīdzinājums attiecas uz mūsu situāciju. Ļaunajā pasaulē, ko var salīdzināt ar tuksnesīgu klajumu, Jehova mums piedāvā savu vadību. Būtu prātīgi, ja mēs ietu kopā ar viņu, nevis paši noteiktu sev ceļu. Kā mēs varam staigāt ar Dievu? Mums jāseko tai vadībai, ko Dievs ir devis Bībelē.
2. Kas ir aplūkots šajā rakstā?
2 Iepriekšējā rakstā tika apskatīti Hozejas grāmatas pirmajās piecās nodaļās aprakstītie notikumi ar simbolisku nozīmi. Mēs varam daudz ko no tiem mācīties, lai staigātu ar Dievu. Tagad pievērsīsim uzmanību dažām svarīgām domām 6. līdz 9. nodaļā, bet vispirms īsumā pārskatīsim šīs nodaļas.
Īss pārskats
3. Īsi pastāstiet, par ko ir runa Hozejas grāmatas 6. līdz 9. nodaļā!
3 Jehova Hozeju bija sūtījis pravietot galvenokārt desmit cilšu ziemeļu valstī Izraēlā, kas tika saukta arī par Ēfraimu, jo Ēfraima cilts tajā bija pati ietekmīgākā. Šīs valsts iedzīvotāji bija novērsušies no Dieva. Hozejas grāmatas 6. līdz 9. nodaļā var uzzināt, ka izraēlieši bija neuzticīgi Jehovam — viņi pārkāpa derību ar Jehovu un darīja ļaunu. (Hozejas 6:7.) Viņi paļāvās uz politiskām savienībām ar citām valstīm, nevis atgriezās pie Jehovas. Tā kā viņi sēja ļaunumu, viņiem bija arī jāpļauj ļaunums, proti, viņus gaidīja nelabvēlīgs Dieva spriedums. Taču Hozejas vārdi sniedza arī cerību. Pravietis teica, ka izraēlieši var atgriezties pie Jehovas un saņemt žēlastību, ja viņi pierāda, ka no sirds nožēlo agrāk izdarīto.
4. Kādas domas no Hozejas grāmatas tiks aplūkotas?
4 No šīm četrām Hozejas grāmatas nodaļām mēs varam uzzināt daudz ko, kas mums palīdzēs staigāt ar Dievu. Lūk, četras galvenās domas: 1) par patiesu nožēlu liecina ne vien vārdi, bet arī darbi; 2) upuri vieni paši neiepriecina Dievu; 3) Jehova jūtas sāpināts, ja viņa kalpi novēršas no viņa; 4) lai pļautu to, kas labs, mums jāsēj labais.
Kā izpaužas patiesa nožēla
5. Par ko ir runa Hozejas grāmatas 6. nodaļas 1. līdz 3. pantā?
5 Hozejas pravietojumi ļauj daudz ko uzzināt par grēku nožēlu un par žēlastību. 6. nodaļas 1. līdz 3. pantā teikts: ”Nāciet, atgriezīsimies atkal pie tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš pārsies arī mūsu brūces. Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā. Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu to Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.”
6.—8. Kāpēc izraēliešu nožēlai nebija nekādas vērtības?
6 Kas izteica šajos pantos rakstītos vārdus? Daži apgalvo, ka tos teica Dievam neuzticīgie izraēlieši, — pēc šo speciālistu domām, nepaklausīgie ļaudis izlikās, ka nožēlo grēkus, un uzskatīja, ka viņiem pienākas Dieva žēlastība. Bet, pēc citu domām, runātājs bija Hozeja, kas aicināja savus tautiešus atgriezties pie Jehovas. Lai kas būtu teicis šos vārdus, galvenais jautājums ir šāds: vai desmit cilšu valsts Izraēlas iedzīvotāji kopumā atgriezās pie Jehovas un patiesi nožēloja savus grēkus? Nē, tā nenotika. Jehova ar Hozejas starpniecību teica: ”Ko lai Es tev daru, Ēfraim, un tev, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas ātri nozūd.” (Hozejas 6:4.) Šie vārdi liecina, ka Dieva tautas garīgais stāvoklis bija ļoti nožēlojams. Mīlestība bija gandrīz izzudusi, līdzīgi rīta miglai, kas pēc saules lēkta ātri izgaist. Kaut arī izraēlieši ārēji laikam izrādīja nožēlu, Jehova neredzēja pamatu, lai viņiem piedotu. Kāpēc?
7 Izraēlieši nenožēloja grēkus no sirds. 7. nodaļas 14. pantā ir aprakstīta Jehovas neapmierinātība ar tautu: ”Viņi nepiesauc Mani arī no sirds, bet vaimanā un kauc, izstiepušies savās guļamās vietās.” 16. pantā piebilsts: ”Viņi gan atgriežas, bet ne īsti no tiesas.” Izraēlieši negribēja atgriezties pie Jehovas pielūgsmes — viņi nevēlējās savā dzīvē neko mainīt, lai atjaunotu attiecības ar Jehovu. Patiesībā viņi negribēja staigāt ar Dievu.
8 Otrkārt, izraēlieši nebija atmetuši grēcīgo rīcību — viņi joprojām krāpa, izdarīja slepkavības, zaga, pielūdza elkus un slēdza savienības ar citām tautām. 7. nodaļas 4. pantā viņi ir salīdzināti ar aizkurtu cepli — droši vien tāpēc, ka viņos dega ļaunas iekāres. Vai, ņemot vērā viņu briesmīgo garīgo stāvokli, viņi bija pelnījuši žēlastību? Protams, nē! Hozeja dumpīgajai tautai teica, ka Jehova ”pieminēs viņu noziegumus” un ”piemeklēs.. viņu grēkus”. (Hozejas 9:9.) Izraēlieši patiesi nebija pelnījuši žēlastību.
9. Ko no Hozejas vārdiem var uzzināt par grēku nožēlu un žēlastību?
9 Ko var uzzināt par grēku nožēlu un žēlastību no Hozejas vārdiem? No tā, kas notika ar bezdievīgajiem izraēliešiem, var secināt, ka no sirds ir jānožēlo savi grēki, lai Jehova būtu pret mums žēlsirdīgs. Kas liecina par šādu nožēlu? Jehovu nevar apmānīt ar skaistiem vārdiem vai asarām. Patiesa nožēla ir redzama darbos. Lai saņemtu žēlastību, cilvēkam ir pilnībā jāpārtrauc sava grēcīgā rīcība un jāsaskaņo sava dzīve ar Jehovas pielūgsmes augstajām normām.
Upuri vien neiepriecina Jehovu
10., 11. Kāpēc upuri vieni paši neiepriecina Jehovu, kā redzams gadījumā ar izraēliešiem?
10 Tagad apskatīsim nākamo domu, kas mums var palīdzēt staigāt ar Jehovu, proti: upuri vieni paši viņu neiepriecina. Hozejas grāmatas 6. nodaļas 6. pantā teikts: ”Man [Jehovam] ir prieks par mīlestību un ne par upuŗiem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuŗi.” Tātad Dievam Jehovam ir prieks par mīlestību un Dieva atziņu jeb zināšanām par viņu. Bet varbūt rodas jautājums: kāpēc pantā teikts, ka Jehovam nav prieks par ”upuŗiem nokautiem lopiem” un ”dedzināmiem upuŗiem”? Vai tad tie nebija obligāti jāziedo pēc Mozus bauslības?
11 Jā, Mozus bauslība lika upurēt, bet Hozejas laikabiedru vidū acīmredzot bija tādi cilvēki, kas deva Dievam upurus tikai aiz pienākuma apziņas, ārēji izrādīdami dievbijību. Taču viņi nebija pārstājuši grēkot, un tas nozīmēja, ka viņu sirdī nav mīlestības. Viņi pierādīja, ka viņiem nav zināšanu par Dievu, jo viņi nedzīvoja saskaņā ar tām. Kāda gan vērtība varēja būt izraēliešu upuriem, ja viņu sirdī nebija pareizās attieksmes un viņi nedzīvoja tā, kā pienākas Dieva kalpiem? Viņu upuri apvainoja Dievu Jehovu.
12. Kāds brīdinājums mūsdienu cilvēkiem lasāms Hozejas grāmatas 6. nodaļas 6. pantā?
12 Hozejas vārdi ir brīdinājums cilvēkiem mūsu dienās. Ir daudzi, kas apmeklē baznīcu un ievēro reliģiskas paražas, taču ticība gandrīz nemaz neietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vai Dievam var būt patīkami šādi cilvēki, kas nejūt vēlēšanos iegūt precīzas zināšanas par Dievu un pārtraukt grēcīgo rīcību, lai dzīvotu saskaņā ar šīm zināšanām? Nevienam nebūtu jāmāna sevi, domājot, ka Dieva labvēlību var iegūt, tikai veicot reliģiskas darbības. Dievam Jehovam nav prieks par cilvēkiem, kas grib iegūt viņa labvēlību ar formālu dievbijību, bet kas nedzīvo saskaņā ar viņa vārdiem. (2. Timotejam 3:5.)
13. Kādi ir mūsu upuri Dievam, bet kas mums jāatceras par to vērtību?
13 Mēs kā patiesie kristieši paturam prātā, ka upuri vieni paši Dievam nav patīkami. Protams, tagad Jehovam vairs nav jāupurē dzīvnieki. Mēs nesam Dievam ”slavas upuri”, tas ir, ”lūpu augli, kas viņa vārdu slavē”. (Ebrejiem 13:15.) Ir svarīgi, lai mēs nekļūtu līdzīgi Hozejas laika grēcīgajiem izraēliešiem un nesāktu domāt, ka nepareizu rīcību var kompensēt ar Dievam nestiem garīgiem upuriem. Piemēram, lūk, ko reiz teica kāda jauniete, kas bija rīkojusies netikumīgi un to slēpa: ”Es sāku vairāk sludināt, jo domāju, ka tā es varu kaut cik kompensēt savu grēku.” Tas ir tieši tas pats, ko darīja nepaklausīgie izraēlieši. Jehova mūsu slavas upuri pieņems tikai tad, ja mums būs pareiza attieksme un ja mēs dzīvosim dievbijīgi.
Jehova ir sāpināts, ja viņa kalpi viņu atstāj
14. Ko no Hozejas pravietojumiem var uzzināt par Dieva jūtām?
14 Trešais, ko var uzzināt no Hozejas grāmatas 6. līdz 9. nodaļas, ir tas, kā Jehova jūtas, kad viņa kalpi no viņa novēršas. Dievs Jehova ir gan maigs, gan stingrs. Viņš ir maigs un līdzjūtīgs pret tiem, kas nožēlo savus grēkus, bet viņš izturas stingri pret tiem, kas negrib neko nožēlot. Tā kā Dievam rūp mūsu labklājība, viņš priecājas, ja mēs uzticīgi staigājam ar viņu. ”Tam Kungam ir labs prāts uz savu tautu,” teikts 149. psalma 4. pantā. Bet kā Dievs jūtas, ja viņa kalpi kļūst viņam neuzticīgi?
15. Kā rīkojās daļa izraēliešu, kā teikts Hozejas grāmatas 6. nodaļas 7. pantā?
15 Jehova par izraēliešiem teica: ”Viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši man neuzticīgi.” (Hozejas 6:7.) Senebreju vārds, kas tulkots ”kļūt neuzticīgam”, nozīmē arī ”piekrāpt; izturēties nodevīgi”. Šis pats vārds ir lietots arī Maleahija grāmatā, 2. nodaļas 10. līdz 16. pantā, kur aprakstīti izraēlieši, kas kļuva neuzticīgi savām sievām. Kā bija teikts kādā pētījumā, šī vārda izmantošana Hozejas grāmatas 6. nodaļas 7. pantā norāda, ka izraēliešu attiecības ar Jehovu bija bijušas tik ciešas un personiskas, kādas pastāv starp laulātajiem, taču viņi Jehovu un viņa mīlestību bija nodevuši.
16., 17. a) Kāda bija izraēliešu attieksme pret derību, ko ar viņiem bija noslēdzis Dievs? b) Kas mums jāpatur prātā, domājot par savu rīcību?
16 Jehova runāja par izraēliešu tautu kā par savu simbolisko sievu, jo viņš bija noslēdzis ar to derību jeb vienošanos, un, kad tauta pārkāpa derības noteikumus, šāda rīcība bija pielīdzināma laulības pārkāpšanai. Dievs rīkojās kā uzticīgs vīrs, bet viņa tauta viņu pameta.
17 Kā ir mūsu dienās? Dievam nav vienalga, vai mēs staigājam ar viņu vai ne. Nekad neaizmirsīsim, ka ”Dievs ir mīlestība” un ka mūsu rīcība iespaido viņu. (1. Jāņa 4:16.) Ja mēs rīkojamies nepareizi, mēs sāpinām Jehovu un nekādā gadījumā neesam viņam patīkami. Šī doma mums var ļoti palīdzēt, lai mēs nepadotos kārdinājumiem.
Kā mēs varam pļaut to, kas labs
18., 19. Kāds princips izriet no Hozejas grāmatas 8. nodaļas 7. panta, un kā tas pierādījās izraēliešu dzīvē?
18 Tagad aplūkosim ceturto galveno domu: kā mēs varam pļaut to, kas labs. Hozeja par bezdievīgajiem izraēliešiem un viņu rīcības veltīgumu rakstīja: ”Viņi sēj vēju un pļaus vētru.” (Hozejas 8:7.) No tā izriet princips, kas jāatceras arī mums, proti — pastāv cieša saikne starp to, ko mēs darām tagad, un to, kas ar mums notiks nākotnē. Kā tas pierādījās Dievam neuzticīgo izraēliešu gadījumā?
19 Rīkodamies grēcīgi, izraēlieši sēja ļaunu. Vai viņi varēja cerēt, ka varēs to turpināt bez sliktām sekām? Nē, viņi nevarēja izbēgt no soda. Hozejas grāmatas 8. nodaļas 13. pantā teikts: ”Viņš [Jehova] tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus.” Un 9. nodaļas 17. pantā var lasīt: ”Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.” Tātad Jehova bija apņēmies sodīt izraēliešus par viņu grēkiem. Tā kā viņi sēja ļaunumu, viņi varēja pļaut tikai ļaunumu. Nelabvēlīgais Dieva spriedums tika īstenots 740. gadā p.m.ē., kad asīrieši iekaroja desmit cilšu valsti Izraēlu un aizveda tās iedzīvotājus gūstā.
20. Ko var secināt no tā, kas notika ar izraēliešiem?
20 No tā, kas notika ar izraēliešiem, var secināt, ka cilvēks vienmēr pļauj to, ko viņš ir sējis. Bībelē lasāms brīdinājums: ”Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Ja mēs sēsim ļaunumu, mēs pļausim ļaunumu. Piemēram, tie cilvēki, kas dzīvo netikumīgi, izjutīs savas rīcības rūgtās sekas. Nevienu, kas bez nožēlas grēko, negaida nekas labs.
21. Kā mēs varam pļaut to, kas labs?
21 Bet kā var pļaut to, kas labs? Uz šo jautājumu var atbildēt ar vienkāršu salīdzinājumu. Vai zemnieks sēs miežus, ja viņš grib ievākt kviešus? Protams, nē. Viņam jāsēj tas, ko viņš grib ievākt. Tātad, lai pļautu to, kas labs, ir jāsēj labais. Vai jūs gribat pļaut labo, tas ir, gandarījuma pilnu dzīvi ar izredzēm dzīvot mūžīgi Dieva jaunajā pasaulē? Tad jums jāsēj tas, kas labs, — jāstaigā ar Dievu un jādzīvo saskaņā ar viņa taisnīguma normām.
22. Ko svarīgu mēs esam uzzinājuši no Hozejas grāmatas 6. līdz 9. nodaļas?
22 No Hozejas grāmatas 6. līdz 9. nodaļas mēs esam uzzinājuši četras svarīgas domas, kas mums palīdz staigāt ar Dievu: 1) par patiesu nožēlu liecina darbi; 2) upuri vieni paši neiepriecina Dievu; 3) Jehova jūtas sāpināts, ja viņa kalpi novēršas no viņa; 4) lai pļautu to, kas labs, mums arī jāsēj labais. Bet kā šīs Bībeles grāmatas pēdējās piecas nodaļas mums palīdz staigāt ar Dievu?
Kā jūs atbildētu?
• Kas liecina par patiesu nožēlu?
• Kāpēc upuri vieni paši neiepriecina mūsu debesu Tēvu?
• Kā Dievs jūtas, ja viņa kalpi viņu atstāj?
• Kas mums jāsēj, ja mēs vēlamies pļaut labo?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 23. lpp.]
Izraēliešu mīlestība bija izgaisusi tāpat kā rīta mākoņi
[Attēls 23. lpp.]
Izraēliešu ļaunās iekāres dega kā aizkurts ceplis
[Attēls 24. lpp.]
Kāpēc Jehova nepieņēma savas tautas upurus?
[Attēls 25. lpp.]
Lai pļautu to, kas labs, mums jāsēj labais