Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Armagedons — pozitīvs pavērsiens

Armagedons — pozitīvs pavērsiens

Armagedons — pozitīvs pavērsiens

VĀRDS ”Armagedons” ir cēlies no ebreju vārdu savienojuma, kas nozīmē ”Megidas kalns”. Tas ir atrodams Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 16. pantā, kur ir teikts: ”Viņš tos sapulcināja kādā vietā, ko ebrēju valodā sauc par Harmagedōnu.” Kas Armagedonā tiek sapulcināti, un kāpēc? Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 14. pantā var lasīt, ka ”visi pasaules ķēniņi” tiek sapulcināti ”cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. Tādā gadījumā loģiski ir nākamie jautājumi: kur šie ”ķēniņi” cīnās? Kāpēc viņi dodas Armagedona kaujā, un pret ko viņi cīnās? Vai šajā cīņā tiks izmantoti masu iznīcināšanas līdzekļi, kā daudzi uzskata? Vai būs cilvēki, kas tajā paliks dzīvi? Atbildes uz šiem jautājumiem ir sniegtas Bībelē.

Lai gan vārds ”Armagedons” nozīmē ”Megidas kalns”, šī kauja nenorisināsies uz kāda noteikta kalna Tuvajos Austrumos. Pirmkārt, tāda kalna nemaz nav — senās Megidas teritorijā atrodas tikai kādus 20 metrus augsts paugurs, kas paceļas virs blakus esošās ielejas. Otrkārt, Megidas apkārtnē ne tuvu nespētu izvietoties ”visi zemes ķēniņi” un to karapulki. (Atklāsmes 19:19.) Tā kā Megidā savulaik norisinājās dažas no niknākajām un izšķirīgākajām kaujām Tuvo Austrumu vēsturē, Bībelē vārds ”Armagedons” tiek izmantots par simbolisku nosaukumu cīņai, kurā ir tikai viens neapstrīdams uzvarētājs. (Skat. ielogojumu ”Megida — piemērots simbols” 5. lappusē.)

Armagedons nevar būt vienkārši starpvalstu konflikts, jo Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 14. pantā teikts, ka ”visi pasaules ķēniņi” vienotā frontē dosies ”cīņā Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. Pravietis Jeremija, Dieva iedvesmots, paziņoja, ka ”tā Kunga nokautie gulēs.. no viena zemes gala līdz otram”. (Jeremijas 25:33.) Tātad Armagedons nebūs cilvēku karš, kas norisināsies kādā noteiktā vietā Tuvajos Austrumos. Tas būs Dieva Jehovas karš, kas aptvers visu pasauli.

Interesanti, ka Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 16. pantā Armagedons ir nosaukts par ”vietu”. Bībelē vārds ”vieta” dažkārt apzīmē arī stāvokli vai situāciju — šajā gadījumā to, ka visa pasaule apvienosies, lai pretotos Jehovam. (Atklāsmes 12:6, 14.) Armagedonā visas zemes tautas sabiedrosies cīņai pret ”debesu kaŗa pulkiem”, kurus vadīs ”Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs” Jēzus Kristus. (Atklāsmes 19:14, 16.)

Ko var teikt par idejām, ka Armagedons būs cilvēces bojāeja, kuru izraisīs masu iznīcināšanas ieroču lietošana vai Zemes sadursme ar kādu debess ķermeni? Vai mīlošs Dievs varētu pieļaut, ka mūs un mūsu planētu piemeklētu tik briesmīgs liktenis? Nē, Bībelē ir skaidri pateikts, ka viņš zemi ”nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18; Psalms 96:10.) Jehova neļaus mūsu planētu aprīt ugunij. Gluži otrādi, viņš iznīcinās ”tos, kas zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18.)

Kad Armagedons sāksies?

Gadsimtu gaitā ir izteikti neskaitāmi minējumi par to, kad ir gaidāma Armagedona kauja. Izpētot Atklāsmes grāmatu citu Bībeles daļu gaismā, ir iespējams noteikt aptuvenu šīs izšķirīgās cīņas norises laiku. Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 15. pantā Armagedona sākšanās tiek saistīta ar brīdi, kad Jēzus nāks ”kā zaglis”. Tādu pašu ilustrāciju Jēzus izmantoja, aprakstīdams savu ierašanos, lai tiesātu šo sistēmu. (Mateja 24:43, 44; 1. Tesaloniķiešiem 5:2.)

Bībeles pravietojumu piepildīšanās liecina, ka kopš 1914. gada mēs dzīvojam pašreizējās sistēmas pēdējās dienās. * Pēdējo dienu nobeigumu iezīmēs periods, ko Jēzus nosauca par ”lielajām bēdām”. Bībelē nav atklāts, cik ilgs šis periods būs, bet ir skaidrs, ka tajā laikā pasauli piemeklēs tādas nelaimes, kādas cilvēce vēl nav pieredzējusi. Lielo bēdu kulminācija būs Armagedons. (Mateja 24:21, 29.)

Tā kā Armagedons ir ”cīņa Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, cilvēki nekādi nespēj to aizkavēt. Jehova šo cīņu ir ieplānojis ”noteiktā laikā”, un tā ”nekur nepaliks”. (Habakuka 2:3.)

Dieva taisnīgums — taisnīga kara garantija

Bet kāpēc Dieva nodomos ietilpst pasaules mēroga karš? Tas ir saistīts ar vienu no viņa galvenajām īpašībām — taisnīgumu. Bībelē ir sacīts, ka Jehova ”mīl taisnu tiesu”. (Psalms 37:28.) Viņš ir redzējis visas vēstures gaitā notikušās netaisnības, kas viņā ir izraisījušas pamatotu sašutumu. Tāpēc viņš ir pilnvarojis savu Dēlu doties taisnīgā karā pret pašreizējo ļauno sistēmu un to iznīcināt.

Vienīgi Jehova var izvērst karu, kurš būtu pilnīgi taisnīgs un kura laikā taisnīgi cilvēki, lai kur tie dzīvotu, tiktu pasargāti. (Mateja 24:40, 41; Atklāsmes 7:9, 10, 13, 14.) Un vienīgi viņam ir tiesības pārņemt varu pār visu zemi, jo viņš ir tās Radītājs. (Atklāsmes 4:11.)

Kādus ieročus Jehova izmantos cīņā pret saviem pretiniekiem, nav zināms. Tomēr mēs varam nešaubīties, ka Dieva arsenālā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai pilnībā iznīcinātu visus ļaunos cilvēkus. (Ījaba 38:22, 23; Cefanjas 1:15—18.) Kā liecina redzējums, kas aprakstīts Atklāsmes grāmatas 19. nodaļā, Armagedona kaujā kopā ar Jēzu Kristu dosies vienīgi debesu karapulki. Neviens no Jehovas kalpiem, kas dzīvo uz zemes, šajā kaujā nepiedalīsies. (2. Laiku 20:15, 17.)

Dievs liek izskanēt brīdinājumam

Cik liela ir iespēja pārdzīvot Armagedonu? Patiesībā šāda iespēja ir piedāvāta ikvienam. Apustulis Pēteris rakstīja, ka Jehova nevēlas, ”ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Un apustulis Pāvils norādīja, ka Dievs ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.)

Tāpēc Jehova savā gudrībā ir parūpējies, lai ”valstības evanģelijs” tiktu sludināts vairākos simtos valodu un cilvēkiem visā pasaulē tiktu dota iespēja izglābties. (Mateja 24:14; Psalms 37:34.) Tie, kas uzklausīs labo vēsti, varēs pārdzīvot Armagedonu, iegūt pilnību un dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Ecēhiēla 18:23, 32; Cefanjas 2:3; Romiešiem 10:13.) Vai tieši šādai rīcībai nebūtu jāraksturo Dievs, kas ir mīlestības avots? (1. Jāņa 4:8.)

Vai Armagedona karš nav pretrunā ar Dieva mīlestību?

Tomēr daudzi nesaprot, kāpēc Dievs, kura spilgtākā īpašība ir mīlestība, ir nolēmis iznīcināt tik lielu daļu cilvēces. Lai labāk izprastu Dieva rīcību, padomājiet par kādu salīdzinājumu. Ja mājā būtu ieperinājušies kaitēkļi, vai jūs negaidītu, ka apzinīgs mājas īpašnieks parūpēsies par savu tuvinieku veselību un labklājību, iznīcinot bīstamos kukaiņus?

Līdzīgi ir ar Jehovu — tieši aiz mīlestības pret cilvēkiem viņš ir nolēmis, ka Armagedonam jābūt. Saskaņā ar viņa nodomu, zemei ir jākļūst par paradīzi un cilvēkiem ir jāiegūst pilnība un jādzīvo apstākļos, kad ne no kā vairs nebūtu jābaidās. (Mihas 4:3, 4; Atklāsmes 21:4.) Bet ko lai iesāk ar cilvēkiem, kas apdraud citu mieru un drošību? Lai parūpētos par taisnīgajiem, Dievam bezdievji, kas negrib pārstāt darīt ļaunu, ir jāiznīcina. (2. Tesaloniķiešiem 1:8, 9; Atklāsmes 21:8.)

Konfliktus un asinsizliešanu lielā mērā izraisa nepilnīgā cilvēku valdīšana un centieni realizēt savtīgas nacionālās intereses. (Salamans Mācītājs 8:9.) Cenzdamās palielināt savu ietekmi, cilvēku valdības nepievērš nekādu vērību Dieva nodibinātajai Valstībai, un nekas neliecina, ka tās atteiksies no savas varas un pakļausies Dievam un Kristum. (Psalms 2:1—9.) Tāpēc šīs valdības ir jālikvidē, lai pie varas varētu nākt Jehovas Valstība, kurā taisnīgi valdīs Kristus. (Daniēla 2:44.) Armagedonā reizi par visām reizēm tiks noskaidrots jautājums, kam ir tiesības valdīt pār zemi un cilvēci.

Jehova cīnīsies Armagedona kaujā, jo viņam rūp cilvēku labklājība. Pasaulē apstākļi kļūst arvien sliktāki, un neviens to nevar labot kā vienīgi Dievs, kura Valstības valdīšanas laikā tiks apmierinātas visas cilvēku vajadzības. Tikai Dieva Valstība zemes iedzīvotājiem spēj nodrošināt patiesu mieru un labklājību. Kas notiktu ar pasauli, ja Dievs atteiktos no domas par iejaukšanos cilvēku dzīvē? Tad cilvēce turpinātu ciest no naida, varmācības un kariem, kā tas ir bijis gadsimtiem ilgi, valdot cilvēku valdībām. Tāpēc var teikt, ka Armagedona kauja ir labākais, ko mēs varam piedzīvot. (Lūkas 18:7, 8; 2. Pētera 3:13.)

Karš, kas izbeigs visus karus

Ar Armagedona kauju tiks panākts kaut kas tāds, ko vēl nekad ne ar vienu karu nav bijis iespējams panākt — tiks pielikts punkts visiem kariem. Lai gan daudzi ir ilgojušies pēc pasaules, kurā neviens vairs nekarotu, centieni nodibināt ilgstošu mieru līdz šim ir cietuši neveiksmi. Cilvēku nespēja izskaust karus kārtējo reizi apstiprina, cik patiesi ir Jeremijas vārdi: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Kā norādīts Bībelē, Jehova ir tas, kas ”liek kaŗiem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina”. (Psalms 46:9, 10.)

Laikā, kad tautas pavērsīs savus ieročus cita pret citu, draudot iznīcināt visu dzīvo, zemes Radītājs dosies Armagedona kaujā. (Atklāsmes 11:18.) Šajā karā tiks attaisnota zemes Radītāja, Dieva Jehovas, likumīgā vara pār visu viņa radību, piepildot dievbijīgu cilvēku sen lolotās cerības.

Tāpēc cilvēkiem, kas mīl taisnīgumu, no Armagedona nav jābaidās. Gluži otrādi, viņiem ir pamats cerībai. Armagedonā tiks likvidēts viss ļaunums, un pēc tam tiks izveidota taisnīga jauna pasaule, pār kuru valdīs Dieva mesiāniskā Valstība. (Jesajas 11:4, 5.) Tātad Armagedons nebūs globāla katastrofa, kurā cilvēce ies bojā, — tas būs pozitīvs pavērsiens, pēc kura taisnīgi cilvēki varēs mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Psalms 37:29.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Skat. Jehovas liecinieku izdoto grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 11. nodaļu.

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

MEGIDA — PIEMĒROTS SIMBOLS

Senā Megida, no kuras pavērās skats uz auglīgās Jezreēlas ielejas rietumu daļu, bija izvietojusies stratēģiski izdevīgā vietā Izraēlas ziemeļos. Atrazdamās svarīgu tirdzniecības un kara ceļu krustpunktā, tā kļuva par ietekmīgu pilsētu un izšķirīgu kauju norises vietu. Profesors Greiams Deiviss savā grāmatā Cities of the Biblical World—Megiddo (Bībeles zemju pilsētas — Megida) raksta: ”Megida.. bija viegli sasniedzama tirgotājiem un ieceļotājiem no dažādām zemēm. Taču, būdama pietiekami spēcīga, tā varēja kontrolēt ceļus, kas veda tai cauri, un tādējādi ietekmēt gan tirdzniecību, gan karadarbību. Tāpēc nav pārsteigums, ka.. par šo pilsētu bieži norisinājās cīņas un, kad tā bija iekarota, to visiem spēkiem centās nosargāt.”

Pirmo reizi uz vēstures skatuves Megida parādījās otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, kad Ēģiptes valdnieks Tutmoss III šajā teritorijā pieveica kanaāniešus. Pēdējā nozīmīgā kauja, kas tiek saistīta ar Megidas vārdu, norisinājās 1918. gadā. Šajā kaujā britu karaspēks, ko vadīja komandieris Edmunds Elenbijs, sagrāva turku armiju. Megidā ar Dieva atbalstu soģis Baraks deva izšķirīgo triecienu kanaāniešu valdnieka Jabīna karaspēkam. (Soģu 4:12—24; 5:19, 20.) Šajā apvidū soģis Gideons sakāva midianiešus. (Soģu 7:1—22.) Tur tika nogalināti arī ķēniņš Ahasja un ķēniņš Josija. (2. Ķēniņu 9:27; 23:29, 30.)

Tā kā Megidā ir norisinājušās daudzas izšķirošas kaujas, vārds Armagedons, kas cēlies no šīs vietas nosaukuma, patiešām ir piemērots simbols Dieva pilnīgajai uzvarai pār visiem viņa pretiniekiem.

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

[Attēli 7. lpp.]

Uzklausot brīdinājumu, kas tiek izplatīts visā pasaulē, cilvēkiem ir iespējams pārdzīvot Armagedonu

[Attēls 7. lpp.]

Armagedons ievadīs jaunu, laimīgu laikmetu