Cilvēki ”no dažādām tautām un valodām” dzird labo vēsti

”Desmit vīru no dažādām tautām un valodām.. teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (CAKARIJAS 8:23.)

1. Kā Jehova parūpējās, lai vispiemērotākajā brīdī un vislabvēlīgākajos apstākļos sāktos sludināšana daudzās valodās dažādu tautību cilvēkiem?

TAS bija ļoti piemērots brīdis, un apstākļi bija ļoti labvēlīgi. Bija mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētki. Pirms vairākām nedēļām daudzi ebreji un prozelīti vismaz no 15 apgabaliem plašajā Romas impērijā un aiz tās robežām bija ieradušies Jeruzalemē svinēt Pasā svētkus. Todien tūkstošiem šo cilvēku dzirdēja, kā vienkārši ļaudis, svētā gara piepildīti, sludina labo vēsti daudzās valodās, kas tika lietotas impērijas teritorijā, turklāt dzirdētais viņos neradīja sajukumu, kā tas bija noticis senajā Bābelē, — viņi to saprata. (Apustuļu darbi 2:1—12.) Šie notikumi bija saistīti ar kristiešu draudzes izveidošanu, un kopš tā laika līdz pat mūsu dienām daudzās valodās rit starptautisks izglītības darbs.

2. Kā Jēzus mācekļi pārsteidza savus klausītājus 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos?

² Jēzus mācekļi, jādomā, runāja tolaik plaši izplatītajā grieķu valodā, ko izmantoja saziņai starp tautām. Viņi prata arī ebreju valodu, kas tika lietota templī. Bet tajos Piecdesmitās dienas svētkos viņi pārsteidza savus klausītājus, uzrunādami šos ļoti dažādos cilvēkus to dzimtajās valodās. Svarīgā informācija, ko šie cilvēki dzirdēja savā valodā, ietekmēja viņu sirdi. Līdz dienas beigām nelielā mācekļu grupiņa bija kļuvusi par lielu pulku, kurā bija vairāk nekā 3000 cilvēku. (Apustuļu darbi 2:37—42.)

3., 4. Kā sludināšana vērsās plašumā, kad mācekļi atstāja Jeruzalemi, Jūdeju un Galileju?

³ Neilgi pēc šī nozīmīgā notikuma Jeruzalemē izcēlās vajāšanas, un ”izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evanģeliju”. (Apustuļu darbi 8:1—4.) Piemēram, Apustuļu darbu grāmatas 8. nodaļā stāstīts par Filipu, labās vēsts sludinātāju, kas acīmredzot runāja grieķiski. Filips sludināja samariešiem, kā arī etiopiešu galminiekam, kas pieņēma vēsti par Kristu. (Apustuļu darbi 6:1—5; 8:5—13, 26—40; 21:8, 9.)

⁴ Kad kristieši, atstājuši savas vecās dzīvesvietas, meklēja, kur apmesties ārpus Jeruzalemes, Jūdejas un Galilejas, viņi saskārās ar jaunām grūtībām, jo nonāca starp cittautiešiem un tas radīja valodu barjeru. Daļa kristiešu, iespējams, sludināja tikai ebrejiem. Taču māceklis Lūka raksta: ”Bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiohijā, runāja arī uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.” (Apustuļu darbi 11:19—21.)

Objektīvs Dievs — vēsts pieejama visiem

5. Kā labās vēsts sludināšanā izpaužas Jehovas objektivitāte?

⁵ Toreizējie notikumi bija pilnīgā saskaņā ar Dieva personību, jo favorītisms viņam ir svešs. Apustulis Pēteris, kam Jehova bija palīdzējis labot savu viedokli par cittautiešiem, sacīja pateicības pilnus vārdus: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka  vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35; Psalms 145:9.) Kad apustulis Pāvils, kas agrāk bija vajājis kristiešus, paziņoja, ka Dievs ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti”, viņš apstiprināja, ka Dievs ir objektīvs. (1. Timotejam 2:4.) Šī Radītāja īpašība izpaužas tajā, ka cerību uz Valstību cilvēki var iegūt neatkarīgi no sava dzimuma, rases, tautības un valodas, kādā viņi runā.

6., 7. Kādos Bībeles pravietojumos bija paredzēts, ka labā vēsts tiks sludināta starptautiskā mērogā daudzās valodās?

⁶ Tas, ka sludināšana notiks starptautiskā mērogā, bija paredzēts jau pirms daudziem gadsimtiem. Kā teikts Daniēla pravietojumā, Jēzum ”tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodu vienības”. (Daniēla 7:14.) Šis žurnāls tiek izdots 151 valodā un tiek izplatīts visā pasaulē, tāpēc arī jūs varat lasīt par Jehovas Valstību, un šis fakts liecina par minētā Bībeles pravietojuma piepildīšanos.

⁷ Bībelē bija paredzēts, ka pienāks laiks, kad tajā ietverto dzīvinošo vēsti dzirdēs dažādās valodās runājoši cilvēki. Pravietodams, kā patiesā pielūgsme piesaistīs daudzus cilvēkus, Cakarija rakstīja: ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru [ar garu svaidīto kristieti, kas pieder pie ”Dieva Israēla”] aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23; Galatiešiem 6:16.) Savukārt apustulis Jānis, atstāstīdams to,  ko bija redzējis parādībā, rakstīja: ”Raugi: liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā.” (Atklāsmes 7:9.) Mēs savām acīm varam redzēt, kā šie pravietojumi piepildās.

Sludināt visdažādākajiem cilvēkiem

8. Kāda situācija, kas ir izveidojusies mūsdienās, liek meklēt jaunas pieejas sludināšanā?

⁸ Mūsdienās cilvēki pārvietojas daudz vairāk nekā agrāk, un globalizācija ir radījusi jaunu emigrācijas vilni. Neskaitāmi cilvēki no kara plosītām zemēm un valstīm, kur ir grūta ekonomiskā situācija, pārceļas uz vietām, kur apstākļi ir labāki, cerēdami nodrošināt sevi materiālā ziņā. Daudzās zemēs imigrantu un bēgļu ir tik daudz, ka ir izveidojušās veselas kopienas, kas runā citā valodā. Somijā, piemēram, cilvēki runā 120 valodās, bet Austrālijā šis skaitlis pārsniedz 200. Vienā pašā ASV pilsētā Sandjego var dzirdēt vairāk nekā 100 valodu.

9. Kāda ir mūsu attieksme pret to, ka mūsu sludināšanas teritorijā dzīvo dažādās valodās runājoši cilvēki?

⁹ To, ka sludināšanā jāsastopas ar dažādās valodās runājošiem cilvēkiem, kristieši uzskata nevis par šķērsli kalpošanai, bet par iespēju paplašināt savu darbību ”druvās”, kas ir ”baltas pļaujai”. (Jāņa 4:35.) Mēs pievēršam uzmanību cilvēkiem, kas apzinās savas garīgās vajadzības, lai kāda būtu viņu tautība un lai kādā valodā viņi runātu. (Mateja 5:3.) Katru gadu arvien vairāk cilvēku no ”visām.. valodām” kļūst par Kristus mācekļiem. (Atklāsmes 14:6.) Piemēram, 2004. gada augustā Vācijā tika sludināts apmēram 40 valodās, savukārt Austrālijā — gandrīz 30 valodās, kaut arī vēl pirms 10 gadiem tur sludināšana notika tikai 18 valodās. Grieķijā Jehovas liecinieki uzrunāja cilvēkus gandrīz 20 valodās. Aptuveni 80 procentiem Jehovas liecinieku dzimtā valoda nav angļu valoda, kas ir  visplašāk izmantotā starptautiskā valoda.

10. Ko var darīt ikviens sludinātājs, lai darītu par mācekļiem cilvēkus no ”visām tautām”?

¹⁰ Jēzus pavēle ”darīt par mācekļiem visas tautas” tik tiešām tiek pildīta. (Mateja 28:19.) Labprāt atsaukdamies uz šo norādījumu, Jehovas liecinieki darbojas 235 zemēs un izplata literatūru vairāk nekā 400 valodās. Jehovas organizācija sagādā nepieciešamos palīglīdzekļus, bet Valstības sludinātājiem pašiem jāuzņemas iniciatīva un jādara zināma Bībeles vēsts visdažādākajiem cilvēkiem tajā valodā, ko tie vislabāk saprot. (Jāņa 1:7.) Tā ir iespējams panākt, ka miljoniem cilvēku no dažādām valodu grupām var gūt labumu no labās vēsts. (Romiešiem 10:14, 15.) Savu ieguldījumu tajā var dot ikviens no mums.

Kā paveikt šo grūto uzdevumu

11., 12. a) Ar kādām grūtībām mums jāsastopas, un kā var palīdzēt svētais gars? b) Kāpēc ir ieteicams sludināt cilvēkiem viņu dzimtajā valodā?

¹¹ Mūsdienās daudzi Valstības sludinātāji vēlas iemācīties kādu citu valodu, bet viņi nevar cerēt uz brīnumainām Dieva gara dāvanām. (1. Korintiešiem 13:8.) Apgūt jaunu valodu nav viegli. Pat tiem, kas jau runā kādā citā valodā, varbūt jāmaina sava domāšana un sludināšanas metodes, lai Bībeles vēsts liktos pievilcīga cilvēkiem, kuri runā šajā valodā, bet kuriem ir atšķirīga pagātne un kultūra. Turklāt iebraucēji, kas nesen apmetušies svešā zemē, parasti ir nedroši un kautrīgi, tāpēc izprast viņu domāšanas veidu ir diezgan grūti.

¹² Taču Jehovas kalpi savos centienos palīdzēt cilvēkiem, kas runā citās valodās, joprojām var paļauties uz svēto garu. (Lūkas 11:13.) Šis gars nevis piešķir brīnumainas spējas apgūt svešvalodas, bet vairo vēlēšanos sazināties ar cilvēkiem, kas nerunā mūsu valodā. (Psalms 143:10.) Ja sludinām Bībeles vēsti un mācām cilvēkus valodā, ko viņi nepārzina pilnībā, iespējams, viņi šo vēsti aptvers ar prātu. Tomēr klausītāju sirdij visbiežāk var piekļūt tikai tad, ja lieto viņu dzimto valodu — valodu, kas skar viņu dziļākās vēlmes, pamudinājumus un cerības. (Lūkas 24:32.)

13., 14. a) Kas daudzus pamudina sākt sludināt svešvalodā? b) Kā izpaužas uzupurēšanās gars?

¹³ Daudzi Valstības sludinātāji ir sākuši sludināt svešvalodā, redzēdami, ar kādu atsaucību cilvēki uzklausa Bībeles patiesību. Citus uzmundrina tas, ka sludināšanā jāiegulda lielākas pūles un tā kļūst interesantāka. ”Daudzi no tiem, kas ierodas no Austrumeiropas, ir izslāpuši pēc patiesības,” raksta kāda Jehovas liecinieku filiāle Dienvideiropā. Ir ļoti patīkami palīdzēt tik atsaucīgiem cilvēkiem. (Jesajas 55:1, 2.)

¹⁴ Tomēr, lai šajā darbā kaut ko sasniegtu, nevar iztikt bez apņēmības un uzupurēšanās. (Psalms 110:3.) Piemēram, Japānā ir Jehovas liecinieku ģimenes, kas ir atteikušās no lielpilsētu dzīves ērtībām un pārcēlušās uz nomaļām vietām, lai palīdzētu ķīniešu imigrantiem saprast Bībeli. ASV rietumu piekrastē sludinātāji regulāri ar automašīnu dodas vadīt Bībeles nodarbības filipīniešiem, pavadīdami ceļā stundu vai pat divas. Norvēģijā kāds laulāts pāris māca Bībeli ģimenei no Afganistānas. Abi Jehovas liecinieki izmanto brošūru Ko Dievs no  mums prasa? * angļu un norvēģu valodā, savukārt ģimene, kurai viņi māca Bībeli, lasa rindkopas persiešu valodā, kas ir ļoti līdzīga viņu dzimtajai darī valodai. Savā starpā viņi sarunājas angļu un norvēģu valodā. Šāds uzupurēšanās gars un gatavība pielāgoties nes ļoti labus augļus, kad ārzemnieki atsaucas uz labo vēsti. *

15. Kā mēs visi varam piedalīties sludināšanā, kas rit daudzās valodās?

¹⁵ Vai arī jūs nevarētu piedalīties šajā darbā, kas rit daudzās valodās? Vispirms jūs varētu uzzināt, kādās svešvalodās cilvēki runā tur, kur jūs dzīvojat. Pēc tam nēsājiet līdzi dažus bukletus un brošūras šajās valodās. Brošūra Labā vēsts visām tautām, kas tika izdota 2004. gadā, ar savu vienkāršo un konkrēto saturu jau ir palīdzējusi izplatīt vēsti par Valstību daudzās valodās. (Skat. rakstu 32. lappusē.)

”Mīliet svešinieku”

16. Kā atbildīgie brāļi var apliecināt nesavtīgumu un palīdzēt citās valodās runājošiem cilvēkiem?

¹⁶ Neatkarīgi no tā, vai mēs esam apguvuši kādu svešvalodu vai ne, mēs visi varam sekmēt mūsu apkaimē dzīvojošo sveštautiešu garīgo izaugsmi. Jehova savai tautai deva norādījumu ”mīlēt svešinieku”. (5. Mozus 10:18, 19.) Kādā lielpilsētā Ziemeļamerikā vienā Valstības zālē pulcējas piecas draudzes. Tāpat kā daudzās citās vietās, reizi gadā mainās sapulču laiki, un ķīniešu draudzei bija pienākusi kārta pulcēties svētdien pēcpusdienā. Taču tas nozīmētu, ka daudzi imigranti, kas strādā restorānos, nevarētu apmeklēt sapulces. Pārējo draudžu vecākie bija pretimnākoši un iekārtoja visu tā, lai ķīniešu valodā sapulces varētu notikt svētdienas pirmajā pusē.

17. Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei, ja kāds nolemj pārcelties uz citu dzīvesvietu un palīdzēt citas valodas grupai?

¹⁷ Draudžu pārraugi labprāt uzslavē prasmīgus brāļus un māsas, kas vēlas pārcelties uz citu valodu grupām. Šādu pieredzējušu Bībeles skolotāju noteikti pietrūks viņu agrākajā draudzē, taču pārraugu viedoklis ir tāds pats, kāds bija draudzes vecākajiem Listrā un Ikonijā. Viņi neliedza Timotejam ceļot kopā ar Pāvilu, kaut arī Timotejs bija ļoti noderīgs viņu pašu draudzēs. (Apustuļu darbi 16:1—4.) Turklāt tiem, kas uzņemas vadību sludināšanā, nav negatīvas attieksmes pret svešzemnieku atšķirīgo mentalitāti, paražām un manierēm. Viņi pieņem pastāvošo daudzveidību un cenšas veidot labas attiecības ar šiem cilvēkiem labās vēsts dēļ. (1. Korintiešiem 9:22, 23.)

18. Kādas ”plašas durvis” ir atvērtas visiem?

¹⁸ Kā jau bija pravietots, labā vēsts tiek sludināta cilvēkiem ”no dažādām tautām un valodām”. Svešvalodu teritorijās joprojām ir lieliskas perspektīvas izaugsmei. Tūkstošiem sludinātāju ir iegājuši pa šīm ”plašajām durvīm sekmīgai darbībai”. (1. Korintiešiem 16:9.) Bet, lai rūpētos par šīm teritorijām, ir vajadzīgs kaut kas vairāk, kā var redzēt no nākamā raksta.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kā mēs varam līdzināties Jehovam un objektīvi izturēties pret visiem cilvēkiem?

• Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, bet nerunā mūsu valodā?

• Kāpēc ir ieteicams sludināt cilvēkiem viņu dzimtajā valodā?

• Kā mēs varam rūpēties par ārzemniekiem, kas dzīvo mūsu vidū?

[Jautājumi studēšanai]

[Karte 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Roma

KRĒTA

ĀZIJA

FRĪĢIJA

PAMFĪLIJA

PONTA

KAPADOKIJA

MEZOPOTĀMIJA

MĒDIJA

PARTA

ELAMA

ARĀBIJA

LĪBIJA

ĒĢIPTE

JŪDEJA

Jeruzaleme

[Ūdenstilpes]

Vidusjūra

Melnā jūra

Sarkanā jūra

Persijas līcis

[Attēls]

Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos cilvēki, kas bija ieradušies no 15 apgabaliem Romas impērijā un aiz tās robežām, dzirdēja labo vēsti savā dzimtajā valodā

[Attēli 24. lpp.]

Daudzi ārzemnieki labprāt atsaucas uz Bībeles patiesību

[Attēls 25. lpp.]

Uzraksts pie Valstības zāles piecās valodās