Jehovas vārdi ir dzīvi

Otrā Laiku grāmata

OTRĀ Laiku grāmata sākas ar to, ka pār Izraēlu valda Salamans. Grāmata beidzas ar vārdiem, ko Persijas ķēniņš Kīrs teica uz Babiloniju izsūtītajiem ebrejiem: ”Tas Kungs.. man.. ir devis rīkojumu uzcelt Viņam Jeruzālemē, kas atrodas Jūdā, svētnīcu. Kas vien jūsu vidū ir cēlies no Viņa tautas, ar to lai ir tas Kungs, viņa Dievs, un tas lai dodas kalnup [uz Jeruzalemi]!” (2. Laiku 36:23.) Priesteris Ezra šo grāmatu pabeidza rakstīt 460. gadā p.m.ē., un tajā ir apskatīti notikumi, kas risinājušies 500 gadu ilgā laika posmā — no 1037. gada p.m.ē. līdz 537. gadam p.m.ē.

Kīra rīkojums ļāva ebrejiem atgriezties Jeruzalemē un tur atjaunot Jehovas pielūgsmi. Taču ilgie trimdas gadi bija darījuši savu — dzimtenē pārnākušajiem ebrejiem trūka zināšanu par savas tautas vēsturi. Otrā Laiku grāmata viņiem sniedza pārskatu par notikumiem, kas bija risinājušies, valdot Dāvida dzimtas ķēniņiem. Šim stāstījumam ir vērtība arī mūsu dienās, jo tas skaidri parāda, kādas svētības sagādā paklausība patiesajam Dievam un kādas sekas ir nepaklausībai.

ĶĒNIŅŠ UZCEĻ NAMU JEHOVAM

(2. Laiku 1:1—9:31)

Jehova izpilda ķēniņa Salamana vēlēšanos un dāvā viņam gudrību un zināšanas, un vienlaikus apveltī viņu arī ar bagātību un godu. Salamans Jeruzalemē uzceļ Jehovam ļoti iespaidīgu namu, un visa tauta ir ”priecīga un labā omā”. (2. Laiku 7:10.) Salamans kļūst ”visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū bagātībā un gudrībā”. (2. Laiku 9:22.)

Valdījis pār Izraēlu 40 gadu, Salamans ”apgūlās pie saviem tēviem”, un ”viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā”. (2. Laiku 9:31.) Ezra nerakstīja par Salamana novēršanos no patiesās pielūgsmes. Vienīgais negatīvais, ko viņš pieminēja par šo ķēniņu, ir tas, ka Salamans iepirka no Ēģiptes daudz zirgu un apprecēja faraona meitu. Tātad Ezra savā stāstījumā centās uzsvērt pozitīvo.

 Bībeles pantu skaidrojums

2:13. Kāpēc šajā pantā minētā prasmīgā amatnieka izcelsme atšķiras no tās, kas minēta 1. Ķēniņu 7:14? 1. Ķēniņu grāmatā amatnieka māte ir nosaukta par atraitni. Viņas pirmais vīrs bija bijis no Naftaļa cilts, taču viņa pati bija cēlusies no Dana cilts. Pēc vīra nāves viņa bija apprecējusies ar Tiras iedzīvotāju, un šajā laulībā bija piedzimis pantā minētais meistarīgais amatnieks.

2:17; 8:10. Šajos pantos teikts, ka darbu pārraugu bija 3600 un 250, bet 1. Ķēniņu 5:30 un 9:23 rakstīts, ka darbu pārraugu bija 3300 un 550. Kāpēc skaitļi atšķiras? Acīmredzot atšķiras kritēriji, pēc kādiem pārraugi iedalīti. Iespējams, Otrajā Laiku grāmatā minētie 3600 pārvaldnieki nebija izraēlieši, bet 250 bija izraēlieši, savukārt 1. Ķēniņu grāmatā 3300 ir zemākie darbu pārraugi, bet 550 — augstākie. Jebkurā gadījumā kopējais darbu pārraugu skaits bija 3850.

4:2—4. Kāpēc no vara lietā jūra tika balstīta uz vēršu tēliem? Bībelē vērsis simbolizē spēku. (Ecēhiēla 1:10; Atklāsmes 4:6, 7.) Šajā gadījumā vēršu tēli bija ļoti piemēroti, jo milzīgā ūdens tvertne, ko balstīja divpadsmit vara vērši, svēra apmēram 30 tonnu. Vara vēršu darināšana šim nolūkam nekādā ziņā nepārkāpa otro bausli, kas aizliedza darināt tēlus, kurus pielūgt. (2. Mozus 20:4, 5.)

4:5. Kāds bija no vara lietās jūras tilpums? Kad tā bija pilna, tajā ietilpa trīs tūkstoši batu jeb apmēram 66 tūkstoši litru. Taču, iespējams, parasti to piepildīja tikai par divām trešdaļām. 1. Ķēniņu 7:26 teikts: ”Tā ietvēra divi tūkstoš batus [44 tūkstošus litru].”

5:4, 5, 10. Kādi saiešanas telts piederumi tika pārvietoti uz Salamana uzbūvēto templi? Vienīgais priekšmets, kas no saiešanas telts tika paturēts Salamana templī, bija derības šķirsts. Kad templis bija pabeigts, saiešanas telti no Gibeonas aiznesa uz Jeruzalemi un acīmredzot tur uzglabāja. (2. Laiku 1:3, 4.)

Ko mēs varam mācīties

1:11, 12. Salamana lūgums parādīja Jehovam, ka Salamana sirdī ir vēlēšanās iegūt gudrību un zināšanas. Arī mūsu lūgšanas atklāj, kas ir mūsu sirdī. Mums būtu jāpārdomā, ko mēs sakām lūgšanā Dievam.

6:4. Ja esam pateicīgi par Jehovas žēlastību un labestību, mums viņš no sirds jāslavē.

6:18—21. Lai gan Dievs nevar mājot nevienā ēkā, templim bija jābūt Jehovas pielūgsmes centram. Mūsu laikos patiesās pielūgsmes centri ir Jehovas liecinieku Valstības zāles.

6:19, 22, 32. Jehova uzklausīja ikvienu — kā ķēniņu, tā pašus neievērojamākos savas tautas locekļus un pat citu tautu pārstāvjus, kas ar skaidru sirdi griezās pie viņa. * (Psalms 65:3.)

ĶĒNIŅI NO DĀVIDA DZIMTAS

(2. Laiku 10:1—36:23)

Vienotā Izraēlas valsts sašķeļas — ziemeļos desmit ciltis izveido savu valsti, un dienvidos paliek Jūdas un Benjamīna cilts valsts. Visi Izraēlas priesteri un levīti atbalsta dienvidu valsts ķēniņu Salamana dēlu Rehabeāmu, jo viņi tic Dāvidam dotajam Jehovas solījumam svētīt tā pēcnācēju valdīšanu. Nedaudz vairāk nekā 30 gadu pēc tempļa pabeigšanas tā dārgumi tiek nolaupīti.

No 19 ķēniņiem, kas valda pēc Rehabeāma, pieci ir uzticīgi Jehovam, trīs sākumā ir uzticīgi, bet vēlāk novēršas no Jehovas, un  viens ķēniņš no sava ļaunā ceļa atgriežas. Pārējie ķēniņi dara to, ko Jehova uzskata par ļaunu. * Īpaša uzmanība ir pievērsta to piecu ķēniņu valdīšanai, kuri paļāvās uz Jehovu. Stāsts par Hiskiju, kas atjaunoja kalpošanu templī, un Josiju, kas sarīkoja lielus Pasā svētkus, noteikti iedrošināja ebrejus, kas vēlējās Jeruzalemē atjaunot Jehovas pielūgsmi.

Bībeles pantu skaidrojums

13:5. Ko nozīmē vārdi ”sāls derība”? Tā kā sāls ir konservējoša viela, tā kļuva par pastāvīguma un nemainīguma simbolu. Tātad ar vārdiem ”sāls derība” apzīmēja vienošanos, kas uzlika ciešas saistības.

14:1—4; 15:17. Vai Asa izskauda visus ”augstieņu altārus”? Acīmredzot nē. Iespējams, Asa likvidēja tikai tos augstieņu altārus, pie kuriem tika pielūgti viltus dievi, bet ne tos, pie kuriem tauta pielūdza Jehovu. Tāpat varētu būt, ka Asas valdīšanas pēdējos gados zemes iedzīvotāji atkal sacēla augstieņu altārus. Tos likvidēja viņa dēls Jošafats. Augstieņu altāri pilnībā neizzuda pat Jošafata valdīšanas laikā. (2. Laiku 17:5, 6; 20:31—33.)

15:9; 34:6. Kādu nostāju ieņēma Simeona cilts, kad Izraēlas valsts sadalījās? Tā kā Simeona ciltij mantojumā tika piešķirti apgabali, ko no visām pusēm ietvēra Jūdas cilts teritorija, ģeogrāfiski Simeona cilts atradās Jūdas un Benjamīna valsts robežās. (Jozuas 19:1.) Taču reliģiskā un politiskā ziņā šī cilts pieslējās ziemeļu valstij. (1. Ķēniņu 11:30—33; 12:20—24.) Tāpēc Simeona cilti uzskatīja par piederīgu desmit cilšu valstij.

16:13, 14. Vai Asa tika kremēts? Nē, netika, kā redzams precīzākos tulkojumos. Piemēram, senākos tulkojumos latviešu valodā teikts: ”Un par viņu dedzināja (dārgas zāles) ar lielu dedzināšanu.” (LB-26, LB-1882 u.c.)

35:3. No kurienes Josija lika templī ienest derības šķirstu? Bībelē nav teikts, vai šķirstu jau krietni agrāk no tempļa bija licis izvākt kāds no ļaunajiem ķēniņiem vai arī pats Josija to bija licis uzglabāt kādā drošā vietā, kamēr templī notiek pamatīgs remonts. Josijas rīkojums ienest šķirstu templī ir vienīgā vēsturiskā ziņa par šķirstu pēc Salamana dzīves laika.

Ko mēs varam mācīties

13:13—18; 14:10, 11; 32:9—23. No šiem gadījumiem var skaidri saprast, cik svarīgi ir paļauties uz Jehovu.

16:1—5, 7; 18:1—3, 28—32; 21:4—6; 22:10—12; 28:16—22. Savienībām ar svešzemniekiem un neticīgajiem bija traģiskas sekas. Mums ir jāvairās bez vajadzības saistīties ar pasauli. (Jāņa 17:14, 16; Jēkaba 4:4.)

16:7—12; 26:16—21; 32:25, 26. Aiz augstprātības ķēniņš Asa sava mūža beidzamajos gados rīkojās ļauni. Usijas augstprātība lika viņam pieredzēt pazemojumu. Hiskija rīkojās nesaprātīgi un, iespējams, augstprātīgi, kad Babilonas sūtņiem izrādīja savus dārgumus. (Jesajas 39:1—7.) ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns,” ir brīdināts Bībelē, ”un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18.)

16:9. Jehova palīdz tiem, kas ar skaidru sirdi turas pie viņa, un viņš vēlas izmantot savu spēku un varu šo cilvēku labā.

18:12, 13, 23, 24, 27. Mums, tāpat kā Miham, ir jābūt drosmīgiem, stāstot par Jehovu un viņa nodomiem.

19:1—3. Jehova cenšas mūsos atrast labo pat tad, ja mēs esam devuši viņam iemeslu dusmoties uz mums.

20:1—28. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ļaus sevi atrast, ja mēs pazemīgi  meklēsim viņa vadību. (Salamana Pamācības 15:29.)

20:17. Tāpat kā Jūdejas iedzīvotāji pilnībā paļāvās uz Jehovu, nevis uz saviem spēkiem, arī mums ir nešaubīgi jāpaļaujas uz Jehovu, nevis uz savām spējām. Mums ir aktīvi jāatbalsta viņa Valstība. Tādā gadījumā Jehova mūs izglābs.

24:17—19; 25:14. Joass un viņa dēls Amacja padevās elkdievībai. Arī mūsu dienās var iekrist šajā slazdā, īpaši, ja ir runa par tādām elkdievības formām, ko nav tik viegli uzreiz pazīt, piemēram, mantkārību un nacionālismu. (Kolosiešiem 3:5; Atklāsmes 13:4.)

32:6, 7. Arī mums jābūt drosmīgiem un stipriem, kad mēs, bruņojušies ”ar visiem Dieva ieročiem”, piedalāmies garīgajā karā. (Efeziešiem 6:11—18.)

33:2—9, 12, 13, 15, 16. Par patiesu nožēlu liecina tas, ka cilvēks pilnībā pārtrauc savus ļaunos darbus un apņēmīgi dara to, kas ir labs. Uz patiesas nožēlas pamata pat tāds cilvēks, kas ir rīkojies tik ļauni kā ķēniņš Manase, var saņemt Jehovas žēlastību.

34:1—3. Grūta bērnība nav iemesls, kāpēc cilvēks nevarētu iepazīt Dievu un kalpot viņam. Josijas pirmajos dzīves gados, iespējams, viņu pozitīvi ietekmēja viņa vectēvs Manase, kas jau bija nožēlojis grēkus. Pat ja pozitīvā ietekme bija neliela, tā vēlāk nesa labus augļus. Tāpat var būt arī mūsu dzīvē.

36:15—17. Jehova ir līdzjūtīgs un pacietīgs, taču viņa līdzjūtībai un pacietībai ir robežas. Cilvēkiem ir jāatsaucas uz vēsti par Valstību, ja viņi vēlas palikt dzīvi tad, kad Jehova darīs galu pašreizējai ļaunajai pasaules iekārtai.

36:17, 22, 23. Jehovas vārdi vienmēr piepildās. (1. Ķēniņu 9:7, 8; Jeremijas 25:9—11.)

Grāmata pamudina uz aktīvu rīcību

”Josija izdeldēja visas elku kalpības negantības visās zemēs, kas piederēja Israēla bērniem,” rakstīts 2. Laiku grāmatas 34. nodaļas 33. pantā, ”un viņš panāca, ka itin visi tie, kas atradās Jeruzālemē [”visi, kas iekš Izraēla atradās”, LB-26], kalpoja tam Kungam, savam Dievam.” Kas Josiju bija rosinājis šādi rīkoties? Kad sekretārs Šafans bija atnesis ķēniņam Josijam nupat atrasto Jehovas bauslības grāmatu, ķēniņš lika to lasīt viņam priekšā. Šīs grāmatas vārdi viņu iespaidoja tik dziļi, ka viņš visu savu turpmāko mūžu dedzīgi atbalstīja tīro pielūgsmi.

Bībeles lasīšana un pārdomas par to var dziļi iespaidot arī mūs. Vai pārdomas par Dāvida dzimtas ķēniņiem mūs nemudina līdzināties tiem ķēniņiem, kas stipri paļāvās uz Jehovu, un nerīkoties līdzīgi tiem, kas novērsās no Jehovas? Otrā Laiku grāmata mūs rosina pielūgt tikai un vienīgi patieso Dievu un palikt viņam uzticīgiem. Šīs grāmatas vēsts patiesi ir dzīva un spēcīga. (Ebrejiem 4:12.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 18. lpp.]

Vai jūs zināt, kāpēc bija piemēroti izmantot par vara jūras balstiem vēršu tēlus?

[Attēli 21. lpp.]

Lai gan Josijas bērnība nebija viegla, izaudzis viņš bija uzticīgs Jehovam