Sludinātāji, kas prot pielāgoties apstākļiem

”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1. KORINTIEŠIEM 9:22.)

1., 2. a) Kāpēc apustuli Pāvilu var saukt par prasmīgu sludinātāju? b) Kā Pāvils aprakstīja savu attieksmi pret uzdevumu, kas viņam bija uzticēts?

VIŅŠ vienlīdz labi mācēja sarunāties ar izglītotiem intelektuāļiem un ar vienkāršiem telšu taisītājiem. Viņš prata pārliecināt gan augstas romiešu amatpersonas, gan frīģiešu zemniekus. Viņa rakstītās vēstules ietekmēja gan brīvi domājošos grieķus, gan konservatīvos ebrejus. Viņa loģika bija neatspēkojama, un viņa argumentiem bija spēcīga emocionāla iedarbība. Viņš centās atrast kopīgu valodu ar visiem, lai pamudinātu dažus pievērsties Kristum. (Apustuļu darbi 20:21.)

² Šis vīrs bija apustulis Pāvils, prasmīgs sludinātājs, kas bija radis pielāgoties apstākļiem. (1. Timotejam 1:12.) Viņš no Jēzus bija saņēmis uzdevumu ”nest [Kristus] vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā”. (Apustuļu darbi 9:15.) Pāvila attieksmi pret šo uzdevumu atspoguļo viņa vārdi: ”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evanģelija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.” (1. Korintiešiem 9:19—23.) Ko mēs varam mācīties no Pāvila, lai gūtu labākus panākumus sludināšanā un cilvēku mācīšanā?

Pārmaiņas personībā, sekmes sludināšanā

3. Kāda agrāk bija Pāvila attieksme pret kristiešiem?

³ Taču Pāvils ne vienmēr bija bijis pacietīgs, iejūtīgs cilvēks, kas piemērots viņam uzticētā uzdevuma veikšanai. Sava reliģiskā fanātisma dēļ Sauls (ar šādu vārdu Pāvils bija pazīstams agrāk) bija kļuvis par Kristus sekotāju niknu vajātāju. Jaunībā viņš bija atbalstījis Stefana slepkavību, bet vēlāk nežēlīgi tvarstījis kristiešus. (Apustuļu darbi 7:58; 8:1, 3; 1. Timotejam 1:13.) Arī pēc tam Sauls ”draudus un nāvi šņāca pret tā Kunga mācekļiem” un, nebūdams apmierināts ar iespēju vajāt ticīgos Jeruzalemē vien, viņš izvērsa savu naidpilno kampaņu uz ziemeļiem līdz pat Damaskai. (Apustuļu darbi 9:1, 2.)

4. Kas Pāvilam bija jāmaina, lai viņš varētu izpildīt savu uzdevumu?

⁴ Iespējams, Sauls tik ļoti nīda kristietību tāpēc, ka, pēc viņa pārliecības, šī jaunā ticība varēja nelabvēlīgi ietekmēt jūdaismu, piesārņojot to ar svešiem, nevēlamiem priekšstatiem. Sauls pats bija farizejs, un šis vārds nozīmē ”nošķirtais”. (Apustuļu darbi 23:6.) Pāvils, jādomā, bija ļoti pārsteigts, kad viņš uzzināja, ka Dievs viņu ir izraudzījies, lai viņš sludinātu Kristu tieši pagāniem jeb neebrejiem. (Apustuļu darbi 22:14, 15; 26:16—18.) Farizeji negribēja pat ēst kopā ar tiem, ko viņi uzskatīja par grēciniekiem. (Lūkas 7:36—39.) Pāvilam noteikti bija krietni jāpapūlas, lai mainītu savu viedokli un saskaņotu to ar Dieva gribu, kas ir tāda, lai visi cilvēki tiktu izglābti. (Galatiešiem 1:13—17.)

5. Kādā ziņā mēs savā kalpošanā varam līdzināties Pāvilam?

⁵ Arī mums varbūt jārīkojas līdzīgi. Tā kā sludināšanā mēs sastopam arvien vairāk dažādu tautību cilvēku, kas runā daudzās valodās, mums apzināti jāpārbauda sava prāta nostāja un jāatbrīvojas no jebkādiem  aizspriedumiem. (Efeziešiem 4:22—24.) Vai nu mēs to apzināmies vai ne, mūsu personību ietekmē vide, kādā esam auguši, un izglītība. Iespējams, mūsu uzskati un attieksme ir neelastīgi un tajos izpaužas aizspriedumi. No šādas domāšanas ir jāatbrīvojas, citādi mums neizdosies atrast pazemīgus cilvēkus un tiem palīdzēt. (Romiešiem 15:7.) Tieši tā rīkojās Pāvils. Kaut arī tas nebija viegli, viņš paplašināja savu kalpošanu. Mīlestības mudināts, viņš attīstīja skolotāja iemaņas, ko ir vērts atdarināt. Ja pievēršam sīkāku uzmanību ”pagānu tautu apustuļa” kalpošanai, var pamanīt, ka viņš sludināja un mācīja cilvēkus ar vērīgumu, elastību un izdomu. * (Romiešiem 11:13.)

Kā Pāvils pielāgojās dažādiem apstākļiem

6. Kā Pāvils ņēma vērā savu klausītāju izcelsmi, un kādu labumu tas deva?

⁶ Pāvils ņēma vērā savu klausītāju uzskatus un izcelsmi. Uzrunādams ķēniņu Agripu II, Pāvils atzina, ka ķēniņš ”pārzina visas jūdu parašas un jautājumus”. Pēc tam Pāvils prasmīgi izmantoja savas zināšanas par Agripas uzskatiem un apsprieda ar viņu jautājumus, ko ķēniņš labi saprata. Pāvila domu gaita bija tik skaidra un pārliecinoša, ka Agripa sacīja: ”Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.” (Apustuļu darbi 26:2, 3, 27, 28.)

7. Kā Pāvils, sludinādams pūlim Listrā, parādīja elastību?

⁷ Pāvils bija arī elastīgs. Pavisam citādi viņš rīkojās, kad mēģināja atrunāt pūli Listras pilsētā pielūgt viņu un Barnabu. Šie ļaudis, kas runāja likaoniešu valodā, piederēja pie vissliktāk izglītotās un māņticīgākās iedzīvotāju daļas. Kā redzams no Apustuļu darbu grāmatas  14. nodaļas 14.—18. panta, Pāvils norādīja uz radīšanas darbiem un visu labo, ko cilvēki gūst no dabas, lai pierādītu, cik daudz pārāks par visiem citiem ir patiesais Dievs. Viņa argumentiem bija viegli sekot, un ar to palīdzību izdevās ”savaldīt ļaudis, ka tie viņiem [Pāvilam un Barnabam] neupurēja”.

8. Kā Pāvila elastība izpaudās apstākļos, kad viņu bija pārņēmušas spēcīgas emocijas?

⁸ Protams, Pāvils nebija pilnīgs, un reizēm viņu pārņēma spēcīgas emocijas. Piemēram, kādā situācijā, kad pret viņu izturējās pazemojoši un netaisnīgi, viņš asiem vārdiem vērsās pret kādu ebreju, vārdā Ananija. Bet, kad Pāvilam pateica, ka viņš nezinādams ir apvainojis augsto priesteri, viņš tūlīt atvainojās. (Apustuļu darbi 23:1—5.) Atēnās Pāvils sākumā ”iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku”. Tomēr, kad Pāvils teica runu Marsa kalnā, viņa vārdos nebija ne vēsts no dusmām. Viņš uzrunāja atēniešus to forumā un centās atrast ar tiem kaut ko kopīgu, pieminēdams atēniešu altāri ar uzrakstu ”Nepazīstamam Dievam”, kā arī citēdams kādu no viņu dzejniekiem. (Apustuļu darbi 17:16—28.)

9. Kā Pāvila bagātīgā izdoma izpaudās, kad viņš vērsās pie dažādām klausītāju grupām?

⁹ Vērsdamies pie dažādām klausītāju grupām, Pāvils lika lietā bagātīgu izdomu. Viņš ņēma vērā kultūru un vidi, kas ietekmēja viņa klausītāju domāšanu. Rakstīdams vēstuli kristiešiem Romā, Pāvils turēja prātā, ka tie dzīvo sava laika varenākās lielvalsts galvaspilsētā. Būtiska doma, ko Pāvils paskaidroja savā vēstulē kristiešiem Romā, bija tāda, ka Kristus vara atbrīvot ir pārāka par Ādama grēka iznīcinošo varu. Viņš uzrunāja kristiešus Romā un apkārtējās pilsētās tādā valodā, kas bija tuva lasītāju sirdīm. (Romiešiem 1:4; 5:14, 15.)

10., 11. Kā Pāvils pielāgoja uzskatāmos piemērus klausītājiem? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁰ Kā Pāvils rīkojās, kad vēlējās paskaidrot saviem klausītājiem dziļas Bībeles patiesības? Viņš lieliski prata izmantot ikdienišķus, viegli saprotamus piemērus, ar kuriem paskaidroja sarežģītas garīgas domas. Piemēram, Pāvils zināja, ka cilvēkiem Romā nav sveša verdzības iekārta, kas pastāvēja visā Romas impērijā. Daudzi no tiem, kuriem viņš rakstīja, droši vien paši bija vergi. Tāpēc Pāvils minēja ilustrāciju par verdzību, kas piešķīra vēl lielāku spēku domai par to, ka cilvēks izvēlas pakļauties vai nu grēkam, vai taisnībai. (Romiešiem 6:16—20.)

¹¹ Kādā Bībeles vārdnīcā norādīts: ”Romā īpašnieks varēja atbrīvot vergu, tāpat vergs varēja nopirkt brīvību, samaksādams savam īpašniekam. Brīvībā vergs varēja nokļūt arī tad, ja viņu atdeva īpašumā kādam dievam.” Atbrīvots vergs, ja viņš to vēlējās, varēja arī turpmāk strādāt sava saimnieka labā, saņemot algu. Pāvils acīmredzot atsaucās uz šo paradumu, kad rakstīja par iespēju izvēlēties, kuram kungam paklausīt — grēkam vai taisnībai. Kristieši Romā bija atbrīvoti no grēka, un par viņu īpašnieku bija kļuvis Dievs. Viņiem nekas netraucēja kalpot Dievam, bet viņi tik un tā varēja izvēlēties kalpot savam agrākajam kungam — grēkam. Šis vienkāršais, bet labi saprotamais piemērs kristiešus Romā, visticamāk, pamudināja uzdot sev jautājumu: ”Kuram kungam es kalpoju?” *

Ko var mācīties no Pāvila

12., 13. a) Kā jārīkojas, lai piekļūtu visdažādāko cilvēku sirdij? b) Kas jums ir palīdzējis sludināt dažādas izcelsmes cilvēkiem?

¹² Mums, tāpat kā Pāvilam, jābūt vērīgiem,  elastīgiem un izdomas bagātiem, jo tikai tā mēs spēsim piekļūt visdažādāko cilvēku sirdij. Lai klausītāji saprastu labās vēsts jēgu, ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai nedaudz parunāties, pateikt iepriekš sagatavotus vārdus un iedot cilvēkam bībelisku literatūru. Mums jāmēģina pamanīt, kādas ir cilvēka vajadzības, kas viņu uztrauc, kas viņam patīk un nepatīk, no kā viņš baidās un kādi viņam ir aizspriedumi. Lai to panāktu, ir daudz jādomā un pamatīgi jāpūlas, taču Valstības sludinātāji visā pasaulē ir gatavi to darīt. Piemēram, Jehovas liecinieku Ungārijas filiāle raksta: ”Brāļi apliecina cieņu pret cittautiešu paražām un dzīvesveidu un negaida, ka tie pielāgosies vietējiem paradumiem.” Tāda pati nostāja ir Jehovas lieciniekiem citās vietās.

¹³ Kādā Tālo Austrumu zemē lielākā daļa cilvēku domā par jautājumiem, kas saistīti ar veselību, bērnu audzināšanu un izglītību. Valstības sludinātāji šajā zemē cenšas uzsvērt tieši šos jautājumus, nevis runāt par grūtajiem apstākļiem pasaulē vai samilzušām sabiedrības problēmām. Kādā lielā ASV pilsētā sludinātāji ievēroja, ka vienā no rajoniem cilvēkus uztrauc korupcija, satiksmes sastrēgumi un noziedzība. Tagad Jehovas liecinieki veiksmīgi uzsāk sarunas par Bībeli, sākumā pieminot šos tematus. Prasmīgi Bībeles skolotāji vienmēr, neatkarīgi no izraudzītā temata, cenšas runāt pozitīvi un uzmundrinoši, uzsvērt, kādu praktisku labumu jau tagad dod Bībeles principu izmantošana, un pastāstīt, ko Dievs ir apsolījis darīt nākotnē. (Jesajas 48:17, 18; 52:7.)

14. Pastāstiet, kā var pielāgoties dažādu cilvēku vajadzībām un apstākļiem!

¹⁴ Sludinot ir ieteicams izmantot dažādus paņēmienus, jo cilvēku izglītība, uzskati par reliģiju un izcelsme var ievērojami atšķirties. Ar cilvēku, kas tic Radītājam, bet netic Bībelei, mēs runāsim citādi nekā ar tādu, kas vispār netic Dievam. Ja kāds uzskata, ka visa reliģiskā literatūra ir domāta cilvēku mānīšanai, mums jāmēģina atrast cita pieeja nekā sarunā ar kādu, kas tic Bībeles mācībām. Elastība noder arī tāpēc, ka mums iznāk runāt ar ļoti dažāda izglītības līmeņa cilvēkiem. Prasmīgi skolotāji izmanto tādus argumentus un tādas ilustrācijas, kas attiecīgajā brīdī ir vispiemērotākās. (1. Jāņa 5:20.)

Palīdzība jauniem sludinātājiem

15., 16. Kāpēc ir nepieciešams mācīt jaunos sludinātājus?

¹⁵ Pāvilam nerūpēja vienīgi tas, kā uzlabot pašam savus mācīšanas paņēmienus. Viņš  redzēja nepieciešamību gatavot par prasmīgiem sludinātājiem arī tos, kas bija gados jaunāki, piemēram, Timoteju un Titu. (2. Timotejam 2:2; 3:10, 14; Titam 1:4.) Arī mūsdienās pastāv liela vajadzība mācīt un mācīties.

¹⁶ 1914. gadā visā pasaulē bija aptuveni 5000 Valstības sludinātāju, bet mūsdienās vidēji apmēram 5000 cilvēku tiek kristīti katru nedēļu. (Jesajas 54:2, 3; Apustuļu darbi 11:21.) Kad jaunpienācēji sāk apmeklēt kristiešu draudzes sapulces un vēlas piedalīties kalpošanā, viņi ir jāmāca un jānodrošina viņiem vadība. (Galatiešiem 6:6.) Mācot jaunos mācekļus un praktiski viņiem palīdzot, mums jāizmanto tie paši paņēmieni, kādus lietoja mūsu Kungs Jēzus. *

17., 18. Kā jaunpienācējiem var palīdzēt iegūt pārliecību sludināšanā?

¹⁷ Jēzus vienkārši nenorādīja saviem apustuļiem uz cilvēku pūli un neteica iet un sākt tiem sludināt. Sākumā viņš paskaidroja, cik svarīga ir sludināšana, un mudināja lūgšanās paļauties uz Dievu. Pēc tam viņš parūpējās par trim būtiskiem nosacījumiem: lai viņa sekotājiem būtu, ar ko sadarboties, lai viņiem būtu, kur sludināt, un lai viņi zinātu, ko sludināt. (Mateja 9:35—38; 10:5—7; Marka 6:7; Lūkas 9:2, 6.) Mēs varam rīkoties tāpat. Vienalga, vai mēs palīdzam saviem bērniem, jaunam sludinātājam vai kādam, kas ilgāku laiku nav sludinājis, viņus mācot, mums jāņem vērā Jēzus priekšzīme.

¹⁸ Jaunpienācējiem ir krietni jāpalīdz, lai viņi spētu ar pārliecību stāstīt citiem vēsti par Valstību. Varbūt jūs viņiem varat palīdzēt sagatavot un izmēģināt vienkāršu piedāvājumu, kas izraisītu cilvēku interesi? Kad kopīgi sludināt, ļaujiet viņiem mācīties no jums un dažos pirmajos apmeklējumos runājiet paši. Jūs varat mācīties no Gideona, kas teica saviem cīņu biedriem: ”Skataities uz mani un tā arī dariet!” (Soģu 7:17.) Pēc tam dodiet iespēju jaunajam sludinātājam pašam iesaistīties sarunās. No sirds uzslavējiet viņu par pūlēm un, ja tas viņu neaizvainos, dodiet īsus ieteikumus, ko varētu darīt labāk.

19. Kāda apņēmība mums ir vajadzīga, lai ”izpildītu savu kalpošanu līdz galam”?

¹⁹ Lai ”izpildītu savu kalpošanu līdz galam”, mēs esam apņēmības pilni kļūt arvien elastīgāki savā kalpošanā, un jaunie sludinātāji ir jāmāca rīkoties tāpat. Mūsu mērķis ir ļoti svarīgs — sniegt cilvēkiem zināšanas par Dievu, kas viņus var glābt. Tāpēc ir vērts nežēlot nekādas pūles un kļūt ”visiem [par] visu, lai katrā gadījumā kādus izglābtu”. (2. Timotejam 4:5; 1. Korintiešiem 9:22.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kā mēs sludināšanā varam līdzināties Pāvilam?

• Kas mums droši vien jāmaina savā domāšanā?

• Kā panākt, lai sludinot mēs runātu pozitīvi?

• Kas ir vajadzīgs jauniem sludinātājiem, lai viņi iegūtu pārliecību?

[Jautājumi studēšanai]

[Izceltais teksts 29. lpp.]

Apustulis Pāvils sludināja un mācīja cilvēkus ar vērīgumu, elastību un izdomu

[Izceltais teksts 31. lpp.]

Jēzus parūpējās par trim būtiskiem nosacījumiem: lai viņa mācekļiem būtu, ar ko sadarboties, lai viņiem būtu, kur sludināt, un lai viņi zinātu, ko sludināt

[Attēli 28. lpp.]

Pāvils prata pielāgoties un ar panākumiem sludināja ļoti dažādiem cilvēkiem

[Attēls 30. lpp.]

Prasmīgi sludinātāji ņem vērā, no kādas kultūras nāk viņu klausītāji

[Attēls 31. lpp.]

Sludinātāji, kas prot pielāgoties, palīdz jaunpienācējiem sagatavoties kalpošanai