Svētku laiks. Ko jūs no tā gaidāt?

”Pēteris I pavēlēja 1. janvārī visās baznīcās noturēt īpašus Jaunā gada dievkalpojumus un lika maskaviešiem izrotāt istabu durvju stenderes ar egļu zariem un ”skaļi paust prieku, apsveicot” citam citu Jaunajā gadā.” (Pēteris I — viņa dzīve un pasaule.)

KO JŪS šogad gaidāt no svētkiem? Ziemassvētkos un Jaunajā gadā parasti ir diezgan daudz brīvu dienu. Skolēniem ir brīvlaiks, arī daudziem vecākiem nav jāiet uz darbu, tāpēc šis svētku laiks var likties ideāla iespēja, kad ģimenei pabūt kopā. Taču, pēc citu domām, šajā laikā galvenais ir godāt Kristu. Varbūt arī jūs uzskatāt, ka tas ir galvenais.

Lai kāds būtu iemesls, visā pasaulē miljoniem cilvēku — gan bērnu, gan pieaugušo — gaida šo laiku ar lielu nepacietību. Kā būs šogad? Vai jums tas būs īpašs laiks ģimenei, un vai tas ir īpašs Dievam? Vai ģimenes kopā sanākšana nesīs to, ko jūs no tās gaidāt, vai arī būs jāpiedzīvo vilšanās?

Daudzi, kas gaida reliģiskos svētkus, ir pamanījuši, ka bieži vien Ziemassvētki tiek svinēti, tikpat kā nemaz nedomājot par Kristu, — par galveno ir kļuvusi apdāvināšanās, viesības, kurās notiekošais bieži vien nesagādā godu Kristum, un ģimenes sanākšana kopā. Daudzreiz šādas svinības izraisa sarūgtinājumu, jo viens vai vairāki cilvēki aizmirst par mēra sajūtu ēšanā un dzeršanā, uzliesmo strīdi un nav retums pat vardarbība. Iespējams, jūs paši to esat redzējuši vai pat izjutuši.

Šķiet, no sākumā aprakstītā Krievijas cara Pētera I laika nekas daudz nav mainījies. Daudzi, kas nav ar to apmierināti, vēlas, lai svētki būtu dziļu reliģisku pārdomu laiks un tajos ģimene pavadītu kopā laiku. Daži pat aktīvi rosina kaut ko mainīt, lai Ziemassvētkos vairāk uzmanības tiktu pievērsts Kristum. Bet vai ir iespējams panākt šādas pārmaiņas? Vai tās patiešām sagādātu Kristum godu? Vai ir kādi iemesli, lai raudzītos uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu citādi?

Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, palūkosimies uz situāciju no kādas tautas viedokļa, kurā šo svētku svinēšanai ir neparasta vēsture.