Cik stipra ir jūsu paļāvība uz Dievu?
Cik stipra ir jūsu paļāvība uz Dievu?
”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības.” (MATEJA 6:33.)
1., 2. Kā rīkojās kāds jauns vīrietis, un kāpēc?
KĀDS jauns vīrietis gribēja vairāk palīdzēt savai draudzei, taču darba dēļ viņš ne vienmēr tika uz sapulcēm. Ko viņš iesāka? Viņš izlēma dzīvot vienkāršāk, tāpēc aizgāja no šī darba un pēc kāda laika atrada citu darbu, kas viņam netraucēja darboties kristiešu draudzē. Tagad viņš pelna ievērojami mazāk nekā agrāk, tomēr joprojām spēj apgādāt ģimeni un turklāt draudzē var paveikt daudz vairāk nekā pirms tam.
2 Vai jūs saprotat, kāpēc šis cilvēks tā rīkojās? Vai jūs viņa vietā rīkotos tāpat? Daudzi kristieši līdzīgos apstākļos tā ir rīkojušies, un viņu rīcība liecina, ka viņi paļaujas uz Jēzus solījumu: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.) Viņi paļaujas, ka nevis laicīgā pasaule, bet Jehova viņiem sniegs dzīvē drošību. (Salamana Pamācības 3:23, 26.)
3. Kāpēc daži varētu šaubīties, vai ir praktiski uzskatīt par vissvarīgāko Dieva Valstību?
3 Ņemot vērā, cik grūtos laikos mēs dzīvojam, daži varbūt šaubās, vai minētais cilvēks pieņēma gudru lēmumu. Pasaulē ir izveidojusies situācija, ka viena cilvēces daļa grimst visdziļākajā nabadzībā, bet otrai ir visaugstākais dzīves līmenis vēsturē. Lielākā daļa trūcīgo zemju iedzīvotāju priecātos par jebkādu iespēju kaut nedaudz uzlabot savus apstākļus, un bagātajās zemēs daudziem ir smagi jāpūlas, lai saglabātu savu līdzšinējo dzīves līmeni, jo ekonomika nav stabila, darba tirgus mainās un darba devēji kļūst arvien prasīgāki. Tā kā nopelnīt iztiku nav viegli, dažiem var rasties jautājums: vai joprojām ir praktiski tiekties vispirms pēc Dieva Valstības? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību tam, kādus klausītājus uzrunāja Jēzus.
”Nezūdaities”
4., 5. Kā Jēzus paskaidroja, ka nav prātīgi, ja Dieva kalpi pārlieku raizējas par ikdienas vajadzībām?
4 Jēzus atradās Galilejā, un viņš uzrunāja lielu pulku ļaužu, kas bija sanākuši no dažādām vietām. (Mateja 4:25.) No viņiem varbūt tikai daži bija bagāti, bet lielākā daļa droši vien bija trūcīgi. Tomēr Jēzus viņus aicināja domāt nevis par materiālās bagātības iegūšanu, bet gan par kaut ko daudz vērtīgāku — par garīgu bagātību. (Mateja 6:19—21, 24.) Jēzus teica: ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes?” (Mateja 6:25.)
5 Daudziem klausītājiem Jēzus padoms varēja likties nepraktisks. Viņi zināja, ka tādā gadījumā, ja viņi nestrādās sviedriem vaigā, viņu ģimene nonāks trūkumā. Bet Jēzus viņiem lika padomāt par putniem — tie dzīvo no vienas dienas līdz nākamajai, taču Jehova par tiem gādā. Jēzus arī minēja, ka Jehova rūpējas par puķēm, kuru skaistums ir pārāks par godību, kāda reiz bija Salamanam. Ja Jehova rūpējas par putniem un puķēm, vai viņš daudz vairāk nerūpējas par mums? (Mateja 6:26—30.) Kā teica Jēzus, mūsu dzīvība (dvēsele) un miesa ir daudz vērtīgāka nekā pārtika, kas vajadzīga, lai mēs būtu dzīvi, un apģērbs, ar ko apsedzam miesu. Ja mēs visas savas pūles veltītu tikai tam, lai būtu paēduši un apģērbušies, un neatstātu neko būtisku kalpošanai Jehovam, mēs nebūtu sapratuši, kāda ir īstā dzīves jēga. (Salamans Mācītājs 12:13.)
Līdzsvarots viedoklis
6. a) Kādi ir kristiešu pienākumi? b) Uz ko kristieši visās lietās paļaujas?
6 Protams, Jēzus vārdi nenozīmēja, ka viņš aicina savus klausītājus vairs nestrādāt un gaidīt, lai Dievs kaut kādā veidā apgādātu to ģimenes. Pat putniem ir jāmeklē barība sev un saviem mazuļiem. Tātad arī Jēzus sekotājiem bija jāstrādā, ja tie vēlējās ēst, un bija jārūpējas par ģimeni, bet tiem, kas bija kāda kunga kalpi vai vergi, bija čakli jāveic savi darbi. (2. Tesaloniķiešiem 3:10—12; 1. Timotejam 5:8; 1. Pētera 2:18.) Piemēram, lai sevi uzturētu, apustulis Pāvils bieži taisīja teltis. (Apustuļu darbi 18:1—4; 1. Tesaloniķiešiem 2:9.) Tomēr pirmā gadsimta kristieši neuzskatīja, ka drošību viņiem sniegs laicīgais darbs, — viņi paļāvās uz Jehovu un tāpēc izjuta iekšēju mieru, kādu citi cilvēki nepazina. Psalmu dziesminieks senatnē bija teicis: ”Kas uz to Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns.” (Psalms 125:1.)
7. Kā varētu domāt tie, kas no visas sirds nepaļaujas uz Jehovu?
7 Tie, kas no visas sirds nepaļaujas uz Jehovu, iespējams, domā citādi. Lielākā daļa cilvēku uzskata bagātību par drošības ķīlu, un tāpēc daudzi vecāki skubina bērnus lielu daļu jaunības veltīt augstākās izglītības iegūšanai, cerēdami, ka pēc tam bērni dabūs labi apmaksātu darbu. Dažām kristiešu ģimenēm, kurās vecāki tā ir rīkojušies, ir bijis jāpieredz rūgtas sekas, jo bērni ir novērsušies no garīgiem mērķiem un sākuši tiekties pēc materiālistiskiem mērķiem.
8. Kādā ziņā kristieši cenšas saglabāt līdzsvaru?
8 Gudri kristieši apzinās, ka Jēzus padoms mūsu laikos ir tikpat vērtīgs kā pirmajā gadsimtā, un viņi cenšas savā dzīvē būt līdzsvaroti. Kaut arī viņiem ir daudz laika jāpavada laicīgajā darbā, lai pildītu Bībelē noteiktos pienākumus, viņi nepieļauj, ka nepieciešamība pelnīt iztiku liktu viņiem aizmirst dzīves garīgo pusi, kas ir daudz svarīgāka. (Salamans Mācītājs 7:12.)
Vēlreiz aicinājums nezūdīties
9. Par ko var būt pārliecināti tie, kas pilnībā paļaujas uz Jehovu?
9 Jēzus Kalna runā teica: ”Jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.” (Mateja 6:31, 32.) Tie ir ļoti iepriecinoši vārdi. Ja mēs pilnībā paļaujamies uz Jehovu, viņš vienmēr mums palīdzēs. Taču Jēzus vārdi liek domāt vēl par kaut ko, proti: ja mēs dzītos pēc mantas, mēs līdzinātos cilvēkiem, kas nav patiesie kristieši.
10. Kā Jēzus noskaidroja, kam visvairāk bija pieķēries cilvēks, kas griezās pie viņa pēc padoma?
10 Reiz kāds ļoti bagāts jauns cilvēks vaicāja Jēzum, kas viņam jādara, lai iegūtu mūžīgu dzīvi. Jēzus viņam atgādināja, kas ir prasīts Mozus bauslībā, kura tajā laikā joprojām bija spēkā, bet bagātnieks neatlaidās: ”To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” Jēzus atbilde daudziem varēja likties nesaprātīga: ”Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā man pakaļ.” (Mateja 19:16—21.) Jaunais vīrietis noskuma un devās prom, jo nespēja iedomāties, ka viņam būtu jāatsakās no savas bagātības. Lai cik ļoti viņš mīlēja Jehovu, savai mantai viņš bija pieķēries vēl vairāk.
11., 12. a) Kādus brīdinošus vārdus Jēzus teica par bagātību? b) Kā manta var kļūt par šķērsli kalpošanā Jehovam?
11 Pēc šī notikuma Jēzus teica kaut ko negaidītu: ”Bagātais grūti ieies debesu valstībā. ..vieglāki kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” (Mateja 19:23, 24.) Vai tas nozīmē, ka neviens bagāts cilvēks neiemantos Dieva Valstību? Nē, tas to nenozīmē, jo Jēzus turpināja: ”Dievam visas lietas iespējamas.” (Mateja 19:25, 26.) Senatnē daži ļoti turīgi cilvēki ar Jehovas palīdzību kļuva par kristiešiem, kas svaidīti ar svēto garu. (1. Timotejam 6:17.) Tomēr Jēzum bija pamats teikt iepriekšminētos pārsteidzošos vārdus. Tas bija brīdinājums.
12 Ja cilvēks savai mantai pieķeras tik ļoti kā minētais bagātnieks, manta var kļūt par šķērsli, kas traucē kalpot Jehovam no visas sirds. Šāds šķērslis var rasties gan cilvēkam, kas jau ir bagāts, gan cilvēkam, kas ”grib tapt bagāts”. (1. Timotejam 6:9, 10.) Ja cilvēks pārāk daudz paļaujas uz mantu, viņš sāk aizvien mazāk apzināties savas garīgās vajadzības, un pēc kāda laika viņš vairs neizjūt tik lielu nepieciešamību pēc Jehovas atbalsta kā agrāk. (Mateja 5:3, NW; 5. Mozus 6:10—12.) Varbūt viņš sāk gribēt, lai draudze viņu īpašu godātu. (Jēkaba 2:1—4.) Un, iespējams, lielāko daļu laika viņš pavada, izbaudīdams bagātības sniegtās iespējas, nevis kalpodams Jehovam.
Iegūt pareizu viedokli
13. Kāds nepareizs viedoklis bija izveidojies Lāodikejas kristiešiem?
13 Pirmajā gadsimtā nepareizs viedoklis par mantu bija izveidojies Lāodikejas draudzei. Jēzus tai veltīja šādus vārdus: ”Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” Lāodikejas draudzes locekļi tik nožēlojamā garīgā stāvoklī bija nonākuši ne jau pašas bagātības dēļ, bet gan tāpēc, ka viņi paļāvās uz to, nevis uz Jehovu. Šī iemesla dēļ viņi bija kļuvuši garīgi remdeni, tādi, ko Jēzus gatavojās ”izspļaut no savas mutes”. (Atklāsmes 3:14—17.)
14. Kāpēc ebreju tautības kristieši bija izpelnījušies Pāvila uzslavu?
14 Savukārt ebreju tautības kristieši bija izpelnījušies Pāvila uzslavu, jo vajāšanās bija kļuvis redzams, ka viņiem ir pareizs viedoklis par mantu. Pāvils viņiem rakstīja: ”Jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.” (Ebrejiem 10:34.) Šie kristieši nekrita izmisumā, kad zaudēja to, kas viņiem piederēja, un viņi saglabāja prieku, jo bija cieši pieķērušies visdārgākajai mantai — ”labākai un paliekamai mantai”. Tāpat kā Jēzus līdzībā minētais tirgotājs, kas bija ziedojis visu, lai iegūtu kādu sevišķi dārgu pērli, arī ebreju tautības kristieši bija apņēmušies turēties pie cerības uz Valstību, lai kas viņiem tādēļ būtu jāzaudē. (Mateja 13:45, 46.) Tā patiešām ir ļoti laba nostāja.
15. Kā Libērijā kāda kristiete pierādīja, ka uzskata par vissvarīgāko Dieva Valstību?
15 Arī tagad daudziem kristiešiem ir līdzīgi uzskati. Piemēram, Libērijā kādai jaunai kristietei piedāvāja studēt universitātē, un Libērijā šādu piedāvājumu parasti uzskata par iespēju nodrošināt labu nākotni. Šī kristiete bija pioniere jeb pilnas slodzes sludinātāja, un viņa bija saņēmusi uzaicinājumu uz kādu laiku kļūt par speciālo pionieri. Viņa izlēma labāk tiekties pēc Valstības un palikt pilnas slodzes kalpošanā, tāpēc devās uz turieni, uz kurieni viņu sūtīja sludināt, un nākamo trīs mēnešu laikā viņa sāka mācīt Bībeli 21 cilvēkam. Šī jaunā māsa un tūkstošiem tādu pašu kristiešu kā viņa pirmām kārtām tiecas pēc Dieva Valstības, pat ja tādēļ ir jāatsakās no iespējamiem materiāliem labumiem. Kā viņiem izdodas saglabāt tādu viedokli materiālistiski noskaņotajā pasaulē? Šie kristieši ir izkopuši vairākas lieliskas īpašības, un tālāk ir apskatītas dažas no tām.
16., 17. a) Kāpēc ir būtiska pazemība, ja mēs vēlamies paļauties uz Jehovu? b) Kāpēc mums jāpaļaujas uz Dieva solījumiem?
16 Pazemība. Bībelē rakstīts: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam.” (Salamana Pamācības 3:5—7.) Dažreiz no laicīgā viedokļa kāda rīcība var likties prātīga. (Jeremijas 17:9.) Tomēr īsts kristietis vēlas saņemt Jehovas vadību. (Psalms 48:15.) Viņš pazemīgi ņem vērā Jehovas padomu ”visos savos ceļos” — draudzes lietās, jautājumos par izglītību un laicīgo darbu, atpūtu un jebkurā citā jautājumā. (Psalms 73:24.)
17 Paļāvība uz Jehovas solījumiem. Pāvils rakstīja: ”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Ja mēs šaubītos, ka Jehova izpildīs savus solījumus, varētu likties loģiski izmantot šo pasauli pilnībā. (1. Korintiešiem 7:31.) Bet, ja mūsu ticība būs stipra, mēs tieksimies galvenokārt pēc Valstības. Kā var nostiprināt savu ticību? Mums pastāvīgi jātuvojas Jehovam sirsnīgās lūgšanās un regulāri jāstudē Bībele. (Psalms 1:1—3; Filipiešiem 4:6, 7; Jēkaba 4:8.) Mēs varam teikt Dievam to pašu, ko atzina ķēniņš Dāvids: ”Es paļaujos uz Tevi, ak Kungs, es saku: ”Tu esi mans Dievs.” Cik liela ir Tava žēlastība..!” (Psalms 31:15, 20.)
18., 19. a) Kā centība kalpošanā stiprina mūsu paļāvību uz Jehovu? b) Kāpēc kristietim jābūt gatavam no kaut kā atteikties?
18 Centība kalpošanā Jehovam. Pāvils paļāvību uz Jehovas solījumiem saistīja ar centību kalpošanā: ”Mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam.” (Ebrejiem 6:11.) Ja mēs daudz darīsim kalpošanā Jehovam, viņš mūs atbalstīs. Ik reizi, kad mēs izjūtam viņa atbalstu, mūsu paļāvība uz viņu pieaug un mēs ”topam pastāvīgi, nešaubīgi”. (1. Korintiešiem 15:58.) Mūsu ticība un mūsu cerība nostiprinās. (Efeziešiem 3:16—19.)
19 Gatavība no kaut kā atteikties. Pāvils atteicās no daudzsološas karjeras tādēļ, lai sekotu Jēzum, un tā bija pareiza izvēle, kaut arī no materiālā viedokļa viņam dažreiz klājās grūti. (1. Korintiešiem 4:11—13.) Jehova saviem kalpiem nav apsolījis greznību, un reizēm viņiem ir jāpieredz grūtības. Ar savu gatavību no kaut kā atteikties un dzīvot vienkārši mēs pierādām, cik stingri esam apņēmušies kalpot Jehovam. (1. Timotejam 6:6—8.)
20. Kāpēc tiem, kam Dieva Valstība dzīvē ir pirmajā vietā, ir vajadzīga pacietība?
20 Pacietība. Māceklis Jēkabs citiem kristiešiem rakstīja: ”Esiet pacietīgi, brāļi, līdz tā Kunga atnākšanai.” (Jēkaba 5:7.) Mūsu steidzīgajā pasaulē ir grūti būt pacietīgiem, gribas, lai viss notiek ātri, bet Pāvils aicināja sekot tiem, kas ”ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus”. (Ebrejiem 6:12.) Mums jābūt gataviem gaidīt uz Jehovu. Mūžīga dzīve paradīzē uz zemes noteikti ir gaidīšanas vērta.
21. a) Ko mēs apliecinām, pirmām kārtām tiekdamies pēc Dieva Valstības? b) Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?
21 Jēzus padoms tiekties pirmām kārtām pēc Dieva Valstības katrā ziņā ir praktisks. Ja mēs tam paklausām, mēs apliecinām, ka patiešām paļaujamies uz Jehovu, un tas ir vienīgais veids, kā kristietis dzīvē var gūt drošību. Jēzus mudināja tiekties arī pēc Dieva taisnības, un nākamajā rakstā ir aplūkots, kāpēc tas ir īpaši svarīgi tagad.
Vai varat paskaidrot?
• Kādu attieksmi pret dzīves materiālo pusi mācīja Jēzus?
• Ko mēs mācāmies no Jēzus ilustrācijas par kamieli un adatas aci?
• Kādas kristīgas īpašības mums palīdz tiekties pirmām kārtām pēc Dieva Valstības?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Daudzi no Jēzus klausītājiem bija trūcīgi
[Attēls 23. lpp.]
Bagātais jaunais cilvēks savai mantai bija pieķēries vairāk nekā Dievam
[Attēls 23. lpp.]
Jēzus līdzībā tirgotājs atdeva visu par vienu dārgu pērli
[Attēls 24. lpp.]
Ja mēs daudz darīsim kalpošanā Jehovam, viņš mūs atbalstīs