Vispirms padzīti, pēc tam sirsnīgi pieņemti

PIRMS vairākiem gadiem Santjago un viņa sieva Lurdesa pārcēlās uz skaisto Peru pilsētu Uilkapatu, lai stāstītu turieniešiem Bībeles vēsti par cerību. Bet jau drīz no Kusko atbrauca kāds mācītājs un sasauca pilsētniekus uz sapulci, kurā biedēja, ka Jehovas liecinieku klātbūtne pilsētā izraisīšot neārstējamas slimības epidēmiju un stipru sniega vētru, kurā iešot bojā viņu lopi un sējumi.

Daudzi pilsētnieki noticēja šim ”pareģojumam”, un vairāk nekā pusgadu neviens nepieņēma Santjago un Lurdesas piedāvājumu mācīties Bībeli. Kāds cilvēks, vārdā Migels, kas ieņēma augstu amatu pilsētas pašvaldībā, pat dzina viņus prom, mezdams uz viņiem akmeņus. Taču Santjago un Lurdesa vienmēr saglabāja mieru un izturējās pret citiem tā, kā pienākas kristiešiem.

Pēc kāda laika vairāki pilsētas iedzīvotāji sāka mācīties Bībeli. Savu attieksmi mainīja pat Migels — Santjago viņam sāka mācīt Bībeli, un Migels atmeta dzeršanu un kļuva savaldīgs. Bībeles patiesību pieņēma kā Migels, tā viņa sieva un divas viņu meitas.

Tagad pilsētiņā ir aktīva Jehovas liecinieku draudze. Migels priecājas, ka lielākā daļa akmeņu, ko viņš meta uz Santjago un Lurdesu, tiem tomēr netrāpīja, un viņš ir pateicīgs šai ģimenei par to, cik labu priekšzīmi tā rādīja ar savu miermīlību.

[Attēli 32. lpp.]

Santjago un Lurdesas miermīlības dēļ Migela attieksme pret viņiem mainījās (Migels attēlā pa labi)