Līdzināsimies Jehovam pacietībā
Līdzināsimies Jehovam pacietībā
”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu.., bet ir pacietīgs.” (2. PĒTERA 3:9.)
1. Kādu lielisku dāvanu Jehova piedāvā cilvēkiem?
JEHOVA mums piedāvā kaut ko tādu, ko neviens cits nespēj piedāvāt. Tas ir kaut kas ārkārtīgi pievilcīgs un vērtīgs, tomēr to nevar ne nopirkt, ne nopelnīt. Jehovas piedāvātā dāvana ir mūžīga dzīve, un lielākajai daļai cilvēku tā būs mūžīga dzīve paradīzē uz zemes. (Jāņa 3:16.) Nav iespējams pat iztēloties, cik brīnišķīga tā būs. Vairs nebūs visa tā, kas pašreiz cilvēkiem sagādā milzum daudz bēdu, — nesaskaņu, varmācības, nabadzības, noziedzības, slimību un pat nāves. Ļaudis dzīvos pilnīgā mierā un vienotībā, un pār viņiem valdīs Dieva Valstība. Mēs ilgojamies pieredzēt laiku, kad tiks izveidota paradīze. (Jesajas 9:5, 6; Atklāsmes 21:4, 5.)
2. Kāpēc Jehova vēl nav iznīcinājis Sātana pasauli?
2 Arī Jehova ļoti gaida laiku, kad viņš izveidos uz zemes paradīzi, jo viņš mīl taisnību un tiesu. (Psalms 33:5.) Jehovam nav nekāda prieka nolūkoties uz pasauli, kas ir vienaldzīga vai naidīgi noskaņota pret viņa taisnīgajiem principiem, uz pasauli, kas pat nedomā pakļauties viņa varai un slikti izturas pret viņa tautu. Taču pastāv nopietni iemesli, kāpēc Jehova pagaidām vēl nav iznīcinājis Sātana ļauno pasauli. Šos iemeslus var saprast, ņemot vērā morālas dabas jautājumus, kas saistīti ar viņa augstāko varu. Risinot šos jautājumus, Jehova parāda kādu ļoti patīkamu īpašību, kuras mūsdienās daudziem trūkst, — pacietību.
3. a) Uz ko norāda grieķu un ebreju valodas vārdi, kas Bībelē tulkoti ”pacietība”? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?
3 Ir kāds grieķu valodas vārds, kas latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā desmit reižu tulkots ar vārda ”pacietība” formām. Burtiski tas nozīmē ”gara ilgums” un ir tulkots arī ar vārdiem ”lēnprātība” un ”lēnība”. Gan grieķu, gan ebreju vārdi, kas nozīmē ”pacietība”, ietver sevī domu par spēju savaldīties un pārsteidzīgi nedusmoties. Kāpēc ir labi, ka Jehova ir pacietīgs? Ko var mācīties no Jehovas un viņa uzticīgo kalpu pacietības un izturības? Kā mēs zinām, ka Jehovas pacietība nav bezgalīga? Apskatīsim šos jautājumus.
Domāsim par Jehovas pacietību
4. Ko apustulis Pēteris rakstīja par Jehovas pacietību?
4 Apustulis Pēteris par Jehovas pacietību rakstīja: ”To vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena tam Kungam ir kā tūkstoš gadi, un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:8, 9.) Šajos vārdos var saskatīt divas domas, kas palīdz saprast Jehovas pacietību.
5. Kā Jehovas rīcību ietekmē tas, kā viņš raugās uz laiku?
5 Pirmā doma ir tā, ka Jehova neraugās uz laiku tāpat kā mēs. Tam, kurš dzīvo mūžīgi, tūkstoš gadi ir kā viena diena. Viņa laiks nav ierobežots, viņš neatrodas laika trūkumā, bet arī nevilcinās. Tā kā Jehovam piemīt bezgalīga gudrība, viņš skaidri zina, kad ir īstais brīdis rīkoties tā, lai tas nāktu par labu visiem, un pacietīgi gaida, kad šis brīdis pienāks. Bet nebūtu jādomā, ka Jehova ir vienaldzīgs pret ciešanām, kas viņa kalpiem tikmēr jāpieredz. Viņš ir Dievs, kam piemīt ”sirsnīga žēlastība”, mīlestības iemiesojums. (Lūkas 1:78; 1. Jāņa 4:8.) Jehovas spēkos ir pilnībā un uz visiem laikiem novērst jebkādu ļaunumu, kas ir radies tāpēc, ka viņš uz kādu laiku ir pieļāvis ciešanas. (Psalms 37:10.)
6. Ko mums nevajadzētu domāt par Dievu, un kāpēc?
6 Protams, nav viegli gaidīt to, pēc kā ilgojamies. (Salamana Pamācības 13:12.) Ja cilvēki ilgi nepilda savus solījumus, citi var nodomāt, ka viņi nemaz negrasās to darīt. Bet būtu ļoti nesaprātīgi tā domāt par Dievu. Ja mēs kļūdaini uzskatītu Dieva pacietību par vilcināšanos, tad, laikam ejot, mēs viegli sāktu šaubīties, kļūtu nomākti un riskētu garīgi iesnausties. Vēl sliktāk, mūs varētu pievilt tie, par kuriem Pēteris brīdināja iepriekš, — smējēji, cilvēki bez ticības. Viņi izsmējīgi saka: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” (2. Pētera 3:4.)
7. Kā Jehovas pacietība ir saistīta ar viņa vēlēšanos, lai cilvēki atgrieztos no grēkiem?
7 Otrā doma, ko var saskatīt Pētera vārdos, ir tā, ka Jehova ir pacietīgs, jo grib, lai visi nāktu pie atgriešanās. Tos, kas stūrgalvīgi nevēlas atgriezties no saviem ļaunajiem ceļiem, Jehova iznīcinās, taču viņam nav prieks par bezdievju nāvi. Gluži otrādi, Jehova priecājas, ja cilvēki nožēlo grēkus, atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un dzīvo. (Ecēhiēla 33:11.) Tāpēc viņš ir pacietīgs un ir licis visā pasaulē sludināt labo vēsti, lai cilvēkiem it visur būtu iespēja dzīvot.
8. Kā Dieva pacietību var redzēt tajā, kā viņš izturējās pret izraēliešu tautu?
8 Dieva pacietību var redzēt arī tajā, kā viņš izturējās pret seno izraēliešu tautu. Gadsimtiem ilgi viņš pacieta izraēliešu nepaklausību. Ar savu praviešu starpniecību viņš tos daudzkārt mudināja: ”Atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem un turiet manus baušļus un manus nolikumus, un it visu manu derības bauslību, kuŗu Es esmu kā pavēli devis jūsu tēviem, un kuŗu Es esmu jums atgādinājis ar saviem kalpiem, praviešiem!” Diemžēl tauta viņam neklausīja. (2. Ķēniņu 17:13, 14.)
9. Kā Jēzus atspoguļoja sava Tēva pacietību?
9 Beidzot Jehova sūtīja savu Dēlu, kas nenoguris centās pārliecināt ebrejus samierināties ar Dievu. Jēzus pacietība precīzi atspoguļoja viņa Tēva pacietību. Labi zinādams, ka drīz viņu nogalinās, Jēzus ar nožēlu sacīja: ”Jeruzāleme, Jeruzāleme, kas nokauji praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.” (Mateja 23:37.) Šos aizkustinošos vārdus ir teicis nevis bargs tiesnesis, kas meklē iespējas kādu sodīt, bet mīlošs draugs, kurš izturas pret cilvēkiem ar pacietību. Jēzus, tāpat kā viņa debesu Tēvs, vēlējās, lai cilvēki atgrieztos no grēkiem un neietu bojā. Bija tādi, kas uzklausīja Jēzus izteiktos brīdinājumus un paglābās no nelaimes, kad mūsu ēras 70. gadā tika izpildīts bargais spriedums Jeruzalemei. (Lūkas 21:20—22.)
10. Kādu labumu mēs gūstam no Dieva pacietības?
10 Dieva pacietība tik tiešām ir apbrīnojama. Lai gan cilvēki savā nepaklausībā ir aizgājuši ļoti tālu, Jehova ikvienam no mums, kā arī miljoniem citu cilvēku ir devis iespēju viņu iepazīt un iegūt cerību uz glābšanu. ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu,” Pēteris rakstīja kristiešiem. (2. Pētera 3:15.) Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka Jehovas pacietība mums ir pavērusi iespēju izglābties? Dienu no dienas kalpojot viņam, mums būtu jālūdz, lai viņš arī turpmāk būtu ar mums pacietīgs. (Mateja 6:12.)
11. Kā mēs rīkojamies, ja saprotam, kāpēc Jehova ir pacietīgs?
11 Ja saprotam, kāpēc Jehova ir pacietīgs, mums ir vieglāk pacietīgi gaidīt, kad viņš mūs glābs, un tad mēs nedomājam, ka viņš kavējas pildīt savus solījumus. (Raudu Dziesmas 3:26.) Mēs joprojām lūdzam, lai nāk Dieva Valstība, bet paļaujamies, ka Dievs zina vislabāko laiku, kad atbildēt uz šo lūgšanu. Turklāt mums rodas vēlēšanās līdzināties Jehovam un būt pacietīgiem attiecībās ar saviem brāļiem un ar cilvēkiem, kuriem sludinām. Arī mēs negribam, lai kāds ietu bojā, un labprāt redzētu, ka cilvēki atgriežas un iegūst cerību uz mūžīgu dzīvi. (1. Timotejam 2:3, 4.)
Ņemsim vērā praviešu pacietību
12., 13. Kā pacietība, par ko runāts Jēkaba vēstules 5. nodaļas 10. pantā, izpaudās pravieša Jesajas kalpošanā?
12 Domājot par Jehovas pacietību, mēs mācāmies saprast, cik vērtīga ir šī īpašība, un arī paši mācāmies būt pacietīgi. Nepilnīgiem cilvēkiem nav viegli attīstīt pacietību, tomēr tas ir iespējams. Daudz ko var mācīties no Dieva kalpiem, kas dzīvoja senatnē. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runājuši tā Kunga vārdā.” (Jēkaba 5:10.) Ir mierinoši un uzmundrinoši zināt, ka citi veiksmīgi ir pārvarējuši tādas pašas grūtības, ar kādām sastopamies mēs.
13 Piemēram, pravietim Jesajam katrā ziņā bija vajadzīga pacietība, lai izpildītu savu uzdevumu. Jehova uz to norādīja, teikdams: ””Ej un saki šai tautai: Dzirdēt gan dzirdiet, bet nesaprotiet, redzēt gan redziet, bet neizprotiet un neapjēdziet!” Apcietini šās tautas sirdi un padari tās ausis nedzirdīgas un apstulbo tai acis, ka tā neredz ar savām acīm, nedzird ar savām ausīm un nesaprot ar savu sirdi un neatgriežas, lai taptu dziedināta.” (Jesajas 6:9, 10.) Par spīti cilvēku neatsaucībai, Jesaja pacietīgi sludināja Jehovas brīdinošās vēstis vismaz 46 gadus. Arī mums pacietība palīdz izturēt labās vēsts sludināšanā, kaut gan daudzi cilvēki nav atsaucīgi.
14., 15. Kā Jeremijam izdevās pārvarēt grūtības un nomāktību?
14 Protams, praviešiem kalpošanā bija jāsastopas ne tikai ar neatsaucību, viņiem vajadzēja arī panest ļaunumu. Jeremija tika ieslēgts siekstā, ieslodzīts cietumā un iemests ūdens tvertnē. (Jeremijas 20:2; 37:15; 38:6.) Tā pret viņu izturējās cilvēki, kuriem viņš vēlējās palīdzēt. Taču Jeremija nekļuva rūgtuma pilns un nemēģināja atmaksāt saviem pāridarītājiem. Gadu desmitiem viņš palika pacietīgs un izturīgs.
15 Vajāšanas un izsmiekls neapklusināja Jeremiju, un pretestība nespēj apklusināt arī mūs. Tiesa, reizēm mēs varam justies nomākti — tā jutās arī Jeremija. ”Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu!” viņš rakstīja. Bet vai tāpēc Jeremija pārstāja sludināt? Viņš turpināja: ”Bet kad es apņemos: ”Es nedomāšu vairs par to un nerunāšu Viņa vārdā”, — tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!” (Jeremijas 20:8, 9.) Kad Jeremija pievērsa galveno uzmanību ļaužu izsmieklam, viņš zaudēja prieku. Turpretī tad, kad viņš sāka domāt par to, cik brīnišķīga un nozīmīga ir pati vēsts, viņš atguva prieku. Arī Jehova bija ar Jeremiju, ”stiprs un varens”, un spēcināja Jeremiju, lai viņš varētu dedzīgi un bezbailīgi sludināt Dieva vārdu. (Jeremijas 20:11.)
16. Kā var saglabāt prieku labās vēsts sludināšanā?
16 Darbs, ko pravietis Jeremija veica, viņam noteikti sagādāja prieku. Viņš pats teica Jehovam: ”Cik bieži man atskanēja tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc tava vārda, Kungs!” (Jeremijas 15:16.) Jeremijam bija prieks, ka viņam ir gods pārstāvēt patieso Dievu un sludināt Dieva vārdus. Arī mēs varam priecāties par to pašu. Bet tas vēl nav viss — mēs, tāpat kā eņģeļi debesīs, līksmojam, ka mūsdienās tik daudz cilvēku visā pasaulē pieņem vēsti par Valstību, atgriežas un sāk iet ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Lūkas 15:10.)
”Ījaba izturība”
17., 18. Kā parādījās Ījaba izturība, un kāds bija iznākums?
17 Pieminējis seno laiku praviešus, māceklis Jēkabs rakstīja: ”Par Ījaba pastāvību [”izturību”, JDV] jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis, jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” (Jēkaba 5:11.) Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ”izturība”, pēc savas nozīmes ir līdzīgs vārdam, kuru Jēkabs lietoja iepriekšējā pantā un kurš tulkots ”pacietība”. Kāds speciālists atšķirību starp tiem raksturoja šādi: ”Pirmais apzīmē pacietību situācijās, kad mums pāri dara citi, bet otrais norāda uz drosmi un izturību nelabvēlīgos apstākļos.”
18 Ījabs pieredzēja ļoti lielas nelaimes. Viņš zaudēja savu īpašumu, gāja bojā viņa bērni, un viņš saslima ar mokošu slimību. Piedevām Ījabam bija jāklausās apgalvojumi, ka viņu soda Jehova. Ījabs necieta klusēdams; viņš žēlojās par to, kas ar viņu notiek, un no viņa vārdiem pat izrietēja, ka viņš ir taisnīgāks par Dievu. (Ījaba 35:2.) Taču Ījabs nezaudēja ticību un nenovērsās no Dieva. Viņš neatsacījās no Dieva, kā to bija paredzējis Sātans. (Ījaba 1:11, 21.) Visu šo notikumu iznākums bija tāds, ka Jehova ”svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu”. (Ījaba 42:12.) Jehova atjaunoja Ījaba veselību, divkāršoja viņa bagātību un atalgoja viņu ar pilnvērtīgu, laimīgu dzīvi kopā ar tuviniekiem. Ījaba uzticība un izturība arī viņam pašam palīdzēja labāk iepazīt Jehovu.
19. Ko var mācīties no Ījaba pacietības un izturības?
19 Ko mēs varam mācīties no Ījaba pacietības un izturības? Tāpat kā Ījabam, arī mums varbūt jāpieredz slimības vai kādas citas grūtības. Varbūt mēs līdz galam nesaprotam, kāpēc Jehova ir pieļāvis kādu pārbaudījumu. Bet par vienu mēs varam nešaubīties: ja paliksim uzticīgi, Jehova mūs svētīs. Jehova vienmēr atalgo tos, kas viņu meklē. (Ebrejiem 11:6.) Jēzus teica: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 10:22; 24:13.)
”Tā Kunga diena nāks”
20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas diena nāks?
20 Lai gan Jehova ir pacietīgs, viņš ir arī taisnīgs, un viņš necietīs ļaunumu mūžam. Viņa pacietībai ir robežas. Apustulis Pēteris rakstīja: ”[Dievs] nesaudzēja seno pasauli.” Noa un viņa ģimenes locekļi palika dzīvi, bet bezdievīgā pasaule kopumā gāja bojā plūdos. Jehova izpildīja spriedumu arī Sodomai un Gomorai, pārvērzdams tās pelnos. Šie tiesas spriedumi ir ”biedinošs piemērs visiem, kas grib grēkot”. Mēs varam būt pārliecināti: ”Tā Kunga diena nāks.” (2. Pētera 2:5, 6; 3:10.)
21. Kā mēs varam apliecināt pacietību un izturību, un par ko stāstīts nākamajā rakstā?
21 Centīsimies līdzināties Jehovam pacietībā un palīdzēsim citiem cilvēkiem atgriezties, lai viņi tiktu izglābti. Ņemsim vērā arī praviešu priekšzīmi un pacietīgi sludināsim labo vēsti, kaut arī daudzi no tiem, kam mēs sludinām, ir neatsaucīgi. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs bagātīgi atalgos, ja mēs, tāpat kā Ījabs, izturēsim pārbaudījumus un paliksim viņam uzticīgi. Mums ir daudz iemeslu kalpot ar prieku, jo mēs redzam, ka Jehova svētī savas tautas pūles sludināt labo vēsti pa visu zemi. Par to vairāk stāstīts nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Jehova ir pacietīgs?
• Ko var mācīties no praviešu pacietības?
• Kā izpaudās Ījaba izturība, un kāds bija iznākums?
• Kā mēs zinām, ka Jehovas pacietība nav bezgalīga?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Jēzus pacietība precīzi atspoguļoja viņa Tēva pacietību
[Attēli 20. lpp.]
Kā Jehova atalgoja Jeremiju par pacietību?
[Attēli 21. lpp.]
Kā Jehova atalgoja Ījabu par izturību?