Lasītāju jautājumi
Lasītāju jautājumi
Vai Jāzeps, būdams uzticīgs Jehovas kalps, lietoja īpašu sudraba kausu, lai zīlētu nākotni, kā izskatās, lasot 1. Mozus grāmatas 44. nodaļas 5. pantu?
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Jāzeps tiešām būtu nodarbojies ar kādu no zīlēšanas formām.
No Bībeles var redzēt, ko Jāzeps īstenībā domāja par nākotnes pareģošanu ar maģijas palīdzību. Kad no viņa tika prasīts, lai viņš izskaidrotu faraona sapņus, Jāzeps atkārtoti uzsvēra, ka vienīgi Dievs var atklāt nākotnes notikumus. Tāpēc pats faraons bija pārliecināts, ka Dievs, ko Jāzeps pielūdz, — patiesais Dievs, nevis kādi okulti spēki — ir darījis Jāzepam zināmu, kas gaidāms nākotnē. (1. Mozus 41:16, 25, 28, 32, 39.) Vēlāk Mozum dotajā bauslībā Jehova aizliedza nodarboties ar maģiju un zīlēšanu, apstiprinādams, ka vienīgi viņš ir tas, kurš paredz nākotni. (5. Mozus 18:10—12.)
Bet kāpēc tad Jāzeps ar sava kalpa starpniecību radīja iespaidu, ka viņš ar sudraba kausa palīdzību ”mēdz nākotni pareģot”? * (1. Mozus 44:5.) Lai to saprastu, jāņem vērā apstākļi, kādos izskanēja šis apgalvojums.
Ieilguša bada dēļ Jāzepa brāļi bija devušies uz Ēģipti pēc pārtikas. Daudzus gadus iepriekš viņi bija pārdevuši Jāzepu verdzībā, un tagad, paši nezinot, viņi lūdza palīdzību savam brālim, kas bija kļuvis par Ēģiptes pārtikas krājumu pārzini. Jāzeps neatklāja brāļiem, kas viņš patiesībā ir, bet nolēma vispirms tos pārbaudīt. Viņš gribēja pārliecināties, cik patiesa ir brāļu nožēla par kādreiz izdarīto. Viņš vēlējās arī uzzināt, vai viņi mīl — un, ja mīl, tad cik stipri — savu brāli Benjamīnu un tēvu Jēkabu, kam Benjamīns bija sevišķi mīļš. Tāpēc Jāzeps ķērās pie viltības. (1. Mozus 41:55—44:3.)
Jāzeps pavēlēja kalpam piepildīt brāļu maisus ar pārtiku, ielikt tajos naudu, ko brāļi bija maksājuši, un Benjamīna maisā ielikt Jāzepa sudraba kausu. Jāzeps tā rīkojās, izlikdamies par ēģiptiešu augstmani, kas turas pie pagānu paražām. Viņš runāja un izturējās atbilstoši šai lomai, lai brāļi nenojaustu, kas viņš ir.
Kad Jāzeps runāja ar brāļiem, viņš turpināja izlikties un jautāja: ”Vai jūs nevarējāt iedomāties, ka tāds vīrs kā es to paredzēdams neparedzēšu?” (1. Mozus 44:15.) Kā redzams, kauss bija tikai daļa no viltības. Īstenībā Jāzeps nemēdza zīlēt nākotni ar kausa palīdzību, tieši tāpat kā Benjamīns īstenībā to nebija nozadzis.
[Zemsvītras piezīme]
^ 5. rk. Aprakstot šo seno zīlēšanas veidu, F. Kuka rediģētajā grāmatā The Holy Bible, With an Explanatory and Critical Commentary teikts: ”To darīja, iemetot ūdenī zeltu, sudrabu vai dārgus akmeņus un pēc tam pētot, kā tie izskatās, vai arī lūkojoties ūdenī kā spogulī.” Bībeles pētnieks Kristofers Vērdsverts rakstīja: ”Reizēm kausā ielēja ūdeni un atbildi noteica pēc saules atspulgiem tajā.”