Kā tiek īstenots Dieva nodoms

”[Dievs] visu vada pēc sava gribas lēmuma.” (EFEZIEŠIEM 1:11.)

1. Kāpēc visas Jehovas liecinieku draudzes pulcēsies 2006. gada 12. aprīlī?

TREŠDIENAS vakarā, 2006. gada 12. aprīlī, aptuveni 16 miljoni cilvēku pulcēsies, lai atzīmētu Kunga vakarēdienu. Visur, kur šis pasākums notiks, uz galda būs novietota neraudzēta maize, kas simbolizē Kristus miesu, un sarkanvīns, kas simbolizē viņa izlietās asinis. Tiks teikta runa, kurā orators paskaidros Jēzus nāves atceres vakara nozīmi, un neilgi pirms runas beigām simboli — vispirms maize, tad vīns — tiks pasniegti visiem klātesošajiem. Samērā nedaudzās Jehovas liecinieku draudzēs viens vai vairāki klātesošie iebaudīs simbolus, taču daudzās draudzēs neviens to nedarīs. Kāpēc tikai nedaudzi kristieši, proti, tie, kuriem ir perspektīva dzīvot debesīs, iebauda simbolus, turpretī vairākums — tie, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, — to nedara?

2., 3. a) Kādi bija Jehovas radīšanas darbi saskaņā ar viņa nodomu? b) Kāds bija Jehovas nodoms, kad viņš radīja Zemi un cilvēkus?

² Jehova ir nodoma Dievs. Piepildīdams savu nodomu, viņš ”visu vada pēc sava gribas lēmuma”. (Efeziešiem 1:11.) Vispirms viņš radīja savu vienpiedzimušo Dēlu. (Jāņa 1:1, 14; Atklāsmes 3:14.) Pēc tam ar šī Dēla starpniecību Jehova radīja daudzus garīgus dēlus, bet vēlāk arī materiālo Visumu, pie kura pieder Zeme un cilvēki uz tās. (Ījaba 38:4, 7; Psalms 103:19—21; Jāņa 1:2, 3; Kolosiešiem 1:15, 16.)

³ Jehova nebija paredzējis, lai Zeme būtu tikai izmēģinājuma lauks, kura uzdevums ir papildināt garīgo dēlu skaitu debesīs, kā to māca daudzas kristīgās baznīcas. Radot Zemi, viņam bija konkrēts nodoms — lai tā ”būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18.) Dievs radīja Zemi cilvēkiem un cilvēkus Zemei. (Psalms 115:16.) Visai zemeslodei bija jākļūst par paradīzi, kur dzīvo taisnīgi cilvēki, kas to apstrādā un kopj. Pirmajiem diviem cilvēkiem ne mirkli netika piedāvāta iespēja kādreiz nonākt debesīs. (1. Mozus 1:26—28; 2:7, 8, 15.)

Jehovas nodoms tiek apšaubīts

4. Kā cilvēces vēstures pirmsākumos tika apstrīdēts tas, kā Jehova īsteno augstāko varu?

⁴ Viens no Dieva garīgajiem dēliem sacēlās un nolēma izjaukt Jehovas nodoma piepildīšanos, ļaunprātīgi izmantodams Dieva piešķirto dāvanu — gribas brīvību. Viņš iztraucēja mieru, ko izjūt visi, kuri ar prieku pakļaujas Jehovas augstākajai varai. Sātans pamudināja pirmos divus cilvēkus izvēlēties neatkarību no Dieva. (1. Mozus 3:1—6.) Viņš nenoliedza Jehovas varenību, bet apstrīdēja to, kā Jehova īsteno savu augstāko varu, tātad arī viņa tiesības valdīt.  Tā jau pašos cilvēces vēstures pirmsākumos šeit uz zemes kļuva aktuāls fundamentālais jautājums par Jehovas augstāko varu.

5. Kāds bija otrs jautājums, kas tika izvirzīts, un uz ko tas attiecās?

⁵ Ar galveno jautājumu par augstāko varu cieši saistīts ir vēl viens jautājums, ko Sātans izvirzīja Ījaba dzīves laikā. Sātans apšaubīja motīvus, ar kādiem radītās būtnes pakļaujas Jehovam un viņam kalpo. Sātans lika saprast, ka visi to dara tikai savtīgu iemeslu dēļ un pārbaudījumos novērstos no Dieva. (Ījaba 1:7—11; 2:4, 5.) Lai gan šis apgalvojums tika izteikts par cilvēku, kurš kalpoja Jehovam, tas attiecās arī uz Dieva garīgajiem dēliem, pat uz Jehovas vienpiedzimušo Dēlu.

6. Kā Jehova palika uzticīgs savam nodomam un savam vārdam?

⁶ Palikdams uzticīgs savam nodomam un sava vārda nozīmei, Jehova lika sev kļūt par pravieti un glābēju. * Viņš teica Sātanam: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) ”Sieva” ir Jehovas organizācijas debesu daļa, un ar tās ”dzimuma” palīdzību Jehova nolēma atbildēt uz Sātana izaicinājumu un dot Ādama pēcnācējiem cerību uz glābšanu un dzīvību. (Romiešiem 5:21; Galatiešiem 4:26, 31.)

Viņa ”gribas noslēpums”

7. Kādu nodomu Jehova atklāja ar apustuļa Pāvila starpniecību?

⁷ Savā vēstulē Efesas kristiešiem apustulis Pāvils labi paskaidro, kā Jehova visu vada, lai piepildītu savu nodomu. Pāvils rakstīja: ”Dievs mums darījis zināmu savas gribas noslēpumu — pēc savas labās gribas, ko Viņš jau iesākumā bija nolicis sevī pašā, lai celtu namturību, kas īstenojas, laikiem piepildoties, — visu apvienot Kristū, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes.” (Efeziešiem 1:9, 10, JDV, zemsvītras piezīme.) Jehovas lieliskais nodoms ir panākt vienotību Visumā, kurā visas radītās būtnes, mīlestības vadītas, pakļautos viņa augstākajai varai. (Atklāsmes 4:11.) Tā tiktu svētīts viņa vārds, būtu pierādīts, ka Sātans ir melis, un Dieva griba tiktu pildīta ”kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mateja 6:10.)

8. Ko nozīmē vārds, kas tulkots ”namturība”?

⁸ Jehovas ”labo gribu” jeb nodomu bija paredzēts īstenot ar ”namturību”. Pāvils šeit lietoja vārdu, kas burtiski nozīmē ”saimniecības vadīšana”. Ar to ir apzīmēts veids, kā kaut kas tiek vadīts. Jehovas nodoma piepildīšanās viņa izcilajā vadībā ietvēra ”lielu noslēpumu”, kas pakāpeniski tika  atklāts daudzu gadsimtu gaitā. (Efeziešiem 1:10; 3:9.)

9. Kā Jehova pakāpeniski atklāja savas gribas noslēpumu?

⁹ Noslēgdams vairākas derības jeb vienošanās, Jehova pakāpeniski darīja zināmu, kā piepildīsies viņa nodoms saistībā ar Ēdenē apsolīto dzimumu. Ar Ābrahāmu slēgtajā derībā dotais solījums atklāja, ka apsolītais dzimums nāks no Ābrahāma pēcnācējiem un ka ar tā starpniecību tiks svētītas ”visas zemes tautas”. Tāpat šī derība paredzēja, ka bez dzimuma galvenās daļas pie tā piederēs arī citi. (1. Mozus 22:17, 18.) Bauslības derība, kas tika noslēgta ar izraēliešiem pēc miesas, atklāja Jehovas nodomu veidot ”priesteŗu un ķēniņu valsti”. (2. Mozus 19:5, 6.) Derība ar Dāvidu norādīja, ka dzimums būs Valstības vadītājs uz mūžīgiem laikiem. (2. Samuēla 7:12, 13; Psalms 89:4, 5.) Kad bauslības derība bija izpildījusi savu uzdevumu sagatavot ebrejus Mesijas atnākšanai, Jehova darīja zināmu jaunu informāciju par sava nodoma īstenošanos. (Galatiešiem 3:19, 24.) Tie cilvēki, kam bija jāpievienojas dzimuma galvenajai daļai, veidos pravietoto ”priesteŗu un ķēniņu valsti” un ar viņiem tiks slēgta ”jauna derība” — viņi kļūs par jauno ”Israēlu”, kas ir garīgs. (Jeremijas 31:31—34; Ebrejiem 8:7—9.) *

10., 11. a) Kā Jehova darīja zināmu, kas būs pravietotais dzimums? b) Kāpēc Dieva vienpiedzimušais Dēls nāca uz zemi?

¹⁰ Piepildoties Dieva nodomam,  pravietotajam dzimumam pienāca laiks parādīties uz zemes. Jehova sūtīja eņģeli Gabriēlu pavēstīt Marijai, ka viņai piedzims dēls, kas jānosauc par Jēzu. Eņģelis viņai teica: ”Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūkas 1:32, 33.) Tā kļuva skaidrs, kas būs apsolītais dzimums. (Galatiešiem 3:16; 4:4.)

¹¹ Jehovas vienpiedzimušajam Dēlam bija jānāk uz zemi un jātiek pārbaudītam līdz galējai robežai. No Jēzus bija atkarīgs, vai tiks dota pilnīga atbilde uz Sātana izvirzītajiem jautājumiem. Vai viņš paliks uzticīgs savam Tēvam? Tas bija saistīts ar noslēpumu. Apustulis Pāvils vēlāk paskaidroja, kāda bija Jēzus nozīme: ”Patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā, taisnots garā, parādījies eņģeļiem, sludināts tautām, ticēts pasaulē, uzņemts godībā.” (1. Timotejam 3:16.) Ar savu nelokāmo uzticību līdz pat nāvei Jēzus sniedza galīgo atbildi uz Sātana apgalvojumiem. Bet vēl bija jātiek atklātām citām noslēpuma daļām.

”Dieva valstības noslēpums”

12., 13. a) Kāds ir viens ”Dieva valstības noslēpuma” aspekts? b) Kas bija vajadzīgs, lai Jehova varētu izraudzīties ierobežotu skaitu cilvēku dzīvei debesīs?

¹² Reiz, kad Jēzus sludināja Galilejā, viņš norādīja, ka lielais noslēpums ir cieši saistīts ar mesiānisko Valstību. Viņš teica saviem mācekļiem: ”Jums ir dots zināt debesu valstības [”Dieva valstības”, Marka 4:11] noslēpumus.” (Mateja 13:11.) Viens šī noslēpuma aspekts ietvēra to, ka Jehova izraudzījās ”mazo ganāmo pulciņu” — 144 tūkstošus cilvēku, kuriem bija jākļūst par dzimuma daļu un jāpievienojas viņa Dēlam, lai kopā ar to valdītu debesīs. (Lūkas 12:32; Atklāsmes 14:1, 4.)

¹³ Tā kā cilvēki bija radīti dzīvei uz zemes, tad Jehovam vajadzēja veidot ”jaunu radījumu”, lai daļa cilvēku nonāktu debesīs. (2. Korintiešiem 5:17.) Apustulis Pēteris bija viens no tiem, kas bija izraudzīts šai brīnišķīgajai debesu cerībai, un viņš rakstīja: ”Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums.” (1. Pētera 1:3, 4.)

14. a) Kā neebreji bija saistīti ar ”Dieva valstības noslēpumu”? b) Kāpēc mēs varam saprast šos ”Dieva dziļumus”?

¹⁴ Vēl viena noslēpuma daļa, kas saistīta ar nākotnē gaidāmo Valstību, bija Dieva vēlēšanās iekļaut neebrejus starp tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas tiks aicināti valdīt kopā ar Kristu debesīs. Pāvils paskaidroja šo Jehovas ”namturības” šķautni jeb to, kā viņš vada sava nodoma īstenošanos: ”[Šis noslēpums] agrākām cilvēku bērnu paaudzēm tādā veidā vēl nebija darīts zināms, kā tas tagad garā ticis atklāts viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem. Proti, ka, evanģelijam nākot, pagāni Jēzū Kristū līdzi kļuvuši par apsolījuma mantiniekiem, par vienas miesas locekļiem un dalībniekiem.” (Efeziešiem 3:5, 6.) Sapratne par šo svētā noslēpuma daļu tika atklāta ”svētajiem apustuļiem”. Arī mūsdienās bez svētā gara palīdzības mēs nesaprastu šos ”Dieva dziļumus”. (1. Korintiešiem 2:10; 4:1; Kolosiešiem 1:26, 27.)

15., 16. Kāpēc Jehova izraudzījās Kristus līdzvaldniekus no cilvēku vidus?

¹⁵ ”Tie simts četrdesmit četri tūkstoši”, kas kopā ar ”Jēru” bija redzami stāvam  uz debesu Ciānas kalna, ir ”atpirkti no pasaules”, ”atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un viņa Jēram” — Jēzum Kristum. (Atklāsmes 14:1—4.) Jehova izraudzījās pirmo no saviem debesu dēliem par Ēdenē apsolītā dzimuma galveno daļu, bet kāpēc viņš izraudzījās Kristus līdzgaitniekus no cilvēku vidus? Apustulis Pāvils paskaidro, ka šie nedaudzie ”pēc viņa [Jehovas] mūžīgā nodoma ir aicināti” un Jehova viņus ir aicinājis ”pēc savas gribas, labā nodoma”. (Romiešiem 8:17, 28—30; Efeziešiem 1:5, 11; 2. Timotejam 1:9.)

¹⁶ Jehovas nodoms ir svētīt savu izcilo vārdu un apstiprināt savas tiesības uz augstāko varu. Vadīdams visu ar nepārspējamu gudrību, Jehova sūtīja savu pirmdzimto Dēlu uz zemi, kur tas tika pārbaudīts līdz galējai robežai. Turklāt Jehova nolēma, ka viņa Dēla mesiāniskajā Valstībā tiks iekļauti cilvēki, kas arī līdz pat nāvei ir atbalstījuši viņa augstāko varu. (Efeziešiem 1:8—12; Atklāsmes 2:10, 11.)

17. Kāpēc mēs varam priecāties par to, ka Kristus un viņa līdzvaldnieki kādreiz ir bijuši cilvēki?

¹⁷ Jehova ir apliecinājis lielu mīlestību pret Ādama pēcnācējiem, sūtīdams uz zemi savu Dēlu un izraudzīdamies no cilvēku vidus tos, kas būs viņa Dēla līdzmantinieki Valstībā. Bet kādu labumu no tā var gūt pārējie Jehovam uzticīgie cilvēki, no kuriem pirmais bija Ābels? Saskaņā ar Jehovas sākotnējo nodomu nepilnīgie cilvēki, kas piedzimst grēka un nāves verdzībā, ir garīgi un fiziski jādziedina, un viņiem jāsasniedz pilnība. (Romiešiem 5:12.) Visiem, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, ir mierinoši apzināties, ka viņu Ķēniņš izturēsies pret viņiem ar mīlestību, laipnību un izpratni, gluži tāpat kā viņš izturējās pret saviem mācekļiem, kad kalpoja uz zemes. (Mateja 11:28, 29; Ebrejiem 2:17, 18; 4:15; 7:25, 26.) Patīkami ir domāt arī par to, ka ķēniņi un priesteri, kas līdz ar Kristu darbojas debesīs, kādreiz ir bijuši dievbijīgi cilvēki, kas paši ir cīnījušies ar savām vājībām un pieredzējuši dzīves grūtības tāpat kā mēs. (Romiešiem 7:21—25.)

Jehovas nodoms īstenojas

18., 19. Kāpēc Pāvila vārdi, kas lasāmi Vēstulē efeziešiem, 1. nodaļas 8.—11. pantā, tagad ir kļuvuši skaidrāki, un par ko būs runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Tagad mēs varam labāk saprast, ko nozīmē svaidītajiem kristiešiem rakstītie Pāvila vārdi Vēstulē efeziešiem, 1. nodaļas 8.—11. pantā. Pāvils rakstīja, ka Jehova viņiem ir atklājis ”savas gribas noslēpumu”, ka viņi ir ”kļuvuši par mantiniekiem” kopā ar Kristu un ka šie kristieši ”pēc viņa nodoma — viņš visu vada pēc sava gribas lēmuma — bija izredzēti”. Mēs redzam, ka tas atbilst Jehovas izcilajai ”namturībai” jeb tam, kā viņš īsteno savu nodomu. Tas arī palīdz saprast, kāpēc tikai nedaudzi kristieši no tiem, kas apmeklē Kunga vakarēdienu, iebauda simbolus.

¹⁹ Nākamajā rakstā noskaidrosim, ko Kristus nāves atceres vakars nozīmē kristiešiem, kuriem ir cerība dzīvot debesīs. Uzzināsim arī to, kāpēc par Atceres vakara simbolisko nozīmi jāinteresējas tiem miljoniem cilvēku, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojums

• Kāpēc Jehova radīja zemi un cilvēkus uz tās?

• Kāpēc bija nepieciešams, lai Jehovas vienpiedzimušais Dēls tiktu pārbaudīts uz zemes?

• Kāpēc Jehova izraudzījās Kristus līdzvaldniekus no cilvēku vidus?

[Jautājumi studēšanai]