Kā tiek apvienots tas, kas debesīs, un tas, kas virs zemes

”Pēc sava labā nodoma.. visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes.” (EFEZIEŠIEM 1:9, 10.)

1. Kāds ir Jehovas ”labais nodoms” par debesīm un zemi?

VISPĀRĒJS MIERS — tāds ir Jehovas, ”miera Dieva”, diženais nodoms. (Ebrejiem 13:20.) Jehova iedvesmoja apustuli Pāvilu rakstīt, ka viņa ”labais nodoms” ir ”visu apvienot zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. (Efeziešiem 1:9, 10.) Kādu domu sevī ietver darbības vārds, kas šajā pantā tulkots ar vārdu ”apvienot”? Bībeles komentētājs Dž. Laitfūts norāda: ”Izteiciens attiecas uz pilnīgu saskaņu Visumā, kurā vairs nebūs svešu, neiederīgu elementu un kurā visa centrs un vienotības saite būs Kristus. Grēka un nāves, bēdu un neveiksmju, un ciešanu vairs nebūs.”

”Tas, kas debesīs”

2. Kas ir ”tas, kas debesīs”?

² Apustulis Pēteris rezumēja patieso kristiešu brīnišķīgo cerību, rakstīdams: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) Šeit apsolītās ”jaunās debesis” ir jauna valdība — mesiāniskā Valstība. ”Tas, kas debesīs”, par ko Pāvils runāja savā vēstulē efesiešiem, jāapvieno ”zem vienas galvas — Kristus”. Runa ir par ierobežoto skaitu cilvēku, kas ir izraudzīti valdīt kopā ar Kristu debesīs. (1. Pētera 1:3, 4.) Šie 144 tūkstoši svaidīto kristiešu ir ”atpirkti no pasaules”, ”atpirkti.. no cilvēkiem” un kļuvuši par Kristus līdzmantiniekiem viņa debesu Valstībā. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:3, 4; 2. Korintiešiem 1:21; Efeziešiem 1:11; 3:6.)

3. Kāpēc var teikt, ka svaidītie ir ”paaugstināti debesīs” jau tad, kad viņi vēl ir uz zemes?

³ Svaidītie kristieši svētā gara spēkā ir piedzimuši no augšienes un kļuvuši par Jehovas garīgajiem dēliem. (Jāņa 1:12, 13; 3:5—7.) Kad Jehova viņus pieņem par saviem bērniem, viņi kļūst par Jēzus brāļiem. (Romiešiem 8:15; Efeziešiem 1:5.) Šī īpašā stāvokļa dēļ par svaidītajiem jau tad, kad viņi vēl ir uz zemes, var teikt, ka viņi ”iekš Kristus Jēzus.. ir uzmodināti un paaugstināti debesīs”. (Efeziešiem 1:3; 2:6.) Viņi ieņem šādu izcilu garīgu stāvokli, jo ir ”saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma, kas ir [viņu] gaidāmā mantojuma ķīla” — mantojuma, kurš viņiem ir uzglabāts debesīs. (Efeziešiem 1:13, 14; Kolosiešiem 1:5.) Viņi ir ”tas, kas debesīs”, un bija nepieciešams apvienot pilnu viņu skaitu, ko jau iepriekš bija noteicis Jehova.

Apvienošana sākas

4. Kad sāka apvienot ”to, kas debesīs”, un kā tas notika?

⁴ Saskaņā ar Jehovas ”namturību” (JDV) jeb vadības veidu ”to, kas debesīs,” vajadzēja sākt apvienot, ”laikiem piepildoties”. (Efeziešiem 1:10.) Noteiktais laiks pienāca mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Tajā dienā pār apustuļiem un mācekļu grupu, gan vīriešiem, gan sievietēm, nāca svētais gars. (Apustuļu darbi 1:13—15;  2:1—4.) Tā kļuva redzams, ka ir stājusies spēkā jaunā derība, un izveidojās kristiešu draudze un jauna tauta — garīgais Izraēls jeb ”Dieva Israēls”. (Galatiešiem 6:16; Ebrejiem 9:15; 12:23, 24.)

5. Kāpēc Jehova radīja jaunu ”tautu”, kas stājās miesīgo izraēliešu vietā?

⁵ Ar miesīgajiem izraēliešiem slēgtā bauslības derība nenesa augļus — tā neradīja ”priesteŗu un ķēniņu valsti un.. svētu tautu”, kas mūžīgi kalpotu debesīs. (2. Mozus 19:5, 6.) Jēzus teica ebreju reliģiskajiem vadītājiem: ”Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mateja 21:43.) Šādu tautu, garīgo Izraēlu, veido svaidītie kristieši, kas uzņemti jaunajā derībā. Viņiem apustulis Pēteris rakstīja: ”Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā, jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta.” (1. Pētera 2:9, 10.) Miesīgie izraēlieši vairs nebija tauta, kas bija derības attiecībās ar Jehovu. (Ebrejiem 8:7—13.) Kā jau Jēzus bija paredzējis, iespēja būt daļai no mesiāniskās Valstības viņiem tika atņemta un atdota 144 tūkstošiem garīgo izraēliešu. (Atklāsmes 7:4—8.)

Uzņemti derībā par Valstību

6., 7. Kādu īpašu derību Jēzus slēdza ar saviem no gara dzimušajiem brāļiem, un ko šī derība viņiem nozīmē?

⁶ Naktī, kad Jēzus iedibināja savas nāves Atceres vakaru, viņš saviem uzticīgajiem apustuļiem sacīja: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.” (Lūkas 22:28—30.) Jēzus šeit runāja par īpašu derību, ko viņš ir slēdzis ar 144 tūkstošiem savu no gara dzimušo brāļu, kas paliks ”uzticīgi līdz nāvei” un ”uzvarēs”. (Atklāsmes 2:10; 3:21.)

⁷ Tie, kas pieder pie šīs nelielās grupas, atsakās no perspektīvas mūžīgi dzīvot uz zemes un būt cilvēki ar miesu un asinīm. Viņi valdīs kopā ar Kristu debesīs, kur sēdēs troņos un spriedīs tiesu cilvēkiem. (Atklāsmes 20:4, 6.) Tagad apskatīsim vēl dažus Bībeles pantus, kas attiecas tikai uz svaidītajiem un kas parāda, kāpēc ”citas avis” neiebauda Atceres vakara simbolus. (Jāņa 10:16.)

8. Ko svaidītie apliecina, iebaudīdami maizi? (Skat. ielogojumu 23. lpp.)

⁸ Svaidītajiem jābūt gataviem ciest un mirt tāpat kā Kristum. Pāvils, kas pats bija viens no viņiem, rakstīja, ka ir gatavs upurēt jebko, lai ”Kristu iegūtu.., lai atzītu viņu un viņa augšāmcelšanās spēku un viņa ciešanu sadraudzību”. Pāvils bija ar mieru ”pielīdzināties viņa nāvei”. (Filipiešiem 3:8, 10.) Daudzi svaidītie kristieši ir izcietuši savā miesā ”Jēzus nāves ciešanas”. (2. Korintiešiem 4:10, JD.)

9. Kādu miesu simbolizē Atceres vakara maize?

⁹ Iedibinādams Kunga vakarēdienu, Jēzus teica: ”Tā ir mana miesa.” (Marka 14:22.) Viņš runāja par savu ķermeni, kas pēc neilga laika tika sists līdz asinīm. Neraudzēta maize bija piemērots Jēzus miesas simbols, jo Bībelē raugs var nozīmēt grēku vai ļaunumu. (Mateja 16:4, 11, 12; 1. Korintiešiem 5:6—8.) Jēzus bija pilnīgs, un viņa cilvēka ķermenis bija bez grēka. Tāpēc viņš varēja atdot savu miesu grēku izpirkšanai. (Ebrejiem 7:26; 1. Jāņa 2:2.) Šis upuris dod labumu visiem uzticīgajiem kristiešiem — gan tiem, kas cer dzīvot debesīs, gan tiem, kuriem ir perspektīva mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 6:51.)

10. Kādā ziņā tie, kas Atceres vakarā iebauda vīnu, ”savienojas ar Kristus asinīm”?

 ¹⁰ Par vīnu, ko svaidītie kristieši iebauda Atceres vakarā, Pāvils rakstīja: ”Svētības kauss, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm?” (1. Korintiešiem 10:16.) Kādā ziņā tie, kas iebauda vīnu, ”savienojas ar Kristus asinīm”? Tā kā viņi tic Kristus asiņu spējai izpirkt grēkus, viņu grēki ir piedoti un viņi tiek taisnoti ar perspektīvu dzīvot debesīs. (Romiešiem 5:8, 9; Titam 3:4—7.) Kristus izlietajās asinīs 144 tūkstoši Kristus līdzmantinieku ir ”svētīti”, nošķirti no citiem, attīrīti no grēka un padarīti par ”svētajiem”. (Ebrejiem 10:29; Daniēla 7:18, 27; Efeziešiem 2:19.) Kristus ir ”atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un.. padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteŗiem, kas valdīs pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10.)

11. Ko svaidītie apliecina, kad Atceres vakarā iebauda vīnu?

¹¹ Kad Jēzus iedibināja savas nāves Atceres vakaru, viņš pasniedza saviem uzticīgajiem apustuļiem vīna kausu un teica: ”Dzeriet visi no tā. Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” (Mateja 26:27, 28.) Tāpat kā buļļu un āžu asinis apstiprināja bauslības derību starp Dievu un izraēliešu tautu, Jēzus asinis kopš mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem piešķīra likumīgu spēku jaunajai derībai, ko Jehova slēdza ar garīgo Izraēlu. (2. Mozus 24:5—8; Lūkas 22:20; Ebrejiem 9:14, 15.) Dzerdami vīnu, kas simbolizē ”jaunās derības asinis”, svaidītie apliecina, ka ir uzņemti jaunajā derībā un gūst labumu no tās.

12. Kā svaidītie tiek kristīti Kristus nāvē?

¹² Svaidītajiem tiek atgādināts arī kaut kas cits. Jēzus saviem uzticīgajiem mācekļiem teica: ”Jūs gan to kausu dzersit, ko es dzeŗu, un tapsit kristīti ar to kristību, ar ko es topu kristīts.” (Marka 10:38, 39.) Vēlāk apustulis Pāvils runāja par to, ka  kristieši tiek ”kristīti Viņa [Kristus] nāvē”. (Romiešiem 6:3, JD.) Svaidīto dzīve ir saistīta ar uzupurēšanos. Viņu nāve ir upuris tajā ziņā, ka viņi ir atteikušies no jebkādas cerības mūžīgi dzīvot uz zemes. Svaidīto kristiešu kristīšanās Kristus nāvē ir pabeigta, kad viņi, palikuši uzticīgi līdz nāvei, tiek celti augšā un kļūst par garīgām būtnēm, kas ”līdzi valda” ar Kristu debesīs. (2. Timotejam 2:10—12; Romiešiem 6:5; 1. Korintiešiem 15:42—44, 50.)

Simbolu iebaudīšana

13. Kāpēc tie, kas cer dzīvot uz zemes, Atceres vakarā neiebauda simbolus, bet kāpēc viņi tomēr apmeklē šo pasākumu?

¹³ Tā kā maizes un vīna iebaudīšana Atceres vakarā ir saistīta ar visu iepriekšminēto, ir skaidrs, ka tos nebūtu pareizi iebaudīt tiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes. Šie cilvēki apzinās, ka viņi nav svaidīti Kristus miesas locekļi un nav iekļauti jaunajā derībā, ko Jehova ir noslēdzis ar tiem, kuri valdīs kopā ar Jēzu Kristu. Tā kā ”kauss” simbolizē jauno derību, simbolus iebauda tikai šīs derības dalībnieki. Tie, kas cer sasniegt cilvēcisko pilnību un Valstības pakļautībā mūžīgi dzīvot uz zemes, nav kristīti Jēzus nāvē un nav aicināti valdīt kopā ar viņu debesīs. Ja viņi iebaudītu simbolus, tad apliecinātu kaut ko tādu, kas uz viņiem neattiecas. Tāpēc viņi neiebauda simbolus, kaut arī apmeklē Atceres vakaru un ar cieņu vēro notiekošo. Viņi ir pateicīgi par visu, ko viņu labā ir izdarījis Jehova ar sava Dēla starpniecību, arī par grēku piedošanu, kas ir iespējama uz Kristus izlieto asiņu pamata.

14. Kāpēc svaidītos garīgi stiprina maizes un vīna iebaudīšana?

¹⁴ Patlaban tuvojas beigām samērā nedaudzo kristiešu, kuri ir aicināti valdīt kopā ar Kristu debesīs, pēdējā apzīmogošana. Līdz brīdim, kad beigsies svaidīto dzīve uz zemes, dzīve, no kuras viņi atsakās, viņus garīgi stiprina iespēja iebaudīt simbolus Atceres vakarā. Tas šiem kristiešiem ļauj izjust vienotību ar saviem brāļiem un māsām, kuri arī pieder pie Kristus miesas. Simbolu — maizes un vīna — iebaudīšana viņiem atgādina pienākumu palikt uzticīgiem līdz nāvei. (2. Pētera 1:10, 11.)

Tiek apvienots ”tas, kas virs zemes”

15. Kas apvienojas ar svaidītajiem kristiešiem?

¹⁵ Kopš 20. gadsimta 30. gadu vidus ar svaidītajiem apvienojas arvien vairāk ”citu avju”, kas nepieder pie ”mazā ganāmā pulciņa” un kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jāņa 10:16; Lūkas 12:32; Cakarijas 8:23.) Šie cilvēki ir kļuvuši par uzticamiem Kristus brāļu līdzgaitniekiem un sniedz tiem vērtīgu palīdzību, sludinot ”šo valstības evaņģēliju” par liecību visām tautām. (Mateja 24:14; 25:40.) Tāpēc viņiem ir pamats domāt, ka Kristus, kad nāks spriest tiesu tautām, viņus atzīs par savām ”avīm” un statīs sev pa ”labo roku”, kas norāda uz labvēlību. (Mateja 25:33—36, 46.) Viņi tic Kristus asinīm un veidos ”lielo pulku”, kas neies bojā ”lielajās bēdās”. (Atklāsmes 7:9—14.)

16. Kas piederēs pie ”tā, kas virs zemes”, un kā viņi visi varēs kļūt par ”Dieva bērniem”?

¹⁶ Kad 144 tūkstošu pēdējā apzīmogošana  būs galā, tiks palaisti vaļā iznīcības ”vēji”, kas izpostīs Sātana ļauno sistēmu uz zemes. (Atklāsmes 7:1—4.) Tūkstoš gadus valdot Kristum un ķēniņiem un priesteriem, kas būs kopā ar viņu, lielajam pulkam pievienosies neskaitāmi cilvēki, kas tiks piecelti no nāves. (Atklāsmes 20:12, 13.) Viņiem visiem būs iespēja uz visiem laikiem kļūt par mesiāniskā Ķēniņa Jēzus Kristus pavalstniekiem uz zemes. Tūkstoš gadu valdīšanas beigās itin visi, kas pieder pie ”tā, kas virs zemes”, tiks pakļauti pēdējam pārbaudījumam. Tie, kas paliks uzticīgi, tiks pieņemti par ”Dieva bērniem” uz zemes. (Efeziešiem 1:10; Romiešiem 8:21; Atklāsmes 20:7, 8.)

17. Kā piepildīsies Jehovas nodoms?

¹⁷ Tā Jehova, īstenodams savu nepārspējami gudro ”namturību” jeb vadību, būs piepildījis savu nodomu ”visu apvienot zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. Visas saprātīgās būtnes debesīs un uz zemes būs apvienotas, valdīs vispārējs miers, un visi ar prieku pakļausies izcilā nodomu piepildītāja Jehovas taisnīgajai augstākajai varai.

18. Kādu labumu svaidītajiem un viņu līdzgaitniekiem dos Atceres vakara apmeklēšana?

¹⁸ Gan nedaudzajiem svaidītajiem, gan miljoniem viņu līdzgaitnieku, ”citu avju”, būs iespēja stiprināt savu ticību, pulcējoties kopā 2006. gada 12. aprīlī. Viņi tad atzīmēs Kristus nāves atceres vakaru, kā to pavēlēja Jēzus: ”To darait mani pieminēdami!” (Lūkas 22:19.) Visiem, kas ieradīsies uz šo pasākumu, jāpatur prātā, ko viņu labā ir izdarījis Jehova ar sava mīļotā Dēla Jēzus Kristus starpniecību.

Atkārtojums

• Kāds ir Jehovas nodoms par to, kas debesīs, un to, kas virs zemes?

• Kas ir ”tas, kas debesīs”, un kā tas tiek apvienots?

• Kas ir ”tas, kas virs zemes”, un kādas perspektīvas ir visiem, kas pie tā pieder?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 23. lpp.]

”Kristus miesa”

Savā 1. vēstulē korintiešiem, 10. nodaļas 16. un 17. pantā, Pāvils, runādams par maizes nozīmi ar garu svaidītajiem Kristus brāļiem, pieminēja ”miesu” kādā īpašā nozīmē. Viņš rakstīja: ”Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.” Kad svaidītie kristieši Atceres vakarā iebauda maizi, viņi apliecina savu vienotību ar svaidīto draudzi, kas ir kā miesa ar vienu Galvu — Kristu. (Mateja 23:10; 1. Korintiešiem 12:12, 13, 18.)

[Attēli 23. lpp.]

Kāpēc tikai svaidītie iebauda maizi un vīnu?

[Attēls 25. lpp.]

Jehova visu vada tā, lai visas būtnes debesīs un uz zemes būtu vienotas