”Mēs esam atraduši Mesiju”

”MĒS esam atraduši Mesiju.” ”Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši.” Šādus pārsteidzošus vārdus pirmajā gadsimtā sacīja divi dievbijīgi ebreji. Viņi bija pārliecināti, ka ilgi gaidītais Mesija ir klāt. (Jāņa 1:35—45.)

Ja ņem vērā tālaika vēsturisko un reliģisko situāciju, kļūst vēl labāk saprotams, cik būtiska bija šī viņu pārliecība. Neilgi pirms tam bija parādījušies vairāki viltus atbrīvotāji, kas ar skaļām runām un vilinošiem solījumiem savos tautiešos bija viesuši lielas cerības, bet, kad šie krāpnieki izrādījās nespējīgi atbrīvot ebrejus no romiešu jūga, cerības bija sagruvušas. (Apustuļu darbi 5:34—37.)

Tomēr šiem diviem ebrejiem, Andrejam un Filipam, nebija ne mazāko šaubu, ka viņi ir atraduši Mesiju. Kad nākamajos gados viņi savām acīm redzēja iespaidīgos darbus, kādus šis cilvēks veica, piepildot par Mesiju izteiktos pravietojumus, viņu pārliecība nostiprinājās vēl vairāk.

Kāpēc Andrejs, Filips un daudzi citi nešaubījās, ka šis cilvēks nav kārtējais viltvārdis, kas tikai sagādās jaunu vilšanos? Kādi pierādījumi apstiprināja, ka viņš patiešām ir Mesija?

 Saskaņā ar Bībelē ietverto vēsturisko ziņojumu, Andrejs un Filips par apsolīto un ilgi gaidīto Mesiju atzina bijušo namdari Jēzu no Nācaretes. (Jāņa 1:45.) Viņu laikabiedrs Lūka, kas aprakstīja šos notikumus, norādīja, ka Mesija parādījās ”ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā”. (Lūkas 3:1—3.) Piecpadsmitais Tiberija valdīšanas gads sākās mūsu ēras 28. gada septembrī un beidzās 29. gada septembrī. Pēc tam Lūka pieminēja, ka ebreji tajā laikā gaidīja Mesijas atnākšanu. (Lūkas 3:15.) Kāpēc Mesija tika gaidīts tieši tad?

Pēc kā var pazīt Mesiju?

Ņemot vērā, cik liela ir Mesijas nozīme Radītāja nodomu īstenošanā, būtu loģiski secināt, ka Dievs ir devis konkrētus norādījumus, lai vērīgiem un uzticīgiem cilvēkiem palīdzētu skaidri noteikt, kurš ir apsolītais Mesija. Pretējā gadījumā krāpnieki varētu viņus pievilt.

Ja kādā valstī ierodas citas valsts sūtnis, no viņa tiek gaidīts, ka viņš uzrādīs dokumentus, kas apstiprina viņa pilnvaras. Līdzīgi arī Jehova parūpējās, lai jau ilgu laiku pirms Mesijas atnākšanas būtu uzrakstītas prasības, kādām Mesijam jāatbilst. Tāpēc, kad Mesija ieradās, viņa rīcībā bija ”dokumenti”, ar kuriem viņš varēja pierādīt, ka viņš patiešām ir Mesija.

Prasības, kurām Mesijam bija jāatbilst, tika iekļautas daudzos Bībeles pravietojumos, kas bija uzrakstīti daudzus gadsimtus pirms viņa ierašanās. Tajos detalizēti bija aprakstīts veids, kādā viņš parādīsies, viņa kalpošana, ciešanas un nāve. Šajos uzticamajos pravietojumos bija paredzēta arī viņa augšāmcelšanās, apsēšanās pie Dieva labās rokas un svētības, ko nākotnē atnesīs viņa Valstības valdīšana. Šie Bībeles pravietojumi veido pazīmju kopumu, kas, tāpat kā pirksta nospiedums, ļauj pazīt vienu konkrētu personu.

Protams, tajā brīdī, kad Jēzus mūsu ēras 29. gadā sāka savu kalpošanu, viņa dzīvē nepiepildījās visi pravietojumi uzreiz, piemēram, viņš vēl nebija nogalināts un pēc tam celts augšā no nāves. Taču, vērojot Jēzus darbus un klausoties viņa mācības, Andrejs, Filips un daudzi citi sāka ticēt Jēzum. Viņi redzēja pietiekami daudz pierādījumu tam, ka Jēzus ir Mesija. Ja jūs būtu dzīvojis tajā laikā un būtu objektīvi izpētījis šos pierādījumus, tie, visticamāk, būtu pārliecinājuši arī jūs.

Pierādījumi, ka Jēzus ir Mesija

Kā jau iepriekš minēts, gadsimtu gaitā izteiktajos Bībeles pravietojumos bija norādītas prasības, kurām Mesijam bija jāatbilst un pēc kurām viņu nekļūdīgi varētu pazīt. Pravietojumos pakāpeniski tika atklātas arvien jaunas un jaunas detaļas, kas ļāva iegūt skaidru priekšstatu par to, kādam jābūt Mesijam. Henrijs Helijs raksta: ”Iedomājieties situāciju, kad vairāki cilvēki, kas dzīvo dažādās zemēs un nekad nav ne tikušies, ne sazinājušies, ienāk telpā un atnes katrs pa apstrādāta marmora gabalam, kas, kopā savienoti, veido brīnišķīgu statuju. Vai nebūtu loģiski secināt, ka ir bijis kāds, kas ir uzzīmējis statujas daļu skices un aizsūtījis tās šiem cilvēkiem?” Pēc tam viņš jautā: ”Vai Jēzus dzīves un darbības aprakstam, ko ir salikuši kopā dažādi cilvēki no dažādiem gadsimtiem ilgi pirms Jēzus atnākšanas, var būt vēl kāds izskaidrojums kā vienīgi tas, ka rakstīšanu ir pārraudzījis prāts, kas stāv pāri cilvēku prātam?” H. Helijs to raksturo kā brīnumu, kam grūti atrast līdzīgu.

Šis ”brīnums” sākās jau pirmajā Bībeles grāmatā. Pirmajā Mozus grāmatā ir rakstīts pirmais Bībeles pravietojums, kurā norādīts uz Mesijas nozīmi, un šajā grāmatā arī atklāts, ka Mesija nāks no Ābrahāma radniecības līnijas. (1. Mozus 3:15; 22:15—18.) Vēlāk tika norādīts, ka Mesija piedzims Jūdas ciltī.  (1. Mozus 49:10.) Ar Mozus starpniecību Dievs izraēliešiem paziņoja, ka Mesija būs vēl izcilāks pravietis un atbrīvotājs nekā Mozus. (5. Mozus 18:18.)

Ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā tika izteikts pravietojums, ka Mesija mantos Dāvida troni un ka viņa Valstība pastāvēs mūžīgi. (2. Samuēla 7:13—16.) Mihas grāmatā tika atklāts, ka Mesija piedzims Dāvida dzimtajā pilsētā Betlēmē. (Mihas 5:1.) Jesaja izteica pravietojumu par viņa piedzimšanu jaunavai. (Jesajas 7:14.) Savukārt pravietis Maleahijs paredzēja, ka par viņa atnākšanu pavēstīs kāds, kas līdzināsies Elijam. (Maleahija 3:23, 24.)

Detalizēta informācija par Mesiju tika iekļauta arī Daniēla grāmatā. Norādot uz gadu, kurā Mesijam jāparādās, vienā no šīs grāmatas pravietojumiem teikts: ”Zini un proti: kamēr tas vārds izgājis, Jeruzalemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas, tad atkal uzcels un uztaisīs ar ielām un grāviem, jebšu spaidu laikā.” (Daniēla 9:25, LB-26.)

Persiešu ķēniņš Artakserkss rīkojumu atjaunot Jeruzalemi izdeva divdesmitajā savas valdīšanas gadā. Tā kā viņš sāka valdīt 474. gadā pirms mūsu ēras, tad divdesmitais viņa valdīšanas gads bija 455. gads pirms mūsu ēras. (Nehemijas 2:1—8.) No brīža, kad tika izdota pavēle par Jeruzalemes atjaunošanu, līdz Mesijas atnākšanai bija jāpaiet 69 (7 plus 62) pravietiskajām nedēļām. Parastas 69 nedēļas būtu 483 dienas jeb nedaudz vairāk par gadu, bet, ja vadās pēc Bībeles pravietojumos izmantotā principa ”ikvienu dienu skaitīt par gadu”, iznāk, ka Mesijam bija jāparādās pēc 483 gadiem, proti, mūsu ēras 29. gadā. (4. Mozus 14:34; Ecēhiēla 4:6.) *

Vairāki cilvēki bija pretendējuši uz Mesijas lomu citā laikā, bet Jēzus no Nācaretes bija tas, kurš parādījās mūsu ēras 29. gadā. (Lūkas 3:1, 2.) Tajā gadā Jēzus ieradās pie Jāņa Kristītāja, tika kristīts ūdenī un ar svēto garu tika svaidīts par Mesiju. Vēlāk Jānis — pravietotais Mesijas priekšgājējs, kas līdzinājās Elijam, — iepazīstināja Andreju un citus mācekļus ar Jēzu, nosaucot viņu par ”Dieva Jēru, kas deldē pasaules grēkus”. (Jāņa 1:29, JD; Lūkas 1:13—17; 3:21—23.)

Mesijas raduraksti

Tā kā Dieva iedvesmotajos pravietojumos bija minēta konkrēta dzimta, no kuras bija jānāk Mesijam, būtu saprātīgi gaidīt, ka viszinošais Radītājs parūpēsies, lai Mesija parādītos laikā, kad raduraksti, pēc kuriem var pārbaudīt Mesijas izcelsmi, joprojām ir pieejami.

Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir teikts: ”Var gandrīz droši apgalvot, ka ebreju cilšu un ģimeņu raduraksti aizgāja bojā laikā, kad tika iznīcināta Jeruzaleme [mūsu ēras 70. gadā], un ne ātrāk.” Pierādījumi liecina, ka Matejs un Lūka savus evaņģēlijus  uzrakstīja pirms 70. gada, kas nozīmē, ka, apkopojot informāciju par Jēzus izcelsmi, viņi varēja izmantot šos radurakstus. (Mateja 1:1—16; Lūkas 3:23—38.) Un, tā kā jautājums bija tik nopietns, nav šaubu, ka daudzi no viņu laikabiedriem arī paši vēlējās pārbaudīt Jēzus izcelsmi.

Vai tā varētu būt sagadīšanās?

Vai tas, ka Jēzus dzīvē piepildījās visi pravietojumi par Mesiju, varēja būt tikai sagadīšanās? Kāds zinātnieks uz šo jautājumu atbildēja: ”Nē, sagadīšanās iespējamība ir pārāk niecīga, lai to vispār ņemtu vērā. Pēc kāda autora aprēķiniem, varbūtība, ka nejauši būtu piepildījušies kaut vai tikai astoņi pravietojumi, ir viens pret simts miljoniem miljardu.” Lai to vieglāk būtu iztēloties, viņš paskaidroja: ”Ar šādu daudzumu sudraba dolāru būtu diezgan, lai noklātu visu Teksasas štatu [690 tūkstošus kvadrātkilometru] divu pēdu [vairāk nekā pusmetru] biezā kārtā. Ja jūs vienu no šiem dolāriem iezīmētu un palaistu cilvēku ar aizsietām acīm klejot pa visu štatu un pacelt vienu monētu, cik liela ir varbūtība, ka viņš paceltu tieši iezīmēto?” Kā šis zinātnieks turpinājumā norādīja, ”tikpat maza ir iespējamība, ka kādam laika gaitā būtu iznācis piepildīt kaut vai astoņus no visiem pravietojumiem [par Mesiju]”.

Turpretī Jēzus savas trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā piepildīja daudz vairāk nekā tikai astoņus Bībeles pravietojumus. Ņemot vērā visus pierādījumus, šis zinātnieks secināja: ”To visas vēstures gaitā ir spējis izdarīt tikai un vienīgi Jēzus.”

Mesijas atnākšana

Tātad Mesija atnāca mūsu ēras 29. gadā, un tas bija Jēzus no Nācaretes. Lielākā daļa ebreju un pat Jēzus sekotāji bija gaidījuši Mesiju ierodamies kā varenu ķēniņu, kas viņus atbrīvotu no nīstā romiešu jūga, bet viņš nāca kā pazemīgs Izpircējs, kas gatavs ciest. (Jesajas 53. nodaļa; Cakarijas 9:9; Apustuļu darbi 1:6—8.) Taču ir pravietots, ka nākamreiz, kad viņš nāks, viņam būs piešķirta liela vara un spēks. (Daniēla 2:44; 7:13, 14.)

Rūpīgi iedziļinoties Bībeles pravietojumos, saprātīgi cilvēki visā pasaulē ir pārliecinājušies, ka Mesija parādījās pirmajā gadsimtā un ka viņam pēc tam vēl bija jāatgriežas. Kā liecina pierādījumi, Jēzus pravietotā atgriešanās, ar ko sākās viņa klātbūtne, notika 1914. gadā. * (Mateja 24:3—14.) Tajā gadā Jēzus neredzamajā debesu sfērā tika kronēts par Dieva Valstības Ķēniņu. Drīz viņš attīrīs zemi no visa sliktā, ko ir izraisījusi sacelšanās Ēdenē. Valstības tūkstoš gadu valdīšanas laikā svētības saņems visi, kas tic viņam — apsolītajam Dzimumam un Mesijam, kurš ”deldē pasaules grēkus”. (Jāņa 1:29, JD; Atklāsmes 21:3, 4.)

Jehovas liecinieki labprāt ar jums pārrunās pierādījumus, kas liecina, ka Mesija jau valda, un parādīs no Bībeles, ko viņa valdīšana var nozīmēt jums.

[Zemsvītras piezīmes]

[Laika ass/Attēli 6., 7. lpp.]

455. g. p.m.ē. izskan ”vārds.. Jeruzalemi atkal uzcelt”

29. g. m.ē. ierodas Mesija

69 pravietiskās nedēļas jeb 483 gadi (Daniēla 9:25.)

1914. g. Mesija debesīs tiek kronēts par Ķēniņu

Drīz Mesija darīs galu visam ļaunumam un pārvērtīs zemi par paradīzi