Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Sens Bībeles kanona apstiprinājums

Sens Bībeles kanona apstiprinājums

Sens Bībeles kanona apstiprinājums

”IK RINDIŅA šķiet īpaši rakstīta tā, lai ieintriģētu cilvēkus, kas interesējas par kristietības vēstures sākumiem.” Tā ir aprakstīts kāds sens dokuments. Kas tas ir par dokumentu?

Daudzi varbūt nemaz nav par to dzirdējuši — tas ir dokuments, ko sauc par Muratori kanonu. Iespējams, kādam rodas jautājums: ar ko tas ir tik īpašs? Šis sena rokraksta fragments ir ievērojams ar to, ka tajā ir lasāms pats vecākais Kristiešu grieķu rakstu kanonisko grāmatu saraksts.

Mēs varbūt uzskatām pašu par sevi saprotamu to, ka Bībelē ietilpst noteiktas grāmatas. Taču tā nav bijis vienmēr — bija laiks, kad risinājās diskusijas par to, kuras grāmatas uzskatāmas par piederīgām pie Svētajiem Rakstiem un kuras ne. Muratori kanonā ir uzskaitītas grāmatas, ko uzskatīja par Dieva iedvesmotām. Tā kā precīzam Bībeles saturam ir ļoti liela nozīme, būtu interesanti uzzināt, kas minētajā dokumentā teikts par grāmatām, kas tagad ietilpst Kristiešu grieķu rakstos. Vispirms nedaudz uzzināsim par pašu seno dokumentu.

Atklāšana

Muratori kanons ir fragments no sena rokraksta, ko veido 76 pergamenta loksnes, 27 reiz 17 centimetru lielas. Šo tekstu Itālijas pilsētas Milānas bibliotēkā Ambroziāna atklāja izcilais itāliešu vēsturnieks Lodoviko Antonio Muratori (1672.—1750.). 1740. gadā viņš interesanto fragmentu publicēja, un tāpēc tas ir nosaukts viņa vārdā. Spriežot pēc pierādījumiem, rokraksts ir tapis astotajā gadsimtā Ziemeļitālijā, netālu no Pjačencas, senā Bobio pilsētiņas klosterī. 17. gadsimta sākumā tas ir ticis pārvietots uz Ambroziānu.

Muratori kanonu veido 85 rindiņas, kas lasāmas senā rokraksta 10. un 11. lapā. Teksts ir rakstīts latīniski, un cilvēks, kas to ir pārrakstījis no kāda vēl senāka avota, acīmredzot nav bijis pārāk rūpīgs. Taču daļa no viņa kļūdām ir atklātas, salīdzinot Muratori kanonu ar šī paša teksta fragmentiem četros 11. un 12. gadsimta manuskriptos.

Kad ir uzrakstīts pirmteksts?

Varētu rasties jautājums, kādā laika posmā ir tapis Muratori kanona pirmteksts. Pēc visa spriežot, oriģināls ir bijis rakstīts grieķu valodā daudzus gadsimtus pirms Muratori atrastā latīniskā tulkojuma. Ir kāds pavediens, kas palīdz noskaidrot oriģināla sarakstīšanas laiku. Muratori kanonā ir pieminēta grāmata Gans, kas nav iekļauta Bībelē, un ir teikts, ka to ”pavisam nesen, mūsu laikos, Romas pilsētā” ir sarakstījis kāds Herma. Gans, pēc zinātnieku domām, ir uzrakstīts starp 140. un 155. gadu, tāpēc uzskata, ka latīņu valodā rakstītā Muratori kanona grieķiskais oriģināls ir tapis starp 170. un 200. gadu.

Tieša un netieša Romas pieminēšana tekstā liek domāt, ka tas ir sarakstīts šajā pilsētā, taču par kanona autoru domas dalās: ir minēts Aleksandrijas Klements, Sardu Melitons un Efesas Polikrats, tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka autors ir bijis Hipolits, kas dzīvoja Romā tajā laikā, kad acīmredzot ir tapis Muratori kanona oriģināls, un kas ir sarakstījis daudz darbu grieķu valodā. Bet tagad pēc nelielā vēsturiskā ekskursa ielūkosimies pašā dokumentā un noskaidrosim, kādu vērtīgu informāciju tas satur.

Dokumenta saturs

Pašā tekstā ir ne vien nosauktas Kristiešu grieķu rakstu grāmatas, bet arī lasāmas piezīmes par šīm grāmatām un to sarakstītājiem. Ja mēs lasītu Muratori kanonu, mēs redzētu, ka tekstam trūkst pirmo rindiņu un ka tas tikpat pēkšņi apraujas. Teksts sākas ar to, ka tiek pieminēts Lūkas evaņģēlijs, un ir teikts, ka šīs Bībeles grāmatas autors ir ārsts. (Kolosiešiem 4:14.) Lūkas evaņģēlijs ir nosaukts par trešo evaņģēliju, tātad trūkstošajās pirmajās teksta rindiņās acīmredzot ir bijusi runa par Mateja un Marka evaņģēlijiem. Par šī secinājuma pareizumu liek domāt tas, ka Muratori kanonā par ceturto ir nosaukts Jāņa evaņģēlijs.

Muratori kanons apstiprina, ka Apustuļu darbu grāmatu ”cienījamajam Teofilam” ir uzrakstījis Lūka. (Lūkas 1:3; Apustuļu darbi 1:1.) Pēc tam dokumentā ir minētas Pāvila sarakstītās vēstules: korintiešiem (divas), efeziešiem, filipiešiem, kolosiešiem, galatiešiem, tesaloniķiešiem (divas), romiešiem, Filemonam, Titam un Timotejam (divas). Jūdas vēstule un divas Jāņa vēstules arī ir nosauktas par Dieva iedvesmotām. Apustuļa Jāņa pirmā vēstule bija minēta jau iepriekš kopā ar viņa evaņģēliju. Par Dieva iedvesmotām uzskatīto grāmatu saraksts beidzas ar Jāņa Atklāsmes grāmatu.

Interesanti, ka tekstā ir pieminēta Pētera Atklāsmes grāmata, taču ir teikts, ka, pēc dažu domām, kristiešiem tā nebūtu jālasa. Teksta autors brīdina, ka viņa laikā jau ir izplatīti viltojumi, un paskaidro, ka tādi nav jāiekļauj Svētajos Rakstos, ”jo nav labi jaukt žulti ar medu”. Dokumentā ir minēti arī citi teksti, kuri nebūtu jāiekļauj Svētajos Rakstos vai nu tāpēc, ka tie ir tapuši pēc apustuļu laika (piemēram, Hermas Gans), vai arī tāpēc, ka tajos ir atbalstītas ķecerības.

Kā var pamanīt, Vēstule ebrejiem, abas Pētera vēstules un Jēkaba vēstule šajā autentisko grāmatu uzskaitījumā nav iekļautas. Taču, ņemot vērā senā pārrakstītāja darba kvalitāti, Dr. Džefrijs Marks Hānemans atzīmēja: ”Ir loģiski secināt, ka tekstā ir bijušas arī citas atsauces, kas ir zudušas, un ka to vidū droši vien ir bijušas atsauces uz Jēkaba vēstuli, Vēstuli ebrejiem (un Pētera 1. vēstuli).” (The Muratorian Fragment and the Development of the Canon.)

Tātad Muratori atrastais teksts apstiprina, ka jau otrajā gadsimtā lielākā daļa grāmatu, kas tagad ietilpst Kristiešu grieķu rakstos, tika uzskatītas par kanoniskām. Protams, Bībeles grāmatu kanoniskumu, proti, to piemērotību iekļaušanai Svētajos Rakstos, nenosaka tas, vai tās ir iekļautas kādā senā katalogā. Par to, ka Bībeles grāmatas ir rakstītas svētā gara iedarbībā, liecina to saturs. Tās visas liecina, ka to autors ir Dievs Jehova, un visas ir pilnīgā saskaņā. Visu sešdesmit sešu Bībeles kanonisko grāmatu saskaņa liecina par Bībeles vienotību un pabeigtību. Tātad mums Bībeles grāmatas jāuzskata par to, kas tās patiesībā ir, proti — par Dieva Jehovas iedvesmotajiem patiesības vārdiem, kas saglabāti līdz pat mūsu dienām. (1. Tesaloniķiešiem 2:13; 2. Timotejam 3:16, 17.)

[Attēls 13. lpp.]

Lodoviko Antonio Muratori

[Attēls 14. lpp.]

Bibliotēka Ambroziāna

[Attēls 15. lpp.]

Muratori kanons

[Norāde par autortiesībām]

Diritti Biblioteca Ambrosiana. Vietata la riproduzione. Aut. No. F 157 / 05

[Norādes par attēlu autortiesībām 13. lpp.]

Fragmenti: Diritti Biblioteca Ambrosiana. Vietata la riproduzione. Aut. No. F 157 / 05; Muratori: © 2005 Brown Brothers