Vai mums ir vajadzīgs Mesija?

VARBŪT jūs domājat: vai mums ir vajadzīgs Mesija? Vai Mesijas atnākšanai varētu būt kāda nozīme manā dzīvē?

Daži ir pilnīgi pārliecināti, ka Mesija ir vajadzīgs ikvienam. Kāds ebreju reliģisko likumu lietpratējs, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, par Mesiju rakstīja: ”Cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā jā.” Ar šiem vārdiem viņš uzsvēra Mesijas izšķirīgo nozīmi tajā, kā tiks īstenots Radītāja nodoms svētīt visas zemes tautas. (2. Korintiešiem 1:20.) Mesijas uzdevums ir tik nozīmīgs, ka viņa atnākšana un dzīve ir Bībeles pravietojumu galvenā tēma. Pazīstamais Bībeles vēsturnieks Henrijs Helijs raksta: ”Vecā Derība tika uzrakstīta tādēļ, lai cilvēki gaidītu Mesiju un lai tiktu sagatavots ceļš viņa atnākšanai.” Bet vai viņa atnākšana ir vajadzīga, un kāpēc būtu par to jāinteresējas?

”Mesija” (burtiski: ”svaidītais”) ir tituls, kādā tika dēvēta persona, kas iecelta augstā stāvoklī (piemēram, par valdnieku vai priesteri), un tas ir plaši pazīstamā vārda ”Kristus” ekvivalents. Mesijam, kas Britu enciklopēdijas 1970. gada izdevumā nosaukts par ”augstāko izpircēju”, bija jānāk pirmo cilvēku, Ādama un Ievas, pārkāpuma dēļ. Viņi bija radīti nevainojami, un viņiem bija izredzes mūžīgi dzīvot paradīzē, taču viņi šīs izredzes pazaudēja. Kāds dumpīgs eņģelis, kas kļuva pazīstams kā Sātans Velns, uzvedināja viņus uz domu, ka Radītājs viņus pārāk ierobežo un ka viņiem klātos daudz labāk, ja viņi paši lemtu, kas ir labs un kas — slikts. (1. Mozus 3:1—5.)

Ieva noticēja Sātana meliem, un Ādams, acīmredzot attiecības ar sievu vērtēdams augstāk nekā uzticību Dievam, pievienojās Sātana izraisītajam dumpim pret Dievu. (1. Mozus 3:6; 1. Timotejam 2:14.) Šādi rīkodamies, viņi ne tikai pazaudēja izredzes mūžīgi dzīvot paradīzes apstākļos, bet arī atstāja saviem vēl nedzimušajiem pēcnācējiem mantojumā grēku un tā sekas — nāvi. (Romiešiem 5:12.)

Tūlīt pēc šiem notikumiem Radītājs, Dievs Jehova, pieņēma lēmumu, kā likvidēt sacelšanās postošās sekas. Viņš nosprieda sagādāt cilvēkiem iespēju atjaunot labas attiecības ar viņu, pamatojoties uz principu ”līdzīgs pret līdzīgu”, kas vēlāk tika iekļauts Mozus bauslībā. (5. Mozus 19:21; 1. Jāņa 3:8.) Lai Ādama un Ievas pēcnācēji varētu dzīvot mūžīgi, kā Radītājs to  sākotnēji bija iecerējis, bija jāievēro šis princips. Tieši tāpēc bija vajadzīgs Mesija.

Izteikdams Sātanam spriedumu, Dievs Jehova pirmajā Bībeles pravietojumā paziņoja: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) Kā norādīja kāds Bībeles zinātnieks, ”ar šo izteikumu aizsākas Rakstos ietvertie solījumi par Mesiju”. Kāds cits zinātnieks atzīmēja, ka Mesija ir instruments, ar kura palīdzību Dievs likvidēs pirmo cilvēku izdarītā grēka sekas un nodrošinās cilvēcei svētības. (Ebrejiem 2:14, 15.)

Taču jūs varbūt redzat, ka cilvēce patlaban neizjūt svētības. Gluži otrādi, daudziem ir jācīnās ar bezcerību un izmisumu. Tāpēc, kā rakstīts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia, ”daudzi ebreji joprojām gaida Mesijas atnākšanu”, cerot, ka viņš vērsīs par labu visas nelaimes un uzvarēs visus ienaidniekus. Taču Bībelē ietvertā informācija liecina, ka Mesija jau ir atnācis. Vai ir pamats tam ticēt? Par šo jautājumu būs runa nākamajā rakstā.